Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors un valdes loceklis Edgars Kots ar gadu miju pametīs LTV vadītāja amatu, jo saņēmis jaunu darba piedāvājumu.

Kots apstiprināja nodomu aiziet no LTV pirms savu pilnvaru beigām 2013.gada martā, lai dotos uz jaunu darba vietu, kuru saistībā ar konfidencialitātes norunu patlaban nevarot atklāt.

Tomēr Kots noliedza baumas, ka viņš it kā došoties vadīt komerctelevīzijas Pirmais Baltijas kanāls (PBK) programmu latviešu valodā. «Lai visi nomierinās, ar PBK nav runāts,» viņš teica. Atsaucoties uz konfidencialitātes norunu ar jauno darba devēju, Kots neprecizēja, vai jaunais darbs būs saistīts ar elektroniskiem vai citiem medijiem, vai arī ar kādu citu nozari.

LTV ģenerāldirektors jau vairākkārt medijos izteicies, ka nekandidēs uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludināto konkursu trīs jaunu LTV valdes locekļu vietām. To viņš apstiprināja atkārtoti.

No nākamā gada 2. janvāra par a/s Diena valdes priekšsēdētāju kļūs Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

[Papildināts viss teksts]

«Lai stiprinātu akciju sabiedrības Diena vadības kapacitāti un veicinātu straujāku uzņēmuma izaugsmi, a/s Diena padome, kuras sastāvā ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta valdes pārstāvji, pieņēmusi lēmumu no 2013.gada 2.janvāra par mediju koncerna Diena valdes priekšsēdētāju iecelt Edgaru Kotu, kurš līdz tam bijis ilggadējs Latvijas Televīzijas vadītājs un mediju vidē strādājis aptuveni 20 gadus,» teikts paziņojumā.

Db.lv jau vēstīja, ka E. Kots ar gadu miju aiziet no darba LTV. Par jauno darba vietu viņš līdz šim klusēja, norādot uz konfidencialitātes norunu. Līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs darbu pārtrauc šā gada 31. decembrī.

Latvijas Televīzijai trūkst stratēģiskas vadības, nav saskatīts īsts attīstības virzības mērķis un kopaina, atzina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka LTV ir skatīšanās un lūkošanās apkārt pēc mērķiem, kaut arī no malas esot pietiekami skaidrs, kādiem tiem vajadzētu būt. Viņš norādīja, ka ir paradokss, ka neredz stratēģisko bildi kopumā. Galvenais būtu virzība uz vienotu sabiedrisko mediju, un katram pārmaiņu solim jātiek spertam šajā virzienā.

A. Dimants noliedza, ka LTV pašreizējais vadītājs Edgars Kots būtu tiešā veidā padzīts. NEPLP priekšsēdētājs uzsvēra, ka E. Kots lēmumu par aiziešanu pieņēmis pats, lai gan viņam bijusi iespēja nostrādāt atvēlētajā termiņā pilnu laiku.

Db.lv jau vēstīja, ka LTV ģenerāldirektors un valdes loceklis E. Kots ar gadu miju pametīs LTV vadītāja amatu, jo saņēmis jaunu darba piedāvājumu. Jauno darba vietu saistībā ar konfidencialitātes norunu E. Kots nevarēja atklāt.

Par laikraksta Diena, kultūras izdevuma KDi un žurnāla Sestdiena izdevēja SIA Dienas mediji vienīgo īpašnieku kļuvis līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots.

Pašreizējais SIA Dienas mediji un laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš turpinās pildīt amata pienākumus un apliecina, ka nekādas izmaiņas medija redakcionālajā virzībā un redakcijas sastāvā nav plānotas.

«Lēmums iegādāties Dienu mediju videi tik mainīgos un nestabilos apstākļos ir liels izaicinājums. Tajā pašā laikā tā visam laikraksta kolektīvam ir arī lieliska iespēja. 23. novembrī svinam 25 gadu jubileju, kas ir simboliski jaunam sākumam. Es ticu šai avīzei, es ticu iespējām to attīstīt, es ticu, ka vārds Diena būs pašsaprotama mediju telpas sastāvdaļa vēl ilgi. Tāpat noteikti vēlamies pateikt lielu paldies mūsu uzticīgajiem lasītājiem un solām nākotnē tos nepievilt,» saka Kots.

