Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā 27.aprīlī apstiprināts Normunds Staņēvičs. Jaunajā amatā Normunds Staņēvičs darbu uzsāks šā gada 8.maijā.

Normunds Staņēvičs ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā un administrēšanā Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga). Iepriekš ieņēmis vadošus amatus uzņēmumos Food Union un A/S Diena. Šobrīd ir padomes loceklis uzņēmumā Hortex.

Iezīmējot turpmāko Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības vīziju Normunds Staņēvičs uzsver: "Esmu pārliecināts, ka kopā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas profesionālo komandu, apvienojot pieredzi, spēsim kļūt par līderiem Latvijas medicīnas aprūpes sistēmā, tādējādi nodrošinot uz pierādījumiem un inovācijām balstītu izcilību pacientu ārstēšanā un aprūpē, kā arī pētniecības un mūžizglītības nodrošināšanā. Šajos nozarei izaicinošajos laikos mana prioritāte saskan ar slimnīcas misiju - augsta līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi, kā arī esošā un topošā ārstniecības personāla izglītošanu."

Koncerna «Food Union» trīs uzņēmumu Latvijā «Rīgas piena kombināts», «Valmieras piens» un «Rīgas piensaimnieks» kopējais apgrozījums šogad saglabājies pagājušajā gada līmenī, aģentūrai LETA sacīja piena pārstrādes uzņēmuma «Rīgas piena kombināts» valdes priekšsēdētājs un koncerna «Food Union» finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs.

«Plānots, ka 2017.gadā visi trīs uzņēmumi būs strādājuši tāpat kā pērn, kad summētais apgrozījums bija virs 110 miljoniem eiro,» sacīja Staņēvičs.

Komentējot piena pārstrādes uzņēmuma «Rīgas piena kombināts» šā gada finanšu rezultātus, Staņēvičs teica, ka arī tie būs līdzīgi kā 2016.gadā, kas ir labs rādītājs, ņemot vērā šā gada piena tirgus konjunktūru, svaigpiena cenai sasniedzot rekordu. Staņēvičs paskaidroja, ka pieaugošās gala produktu cenas nedaudz ietekmēja vietējo pirktspēju.

Vienlaikus viņš piebilda, ka nav pamatoti skatīt AS «Rīgas piena kombināts» finanšu rādītājus atrauti no diviem citiem «Food Union» grupas uzņēmumiem Latvijā - «Rīgas piensaimnieka» un «Valmieras piena». «Lai arī visi trīs uzņēmumi juridiski nav apvienoti, operatīvi integrācija lielā mērā ir notikusi, kas nozīmē, ka liela daļu grupas funkciju tiek centralizētas tieši uz »Rīgas piena kombināts« platformas. Piemēram, pārdošanas, mārketinga, iepirkumu un citas funkcijas ir centralizētas AS «Rīgas piena kombināts», tādējādi šo funkciju budžeti no visiem trim uzņēmumiem tiek attiecināti vienam,» teica Staņēvičs.

A/s Rīgas Piena kombināts plāno audzēt ražošanas jaudu un dubultot piena iepirkumu , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ar premium saldējumu Ekselence dubultais cer iekarot Ķīnas patērētāju uzticību un par spīti embargo vēl neatmet ar roku Krievijas tirgum.

Kopš Rīgas Piena kombināta apvienošanas ar Valmieras pienu, startējot ar vienotu zīmolu Food Union 2011.gadā, katrai ražotnei ir sava specializācija, ir pārskatīts produktu portfelis. Patlaban Rīgas Piena kombināts specializējas augsta olbaltumvielu un taukvielu saturošu piena produktu, piemēram, sviesta, krēmsiera un saldējuma ražošanā, bet Valmieras piens – pilnpiena un skābpiena produktos, piemēram, piena, kefīra, biezpiena izgatavošanā, stāsta a/s Rīgas Piena kombināts valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. Uzņēmumos tiek ražots arī piena pulveris, kas kā industriāls produkts veido būtisku daļu eksporta portfelī. Nākotnē ir iecerēts orientēties uz produktu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību, tādēļ mazināts tradicionālās pilnpiena produkcijas īpatsvars portfelī, vietu atvēlot inovatīviem un sarežģītākiem produktiem, stāsta N. Staņēvičs.

