Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Kopumā vairāk nekā 91% no komandītsabiedrības Expo 2015 veiktajiem maksājumiem jeb 777 685 eiro no 851 867 eiro ir uzskatāmi par nepamatoti veiktiem, ņemot vērā nodevumu neesamību vai to apšaubāmo kvalitāti, kā arī izmaksu pamatojošo dokumentu trūkumu.

Tas secināts inventarizācijas komisijas ziņojumā par Ekonomikas ministrijas (EM) un komandītsabiedrības Expo 2015 noslēgto līgumu izpildi. Kopumā EM un Expo 2015 noslēdza divus līgumus - par Latvijas ekspozīcijas starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015, Milānā, Itālijā, tehniskā projekta izstrādi un par Latvijas ekspozīcijas idejisko ieceri.

Kopumā komisija konstatēja, ka Expo 2015 nav iesniedzis pakalpojumu izmaksu pamatojošus dokumentus ne par pabeigtām aktivitātēm, ne arī darbiem, kas ir sākti un apmaksāti atbilstoši pieņemšanas-nodošanas aktā sniegtajam aprakstam, kuru faktisko izpildes apjomu nav iespējams identificēt. Līdz ar to nebija iespējams novērtēt, vai izmaksas atbilst godīgai komercpraksei. Atsevišķiem darbiem, kuriem pieņemšanas-nodošanas akta aprakstā pakalpojumu sniedzējs ir norādījis trešo pušu izmaksas, komisija norāda uz nepamatoti lielām administratīvajām izmaksām.

A/s Krāslavas piens apgrozījums pērn sarucis līdz 4,4 milj. Ls, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājums 16% apmērā. Pārskata gadu a/s Krāslavas piens noslēdza ar 164,9 tūkst. Ls zaudējumiem iepreetim 125,6 tūkst. Ls peļņai 2011. gadā, liecina Lursoft dati.

A/s Krāslavas piens pagājušajā gadā saražoja 1,652 tūkst. tonnu sviesta un maisījuma pastas, kā arī 301,9 tonnu paniņu pulvera, teikts uzņēmuma iesniegtajā pārskatā.

A/s Krāslavas piens ir uzņēmuma a/s Preiļu siers meitas kompānija. Krāslavas piena vadība norāda, ka mātes uzņēmuma finansiālā stabilitāte nodrošinās arī Krāslavas piena darbības turpināšanu un kredītsaistību segšanu. Jāatgādina, ka a/s Preiļu siers peļņa 2012. gadā veidoja 595 tūkstošus latu, bet apgrozījum s bija 26,6 miljoni latu. Savukārt, vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma (25,8 milj. Ls), a/s Preiļu siers Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 ierindojas 160. vietā.

Piena pārstrādes uzņēmuma AS Krāslavas piens apgrozījums 2017.gadā samazinājies par 9,8%, salīdzinot ar gadu iepriekš, un bija 9,970 miljoni eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Neskatoties uz apgrozījuma samazinājumu, AS Krāslavas piens peļņa pieaugusi vairākkārt un tā bija 146 tūkstoši eiro pēc nodokļu nomaksas. Krāslavas piens pamatā gūst ieņēmumus no piena pārstrādes un visu saražoto produkciju realizē Latvijā. Uzņēmums pērn nodarbināja vidēji 75 darbiniekus, kas bija tikpat, cik gadu iepriekš.

2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 11,052 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 4632 eiro. Krāslavas piens nepārtraukti veic uzlabojumus produkcijas kvalitātes un energoefektivitātes paaugstināšanai. Līdz ar pārtikas drošības pārvaldības sistēmas sertifikāciju, AS Krāslavas piens arī pievienojies Latvijas labākajiem uzņēmumiem, kas sertificēti kā atbilstoši starptautisku standartu prasībām, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Kompānija RERE Grupa pabeigusi Krāslavas pils parka stadiona pārbūvi, informē uzņēmuma pārstāvji.

Atjaunots futbola laukums un vieglatlētikas stadions, upzbūvēta jauna ēka tiesnešu vajadzībām, kā arī modernizēta infrastruktūra - tas viss tika paveikts Krāslavas pils parka stadiona pārbūves projekta ietvaros.

