Piena pārstrādes koncerns Preiļu siers pagājušajā gadā grupas uzņēmumu attīstībā ir ieguldījis gandrīz četrus miljonus eiro, aģentūrai LETA sacīja piena pārstrādes AS Preiļu siera valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Viņš pastāstīja, ka koncerns pagājušajā gadā īstenojis vairākus investīciju projektus, lielākos ieguldījumus veicot tieši meitas uzņēmumos. Kompānijas meitas uzņēmumā A/s Latgales piens pagājušajā gadā ierīkots jauns, moderns biezpiena cehs. Arī citās meitas kompānijās iegādātas jaunas tehnoloģiskās iekārtas. A/s Preiļu siers pērn rekonstruēti ūdensapgādes ārējie tīkli.

Grupa kopumā ir investējusi gandrīz četrus miljonus eiro, sacīja Šņepsts.

Viņš teica, ka arī šogad koncerns neapstāsies un plāno investēt attīstībā. Būvējam jaunu piena bloku un jaunu korpusu vienā no savām fermām, sacīja Šņepsts, piebilstot, ka tādējādi iecerēts palielināt piena kā izejvielas ražošanu, lai to mazāk nāktos iepirkt no citiem.

Piena pārstrādes uzņēmuma AS «Preiļu siers» konsolidētais apgrozījums 2018. gadā pieaudzis par 5,9% jeb 3,627 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2017.gadu - līdz 65,416 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt grupas peļņa pērn samazinājusies - tā bija 1,774 miljoni eiro pēc nodokļiem, kas bija par 8,8% jeb 171 tūkstoti eiro mazāk nekā 2017. gadā.

AS «Preiļu siers» grupa nodarbojas ar piena pārstrādi un siera ražošanu, lauksaimniecību, piena lokopību, graudaugu, pākšaugu, sēklu audzēšannu, kā arī tvaika piegādi un kondicionēšanu. Grupā bez koncerna vadošā uzņēmuma ietilpst AS «Latgales piens», SIA «Zolva», SIA «Agrofirma Turība», SIA «Vietējā», kas visi pagājušajā gadā darbojušies ar peļņu, kā arī uzņēmums AS «Krāslavas piens», kas pērn strādāja ar zaudējumiem.

Paša AS «Preiļu siers» neto apgrozījums pērn bija 61,347 miljoni eiro un uzņēmuma tīrā peļņa pērn bija 1,477 miljoni eiro.

Par piena pārstrādes uzņēmuma AS «Krāslavas piens» padomes priekšsēdētāju iecelta tā mātes uzņēmuma AS «Preiļu siers» līdzīpašniece Sabīne Šņepste, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas AS «Krāslavas piens» padomē ierakstītas komercreģistrā trešdien, 21.martā. Saskaņā ar tām, no amata atbrīvota līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Arnita Zirne, kura šo amatu ieņēmusi kopš 2004.gada līdz šim.

Par jauno padomes priekšsēdētāju iecelta Sabīne Šņepste, kura 2004. un 2005.gadā darbojās AS «Krāslavas piens» valdē. «Lursoft» izziņa liecina, ka viņa no 2010. līdz 2014.gadam bijusi padomes locekle piena pārstrādes uzņēmumā AS «Preiļu siers», kas ir AS «Krāslavas piens» vienīgais akcionārs, bet no 2014. līdz 2017.gadam ieņēma valdes locekles amatu AS «Daugavpils satiksme». Sabīne Šņepste ir AS «Krāslavas piens» valdes locekļa un AS «Preiļu siers» valdes priekšsēdētāja Jāzepa Šņepsta meita. Viņa ir arī viena no AS «Preiļu siers» akcionārēm, liecina viņas iesnigtā valsts amatpersonas deklarācija.