Koncerns Food Union Ķīnas tirgū plāno startēt ar zīmola Kārums biezpiena sieriņiem, tos ražojot uz vietas, bet izmantojot no Latvijas atvestu biezpienu, šodien piena nozares attīstībai veltītā diskusijā informēja koncerna Food Union sastāvā esošā AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs

Viņš sacīja, ka koncerna mērķis ir turpināt pērn sākto stratēģiju ar mērķi «Ķīnā investēt un arī nopelnīt».

Nākamais solis ir pašiem savu pārstrādes jaudu izveide Ķīnā.

«Plānojam izveidot ražotnes, kur tiks ražoti zīmola Kārums biezpiena sieriņi. No Latvijas uz Ķīnu vedīsim biezpienu, bet viss pārējais - sieriņu veidošana, formēšana, pārklāšana ar glazūru, notiks uz vietas Ķīnas ražotnē,» norādīja Staņēvičs.

Viņš arī sacīja, ka uzņēmums Ķīnā startēs ar Limbažu piens zīmolu, kas tulkojumā nozīmējot «lielais baltais nams».

«Tas ir labs nosaukums, kas zināmā mērā norāda uz kvalitāti. Ķīnā ir paranoiskas bailes no vietējiem produktiem, līdz ar to ir liels pieprasījums pēc drošas, veselīgas un tīras pārtikas no Eiropas,» sacīja Staņēvičs.

Par jauno a/s Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētāju kļuvis Normunds Staņēvičs, liecina uzņēmuma paziņojums.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa nolēma pārtraukt darba attiecības ar RPK.

Uzņēmuma akcionāri un jaunieceltā padome jau paudusi gandarījumu par Staņēviča pievienošanos Food Union komandai. Akcionāri uzskata, ka Staņēvičs ir viens no kompetentākajiem profesionāļiem korporatīvo finanšu un augstākā līmeņa vadības jomās un viņa pieredze turpinās sekmēt uzņēmuma un tā produkcijas konkurētspēju vietējā un ārvalstu tirgos.

Staņēvičš uzsver, ka viņa uzdevums būs turpināt attīstīt apvienotā AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens uzņēmuma Food Union darbību, uzlabot tā finanšu rezultātus un pārskatīt esošās un attīstīt jaunas produktu kategorijas.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) jauno korpusu būvniecībā var zaudēt pat 70 miljonus eiro iepriekš minēto 46 miljonu eiro vietā, tāpēc jaunā valde izraudzīta ar spēcīgām krīzes menedžmenta zināšanām un tās darbs būs orientēts uz zaudējumu samazināšanu, glābjot to, kas vēl glābjams, aģentūrai LETA sacīja slimnīcas pagaidu padomes loceklis Normunds Staņēvičs.

Komentējot lēmumu atsaukt PSKUS valdi, viņš norādīja, ka šobrīd ir runa par risku zaudēt tuvu 70 miljoniem eiro. Šādi zaudējumi apdraudētu slimnīcas īstermiņa un ilgtermiņa attīstību un pacientu drošību.

Kopš oktobra sākuma, kad tika atsaukta vecā un iecelta jaunā pagaidu padome, tā ir sniegusi vairākas rekomendācijas un redzējumu, kā uzlabot slimnīcas A2 ēkas būvniecības projektu un būvuzraudzību, taču nekas no ieteiktā no valdes puses neesot ieviests. Staņēvičs norādīja, ka vairākas reizes notikušas tikšanās ar darbiniekiem - gan individuāli, gan kolektīvi, tika novērots ārkārtīgi liels saspringums kolektīvā, bet no valdes puses neesot sperti nekādi soļi, lai situāciju deeskalētu.

Nākamgad piena tirgū atsāksies mērena izaugsme un būs vērojama ražošanas uzņēmumu konsolidācija, savukārt nozares izaicinājumi būs augošā piena iepirkuma cena, galaproduktu sadārdzinājums, darbaspēka problēmas, kā arī eksporta iespēju veiksmīga izmantošana, atzina koncerna Food Union grupas biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs.

