Partiju Saskaņa un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts varētu būt zaudējis vairākumu Rīgas domē - pie iecirkņiem veiktās vēlētāju aptaujas rezultāti liecina, ka par Nila Ušakova un Andra Amerika vadīto partiju apvienību nobalsojuši 42,9% aptaujāto vēlētāju, kas ļautu viņiem Rīgas domē iegūt 29 mandātus no 60.
Vēlētāju aptauju pie iecirkņiem veica Latvijas Televīzija (LTV), nacionālā informācijas aģentūra LETA un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Metodoloģisko atbalstu aptaujas veikšanā sniedz tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Rīgā 2013.gadā Saskaņas un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts ieguva 58,54% vēlētāju balsu. Togad veiktā aptauja pie iecirkņiem liecināja, ka attiecīgais politiskais spēks bija guvis 52,6% balsu.
Vēlētāju aptauja liecina, ka otrs populārākais šogad bija Latvijas Reģionu apvienības un partijas Latvijas attīstībai kopīgais saraksts, kura līderis ir Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) un kas ieguvis 17,01% balsu, savukārt trešajā vietā ierindojas Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar 13,57% balsu. JKP saraksta «lokomotīve» ir bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Juta Strīķe. Abi šie politiskie spēki pašvaldību vēlēšanās Rīgā 2013.gadā nekandidēja.
Savukārt ceturtā populārākā partija atbilstoši vēlētāju aptaujai pie iecirkņiem bijusi Vienotība ar 9,57% balsu, bet piektā - Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK ar 8,26% atbalstu. Šo abu politisko spēku pozīcijas varētu būt vājinājušās, jo Vienotība 2013.gadā pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā guva 14,13%, bet Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK - 17,86% balsu.
Atbilstoši aptaujas rezultātiem Saskaņas un Gods kalpot Rīgai apvienotais saraksts Rīgas domē iegūtu 29 vietas, Latvijas attīstībai un Latvijas Reģionu apvienības kopīgais saraksts - 11, JKP - deviņas, Vienotība - sešas, bet Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK - piecas.
Kā liecina vēlētāju aptaujas rezultāti, visticamāk, Rīgas domē atkal nav spējusi iekļūt valdību vadošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas guvusi 3,19% balsu un nav pārvarējusi 5% barjeru. Pirms četriem gadiem galvaspilsētā ZZS veidojošās partijas startēja atsevišķi, Latvijas Zaļajai partijai iegūstot 3,99%, bet Latvijas Zemnieku savienībai 1,88% balsu.
Tāpat 5% barjeru nav pārvarējusi partija KPV.LV ar 1,69% balsu, Par neatkarīgu Latviju ar 1,25% balsu, No sirds Latvijai ar 1,19% balsu, Eiroskeptiķi ar 0,75% balsu un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija ar 0,63%.
Vērtējot vēlētāju aptaujas rezultātus, būtu jāņem vērā vairāki svarīgi faktori, aģentūrai LETA sacīja SKDS direktors sociologs Arnis Kaktiņš. «Pieredze liecina, ka vēlētāju aptaujas pilnīgi precīzi nesakrīt ar vēlēšanu rezultātiem,» skaidroja sociologs.
Viens no cēloņiem ir salīdzinoši lielais vēlētāju skaits, kuri atteicās atklāt savu balsojumu. Jo lielāks ir neatbildējošo skaits, jo piesardzīgāk jāpieiet rezultātu drošticamības vērtēšanai, akcentēja Kaktiņš. Otrs faktors, kas ietekmē rezultātu ticamību, ir to balsstiesīgo īpatsvars, kuri nodeva savas balsis iepriekšējās balsošanas dienās, jo viņu simpātijas var būt sadalījušās arī nedaudz atšķirīgās proporcijās nekā šodien balsojušo.
«Vēlētāju aptaujas rezultāti lielākā daļā lielo pilsētu atstāj intrigu, kurš īsti būs uzvarētājs un cik lielā mērā,» teica Kaktiņš.
Rīgā šodien kopumā tika aptaujāti 2250 vēlētāji, no kuriem iegūtas 1599 derīgas atbildes. 27 cilvēki atzinuši, ka nebalsoja, savukārt 624 neatklāja, kam balsi atdeva. No tiem, kuri savu balsojumu neatklāja, vairāk nekā trešdaļa bija krievvalodīgie, bet atlikušie - latviešu valodā runājoši iedzīvotāji.
Atbilstoši Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās, balsojot kādā no trim iepriekšējās balsošanas dienām, Rīgā izmantojuši 65 833 jeb 15,44% vēlētāju. Vēlēšanās pirms četriem gadiem šādu iespēju izmantoja 52 906 jeb 12,78% rīdzinieku.