Danske Bank piešķīrusi finansējumu siera ražotājam un eksportētājam AS Preiļu siers 9,2 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Daļu aizņēmuma uzņēmums novirzījis esošo kredītsaistību refinansēšanai, bet aptuveni trešdaļu ieguldīs ražotās produkcijas klāsta paplašināšanā.

Aptuveni 60% saražotās produkcijas uzņēmums eksportē uz vairāk nekā 40 valstīm. Turpinot attīstīties, AS Preiļu siers 2013.gadu ir noslēdzis ar apgrozījumu 48,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 27% lielāks nekā 2012.gadā, un peļņu 1,95 miljonu eiro apmērā.

AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts norāda, ka bankas finansējums ļaus uzņēmumam turpināt paplašināt produktu sortimentu un paaugstināt efektivitāti. «Šajā jomā esam paveikuši jau daudz. Nesen kompānijas meitas uzņēmums SIA Sēļi realizēja projektu, uzbūvējot lielfermu 500 slaucamajām govīm, tādejādi blakus pamatražošanai ir sperts plats solis piena kā izejvielas ražošanā,» uzsver J. Šņepsts.

Ap Ziemassvētkiem SIA "Madonas uguns siers" cer piedāvāt patērētājiem pirmo produkciju.

"Siers vienmēr ir bijis lielā cieņā. Reti kurš no mums savu ikdienu un it īpaši svētkus var iedomāties bez siera. Veicot tirgus izpēti, sapratām, ka tā ir nozare, kas ik gadu turpina pieaugt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē – tā nu radās doma radīt pašiem savu "Madonas uguns sieru". Tas savu īsto raksturu atklāj grilētā veidā un tā pasniegšanai ir īpašs rituāls," biznesa portālam db.lv stāsta Lāsma Adamoviča, SIA "Madonas uguns siers" līdzīpašniece.

Šis esot brīdis, kad var teikt – ir atrasta sava īstā siera recepte un ap Ziemassvētkiem uzņēmums cer patērētājiem piedāvāt pirmo "Madonas uguns sieru". Viņa teic, ka jau šobrīd interese par uzņēmuma produktu esot milzīga un tā vien šķiet, ka pirmā partija būs pārdota pirms siers nokļūs tirdzniecības vietās.

Otrdien, 30. aprīlī, uzņēmums Seces koks Preiļos atklās jaunu šķeldas koģenerācijas staciju, kuras izveide Preiļu iedzīvotājiem samazinās siltuma tarifus, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Preiļu koģenerācijas stacijas izveidē kopumā ieguldīti 4,52 miljoni latu, no kuriem 3,16 miljoni ir bankas Citadele piešķirtais finansējums, bet atlikusī summa ir uzņēmuma pašu kapitāls. Papildus ir piesaistīts «Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta» līdzfinansējums, kas pēc tā saņemšanas samazinās kredīta atlikumu.

«Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt stabilas siltuma piegādes Preiļu pilsētas iedzīvotājiem. Elektrības ražošana ir tikai rīks, ar ko palētināt siltuma cenu. Pensionāri, kas ir visjūtīgākā sabiedrības daļa, par elektrību maksā vidēji desmit latus mēnesī, toties par siltumu ziemas mēnešos ir jāmaksā 60-100 latus mēnesī. Uzreiz var redzēt, kā siltumu tarifu samazināšana var atvieglot ģimenes budžetu,» stāsta SIA Seces koks vadītājs un viens no īpašniekiem Ēriks Fricsons. «Šķeldas koģenerācijas stacijai iegādājāmies pašas modernākās iekārtas no Austrijas un Itālijas. Galvenā atšķirība no analogiem ir šo iekārtu spēja strādāt ar vissliktākās kvalitātes šķeldu. Tādas tehnoloģijas koģenerācijas stacijas pārsvarā tiek izvietotas lielās pilsētās, aizstājot vecās katlu mājas.»

