Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, informē Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

CVK prioritārajiem pasākumiem šo summu lūdz piešķirt 2022.gada budžetā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu nākamā gada oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ieviestu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, palielinātu atalgojumu un ēdināšanas izdevumu kompensāciju pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, stiprinātu iestādes IT kapacitāti un īstenotu pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai.

Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.

Ņemot vērā, ka pašvaldību vēlēšanās kandidējošie Saeimas deputāti ievēlēšanas gadījumā zaudē parlamentāriešu mandātu, pēc vēlēšanām varētu mainīties arī parlamenta frakciju sastāvs.

Parlamenta Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere skaidroja, ka neatkarīgi no tā, vai Saeimas deputāts ir vai nav uzrakstījis iesniegumu par mandāta nolikšanu, deputāts uz likuma pamata zaudē mandātu, ja tiek ievēlēts kādā pašvaldībā. Meisteres ieskatā, Saeimas deputāts zaudē mandātu dienā, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā pašvaldības dome. No šīs dienas politiķim arī vairs nemaksā mēnešalgu par Saeimas deputāta pienākumu pildīšanu.

Kopumā pašvaldību vēlēšanās piedalās astoņi Saeimas deputāti. No Saskaņas Liepājā ar pirmo numuru kandidē šī politiskā spēka parlamenta frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Pirmais «aiz strīpas» Saeimas vēlēšanās šajā vēlēšanu apgabalā bija pašreizējais Liepājas pilsētas domes deputāts Romans Miloslavskis, kurš kandidē arī šajās vēlēšanās, bet no partijas Liepāja kvadrātā. Miloslavskis ir bijušais Saskaņas pārstāvis, kurš pērn tika izslēgts no Saskaņas, saņemot partijas vadības pārmetumus par «pārmērīgu sadarbību» ar Liepājas mēru Uldi Sesku (Liepājas partija). Nākamais pretendents uz Agešina vietu Saeimā būtu Aleksejs Medvedevs, kurš arī kandidē pašvaldību vēlēšanās.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludināja 5.jūnija pašvaldību vēlēšanas, kas norisināsies 41 pašvaldībā - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 35 novados, informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.

Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo tās dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025.gada vēlēšanām.

Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaitu CVK paredzējusi noteikt 26.janvārī. Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam domēs ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

Novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 domē būs jāievēl 15 deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 60 000 - 19 deputāti, bet novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju - 23 deputāti. Savukārt valstspilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 iedzīvotāju domē būs 13 deputāti, bet valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludinājusi ārkārtas pašvaldības vēlēšanas Rīgā, un tās notiks šā gada 25.aprīlī.

Ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Tā kā likums stājās spēkā šodien, 25.februārī, vēlēšanu diena būs sestdiena, 25.aprīlis.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās spēkā būs tie paši balsošanas nosacījumi, kādi tie bija 2017.gada vēlēšanās. Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22. Trīs dienas pirms vēlēšanām varēs nobalsot iepriekšējās balsošanas laikā - trešdien, 22.aprīlī, no plkst.17 līdz 20, ceturtdien, 23.aprīlī, no plkst.9 līdz 12, bet piektdien, 24.aprīlī, no plkst.10 līdz 16.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, proti, šā gada 26.janvārī, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās būs derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiks lietoti vēlētāju saraksti. Līdz ar to katram vēlētājam būs jābalso savā iecirknī.

Līdz plkst.16 pašvaldību vēlēšanās Latvijā kopumā nobalsojuši gandrīz 40% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Tostarp šodien līdz plkst. 16 Latvijā nobalsojuši 400 600 cilvēku jeb 27,75% no vēlētājiem. Savukārt nobalsojušo skaits kopā ar tiem, kas izmantoja iespēju balsot iepriekšējās trijās dienās, sasniedzis 568 000 jeb 39,34% no balstiesīgajiem.

Šodien līdz pēcpusdienai lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 30,72% vēlētāju, seko Kurzeme ar 27,75%, Vidzeme ar 27,46% un Latgale ar 25,35%. Savukārt zemākā vēlētāju aktivitāte šodien līdz plkst.16 bijusi Zemgalē - tur pie vēlēšanu urnām devušies 24,81%. Rīta pusē lielākais balsotāju skaits bija Kurzemē.

Arī kopumā, ietverot tos balsojumus, kas izdarīti iepriekšējās dienās, vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā. Rīgā kopumā nobalsojuši 46,15% balsstiesīgo iedzīvotāju. Seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 38,17%, Kurzeme ar 37,12% un Latgale, kur nobalsojuši 36,19%. Savukārt zemākā aktivitāte bijusi Zemgalē – 33,17%.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) organizētu iepirkumu kopumā figurē desmit personas, tostarp sešas amatpersonas.