Vienots sabiedriskais medijs ir neizbēgama lieta, tomēr ar to saistītas divas nozīmīgas problēmas – budžeta veidošana un neizlēmība, pat bailes, ka Latvijā var būt šāds medijs, uzskata Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots.

Raidījumā Dienas Rīts, komentējot izskanējušās bažas, ka jauna saviedriskā medija veidošanās ietvaros LTV varētu «apēst» Latvijas Radio, E. Kots uzsvēra, ka ar bažām un priekšstatiem aizraujas daudzi. «Es uzskata, ka jauns medijs ir neizbēgama lieta. Jāsaprot, kā mediji strādās pēc dažiem gadiem un tāpēc vajag vienotu mediju,» norādīja Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors.

Viņš atzina, ka, neskatoties uz to, kādu mediju veidos – tam būs vajadzīgs budžets. Lielākā problēma esot saistīta ar to, ka tad, kad jāveido budžets, sākoties kaislības un jautājumu nevar atrisitnāt. Otra problēma esot saistīta ar neizlēmību un pat bailēm, ka Latvijā varot būt sabiedrisks medijs.

Personāla atlases kompānijas Fontes vadītāja Inese Kamarūte intervijā laikrakstam Diena atklājusi, ka nav ieteikusi virzīt Rolandu Tjarvi uz LTV valdi. Lūgta skaidrot iemeslu, viņa biznesa portālam db.lv norādīja uz Nacionālās radio un televīzijas padomes 2002. gada lēmumu.

Kā ziņoja LETA, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pēc 14.februāra sēdes pagarināja LTV valdes pretendentu izvērtēšanu līdz 7.martam. Tas tiek darīts pēc kandidātu izvērtētāja Fontes iesnieguma, kā arī ar mērķi paildzināt publisko procesu.

Uz LTV valdes locekļu amatiem pieteicās 45 kandidāti, kuru vārdi netika publiskoti. Otrajā kārtā pēc dokumentu izvērtēšanas un intervijas iekļuva deviņi kandidāti - trīs uz katru valdes locekļa amatu. Deviņu kandidātu vārdi tiks publiskoti 25.februārī publiskā diskusijā ar LTV darbiniekiem un medijiem.

Šodien laikrakstā Diena publicētā intervijā Fontes vadītāja I. Kamarūte, jautāta, vai ir kāds kandidāts, kuru nav ietiekusi, atklājusi: «Es neieteicu virzīt Rolandu Tjarves kungu turpmākai izskatīšanai kādā no valdes amatiem.»

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) kā VSIA «Latvijas Televīzija» valsts kapitāla daļu turētāja vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu izteikt neuzticību Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim programmu attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam, informēja NEPLP pārstāvji.

Lēmums stājas spēkā šodien, 28.decembrī, līdz ar tā pieņemšanas brīdi.

NEPLP pārstāvji norādīja, ka LTV 2017. un 2018.gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas rada risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.

Tāpat 2016.gadā valsts budžetā apstiprināja LTV nozīmīgu attīstības projektu - «Studijas režijas atjaunošana, vienota aparatūras kompleksa, kas apkalpos vairākus studiju paviljonus, izveide» divu gadu periodam piešķirot līdzekļus 1 000 050 eiro apmērā.

NEPLP pārstāvji uzsvēra, ka saskaņā ar plānu 800 000 eiro bija jāiztērē līdz 2017.gada beigām, bet LTV apguva nepilnus 175 000 eiro. LTV apņēmās darbus paveikt līdz 2018.gada martam, kas nenotika. Tāpat 2018.gadā LTV bija jāizlieto vēl 250 000 eiro un jānodod projekta pirmā kārta ekspluatācijā līdz 17.decembrim. Plāns netika izpildīts. Turklāt projekta īstenošanas gaitā konstatēts būtisks sadārdzinājums - nepilni 500 000 eiro. Lai projektu pabeigtu, LTV bija spiesta papildus ņemt kredītu pusmiljona eiro apmērā.