Preiļu uzņēmumu sarakstā akciju sabiedrība Preiļu siers apgrozījuma ziņā citiem ir tālu priekšā, tomēr tas nenozīmē, ka pilsētā pārējā uzņēmējdarbība būtu tikai piparbodīšu līmenī. Tiesa, par dažu uzņēmēju aktivitātēm citi nav pārāk apmierināti, vēsta laikraksts Diena.

A/s Preiļu siers pēdējā akcionāru sapulcē tika konstatēts, ka pērnais gads bijis trešais labākais uzņēmuma vēsturē. Pienu pārstrādei iepērk gan Latvijā, gan Igaunijā, tomēr uzņēmums plāno nodrošināties nākotnē, uzbūvējot kompleksu ar 400 govīm, laikrakstam stāstījis uzņēmuma vadītājs Jāzeps Šņepsts.

Tāpat kā citviet Latvijā, arī Preiļu uzņēmēji atzunuši, ka profesionālās izglītības sistēma ir praktiski sagrauta un vairs nenodrošina kadrus, tie jāgatavo pašiem uz vietas. Ja J. Šņepsts par darbaroku trūkumu nesūdzas, tad Preiļos pazīstamā šūšanas uzņēmuma SIA Firma Jata vadītājs Vilhelms Veleckis Dienai atzinis, ka četras ražotnes Preiļos, Rēzeknē, Līvānos un Maltā lielā mērā izveidotas tāpēc, ka tikai Preiļos vien apmēram 150 šuvēju savākt nevar. Praktiski visa Firma Jata produkcija, galvenokārt darba specapģērbs, tiek ražota pēc ārvalstu firmu pasūtījuma.

Piena pārstrādes uzņēmums «Preiļu siers» plāno ieguldīt astoņus miljonus eiro siera «Čedars» ražošanas pilna cikla tehnoloģiskajā līnijā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkumam pievienotajā tehniskajā specifikācijā teikts, ka ražošanas līniju un iekārtas plānots uzstādīt esošajās, kā arī jaunbūvējamajās ēkās. Ražošanas līnija nepieciešama, lai ražotu cieto sieru «Čedars» ar stingru, elastīgu konsistenci bez acojuma.

Investīciju projektu plānots īstenot līdz 2020.gada 30.novembrim Daugavpils ielā, Preiļos, piesaistot finansējumu Eiropas Savienības (ES) Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākuma «Ieguldījumi materiālajos aktīvos» apakšpasākumā «Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē».

Pretendenti iepirkuma piedāvājumus var iesniegt līdz 2018.gada 12.novembrim, plkst.12.

«Preiļu siera» valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts aģentūrai LETA teica, ka «Preiļu siers» projekta rezultātā palielinās ražošanas jaudu. Šņepsts gan neatklāja, cik lielā mērā ražošanas jaudas iecerēts kāpināt, norādot, ka plašāku informāciju par projektu būs gatavs sniegt vien pēc tā realizēšanas.

Piena pārstrādes uzņēmuma AS Krāslavas piens apgrozījums 2017.gadā samazinājies par 9,8%, salīdzinot ar gadu iepriekš, un bija 9,970 miljoni eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Neskatoties uz apgrozījuma samazinājumu, AS Krāslavas piens peļņa pieaugusi vairākkārt un tā bija 146 tūkstoši eiro pēc nodokļu nomaksas. Krāslavas piens pamatā gūst ieņēmumus no piena pārstrādes un visu saražoto produkciju realizē Latvijā. Uzņēmums pērn nodarbināja vidēji 75 darbiniekus, kas bija tikpat, cik gadu iepriekš.

2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 11,052 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 4632 eiro. Krāslavas piens nepārtraukti veic uzlabojumus produkcijas kvalitātes un energoefektivitātes paaugstināšanai. Līdz ar pārtikas drošības pārvaldības sistēmas sertifikāciju, AS Krāslavas piens arī pievienojies Latvijas labākajiem uzņēmumiem, kas sertificēti kā atbilstoši starptautisku standartu prasībām, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmums AS Preiļu siers aizvadītajā gadā palielinājis savu apgrozījumu par 2,93% līdz 26,62 miljoniem latu, liecina Lursoft dati.