Viņš norādīja, ka šis gads nozarei bijis izaicinošs, to raksturoja krasas izmaiņas un lēzena attīstība apjomu ziņā. Gada pirmajā pusē nozares attīstību ietekmēja ļoti zemā piena iepirkuma cena. Tas veicināja negatīvu attīstību zemnieku pusē, kur dominēja jautājumi par finansiālo stabilitāti, tālāko pastāvēšanu un ražošanas pārtraukšanu. Gada otrajā pusē piena iepirkuma cena strauji kāpa, nozare sāka atveseļoties, bet patlaban tirgus ir nogaidošā pozīcijā, iepirkuma cenas ir ļoti augstas, kas attiecīgi ietekmē piena produktu sadārdzināšanos veikalos.

«Ja 2016.gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, nākamajā gadā jārēķinās ar cenu pieaugumu,» atzina uzņēmuma vadītājs.

Jau tuvākajos gados Latvija labvēlīgo nosacījumu dēļ varētu kļūt par Eiropas piena fermu līdzīgi kā Jaunzēlandi pazīst kā pasaules fermu, prognozēja a/s Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

«Tā ir koncerna Food Union akcionāru un padomes vēlme un mana kā valdes priekšsēdētāja atbildība uzņēmumā - veicināt svaigpiena ražošanu un palikšanu Latvijā. Latvijā ir ideāli klimatiskie apstākļi un pietiekami daudz lauksaimniecības zemes, lai šo mērķi varētu īstenot,» sacīja N. Staņēvičs.

Viņš arī atzina, ka koncerna kapacitāte saražot gatavās produkcijas apjomus patlaban ir daudz lielāka nekā piena apjoms, ko Latvijas zemnieki spēj piegādāt.

«Skaidrs, ka Latvijas saimniecību kapacitāte ne tuvu nav sasniegta. Igaunija noteikusi mērķi saražot gadā vienu miljonu tonnu piena, kas ir par 30% vairāk nekā patlaban. Neredzu šķēršļus, kāpēc arī mūsu zemnieki nevarētu panākt līdzīgu izrāvienu. Izšķirošais šeit ir saimniecību darba rezultāts. Tas savukārt sākas ar cilvēku uzņēmību, izglītību, darba efektivitāti. Esam gatavi dalīties ar zemniekiem zināšanās pasaules pieredzē, kā palielināt ražību, radot priekšnosacījumus straujai saimniecību attīstībai. Pilnībā skaidrs, ka RPK kapacitāte saražot gatavās produkcijas apjomus ir daudz lielāka nekā piena apjoms, ko Latvijas zemnieki spēj piegādāt,» atzina uzņēmējs.

Birokrātisko šķēršļu mazināšanai būtu jākļūst par vienu no jaunā Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014. –2020. gadam virzieniem. Turklāt beidzot ir jānozīmē konkrēta institūcija un personas, kuras ir atbildīgas par NAP ieviešanu un tajā ierakstīto mērķu sasniegšanu.

To, pārstāvot DB Uzņēmēju klubu, trešdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē akcentēja a/s Diena valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs, Dienas Biznesa galvenā redaktore Indra Lazdiņa un Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts.

N. Staņēvičs, izklāstot uzņēmēju ierosinājumus saistībā ar jauno NAP, norādīja, ka apņemšanās mazināt dažnedažādus birokrātiskos šķēršļus, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, nepārprotami ir jāfiksē tieši NAP, kam nākotnē tiks pakārtoti dažādi citi attīstības plānošanas dokumenti, piemēram, ikgadējais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāns, kuru sadarbībā ar ārvalstu investoriem un Latvijas uzņēmēju organizācijām gatavo Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Ekonomikas ministrija. Kā vienu no apliecinājumiem tam, cik sarežģīti Latvijā ir ievērot dažādas normatīvo aktu prasības, viņš minēja faktu, ka lielāko daļu projektu ES struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai LIAA, kas ir atbildīga par uzņēmējiem pieejamā ES atbalsta «apsaimniekošanu», ir sagatavojuši nevis paši uzņēmēji, bet gan konsultāciju pakalpojumu sniedzēji.