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

Visticamāk jau pēc diviem mēnešiem darbu uzsāks kanāls LTV3, kas tiks pārraidīts internetā un iecerēts, kā «vērtīborientējošs nacionāls kanāls» latviešiem pasaulē un arī Latvijas iedzīvotājiem, Dienai pastāstīja Latvijas Televīzijas (LTV) pašreklāmas redaktors Jānis Kalve.

LTV3 mērķauditorija būs no Latvijas izbraukušie iedzīvotāji pasaulē vecuma grupā no 30 līdz 35 gadiem, kā arī kultūras raidījumu mērķauditorija Latvijā, skaidroja J. Kalve. Kanāls veidots ar mērķi nodrošināt vienotu Latvijas nacionālo informatīvo telpu pasaulē un to varēs uztvert internetā.

Šobrīd LTV veic LTV3 programmas testu, līdz ar to kanāls skatītājiem būs redzams, kad tiks veikta programmu testa analīze un sagatavota precīza ētera programma. «Plānojam, ka tas varētu notikt divu mēnešu laikā,» norāda J. Kalve.

Šobrīd kanāla izveide veikta par esošajiem LTV resursiem un kā norāda J. Kalve, LTV centīsies šo kanālu uzturēt ar minimālu peļņu un kanāla tiešos ienākumus maksimāli ieguldīt kanāla attīstībā. «Šāda kanāla esamība ļaus arī efektīvāk izmantot esošos LTV resursus, palielinot izveidoto raidījumu izmantošanas un demonstrēšanas iespējas, piesaistot tiem jaunas auditorijas,» pauž J. Kalve.

Eksperti rosina izskatīt iespējas jauno mediju izvietot LTV ēkā Zaķusalā, kā arī konkretizēt, vai medijs darbosies reklāmas lauciņā, raksta Dienas bizness.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbalstītajam variantam par jauna sabiedriskā medija izveidi, kurš paredz apvienot radio un televīziju, kopumā līdz 2018.gadam vajadzēs 53,8 milj. Ls, liecina padomes koncepcija. Lielāko daļu jeb 41,5 milj. Ls no līdzekļiem ir plānots piesaistīt no ES fondiem un citiem ārvalstu finanšu instrumentiem, bet 9,5 milj. Ls no valsts budžeta (septiņu gadu laikā). «Lai gan iepriekšējā padome tika kritizēta, tomēr tas ir mūsu projekts. Solis ir pareizs,» DB sacīja iepriekšējā NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece.

Tiesa, sākotnējie iepriekšējās NEPLP aprēķini liecināja, ka nepieciešamās izmaksas ir 43 milj. Ls apmērā. Taču, saskaņojot ar ministrijām, Finanšu ministrija norādīja uz izmaksu pārrēķina nepieciešamību, un pēc analīzes, izmaksas pieauga par 10 milj. Ls. Aprēķinātie 53 milj. Ls ir nepieciešami, lai izveidotu jauno mediju, kuram būtu vienota ēka un jaunas tehnoloģijas satura veidošanai, skaidroja D. Buceniece. Šobrīd tiek gaidīta politiskā izšķiršanās - valdība šo jautājumu varētu skatīt maijā. Viens no aktuāliem jautājumiem ir par to, kur jaunais medijs varētu atrasties, kā arī kas notiks ar esošajām ēkām. «Par esošajām Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) ēkām būtu jādiskutē un jāvērtē tās no juridiskās puses,» pamatoja D. Buceniece. Ēkas, pēc viņas teiktā, varētu pārdod izsolē, vai iznomāt. Tiesa, nekustamā īpašuma kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš DB atzīmēja, ka esošajā stāvoklī bez remonta LTV un LR ēkas nevarētu iznomāt. Savukārt pārdošanas gadījumā, Vecrīgā esošajā LR ēkā varētu ierīkot, piemēram, viesnīcu.

Arī par Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāju ieceltais Einārs Giels, kurš iepriekš strādāja par mārketinga tirgus datu analītiķi Latvijas farmācijas kompānijā «Olainfarm», nolēmis atteikties no sava amata.