Lai arī darbi bija jāpaveic īsā laika posmā - šā gada janvārī noslēgtais līgums paredzēja objekta nodošanu ekspluatācijā 2018. gada jūnijā, tas ir veiksmīgi izdevies. Līdz ar to tagad Krāslavas iedzīvotāji un viesi var priecāties par stadiona ievērojamajām pārmaiņām -futbola laukumā ieklāts jauns zāliens, stadiona skrejceļam nomainīts mūsdienīgs un Eiropas standartiem atbilstošs gumijas segums, izveidoti vieglatlētikas disciplīnu sektori, veikta teritorijas labiekārtošana, apzaļumošana un nožogošana, kā arī komunikāciju, elektrotīklu un videonovērošanas tīklu uzstādīšana. Projekta ietvaros uzbūvēta jauna trīs moduļu ēka spēļu tiesnešiem, atjaunoti stadiona teritorijā esošie soli un pa teritorijas perimetru ieklāts bruģis, izveidojot arī piebraucamo ceļu un gājēju ietves.

Par piena pārstrādes uzņēmuma AS «Krāslavas piens» padomes priekšsēdētāju iecelta tā mātes uzņēmuma AS «Preiļu siers» līdzīpašniece Sabīne Šņepste, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas AS «Krāslavas piens» padomē ierakstītas komercreģistrā trešdien, 21.martā. Saskaņā ar tām, no amata atbrīvota līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Arnita Zirne, kura šo amatu ieņēmusi kopš 2004.gada līdz šim.

Par jauno padomes priekšsēdētāju iecelta Sabīne Šņepste, kura 2004. un 2005.gadā darbojās AS «Krāslavas piens» valdē. «Lursoft» izziņa liecina, ka viņa no 2010. līdz 2014.gadam bijusi padomes locekle piena pārstrādes uzņēmumā AS «Preiļu siers», kas ir AS «Krāslavas piens» vienīgais akcionārs, bet no 2014. līdz 2017.gadam ieņēma valdes locekles amatu AS «Daugavpils satiksme». Sabīne Šņepste ir AS «Krāslavas piens» valdes locekļa un AS «Preiļu siers» valdes priekšsēdētāja Jāzepa Šņepsta meita. Viņa ir arī viena no AS «Preiļu siers» akcionārēm, liecina viņas iesnigtā valsts amatpersonas deklarācija.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Atklāta vēstule Rīgas domes priekšsēdētājam un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Publiskajā telpā ir plaši izskanējusi informācija, ka 2021.gada 6.oktobrī notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā komitejas deputāti tiks iepazīstināti ar Ēvalda Jasāna slēdzienu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvdarbu (Mežaparka otrās kārtas būvdarbi) tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Vēlamies atgādināt, ka AS “LNK INDUSTRIES” Mežaparka otrās kārtas būvdarbu iepirkumā iesniegtās detalizētās tāmes, tāpat kā jebkuras publiskajos iepirkumos iesniegtās tāmes, satur AS “LNK INDUSTRIES” komercnoslēpumu, tādēļ šīs tāmes nav publiskojamas un publiski iztirzājamas. Neskatoties uz minēto, Rīgas domes deputāts Valters Bergs jau ir nopludinājis informāciju par AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmi. AS “LNK INDUSTRIES” detalizētās tāmes analīzei Valters Bergs ir pieaicinājis “visobjektīvāko” tāmju speciālistu valstī- AS “LNK INDUSTRIES” bijušās darbinieces Olgas Jasānes dēlu Ēvaldu. Acīmredzot, ir jābūt Latvijas tiesiskuma etalona partijas biedram, lai tik kliedzošs interešu konflikts nemulsinātu eksperta slēdziena pasūtītāju.

Celtniekiem, kuri strādātu pie Mežaparka otrās kārtas, bija plānots maksāt tikpat, cik Latvijā vidēji saņem būvniecības jomas vadītāji, secināts būvniecības tāmju eksperta Ēvalda Jasāna slēdzienā par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi, kuru viņam pasūtīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi.