Lielāko daļu jeb 10,85 miljonus latu no kopējā apgrozījuma pērn veidojuši ieņēmumi no produkcijas realizācijas Latvijas tirgū, aiz kuras seko Vācija ar 6,61 miljonu latu un Nīderlande ar 2,83 miljoniem latu.

Ievērojami straujāk nekā apgrozījums 2012.gadā pieaugusi uzņēmuma peļņa, kura pakāpusies par 17,26%, sasniedzot 595 tūkstošus latu.

Pērn AS Preiļu siers savu produkciju eksportējis arī uz tādām valstīm, kā Libāna, Taizeme, Malaizija, Polija, Alžīrija, Sīrija, Koreja, Spānija, Lietuva.

AS Preiļu siers vadība norāda, ka pašreizējais stāvoklis uzņēmumā vērtējams kā stabils, jo iepriekšējos gados veikti nopietni ieguldījumi tehnoloģiskā procesa modernizācijā, efektīvā izejvielu izlietošanā un būtiskā ražošanas izmaksu samazināšanā, kas dod iespēju jebkurā brīdī, mainoties tirgus situācijai un pieprasījumam, ražot vienu vai otru eksporta produktu.

AS Preiļu siers aizvadītajā nedēļā atklājusi jauno katlu māju, projekta īstenošanai izmantots Danske Bank finansējums 2,3 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Projekta ietvaros izbūvēta tvaika katlu māja ar ražību 12,3 tonnas tvaika stundā un nominālo siltuma jaudu 8 MW, kurā kā kurināmais tiks izmantota koksnes biomasa, kā arī šķeldas noliktava, auto svari, piebraucamie ceļi un laukumi. Bez tam sakārtota infrastruktūra un labiekārtota teritorija apmēram viena hektāra platībā. Turklāt visi šie darbi ir paveikti mazāk nekā 9 mēnešu laikā.

AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts norāda: «Šim projektam būs pozitīva ietekme uz uzņēmuma darbību vairākos aspektos – jaunā katlu māja ne tikai ļauj samazināt risku, saistītu ar gāzes piegādēm, bet arī paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju, samazinot ražošanas izmaksas un tādejādi paverot jaunas iespējas ārējos tirgos. No piena mūsu ražotnē galvenokārt iegūstam sieru un sausos piena produktus, un šo produktu ražošanas procesiem raksturīgs liels siltuma patēriņš. Līdz šim piena produktu ražošanas tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izmantojām divus tvaika katlus, kuros kā kurināmais tika izmantota dabasgāze. Tā kā šķelda ir vietējais dabas resurss, no tās iegūtais siltums ir ievērojami lētāks. Būtisks faktors ir arī tas, ka vairāk nekā par 60% samazināsies CO2izmešu daudzums, tādejādi strādāsim gan efektīvāk, gan dabai daudz draudzīgāk.»

Piena pārstrādes uzņēmuma AS «Preiļu siers» padomē reģistrētas vairākas izmaiņas, padomi atstājot līdzšinējai padomes priekšsēdētājai Inārai Čingulei, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Preiļu siers» padomē no jauna par padomes locekli iecelts Vitālijs Livmanis, kurš bijis uzņēmuma valdes loceklis no 2004.gada līdz pat šī gada 3.aprīlim.

Savukārt līdzšinējā padomes locekle Anita Ciša ievēlēta par uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieci. Pārējie AS «Preiļu siers» padomes locekļi - Vitālijs Kudiņš, Ernests Milevskis, Vitālijs Pastars, Edgars Šņepsts un Lolita Valdone - pārvēlēti savos līdzšinējos amatos. Uzņēmuma padomes priekšsēdētāja turpinās būs Lolita Valdone.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 13.aprīlī.