«Gribu pateikties par to, ka atbalstījāt mani, kā LTV valdes priekšsēdētāja amata kandidātu, un vēl jo projām uzsveru, ka manas zināšanas un kompetences, lieti noderētu LTV stratēģijas izstrādē un realizācijā, bet saistībā ar lielo spiedienu, ko izraisījušas vairākas puses, labam menedžerim ir jāsaredz arī iespēja atkāpties, izvērtējot nākotnes perspektīvas. Gribu tikai visiem novēlēt, turpināt cīnīties un tiekties uz augstāku mērķu sasniegšanu. Jāatzīst, ka neko nepametu pusratā – vēl jo projām turpināšu pilnveidoties, rast iespēju sevi pierādīt. Izvērtējot visus notikumus, kas bija vērsti pret mani, kā pret personību nepamatotā formātā, bez jebkādas iespējas pierādīt pretējo, par ko liecina, ka tiek manipulēts ar žurnālistu neatkarīgo viedokli, gan arī ar NEPLP, kā neatkarīgo institūciju, es atsaucu savu kandidatūru. Jāatzīst, ka šī mašinērijā, kura kā izteicās Elita Veidemane sniega bumba, patiesi nokauj jebkādas cerības vienam stāties pretī tik intensīvam spiedienam. Man ļoti žēl, ka ir radusies šāda bezkompromisa situācija, kurā esam nonākuši šobrīd. Minētā situācija tikai norāda uz to, ka viens nav racējs, vajag lielāku sabiedrības atbalstu pārmaiņām. Novēlu LTV turpmāk atrast spēcīgus profesionāļus, kas nāk no LTV iekšienes un izaug, un pierāda, ka ir kur augt un tiekties, jo potenciāla ir daudz, to es saskatīju visos aspektos,» ierakstā savā Facebook profilā norāda E. Giels.

Sabiedriskā televīzija nevēlas palikt «aiz borta», ja TV3 un LNT tiek atļauta maksas iekasēšana no operatoriem. «Likuma grozījumi, ko virza Saeimas komisija, ir tikai viena liela komersanta interesēs, ko es sauktu par politisko lobiju,» DB saka LTV ģenerāldirektors Edgars Kots, vērtējot plānotos grozījumus, kas noteiktu, ka TV3 un LNT varētu iekasēt maksu no kabeļtelevīzijas operatoriem.

E. Kots atgādina, ka arī sabiedriskais medijs būtībā ir komersants, līdz ar to būtu tikai loģiski, ka maksas ieviešana attiektos uz visiem.

Politiķi pēdējo 20 gadu laikā nav spējuši izšķirties par abonentmaksas ieviešanu sabiedriskajam medijam, tāpēc ir jautājums, kāpēc tik steidzami tiek virzīti grozījumi maksas ieviešanai vienai mediju grupai MTG (TV3 un LNT īpašnieks), neizpratnē ir E. Kots. Šobrīd LTV1, LTV7 un TV3, LNT strādā vienādos finansēšanos principos. Jā, sabiedriskā televīzija saņem valsts dotāciju, piekrīt E. Kots, taču atzīmē, ka sabiedriskajā medijā reklāmas pauze var ilgt sešas minūtes, kamēr TV3 un LNT - 12 minūtes.

Valsts svētku nedēļā – 13. novembrī – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) nāca klajā ar publisku paziņojumu, ka, pildot VSIA Latvijas Radio (LR) un VSIA Latvijas Televīzija (LTV) dalībnieku sapulces funkcijas, pieņēmusi gala lēmumu par LR un LTV reorganizāciju un jaunas VSIA Latvijas Sabiedriskais medijs (LSM) dibināšanu. SEPLP apstiprināja arī LSM statūtus.

Diskusiju par jaunā LSM izveidi jeb, vienkārši sakot, LR un LTV apvienošanu vienā kopīgā mediju struktūrā iepriekšējo daudzu gadu garumā bijis daudz un pārpārēm, kas, protams, kaut kādā mērā sabiedrību, precīzāk sakot, abu sabiedrisko mediju auditoriju, sadalīja divās neremdināmu pretinieku daļās – vieniem šķiet, ka jauns, apvienots sabiedriskais medijs kļūs radošāks, interesantāks un varbūt pat izmaksās lētāk nodokļu maksātājiem.