Kriminālprocesā izmeklētie noziedzīgie nodarījumi saistīti ar CVK organizētu iepirkumu 2021.gadā. KNAB informēja, ka 7.novembrī sāka kriminālprocesu aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu.

KNAB 22.novembrī īstenoja procesuālās darbības. Patlaban desmit kriminālprocesā iesaistītajām personām, tostarp, CVK priekšsēdētājai un vēl piecām amatpersonām noteikts statuss - tiesības uz aizstāvību. Divām personām - CVK priekšsēdētājai un kādam uzņēmējam - piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Līdz plkst.20 pašvaldību vēlēšanās Latvijā kopumā nobalsojuši 47% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati.

Tostarp šodien līdz plkst.20 Latvijā nobalsojuši vairāk nekā 512 300 cilvēku jeb 35,48%% no vēlētājiem. Savukārt nobalsojušo skaits kopā ar tiem, kas izmantoja iespēju balsot iepriekšējās trijās dienās, sasniedzis 679 700 jeb 47,08% no balstiesīgajiem.

Šodien līdz vakaram lielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur nobalsojuši 39,94% vēlētāju, seko Vidzeme ar 35,29%, Kurzeme ar 35,04% un Zemgale ar 31,57%. Savukārt zemākā vēlētāju aktivitāte šodien līdz plkst.20 bijusi Latgalē - tur pie vēlēšanu urnām devušies 31,34%. Rīta pusē lielākais balsotāju skaits bija Kurzemē, bet zemākais - Zemgalē.

Arī kopumā, ietverot tos balsojumus, kas izdarīti iepriekšējās dienās, vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā. Rīgā kopumā nobalsojuši 55,37% balsstiesīgo iedzīvotāju. Seko Vidzeme, kur nobalsojuši kopumā 46,01%, Kurzeme ar 44,41% un Latgale, kur nobalsojuši 42,17%. Savukārt zemākā aktivitāte bijusi Zemgalē – 39,93%.

Datu, izpētes un konsultāciju uzņēmums Kantar ievieš jaunu korporatīvo identitāti savam pamatzīmolam un 12 asociētajiem uzņēmumiem, lai radītu vienotāku formu un saturu visas uzņēmējdarbības ietvaros. Latvijā Kantar līdz šim tika pārstāvēts ar zīmolu TNS.

Jaunā identitāte tuvāko mēnešu laikā tiks izplatīta, izmantojot visus ārējos un iekšējos komunikācijas kanālus.

Zīmoliem, kas līdz šim nav ietilpuši Kantar zīmolu saimē, nu būs Kantar priedēklis un jauns, vienots burtveidols. Piemēram, TNS un Millward Brown attiecīgi kļuvuši par Kantar TNS un Kantar Millward Brown. Vienīgais izņēmums ir Lightspeed GMI, kas pārdēvēts par Lightspeed.

Kantar jaunā identitāte atspoguļo janvārī iesāktu pārmaiņu programmu.

Kantar TNS rīkotājdirektors Latvijā Mārtiņš Traubergs komentē: «Mobilizējot visus līdz šim atsevišķi esošos zīmolus un resursus zem viena - Kantar - jumta, mūsu klientiem kļūst pieejami visi Kantar tīklā esošie resursi. Latvijā TNS iekšēji līdz šim jau darbojās, pārstāvot divus Kantar zīmolus: TNS kā tirgus, sociālos un mārketinga pētījumus un Kantar Media kā mediju auditorijas un reklāmas tirgus mērījumus. Arī turpmāk TNS Latvijā pārstāvēs abas šīs nozares kā Kantar TNS.»

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Pašvaldībās jāstrādā tādiem deputātiem, kuri ir gatavi pieņemt izšķirīgus lēmumus, šodien pēc nobalsošanas Ogres vēlēšanu iecirknī žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Prezidents ar kundzi Ivetu Vējoni vēlēšanu iecirknī ieradās no netālu esošā Vējoņu ģimenes dzīvokļa. Ienākot vēlēšanu iecirknī, Vējonis deva labas dienas vēlētājiem, taču kāds kungs uz to atbildēja: «Diena jau laba, bet kādi tie nācēji.»

Nobalsojis, Valsts prezidents žurnālistiem sacīja, ka nedzīvojam vienkāršā laikā, jo ne tikai valdībai, bet arī pašvaldībām ir jāpieņem grūti lēmumi, kas saistīti ar ekonomiku.