Trešdien, 6.oktobrī, notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā deputātus detalizēti iepazīstinās ar Jasāna slēdzienu par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Slēdzienā teikts, ka eksperts neatbalsta tāmju autora izvēlēto darba patēriņa novērtēšanas praksi pēc vienas vidējās darba samaksas likmes - 17,50 eiro stundā. Viņaprāt, ir pamats uzskatīt, ka minētā darba samaksas likme ir nepamatoti augsta.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa būvniecības nozarē 2021.gada 1.ceturksnī bija 1170 eiro mēnesī, savukārt tāmē būvniekiem bija paredzēts atalgojums 2492 eiro apmērā, kas nozīmē, ka tāmē paredzētā darba samaksa ir vairāk nekā divas reizes lielāka par vidējo darba samaksu Latvijā būvniecības nozarē.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) nolēmis aizliegt AS Latvenergo slēgt līgumu sarunu procedūrā par finanšu konsultāciju pakalpojumu iegādi Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektam, kurā par uzvarētāju tika atzīts Lielbritānijas uzņēmums Project Financing Solution Limited, liecina IUB interneta mājaslapā pieejamā informācija.

Sūdzību par šo iepirkumu bija iesniegusi SIA Deloitte Latvia. IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija sūdzību atzinusi par daļēji pamatotu.

Saskaņā ar IUB publicēto informāciju, pēc Deloitte Latvia domām, Latvenergo pareizi būtu bijis Lielbritānijas uzņēmuma piedāvājumu noraidīt, jo tas ir nepamatoti lēts. Deloitte Latvia ieskatā pretendents nav precīzi izpratis sarunu procedūras nolikuma prasības un novērtējis riskus, un līdz ar to tas ir piedāvājis ievērojami zemāku cenu nekā pārējie pretendenti, kura turklāt neatbilst faktiskajai tirgus cenai.

Sūdzības iesniedzējs arī uzskata, ka Latvenergo minētajiem apstākļiem nemaz nav pievērsis vērību un līdz ar to nav ņēmis vērā acīmredzamo, ka konsultanta piedāvājums varētu būt nepamatoti lēts. Tādējādi nemaz nav vērtēti iespējamie riski, kas varētu rasties.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Krāslavas novadā tiek plānots veikt Aronsona un Artilērijas ielu posmu rekonstrukciju, liecina Krāslavas novada domes noslēgtais iepirkumu konkurss.

Paredzēts, ka ielas pilsētā rekonstruēs SIA Ošukalns, kas ar pašvaldību slēgs līgumu vairāk nekā 119,8 tūkstošu latu apjomā.

Šis ir viens no Krāslavas novada domes pēdējā laikā lielākajiem noslēgtajiem konkursiem, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā. Tāpat šā gada augustā pašvaldība slēgusi konkursu par kulinārā mantojuma centra ēkas rekonstrukciju, kurai paredzēts atvēlēt vairāk nekā 118 tūkst. Ls, jūnijā noslēgts konkurss par Krāslavas Valsts ģimnāzijas ēkas vienkāršotu renovāciju par vairāk nekā 197 tūkst. Ls.

Savukārt lielākie iepirkumi saistīti ar ielu rekonstrukciju – šā gada maijā SIA Binders uzvarējusi vairāk nekā 866 tūkst. Ls konkursā par Latgales ielas rekonstrukciju, bet SIA Būvfirma Ceļi un tilti maijā guvusi tiesības veikt Vienības ielas posmu rekonstrukciju par vairāk nekā 781 tūkst. Ls.

Ārvalstu uzņēmumu un privātpersonu ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos pērn sasniedzis 11,29 miljardus eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Straujo kāpumu sekmējusi holdingkompānijas AS "Swedbank Baltics" reģistrācija 2021.gada februārī.

Uzņēmumam sākotnēji reģistrēts 35 000 pamatkapitāls, kas oktobrī palielināts līdz 3,88 miljardiem eiro. Jaunreģistrētais holdings arī kļuvis par AS "Swedbank" akcionāru.

Vienlaikus "Lursoft" secinājis, ka 2021.gada izskaņā ārvalstu ieguldījumi bija reģistrēti 18 300 uzņēmumu pamatkapitālos, kas ir mazāk nekā 2020.gada beigās, kad ārvalstu ieguldījumus bija piesaistījuši 19 800 Latvijas uzņēmumu.