Kamēr otri ieceri kritizēja un pauda bažas, ka jaunais uzņēmums kļūs nevis ekonomiski vieglāk paceļams, bet tieši pretēji – tā apetīte pieaugs. Un šeit vēlamies uzsvērt, ka, neskatoties uz to, ka faktiski jau tūlīt, tūlīt jaunais LSM sāks darboties, joprojām (vismaz mēs) neesam raduši atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem: vai jaunais LSM kļūs ekonomiskāks; vai jaunais LSM kļūs saturiski bagātāks; vai jaunais LSM kļūs par pārliecinoši lielākās Latvijas pilsoņu (nodokļu maksātāju) daļas uzticamu informācijas avotu; vai jaunais LSM būs ne tikai redakcionāli neatkarīgs, bet vienlaikus arī nebūs arogants pret savu finansētāju objektīvo kritiku; vai jaunais LSM patiešām sekmēs latviešu (valsts) valodu un latviskumu kā prioritāti sabiedriskajā telpā? Un tie ir tikai daži jautājumi, kuri mums rūp.

Latvijas Televīzijai (LTV) būs trešais kanāls - paralēli LTV1 un LTV7 tiek veidots kanāls LTV3, šodien intervijā Latvijas Radio raidījumam Krustpunktā pastāstīja LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.

Jaunais kanāls būs pieejams kā interneta platforma. Kots stāstīja, ka patlaban kanāls, kas būs pieejams internetā un domāts ārvalstīs dzīvojošajiem, tiek testēts sadarbībā ar sakaru operatoru Lattelecom. Paredzams, ka plašākai sabiedrībai LTV3 tiks piedāvāts pēc 2-3 mēnešiem.

Komentējot LTV pieejamību internetā ārpus Latvijas dzīvojošajiem, Kots skaidroja, ka to apgrūtina dažādi ar autortiesībām saistīti jautājumi. Tāpēc notiekot darbs pie jaunā kanāla - LTV3.

Iepriekš starptautiskā mediju koncerna Modern Times Group (MTG) direktors Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš sacīja, ka telekompānijas LNT un TV3 raidījumus varētu piedāvāt par maksu internetā skatīties ārzemēs dzīvojošajiem un strādājošajiem latviešiem.

Vai jūs būtu ar mieru «samesties» pa latam, lai turpmāk varētu skatīties Latvijas Televīziju (LTV)? Principā tieši uz šādu jautājumu atbildi acīmredzot vēlējās izdzirdēt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, aktualizējot ieceri par abonēšanas maksu sabiedriskajai televīzijai.

Tas ir jautājums, kas dienas gaismā tiek celts ar zināmu regularitāti, un acīmredzot ir nepieciešama tieši pašreizējās situācijas analīze par to, kas tad notiek televīziju tirgū Latvijā.

Pieļaujot, ka no vairāk nekā 800 tūkstošiem Latvijas mājsaimniecību tiktu paprasīts pa latam mēnesī, ka apmēram pusmiljons šo summu tiešām samaksātu, pieplusējot valsts dotācijas pašreizējā apmērā, varētu sanākt, ka LTV var atļauties strādāt, pilnībā izejot no reklāmas tirgus. Tā varētu būt arī laba ziņa pārējiem tirgus spēlētājiem, jo ir taču skaidrs - ja viens tirgus dalībnieks saņem abonentmaksu un vēl valsts dotācijas, reklāmas tirgū tas var atļauties pamatīgi dempingot, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tomēr šajā sakarā ir pāris visnotaļ būtisku aspektu, kas faktiski sagrauj visu nupat minēto...

No šodienas darbu Latvijas Televīzijas (LTV) valdē sāks Gints Miķelsons.

Jau ziņots, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) ievēlēja Miķelsonu par valsts SIA "Latvijas Televīzija" pagaidu valdes locekli tehnoloģiskās un infrastruktūras attīstības jautājumos.

Kā aģentūru LETA informēja SEPLP pārstāve Baiba Beāte Šleja, Miķelsons ir Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs, uzņēmējs, kurš specializējies biznesa vadības konsultācijās, organizāciju pārmaiņu un biznesa un tehnoloģiju attīstības projektu vadībā.