AS «Preiļu siers» dibināts 1991.gadā, un nodarbojas ar piena pārstrādi, siera un biezpiena sieriņu ražošanu. 2016.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 57,752 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 1,177 miljoni eiro. Tas nodarbināja 311 darbiniekus.

Šā gada pavasarī AS Latvenergo noslēgusi vienošanos ar lielāko siera ražotāju Latvijā AS Preiļu siers, kas paredz jauna saules parka būvniecību Preiļos.

To intervijā DB atklāj Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns. Viņš stāsta, ka saules parkā saražotā elektroenerģija tiks izmantota, lai nodrošinātu AS Preiļu siers ražotnes pašpatēriņu.

Fragments no intervijas

Aizvadītajā gadā Latvenergo uzsāka arī divu saules paneļu elektrostaciju būvniecības projektu īstenošanu Lietuvā un Igaunijā. Kāpēc primāri tieši kaimiņvalstīs, ne Latvijā?

Lieljaudu saules parku izveidi Lietuvā un Igaunijā veicina tur spēkā esošais regulējums, kas šādu projektu attīstīšanai paredz valsts atbalstu. Ņemot vērā to, ka Latvenergo veiksmīgi strādā visās trīs Baltijas valstīs, mēs situāciju kaimiņvalstīs redzam kā biznesa iespēju. Vienu saules enerģijas parku Lietuvā jau esam nodevuši ekspluatācijā un šobrīd strādājam pie citiem projektiem. Gandrīz esam noslēguši saules parka būvniecību Igaunijā – pašlaik gaidām parka pieslēgumu tīklam un ceram, ka tuvākajā laikā arī šis projekts tiks nodots ekspluatācijā. Vai tuvāko gadu laikā Latvenergo plāno būvēt kādu saules enerģijas parku arī Latvijā? Jā, noteikti. Mēs redzam, ka klienti arvien vairāk izvēlas ražot elektroenerģiju pašpatēriņam – interese aug no gada uz gadu. Sākotnēji šādu iespēju labprātāk izmantoja privātmāju īpašnieki, taču tagad pastiprināta interese vērojama arī no juridisko klientu puses. Saules ģenerācijas virzienu redzam kā perspektīvu visās trīs Baltijas valstīs. Pašlaik esam uzkrājuši visas nepieciešamās zināšanas un kompetences, lai attīstītu šādus saules enerģijas projektus visās trīs valstīs.

Turpinot 2015. gadā aizsākto tradīciju gada beigās pateikties vienam uzņēmumam, 28. decembrī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Preiļu datu savākšanas centra vadītāja Konstantīna Seile pasniedza AS “Preiļu siers” ikgadējo CSP balvu par teicamu sadarbību kvalitatīvas statistikas nodrošināšanā 2023. gadā.

“Dati rāda, ka uzņēmums attīstās un ir līderis savā jomā. Vēlu, lai arī turpmāk saglabājat tempu, veicinot Latvijas uzņēmumu attīstību, gādājot garšīgus produktus mūsu galdiem. Tad arī statistikas dati būs pozitīvi. Īpašs paldies uzņēmuma grāmatvedības darbiniekiem, ar kuriem statistiķiem ir prieks strādāt. Atsaucīgi, saprotoši un gudri sadarbības partneri ir liela vērtība mūsu darbā,” pasniedzot ikgadējo CSP balvu, teica K. Seile.

Uzņēmuma sasniegumus un izaugsmi apliecina arī izdevuma “TOP 500+ Latvijas lielākie uzņēmumi 2023” saraksti, saskaņā ar kuriem AS “Preiļu siers” 2022. gadā noturējis pirmo vietu kā lielākais Latgales uzņēmums. Kategorijā “Lielākie pārtikas un dzērienu ražotāji pēc neto apgrozījuma 2022. gadā” uzņēmums ierindojies 8. vietā, gada laikā pakāpjoties par trim vietām.