«Tāpēc pašvaldībās jāstrādā tādiem deputātiem, kas ir gatavi pieņemt izšķirīgus lēmumus. Tāpat pašvaldībām ir jāstrādā ciešāk ar valdību, sevišķi lemjot par nodokļu politiku,» teica Vējonis.

Valsts prezidents novēlēja iedzīvotājiem doties uz vēlēšanām, neskatoties uz to, ka laiks ir vēss un labāk gribētos palikt mājās.

Partiju Saskaņa un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts varētu būt zaudējis vairākumu Rīgas domē - pie iecirkņiem veiktās vēlētāju aptaujas rezultāti liecina, ka par Nila Ušakova un Andra Amerika vadīto partiju apvienību nobalsojuši 42,9% aptaujāto vēlētāju, kas ļautu viņiem Rīgas domē iegūt 29 mandātus no 60.

Vēlētāju aptauju pie iecirkņiem veica Latvijas Televīzija (LTV), nacionālā informācijas aģentūra LETA un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.

Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Rīgā 2013.gadā Saskaņas un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts ieguva 58,54% vēlētāju balsu. Togad veiktā aptauja pie iecirkņiem liecināja, ka attiecīgais politiskais spēks bija guvis 52,6% balsu.

Vēlētāju aptauja liecina, ka otrs populārākais šogad bija Latvijas Reģionu apvienības un partijas Latvijas attīstībai kopīgais saraksts, kura līderis ir Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) un kas ieguvis 17,01% balsu, savukārt trešajā vietā ierindojas Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar 13,57% balsu. JKP saraksta «lokomotīve» ir bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Juta Strīķe. Abi šie politiskie spēki pašvaldību vēlēšanās Rīgā 2013.gadā nekandidēja.

Lai Latvijas iedzīvotājiem būtu pieejams kvalitatīvs pakalpojums par adekvātu cenu, svarīgs priekšnoteikums ir godīga un veselīga konkurence. Pretējā gadījumā iztrūkst kāds no minētajiem vai abi elementi un bremzējas uzņēmējdarbības vides attīstība. Tā rezultātā par zaudētājiem kļūst iedzīvotāji.

Diemžēl pašvaldību centieni aktīvi piedalīties komercdarbībā noved pie sadārdzinātiem pakalpojumiem, valsts naudas izšķērdēšanas un skandāliem. Šādā pašvaldībā samazinās iespēja ekonomiskai izaugsmei un konkurētspējīgiem pakalpojumiem. Vai administratīvi teritoriālā reforma (ATR) efektivizēs pašvaldību saimniekošanu un veicinās uzņēmējdarbību?

Prioritāte uzņēmējiem un ieguvums sabiedrībai – brīvā tirgus princips. Tas sniedz konkurētspējīgākus un izdevīgākus pakalpojumus iedzīvotājiem. Taču šo modeli nereti kropļo vietvaru dalība uzņēmumos, kas no tiesiskā, finansiālā un lietderības aspekta ir apšaubāma. Vēl sliktāk – vietvaras, iesaistoties komercdarbībā, ignorē konkurences neitralitātes principu, kas kavē valsts ekonomisko attīstību.

DB turpina pētīt, ko sola pašvaldību vēlēšanās uz Latvijas lielāko pilsētu domēm kandidējošās partijas, un kas pieder šo partiju sarakstu pirmajiem cilvēkiem.

Šoreiz kārta Jelgavai, kurā jau 16 gadus pie varas ir Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) pārstāvošais Andris Rāviņš. Viņš, tāpat kā pārējie kolēģi, kandidē arī šajās vēlēšanās. Pilsētas pamatbudžets šogad paredzēts 61,7 milj. eiro liels. Tiesa, ieņēmumi no nodokļiem, nodevām, transferiem un maksas pakalpojumiem paredzēti 56,4 milj. eiro, pārējo pamatā paredzēts finansēt no naudas līdzekļu atlikuma, plānotie aizņēmumi ir salīdzinoši nelieli – 321,6 tūkst. eiro -, izriet no šā gada budžeta. Pērn plānotais kopējais pamatbudžets bija nedaudz lielāks – 62,1 milj. eiro.

Vēlēšanu gadā pašvaldība lepojas ar lieliem projektiem, piemēram, aprīļa beigās parakstīts līgums ar būvsabiedrību ReRe būve 1 par Valsts ģimnāzijas rekonstrukciju; pārbūves izmaksas tiek lēstas 8,2 milj. eiro. Sākta Jelgavas pils fasādes atjaunošana energoefektivitātes paaugstināšanas projekta ietvaros, ko līdzfinansē Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Kopējās projekta izmaksas ir 6,7 milj. eiro. Ieplānoti arī vairāki satiksmes infrastruktūras darbi, tajā skaitā tādi, kas vērsti uz uzņēmējdarbības attīstību degradētā teritorijā. Projekti ir arī uzņēmējiem, no kuriem lielāko sabiedrības uzmanību sev piesaistījusi cīņa par iespēju būvēt veikalu Depo Lielupes krastā netālu no Jelgavas pils.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu par Varakļānu un Madonas novada apvienošanu, liecina informācija tiesību aktu portālā TAP.