Iepriekš Miķelsons ir ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā SIA "Lattelecom", AS "Latvijas Neatkarīgā Televīzija".

2013.gadā viņš bija LTV prokūrists, strādājot kā uzņēmuma pagaidu vadītājs, vēlāk bijis LTV valdes padomnieks.

Lai pasaulē līdz 2030.gadam izskaustu badu, nākamos 15 gadus tam katru gadu būtu jāvelta 267 miljardi ASV dolāru, piektdien apvienotā ziņojumā secinājušas trīs ANO aģentūras, kas atbild par pārtiku.

Bads laikā no 1990.gada līdz 2015.gadam pasaulē samazinājies par 50%. Tas nozīmē, ka izdevies sasniegt vienu no tā saucamajiem Tūkstošgades attīstības mērķiem. Gaidāms, ka septembrī ANO noteiks vēl ambiciozāku mērķi, kas paredzēs pilnīgu bada izskaušanu.

Saskaņā ar Starptautiskā Lauksaimniecības attīstības fonda un Pasaules Pārtikas programmas aprēķiniem, pilnīga bada izskaušana katru gadu laikā no 2016. līdz 2030.gadam prasīs 267 miljardus dolāru, kas atbilst 0,3% no 2014.gada pasaules kopprodukta.

«Es personiski domāju, ka tā ir relatīvi zema cena par bada izskaušanu,» sacīja Lauksaimniecības attīstības fonda ģenerāldirektors Graciano da Silva.

Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienoša, lai veidotu jaunu sabiedrisko mediju, līdzinās Ņikitas Hruščova laika politikai, kad, apvienojot kolhozus un sadalot partijas komitejas, cerēja panākt labākus ražošanas rezultātas, uzskata Rīgas Stradiņa Universitātes asociētais profesors, mediju eksperts Sergejs Kruks.

Sarunā ar laikrakstu Neatkarīgā Rīta avīze viņš norādīja, ka neesot skaidrs, kādu mantu radio un televīzija var koplietot. «Izmantos tās pašas studijas?» vaicāja S. Kruks. Tas skanot racionāli, bet praktiski neesot realizējams, jo radio un TV ir atšķirīgi darba ritmi – vieni varot mainīt darba grafiku, otriem viss jādarot savlaikus.

Savukārt par sabiedriskā pasūtījuma kvalitāti un kritērijiem jau sen spriežot patīk – nepatīk līmenī. «Neesmu dzirdējis kritiķu atsauces uz konkrētiem datiem, kas apliecinātu, cik labais vai sliktais ir izplatīts, kas tieši žurnālistu darbā nav pareizs,» sacīja S. Kruks.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šodien lēma Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Latvijas zāļu ražotāja «Olainfarm» mārketinga tirgus datu analītiķi Eināru Gielu.

Savukārt LTV valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatam padome izvēlējās XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku izpilddirektori Evu Juhņēviču.

NEPLP locekle Aurēlija Ieva Druviete uzsvēra, ka līdz ar jaunās valdes apstiprināšanu «sabiedriskajā televīzijā sākas jauni laiki». Pieņemot lēmumu, padome ņēma vērā pretendentu spēju un gribu savstarpēji sadarboties, kā arī izpratni par mediju vidi un sabiedriskajiem medijiem, uzsvēra Druviete.

Saskaņā ar Druvietes sacīto, Giels konkursa komisiju pārliecināja par savām vadības spējām, kompetenci un zināšanām, datu analītiku, spēju pieņemt lēmumus, kā arī par attīstības redzējumu. Savukārt Juhņēviča sevi pierādījusi ar spēju vadīt nacionālas nozīmes projektus, strādāt ar radošiem cilvēkiem. NEPLP guva pārliecību, ka viņa varēs nodrošināt kvalitatīvu saturu, sacīja Druviete.

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas aizņemšanos un tās izmešanu nebūtībā, nevis ieguldīšanu nākotnē un attīstībā, uzskata Edgars Kots, SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks.

"Krīze pati par sevi nav nekas slikts, jo tā vienmēr sniedz iespējas; bīstama situācija kļūst tikai tad, ja šī krīze tiek nepareizi vadīta, un valsts sevi līdz šim nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks," atzīmē E.Kots.