Latvijas piena tirgū gaidāmas lielas problēmas saistībā ar pārprodukciju, aģentūrai BNS pastāstīja piena pārstrādes uzņēmuma Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

«Ja, runājam par Latvijas kopējo situāciju, tad tā, protams, ir drūma. Latvijā ir pagājuši laiki, kad varēja nodarboties ar izejvielas eksportu. Atsevišķi kooperatīvi veras ciet, atbrīvojas liekais piens un pie pārprodukcijas piena ražotāji, protams, ir samazinājuši piena iepirkuma cenas, kas nav labi, taču pie šādas lauksaimniecības politikas, ka tik maza valsts orientējas uz izejvielas eksportu, tas bija paredzams,» sacīja Šņepsts.

Viņš teica, ka valdībai ir jārealizē konsekventa eksporta politika, lai Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi varētu eksportēt pārpalikušo pienu, kā arī jānodrošina regulāras eksporta subsīdijas uz trešajām valstīm, kam jābūt pieteikami lielām, lai stabilizētu piena iepirkuma cenu. «Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Eiropai un citām valstīm kopumā piens nav un nebūs vajadzīgs, jo pēc piena kvotu atcelšanas piena apmēri tikai pieaugs. Arī Latvijā ir vesela virkne fermu, kas nav piepildītas ar govīm, jo [piena ražošanu ierobežo] kvotas,» atzīmēja Šņepsts, piebilstot, ka piena sektors patlaban ir lielu problēmu priekšā.

Straujāk augošie uzņēmumi – izteikti eksportētāji; uzrāviens piebremzējis

Jau 14. gadu laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar SIA Lursoft apbalvo Latvijas visstraujāk augošos uzņēmumus jeb t. s. gazeles. Gazeļu tops parāda to, ka tās spēj mobilizēties un izrauties, ar laiku iekļūstot arī Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500, norādīja Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šogad gan gazeļu skrējiena temps palēninājies. Vērtēti tika uzņēmumu 2011.–2013. gada finanšu rādītāji. To, vai, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, komersanti spēs uzturēt tikpat strauju pieauguma tempu, varēs redzēt nākamgad, taču uzņēmējiem nevajag krist panikā, jāizvirza augsti mērķi un jāmeklē jauni izaicinājumi, novēlēja D. Kiopa. DB arvien vairāk kļūs par uzņēmēju interešu aizstāvības laikrakstu, sacīja a/s Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots, apņemoties biežāk atspoguļot problēmas, ar kurām saskaras komersanti Latvijā, jo tieši uzņēmējdarbība ir tā, kā rezultātā tiek maksāti nodokļi, no kuriem veidojas valsts budžets.

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Preiļu siers» reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ar kurām ieķīlāta visa uzņēmuma manta, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Abu komercķīlu ņēmējs ir «OP Corporate Bank plc». Vienas komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir gandrīz 6,718 miljoni eiro, otras komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 3,336 miljoni eiro. Abas komercķīlas reģistrētas 31.jūlijā.

AS «Preiļu siers» šobrīd ir aktuālas 16 komercķīlas, 14 no ķīlām tās ņēmējs is «Danske Bank, A/S» liecina «Lursoft» izziņa.

AS «Preiļu siers» dibināts 1991.gadā, un nodarbojas ar piena pārstrādi, siera un biezpiena sieriņu ražošanu. 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 59,913 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 1,107 miljoni eiro. Tas nodarbināja 309 darbiniekus.

Vairākos Krāslavas uzņēmumos ziema ir klusais periods, kad ražošanas jaudas tiek samazinātas, tomēr vadītāju balsīs skan optimisms. Nebūdama lielražotāju pilsēta, Krāslava tomēr ir mājvieta vairākiem eksportspējīgiem uzņēmumiem, pētot Latvijas pilsētas, secinājis laikraksts Diena.