Likumprojekts nodots saskaņošanai, un šis process paredzēts līdz 18.janvārim.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Varakļānu novads tā esošajā administratīvajā teritorijā neatbilst administratīvi teritoriālās reformas mērķim un kritērijiem par novadu izveidošanu.

Varakļānu novadā nav attīstības centra, kā arī iedzīvotāju skaita ziņā tas ir vismazākais novads. Pēc Fizisko personu reģistra datiem 2023.gada 1.janvārī šajā novadā dzīvoja 3138 iedzīvotāji.

Likumprojekta anotācijā ir atsauce arī uz Varakļānu novada pašvaldības organizēto publisko apspriešanu. Aptaujas rezultāti uzrāda, ka aptuveni 74% Varakļānu novada iedzīvotāju pauduši vēlmi saglabāt Varakļānu novadu, savukārt aptuveni 94% atbalsta sadarbības turpināšanai ar Madonu kā administratīvo centru, bet reformas gaitā, apvienošanās nepieciešamības gadījumā, atbalsta Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tiks sagatavots un drīzumā virzīts izskatīšanai valdībā likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu, pirmdien žurnālistus informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV).

Šo likumprojektu valdība varētu skatīt nākamajā vai aiznākamajā nedēļā, bet pēc tam tas tiks virzīts gala lēmuma pieņemšanai Saeimā.

Bērziņa atzina, ka plānots izvērtēt iespēju ļaut Rēzeknes pašvaldību vadīt administratoram līdz 2025.gada pašvaldības vēlēšanām, nerīkojot Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas.

Iecerēts, ka Rēzeknē administratora funkcijas varētu pildīt trīs pārstāvji, kuriem varētu būt kompetence finanšu, juridiskajā vai citās jomās, kas saistītas ar pašvaldības darbu.

Ņemot vērā, ka likumprojekts par Rēzeknes domes atlaišanu jāizskata valdībā un gala lēmums jāpieņem Saeimā, ātrākais, kad varētu tikt atlaista dome, varētu būt marta beigas, atzina Bērziņa.

Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, kā arī vienas koalīcijas partijas pretēju nostāju, koalīcijas partijas šodien panākušas grozījumus likumos, kas atlaišanas gadījumā Rīgas domi ļaus ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Par grozījumiem "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ar kuriem mainīta pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtība, nobalsoja četras koalīcijas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Anda Čakša un divi partijas "KPV LV" deputāti - Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, tādējādi balsojumā par vienu likumprojektu iegūstot 52, bet par otru likumprojektu - 51 balsi. Pret minētajām izmaiņām balsoja pārējie "KPV LV" deputāti un opozīcijas partiju deputāti, taču Zaļo un zemnieku savienības deputāte Janīna Jalinska balsojumā nepiedalījās.

Minētie likumprojekti šodien Saeimas sēdes darbakārtībā iekļauti, koalīcijas deputātiem piesaucot bezprecedenta situāciju un neņemot vērā par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas viedokli.

Dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būs aktīvs vēl pāris gadus, pēc kuriem var iestāties kritums, liecina Kantar TNS dažādu iedzīvotāju pētījumu par vajadzībām nekustamo īpašumu tirgū dati.

Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar TNS, šā gada septembrī aptaujājot vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotājus, to skaitā aptuveni 800 rīdziniekus, ir secinājusi, ka tuvāko pāris gadu laikā dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būt augošs – daudz vairāk ir to iedzīvotāju, kas plāno pirkt dzīvokļus, nekā to, kas jau ir nopirkuši pēdējo pāris gadu laikā. Pētījuma dati liecina, ka kopš 2016.gada Rīgā dzīvokļus ir pirkuši aptuveni 30 tūkstoši ģimeņu, savukārt laikā līdz 2020.gadam dzīvokļus Rīgā plāno pirkt apmēram 50 tūkstoši ģimeņu.

Tomēr Kantar TNS eksperti secina, ka pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā, jo samazināsies potenciālo pircēju skaits – nekustamo īpašumu darījumu tirgū ienāks nu jau šajā gadsimtā dzimušo jauniešu mazskaitlīgākā (salīdzinot ar esošo) paaudze, kā arī vairāk iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 40 gadiem pārcelsies uz Pierīgu vai reģioniem, nekā no reģioniem ienāks Rīgā.