"Es uzskatu, ka pašlaik mēs neveidojam ilgtspējīgu valsti, jo demogrāfija un izglītība jau gadiem ir atstātas novārtā, bet šīs jomas ir valsts nākotnes pamatā,” spriež SIA Izdevniecība Dienas mediji īpašnieks, piebilstot, ka pašlaik valsts savus ieguldījumus izvērtē sekli un tuvredzīgi. „Rītdienu ieraudzīt ir ļoti svarīgi, tāpēc arī šodienas lēmumi ir jābalsta uz nākotnes attīstību," teic E.Kots.

Fragments no intervijas

Attiecinot SIA Latvijas Televīzija (LTV) pārskata gada programmu raidstundu skaitu pret LTV kopējiem izdevumiem, vienas stundas izmaksas 2012. gadā valsts televīzijā sasniegušas 869 latus, kas ir par 19 latiem vairāk nekā 2011. gadā, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats.

Pērn SIA Latvijas Televīzija apgrozījusi 10,5 miljonus latu, savukārt uzņēmuma zaudējumi pēc nodokļu nomaksas veidoja 197,7 tūkstošus latu, liecina Lursoft dati.

2012. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, LTV apgrozījums audzis par 6,7%. Pagājušajā gadā 69% no LTV kopējiem ieņēmumiem jeb 7,7 milj. Ls bija valsts budžeta dotācija un, salīdzinot ar 2011. gadā, pērn dotācijas apmērs palielināts līdz 700 tūkstošiem Ls.

SIA Latvijas Televīzija reģistrēta 1992. gadā, un tās pamatkapitāls veido 3,39 miljonus latu. Uzņēmuma valdē strādā valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, kā arī valdes locekļi Māris Skujiņš un Sergejs Ņesterovs. Kopumā LTV strādā aptuveni 450 darbinieki.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem no 2025.gada tiks apvienoti sabiedriskie mediji - Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio.

Likumā noteikts, ka līdz 2024.gada 31.decembrim Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) veiks nepieciešamās darbības, lai apvienošanās ceļā reorganizētu Latvijas Radio un LTV, nodibinot valsts SIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" no 2025.gada 1.janvāra. Uzņēmumu reģistrs ierakstu par to komercreģistrā veikšot tuvākajā darba dienā - 2025.gada 2.janvārī.

Savukārt Latvijas Radio un LTV tiks izslēgtas no komercreģistra.

Par LTV un Latvijas Radio apvienošanu Latvijā ir spriests jau gadu desmitiem, taču lēmums ilgstoši netika pieņemts, gan nespējot vienoties politiķiem, gan iebilstot pašiem LTV un Latvijas Radio. Tieši no radio darbiniekiem pēdējos gados visbiežāk izskanējusi skepse par apvienošanās lietderību, tostarp apšaubot finansiālos ieguvumus.

Ja iepriekš svētdienās varējām LNT un TV3 vērot konkurējošus dziedāšanas un dejošanas šovus, tad Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots pieļauj, ka, saņemot zaļo gaismu darījumam, būtu viens šovs. Tāpat, ņemot vērā to, ka TV3 un LNT pēdējos gados strādā ar zaudējumiem, varētu sekot satura konsolidācija, kam pieļaujama arī darbinieku skaita samazināšana.

Pēdējos gadus gan LNT, gan TV3 ir noslēgušas ar zaudējumiem, līdz ar to viņam ir aktuāls jautājums, kāpēc Modern Times Group (MTG) bija interese iegādāties otru televīziju Latvijā, kura strādā ar zaudējumiem. MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš DB norādīja, ka atturas sniegt jebkādus komentārus pirms Konkurences padomes lēmuma saņemšanas.

Vienlaikus E.Kots atzina, ka šāda veida sarunas un līgumu parakstīšana nenotiek ne dienas, ne nedēļas laikā, tomēr jau vairākus mēnešus publiskajā telpā bija neoficiāla informācija, ka LNT meklē stratēģisko investoru. Tikai iepriekš izskanēja, kas tas varētu būt no Norvēģijas.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.