Tiesa, novadā ar gandrīz 20 procentu bezdarbu darba devējiem tomēr esot grūtības atrast kvalificētu darbaspēku. Uzņēmēju biedrības vai kluba tur nav, un arī lēmējvarā uzņēmēji īpaši neraujas - domē ir divi deputāti no uzņēmēju vidus.

Akciju sabiedrības Krāslavas piens telpās nav rosības, jo piena trūkuma dēļ ziemas periodā ražošana notiek tikai katru otro dienu, redzēto apraksta laikraksts. Šis esot a/s Preiļu siers meitasuzņēmums, un pienu pārsvarā iepērkot Krāslavas novada teritorijā, nekonkurējot ar Preiļu un Daugavpils uzņēmumiem. Daļa Latgalē saražotā piena joprojām aizplūstot arī uz Lietuvu.

Pēdējos gados uzņēmums veiksmīgi apguvis ES fondu līdzekļus, un kādreiz Krāslavas rajonā augstākā būve - 65 metrus augstais dūmenis - tagad palicis tikai kā piemineklis.

Ja valsts vēlas atbalstīt zaļos ražotājus, tas jādara no valsts budžeta, taču uzkraut šo slogu cilvēkiem, kas nodarbojas ar tādu pašu biznesu tikai citā nozarē, nav pareizi.

To intervijā DB norāda akciju sabiedrības Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts. Viņš uzskata, ka augstās elektroenerģijas cenas ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kas bremzē Latvijas uzņēmēju attīstību, jo kaimiņvalstīs šis resurss ir pat par 30% lētāks. J. Šņepsts atzīst, ka lielākās problēmas viņam kā uzņēmējam rada tieši valsts, tāpēc no nākamās valdības viņš gaida tikai vienu - lai viņi netraucē strādāt un attīstīties.

Preiļu siers ir viens no pazīstākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā. Kas ir jūsu veiksmes atslēga, kas ļāvusi nostiprināt pozīcijas tirgū?

Viss slēpjas darbā un attieksmē pret sadarbības partneriem - visu šo gadu laikā mums nav bijis neviena neizpildīta līguma vai reklamācijas. Tas nozīmē, ka mūsu produkcijas kvalitāte vienmēr ir ļoti augstā līmenī un atbilst noteiktajiem standartiem. Tieši to sadarbības partneri no mums arī sagaidā, un tas ir ļoti būtiski, gan darbojoties Latvijā, gan eksporta tirgos.

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

"Himalayan International" mēnesī saražo trīs tonnas suņu graužamsiera, no kā lielāko daļu eksportē.

Graužamsiers tiek ražots no biezpiena, ko apstrādā un trīs mēnešus kaltē, kā rezultātā rodas ļoti ciets produkts. "Tas ir gan kolosāls proteīna avots, gan palīdz uzlabot zobu kvalitāti – ir tāda sajūta it kā ka sunim mute būtu mazgāta ar zobu birsti," teic Aija Parlagreko, SIA "Himalayan International" līdzīpašniece.

Uzņēmums ražo arī barības piedevu, ko kā pulveri uzkaisīt suņu ēdienam, piemēram, kucēniem, barojošām mammām vai ļoti izvēlīgiem astaiņiem, kā arī uzpūsto graužamsieru jeb popkornu suņiem. A. Parlagreko teic, ka ieplānoti arī citi produkti.

Vienīgo izejvielu – biezpienu – uzņēmums iepērk no kaimiņos esošā uzņēmuma "Preiļu siers". "Mums ir izveidojusies fantastiska sadarbība. Esam izmēģinājuši arī citu uzņēmumu biezpienu, bet tieši tāds, kāds mums patīk, sanāk tikai no šī," saka A. Parlagreko. Lai saražotu tonnu graužamsiera, uzņēmums apstrādā apmēram trīsreiz vairāk biezpiena.