Visievērojamāk ārvalstu kapitāla uzņēmumu skaits pērn sarucis Krāslavas novadā, kur 2020.gada beigās bija 102 uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu, taču 2021.gada beigās - vairs tikai 64. Ieguldītāju skaits gan krities nedaudz lēnāk, gada laikā samazinoties par 26,2%.

Otrdien valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajā teritorijā, lai būtu iespējams operatīvi veikt visus nepieciešamos pasākumus ĀCM ierobežošanai un apkarošanai.

Lai efektīvi apkarotu ĀCM un nepieļautu tā tālāku izplatīšanos valsts teritorijā, ZM ierosina izsludināt ārkārtas situāciju Aglonas, Krāslavas, Dagdas, Zilupes, Ciblas novados, kā arī atsevišķos Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas novadu pagastos.

Rīkojuma projekts nosaka atbildīgo institūciju, tostarp Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts meža dienesta, Lauku atbalsta dienesta, kā arī citu iesaistīto ministriju un to padotības iestāžu pienākumus ĀCM ierobežošanā un likvidēšanā, kas vēl tiks precizēti.

Pārtikas un veterinārais dienests šā gada 26. jūnijā no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR saņēma ziņojumu par to, ka trijos no savvaļas cūkām noņemtajos paraugos, kas atrastas mirušas Dagdas novada Ķepovas pagastā netālu no Baltkrievijas robežas, kā arī trijos no mājas cūkām noņemtajos paraugos, kuru novietnes atrodas Krāslavas novada Robežnieku pagastā, ir konstatēts ĀCM vīruss.

Krāslavas novada pašvaldība nolēmusi izstāties no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), par šādu rīcību aizvadītajā domes sēdē vienbalsīgi nobalsojuši visi pašvaldības deputāti.

LPS, kura ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības to sarunās ar Ministru kabinetu un kuras galvenie mērķi tiek definēti kā pašvaldību kopīgo problēmu risināšana un pašvaldību interešu aizstāvēšana, šodien neatbalsta reģionu vienlīdzīgu attīstību, uzskata Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS).

Ja, pateicoties LPS līdzdarbībai, ir pieņemta un darbojas, piemēram, Piejūras programma, tad minētā organizācija joprojām neko nav izdarījusi, lai tiktu izstrādāta un darbotos programma, kas veicinātu dzīves vides uzlabošanos pierobežas pašvaldībās, norādīja Upenieks.

LPS izveidota jau 1991.gadā, bet pa šo laiku pašvaldības nav kļuvušas patstāvīgākas. Tām aizvien vairāk nākas nodarboties ar sociālās palīdzības jautājumiem. Savukārt nesakārtotās infrastruktūras dēļ pierobežas reģionos ir apgrūtināta investīciju piesaiste un daudzu pašvaldību attīstības iespējas ir visai apšaubāmas, norāda Upenieks.

Vairākos Krāslavas uzņēmumos ziema ir klusais periods, kad ražošanas jaudas tiek samazinātas, tomēr vadītāju balsīs skan optimisms. Nebūdama lielražotāju pilsēta, Krāslava tomēr ir mājvieta vairākiem eksportspējīgiem uzņēmumiem, pētot Latvijas pilsētas, secinājis laikraksts Diena.

Tiesa, novadā ar gandrīz 20 procentu bezdarbu darba devējiem tomēr esot grūtības atrast kvalificētu darbaspēku. Uzņēmēju biedrības vai kluba tur nav, un arī lēmējvarā uzņēmēji īpaši neraujas - domē ir divi deputāti no uzņēmēju vidus.

Akciju sabiedrības Krāslavas piens telpās nav rosības, jo piena trūkuma dēļ ziemas periodā ražošana notiek tikai katru otro dienu, redzēto apraksta laikraksts. Šis esot a/s Preiļu siers meitasuzņēmums, un pienu pārsvarā iepērkot Krāslavas novada teritorijā, nekonkurējot ar Preiļu un Daugavpils uzņēmumiem. Daļa Latgalē saražotā piena joprojām aizplūstot arī uz Lietuvu.