Dzīve inflācijas spirāles spiediena apstākļos, kad izmaksu pieaugumu jāspēj ievietot realizācijas cenās, jābūt gataviem jebkurā brīdī mainīties un strauji pielāgot savu darbību jaunajiem apstākļiem.

“Tā kā uzņēmumā pēdējo divu gadu laikā ir veiktas būtiskas investīcijas gan tehnoloģijās, gan ražošanas infrastruktūrā, tad 2022. gadā plānojam nelielu, veselīgu ražošanas apjomu pieaugumu, taču vienlaikus strādāsim pie ražošanas procesu optimizācijas,” 2022. gada vīziju iezīmē mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Bolderāja serviss valdes loceklis Valdis Krauklis. Viņš atzīst, ka vislielākais darbs paredzēts tieši attiecībā uz digitalizāciju.

“Ražošanai nepieciešamo materiālu cenu kāpums turpināsies jau janvārī, tāpēc kalkulējam, par cik ir jāpaaugstina gala produktu cena, bet vai gala produktu pircēji (patērētāji) tās nekavējoties pilnā apmērā akceptēs, to rādīs laiks,” tā V. Krauklis. Viņš norāda, ka jau 2021. gadā resursu cenu kāpums spieda paaugstināt produkcijas cenas, taču to pircēji šādu inflāciju pieņēmuši ļoti negribīgi, kaut arī tā ir visa tirgus kopējā iezīme, nevis kāda atsevišķa ražotāja vai reģiona īpatnība.

Pateicoties pagājušajā nedēļā sāktajai akcijai, kuras laikā koncerna Food Union piena produkcijai samazināta cena, pieprasījums pēc šiem produktiem pieaudzis par 20%, informēja koncerna sastāvā esošās AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Uzņēmums ir pateicīgs tirgotājiem par proporcionālo atlaides atspoguļojumu un pircējiem par izrādīto uzticību Latvijas pienam.

«Tagad svarīgi nodrošināt produktu pieejamību, lai vietējās produkcijas veikalos netrūktu un plaukti būtu pilni,» norāda Staņēvičs.

Viņš arī atzina, ka Food Union turpina meklēt jaunus eksporta tirgus un piemērot darbību jaunajai tirdzniecības situācijai, kas izveidojusies pēc Krievijas embargo noteikšanas.

«Food Union produktu klāsts ir pamats pārliecībai, ka veiksmīgi tiksim galā ar šo nopietno tirgus izaicinājumu,» sacīja Staņēvičs.

Jau vēstīts, ka saistībā ar Krievijas noteikto piena produktu eksporta embargo Food Union līdz pat 30% samazinājis cenas visai piena produkcijai Latvijā. Proporcionāli ražotāju pieprasījumam arī SIA Rimi Latvia un SIA Maxima Latvija, kā arī citi veikalu tīkli produkcijas regulārās cenas uz laiku ir samazinājuši par 4% līdz 30%.

Atsaucoties uz publiski izskanējušām prognozēm par iespējamu pārtikas produktu cenu celšanos, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama izplatījusi paziņojumu, norādot, ka «turpinot sēt cenu kāpuma gaidas publiskajā telpā, kurā katra šāda ziņa var izraisīt nevēlamu lavīnas efektu».

Viņasprāt, bez ievērības nevar atstāt publiskajā telpā radīto bezatbildības burbuli par cenu kāpumiem vienā vai otrā nozarē. «Gluži kā Jaunā gada salūts ar līdzīgu vēstījumu klajā nācis arī Latvijā lielākā piena produktu pārstrādes uzņēmuma Food Union stratēģijas un biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs, sakot: ja 2016.gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, tad nākamajā gadā jārēķinās ar cenu pieaugumu un iemesls tam esot piena iepirkumu cenu kāpums,» paziņojumā atgādina S. Ābrama. Viņa ir pārliecināta, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības izprot un atbalsta zemniekus, kas vairs nedz vēlas, nedz spēj svaigpienu pārdot par cenām, kas ir tuvu vai zem pašizmaksas. S.Ābrama uzskata, ka ir tikai apsveicami, ja daļa zemnieku ir atraduši labākus noieta tirgus, kur maksā atbilstošāk par ieguldīto darbu un saražoto vērtīgo izejvielu.