Šodien, 30. aprīlī, Ķīnas Tautas Republikas Sertifikācijas un akreditācijas administrācija (CNCA) ir publicējusi 10 Latvijas pārtikas ražotāju sarakstu, kuriem ļauts eksportēt uz Ķīnu tādus piena produktus, kā visa veida sieri, visa veida piena pulveri, krējums un arī saldējums, informē Ārlietu ministrija.

Sarakstā iekļautajiem Latvijas eksportētājiem – AS Preiļu siers, AS Rīgas Piena kombināts, AS Valmieras piens, SIA Latvijas Piens, AS Cesvaines Piens, AS Rankas Piens, AS Smiltenes piens, AS Smiltenes piens Blomes pienotava, AS Jaunpils pienotava un SIA Rīgas Piensaimnieks – durvis uz Ķīnu ir atvērtas, un jau ar šodienu Latvijai ir iespēja tirgot minētos piena produktus Ķīnas veikalos.

Biedrības Zemnieku saeima pārstāvis Edgars Bērziņš Db.lv norādīja, ka eksporta atļauju piena produktu tirgošanai Ķīnā saņēmuši tikai četri uzņēmumi - Preiļu siers, Rīgas piena kombināts, Valmieras piens un Latvijas piens. «Pārējie uzņēmumi ir izteikuši šādu vēlmi - eksportēt produkciju uz Ķīnu,- taču Ķīnas pārstāvji pie viņiem vēl nav viesojušies un šāda atļauja nav dota,» norāda E.Bērziņš.

Piena lopkopības uzņēmuma SIA «Agrofirma «Turība»» neto apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis 2,6 reizes, salīdzinot ar 2017.gadu, un bija 3,481 miljons eiro, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma peļņa gan samazinājusies - tā pērn pēc nodokļu nomaksas bija 103,8 tūkstoši eiro, kas bija par 17,1% mazāk nekā 2017.gadā.

SIA «Agrofirma «Turība»» vadības ziņojumā norādīts, ka uzņēmuma apgrozījums pieaudzis, jo 2018.gada sākumā tam tikai pievienots uzņēmums SIA «Sēļi», kas nodarbojas ar cūkgaļas ražošanu, sivēnu audzēšanu un piena ražošanu. Abu uzņēmumu lielākais dalībnieks ir AS «Preiļu siers", un reorganizācija tika veikta lai atvieglotu abu sabiedrību darbību un vienkāršotu to organizatorisko struktūru.

SIA «Agrofirma «Turība»» nodarbojas ar piena lopkopību un lauksaimniecības primārās produkcijas ražošanu. Uzņēmuma lielākajam dalībniekam AS «Preiļu siers» pieder 95,87% SIA «Agrofirma «Turība» pamatkapitāla daļu, pārējās kapitāldaļas pieder vairākām privātpersonām.

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas gadījumā ir naudas aizņemšanās, jo tas grauj vietējo ekonomiku un tautsaimniecību, domā Jāzeps Šņepsts, AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs.

Nauda, ko esam aizņēmušies un gadiem uz nebēdu tērējuši, inflāciju Latvijā uzdzinusi līdz tādam līmenim, kādu drīz vairs nevarēsim atļauties, spriež J. Šņepsts. Es baidos, ka gada beigās inflācija sasniegs jau 50%, bet valsts ārējais parāds, atbilstoši ekspertu prognozēm, tuvākajā laikā varētu pietuvoties jau 60% robežai no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzīmē uzņēmējs. Šādā gadījumā valstij vienkārši nebūs naudas, un es ļoti šaubos, ka mums tiks piešķirts vēl kāds aizdevums, kā rezultātā nebūs iespējams ne pacelt algas, ne pensijas – liela daļa Latvijas sabiedrības faktiski kļūs par maznodrošinātajiem, kas nevarēs atļauties nodrošināt pat savas pamatvajadzības, secina J. Šņepsts.