Pēdējos gados uzņēmums veiksmīgi apguvis ES fondu līdzekļus, un kādreiz Krāslavas rajonā augstākā būve - 65 metrus augstais dūmenis - tagad palicis tikai kā piemineklis.

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.

Kamēr valstis visā Eiropā palielina savu kasi ar nodokļu iekasēšanu, Itālijas ieņēmumi šogad samazinājušies, ziņo thelocal.it.

Itālijas nodokļu ieņēmumi šogad no janvāra līdz augustam samazinājušies par 0,3%, salīdzinot ar 2012. gadu, paziņojusi valsts finanšu ministrija.

Itālijas veikums ir krasā pretrunā ar situāciju citās Eiropas valstīs. Piemēram, Francija iekasējusi par 8,4% vairāk nodokļos, bet Portugāle - par 6,3% vairāk.

Eiropas lielākā ekonomika Vācija nodokļu ieņēmumos iekasējusi par 2,6% vairāk nekā pērn, bet Itālijas dienvidu sāncense Spānija - par 0,2% vairāk.

Vēl nesen Eiropas Komisija paziņoja, ka Itālija pievienotās vērtības nodokļa nemaksāšanas dēļ ik gadu zaudē 36,1 miljardu eiro.

Laika periodā no 2012.gada janvāra līdz šā gada oktobrim valsts automobiļu remonta pakalpojumu un rezerves daļu publisko iepirkumu laikā ir veikusi pasūtījumus par 1141 iepirkumu līgumu priekšmetiem (vienā iepirkuma līgumā var būt vairāki līguma priekšmeti) par kopējo summu 19,5 miljoni eiro.

Piegādes ir nodrošinājuši 264 piegādātāji – auto servisi un rezerves daļu tirgotāji. Auto Asociācija ir veikusi rezultātu apkopojumu par šiem iepirkumiem.

Auto Asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš norāda, ka ir saprotams, ka uzņēmumiem, kuri izpilda valsts pasūtījumu, nav nodokļu parādi, tomēr saskaņā ar asociācijas apkopojumu, pastāv varbūtība, ka pretendenti, kuri vēlas uzvarēt iepirkumos, nespēj vai negrib pilnībā izpildīt saistības pret valsti. Viena no uzņēmumu izmaksu pozīcijām ir darbinieku atalgojums, kas pakalpojuma pašizmaksā veido ļoti būtisku daļu. Piemēram, automobiļu remonta pakalpojumā darba alga un ar to saistītie nodokļi veido ap 70% no pakalpojuma pašizmaksas. Algu nodokļu optimizācija ļauj samazināt pakalpojuma cenu līdz pat 35%. Aritmētika ir pavisam vienkārša – jo godīgāks uzņēmējs ir pret valsti, jo vairāk nodokļus nomaksā, jo nekonkurētspējīgāks ir piedāvājums un jo mazākas iespējas uzvarēt iepirkumā, uzsver I. Rūtiņš.

Rīgā pēdējo divu gadu laikā palielinājies izsolēs pārdoto nekustamo īpašumu skaits, taču, salīdzinot ar 2012. un 2013.gadu, samazinājusies kopējā summa, ko pašvaldība no šiem īpašumiem iekasējusi.

Aizvadītajos divos gados Rīgas pašvaldība izsolēs pārdevusi 35 nekustamos īpašumus, no tiem septiņi privatizēti, bet 28 - atsavināti. Kopumā šajos darījumos iekasēti 6,77 miljoni eiro, pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamentā.

Savukārt 2012. un 2013.gadā kopumā pārdoti 29 nekustamie īpašumi par kopējo summu 13,9 miljoni eiro.

Aizvadītajos divos gados no visiem 35 nekustamajiem īpašumiem 28 pārdoti pirmajā izsolē, četri - otrajā, bet trīs - trešajā izsolē. Kopējā ūtrupē nonākušo nekustamo īpašumu nosacītā cena jeb pirmās izsoles sākumcena bijusi 6,74 miljoni eiro. Galu galā īpašumi izsolīti par 6,77 miljoniem eiro, tādējādi pašvaldība kopumā iekasējusi nepilnus 0,5% virs īpašumiem noteiktās tirgus vērtības.