"Tukuma Piens" un "Food Union" grupas uzņēmumos, kas nodarbojas ar piena pārstrādi, neskatoties uz ārkārtas situāciju valstī saistībā ar koronavīrusa Covid-19 uzliesmojumu, produkcijas ražošana un piegāde veikaliem norit kā ierasts.

"Šobrīd strādājam bez izmaiņām. Izņēmums ir tas, ka uzņēmumā tiek veikti visi piesardzības pasākumi, lai novērstu vīrusa izplatību starp saviem darbiniekiem. Atceltas visas tikšanās gan uzņēmumā, gan ārpus tā. Atcelti visi komandējumi. Ja kādam svešam jāienāk uzņēmumā, tad tikai galējas nepieciešamības gadījumā un tikai aizsargmaskā. Pie ieejām ir uzstādītas roku dezinfekcijas stacijas. Kontrolējam darbinieku ķermeņa temperatūru," komentē AS "Tukuma Piens" mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

Vaicāts, vai uzņēmumam būtu nepieciešams valsts atbalsts šajā krīzes situācijā, A.Artihovičs atbild: "Šobrīd neizskatās, bet situācija var strauji mainīties. Savukārt iespēja saņemt nodokļu brīvdienas vērtējams kā pozitīvs solis. Ja būs nepieciešams, noteikti izmantosim."

Piena pārstrādes koncerna «Food Union» koncepts Ķīnā paredz šajā tirgū koncentrēties uz tirdzniecību internetā, intervijā sacīja «Food Union» finanšu direktors Eiropā un «Rīgas piena kombināta» valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Viņš pastāstīja, ka «Food Union» ir divi lieli darbības bloki - Eiropa un Āzija, kas ir liels, dārgs un sarežģīts projekts, par kuru secinājumus būs iespējams izdarīt vien pēc diviem līdz trīs gadiem.

Pērnā gada vasarā pabeigta abu «Food Union» rūpnīcu Ķīnā būvniecība. To ražošanas jaudas esot vērā ņemamas - vienā rūpnīcā tiek pārstrādāts tik daudz piena, cik visa Latvija kopumā saražo, sacīja Staņēvičs.

Pēc viņa sacītā, viena no abām jaunuzceltajām ražotnēm atrodas Ķīnas augšpusē, Hohotā, kur «Food Union» ir noslēgts partnera līgums par bioloģiskā piena piegādēm. Savukārt otrā rūpnīca izvietota starp Šanhaju un Pekinu, un tajā vairāk tiek ražoti pudiņi un mīkstie sieri. «Šajās rūpnīcās ir izmantotas modernākās tehnoloģijas, lai ražošana būtu maksimāli efektīvāka un tiktu patērēts pēc iespējas mazāk resursu,» uzsvēra Staņēvičs.

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Saistībā ar piena krīzi, svaigpiena pārprodukcijai Latvijā sasniedzot rekordapjomus, un tālāku iepirkuma cenu samazināšanos, piena pārstrādes uzņēmums Food Union atkārtoti piemēro atlaides visai Limbažu piens produkcijai ar mērķi turpināt iepirkt vietējo zemnieku ražoto svaigpienu līdzšinējā apjomā. No šā gada 1.maija līdz 30.jūnijam Limbažu piens piens (1l) un kefīrs (1l) būs nopērkams par vienu ieteicamo cenu – 0,65 EUR, savukārt Limbažu piens biezpiens un skābais krējums – par 0,69 EUR, informē uzņēmums.

«Krīze nebeidzas un par to ikviens var pārliecināties pie veikalu plauktiem. Ja pirms diviem gadiem litrs piena maksāja tuvu 1 EUR, pērn tas maksāja ap 0,80 EUR, tad šodien piens maksā jau 0,65 EUR. Tas nav labi piena nozarei, bet ir labi pircējiem. Tādēļ mēs atkal meklējam veidus, kā varam apmierināt pircēju vēlmes pēc pievilcīgām cenām, vienlaikus palielinot piena produktu patēriņu un pārvēršot to tiešā atbalstā zemniekiem,» skaidro AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. «Atbalsta mehānika ir vienkārša – jo vairāk Limbažu piens produkciju pirks, jo ilgāk mēs spēsim iepirkt vietējo zemnieku svaigpienu līdzšinējā apjomā un turpināt maksāt zemniekiem virs vidējas iepirkuma cenas valstī,» papildina N. Staņēvičs.

Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums Food Union šodien nosūtījis pirmo saldējumu Ekselence un Nu Smoothie kravu uz Šanhaju, Ķīnā, tādējādi kļūstot par pirmo piena produktu ražotāju Latvijā, kas uzsācis eksportu uz Ķīnu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Precīza tirgū virzīšanas stratēģija un aktivitātes vēl tiek plānotas, taču provizoriskā saldējumu Ekselence dubultajā šokolādes pārklājumā un augļu sorbetu Nu Smoothie cena būs aptuveni 4 EUR gabalā.

Pirmā saldējuma krava uz Ķīnu ir 10 tonnas jeb 2 jūras konteineri. Katrā konteinerā ir 75 000 paciņu saldējuma. Plānots, ka pēc 45-60 dienu jūras ceļa no Rīgas brīvostas uz Hamburgas ostu un tad uz Šanhaju, saldējumi Šanhajas premiālajos veikalos City Super, City Shop un Ole parādīsies jau pašā augusta sākumā. Šis sūtījums organizēts sadarbībā ar Ķīnas Tautas Republikas trešo lielāko pārtikas koncernu Bright Food Group. Mēneša laikā ir plānots nosūtīt jau nākamo saldējuma kravu.

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union gadu pēc Krievijas noteiktā embargo piena produktu importam un pērn augustā uzsāktās atlaižu kampaņas piena produktiem līdz 30% apmērā pārdevis produkcijas rekordapjomu Latvijā – par 17 tūkstošiem tonnu jeb 48% vairāk piena produktu, salīdzinot ar gadu iepriekš, informē ražotājs.

Vislielākais pieaugums esot novērojams tradicionālajiem ikdienas piena produktiem – pienam, kefīram, skābajam krējumam, biezpienam, sviestam un svaigajam sieram, kuru pārdošanas rezultāti Latvijā teju dubultojušies.

«Pārdošanas apjoma rekords gadu pēc tam, kad ieviesām atlaides visai mūsu piena produkcijai, apliecina, ka esam spējuši daļēji pārvarēt embargo radīto ietekmi un pielāgoties jaunajai tirgus situācijai. Esam spējuši realizēt vietējā tirgū būtisku daļu mūsu zemnieku piegādātā piena, kuru vairs nevarējām pārstrādāt produktos Krievijas tirgum. Pircēju aktivitāte mums ir palīdzējusi saglabāt nemainīgu svaigpiena iepirkuma apjomu, vienu no visaugstākajām iepirkuma cenām valstī un regulāri norēķināties ar zemniekiem par pienu. Redzam, ka vietējais tirgus šajā gadā ir izaudzis, un tā ir laba ziņa visai nozarei,» skaidro Normunds Staņēvičs, AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs.

2011.gadā radīto zaudējumu kompensēšanai par abonēto preses izdevumu piegādi lauku apvidos Ministru kabinets piešķīra VAS Latvijas Pasts (LP) papildu 115,1 tūkstoti latu.

Ņemot vērā pērnā gada auditētos rezultātus, Satiksmes ministrija pieprasīja valdībai papildu līdzekļus Latvijas Pastam 0,11 milj. Ls apmērā preses piegādes radīto zaudējumu kompensēšanai, ko valdība arī atbalstīja. Naudas piešķiršanu jau šogad, veicot grozījumus likumā «Par valsts budžetu 2012. gadam», gan vēl jāatbalsta Saiemai.

Kopumā kopš 2007. gada līdz 2012. gadam Latvijas Pastam aprēķinātas kompensācijas par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas lauku apvidos šādos apmēros: 4,09 milj. Ls 2007.gadā, 3,93 milj. Ls 2008.gadā, 4,98 milj. Ls 2009.gadā, 3,29 milj. Ls 2010.gadā un 3,22 milj. Ls 2011. gadā. Pašreiz viena abonētā preses izdevuma piegādes faktiskā pašizmaksa ir 0,17 Ls, un pusi kompensē no valsts budžeta, liecina Satiksmes ministrijas informācija.