Deputātu virzītais atbalsts kredītņēmējiem ar kredīta atlikumu līdz 250 000 eiro nav mērķēts atbalsts tiem, kam tas tiešām ir (vai – varētu būt) nepieciešams.

No pēdējo septiņu gadu laikā izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem (ar nodrošinājumu) 50% līgumu ir summā līdz 50 tūkstošiem eiro, no kuriem šobrīd aktīvi ir 75% līgumi. Savukārt 30% līgumu izsniegtās summas ir amplitūdā no 50 - 100 tūkstošiem eiro, no kuriem joprojām aktīvi ir 85% līgumu .

“Analizējot priekšlikumus un datus, redzams, ka “atlaide” ikmēneša kredītmaksājumiem nebūt nenonāks pie tiem iedzīvotājiem, kuriem tā iespējams būtu nepieciešamāka. Pie šāda augsta ienākumu līmeņa cilvēkiem parasti ir iespējas pārskatīt ģimenes budžeta tēriņus, rodot iespēju veikt neatliekamos un obligātos maksājumus. Jāuzsver, ka daļa kredītu ir ņemti senāk, tāpēc šobrīd kredīta atlikums – 250 000 eiro – var nozīmēt to, ka sākotnējā aizņēmuma summa ir bijusi vēl lielāka un īpašumi – ekskluzīvāki. Tāpēc šī būtu uzskatāma par atbalsta sniegšanu turīgākajām mājsaimniecībām un iedzīvotājiem, kuriem šāds atbalsts faktiski nav vitāli nepieciešams. Eiropas Centrālā banka (ECB) cēlusi bāzes procentu likmes, kā rezultātā auga Euribor, tieši tāpēc, lai, slāpējot iedzīvotāju pirktspēju, mazinātu inflāciju. Ideja atbalstīt turīgāko iedzīvotāju pirktspēju neatbilst ECB īstenotajai inflācijas mazināšanas politikai. Parasti, izvērtējot atbalsta nepieciešamību, citviet Eiropā un pasaulē valsts atbalsta mērauklas piešķiršanai pamatoti kalpo iedzīvotāju vai mājsaimniecību ienākumu līmenis, nevis emocijās balstīti pieņēmumi,” norāda Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre.

Divas trešdaļas jeb 69% Latvijas iedzīvotāju domā, ka, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, pieaug gadījumi, kad amatpersonas nepamatoti izmanto administratīvos resursus personīgo mērķu sasniegšanai, liecina pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes, februārī veiktais pētījums.

Tostarp 29% aptaujāto uzskata, ka amatpersonas noteikti nepamatoti izmanto administratīvos resursus, bet 39% respondentu uz jautājumu «Vai, jūsuprāt, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, pieaug gadījumi, kad amatpersonas nepamatoti izmanto administratīvos resursus personīgu mērķu sasniegšanai?» atbildēja «drīzāk jā».

Pretējās domās ir 8% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri norāda, ka gadījumi, kad amatpersonas nepamatoti izmanto administratīvos resursus personīgo mērķu sasniegšanai, nepieaug tuvojoties pašvaldību vēlēšanām (1% - noteikti nē; 7% - drīzāk nē).

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu aizliegt SIA «Maxima Latvija» izmantot tirdzniecības telpas Rīgā, Tērbatas ielā 33/35, informē KP.

KP konstatēja, ka plānotais darījums būtiski samazinātu konkurenci konkrētajā tirgū, ierobežotu patērētāju iespējas ikdienas patēriņa preces iegādāties plašāka skaita uzņēmumu veikalos un nostiprinātu esošo mazumtirgotāju tirgus varu.

Pašlaik tirdzniecības telpas Tērbatas ielā 33/35 izmanto SIA «Essa», kas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū darbojas ar zīmolu «top!». Saskaņā ar KP iesniegto ziņojumu plānots, ka konkrēto telpu nomas tiesības turpmāk iegūs Maxima. Tā kā abi uzņēmumi veic līdzīga rakstura saimniecisko darbību un darījuma rezultātā viens tirgus dalībnieks pārņemtu otra aktīvus – mazumtirdzniecības telpas –, Konkurences likuma izpratnē tā ir uzņēmumu apvienošanās, kas ir paziņojama KP.