Latvijas piena produktu ražotājs Food Union atver pirmo Ekselence saldējuma popup veikalu vienā no Šanhajas ievērojamākajiem iepirkšanās centriem New World Dai Maru, kuru dienā apmeklē apmēram 100 000 cilvēku. No šodienas Latvijas saldējums ir nopērkams Ķīnā. Food Union ir pirmais piena produktu ražotājs no Baltijas, kam izdevies iekļūt Ķīnas tirgū, informē uzņēmumā.

«Tieši pirms trim mēnešiem kuģis ar Latvijā ražotu saldējumu pameta mūsu krastu un uzsāka ceļu uz Ķīnu. Šodien man ir gods un prieks sveikt šo kuģi un paziņot, ka pirmais Latvijas saldējuma Ekselence popup veikals Ķīnā ir atvērts,» atverot pirmo Ekselence saldējuma popup veikalu Ķīnā, uzrunā sacīja Normunds Staņēvičs, AS Rīgas piena kombināts (Food Union Group) valdes priekšsēdētājs.

«Tas nebūtu iespējams bez mūsu draugu un biznesa partneru – Bright Food Group – atbalsta. Tāpat es vēlos uzsvērt starpvaldību attiecību nozīmi šī projekta veiksmīgā realizācijā, kā arī izcilo darbu, ko paveica Latvijas un Ķīnas vēstniecības, Latvijas Zemkopības ministrija un LIAA,» papildina Staņēvičs.

Reaģējot uz patērētāju strauji pieaugušo pieprasījumu pēc pārtikas produktiem, neapmeklējot veikalu, piena pārstrādes uzņēmumu grupa "Food Union" izveidojusi internetveikalu "Pienaveikals.lv" un uzsāk produktu piegādi uz mājām.

"Pienaveikals.lv" piegādes pagaidām pieejamas Rīgas rajona robežās un Jūrmalā.

"Pakāpeniski plānojam papildināt produktu sortimentu un arī piegādes teritoriju līdz visai Latvijai. Taču sākotnējā posmā vēlamies novērtēt patērētāju vēlmes un vajadzības, kā arī noslīpēt loģistikas un klientu apkalpošanas nianses, kas mums kā ražotājam ir kas jauns," stāsta Normunds Staņēvičs, "Food Union" vadītājs Eiropā.

"Pienaveikals.lv" pieejami populārākie "Food Union" piena produkti un saldējums, kā arī citu Latvijā iecienītu ražotāju produkti gaļas, olu, maizes un citās kategorijās pa tiešo no ražotāja.

Stockmann atklāj interneta veikalu  

Universālveikals "Stockmann" atklājis interneta veikalu, kur varēs iegādāties modes un mājas preces,...

"Food Union" plāno regulāri produktu sortimentu papildināt ar sezonai un pircēju interesēm atbilstošiem produktiem.

"Pienaveikals.lv" pašlaik nodrošina bezmaksas piegādes Rīgā, Rīgas rajonā un Jūrmalā jau nākamajā dienā, ja pasūtījums veikts līdz plkst. 12:00, kā arī garantē piegādāto produktu kvalitāti, uzņemoties atbildību par pilnu produkta ciklu – no izejvielu iegādes un ražošanas līdz glabāšanai un piegādei līdz pircēju namdurvīm.

Preču piegādi no "Pienaveikals.lv" veiks tikai "Food Union" kurjeri 7 dienas nedēļā no plkst. 9:00 līdz 18:00, pasūtījumu atvedot uz klientu norādīto adresi. Iespējama arī bezkontakta piegāde, kurjeram preces atstājot pie klienta namdurvīm.

""Food Union" grupas uzņēmumu Norvēģijā un Dānijā ilggadējā pieredze produktu piegādē uz mājām jau bija iezīmējusi mūsu plānus izmēģināt spēkus e-komercijā arī Baltijā. Pandēmijas ietekmes rezultātā pasteidzāmies ar ieviešanu un šajā mēnesī atveram internetveikalus arī Lietuvā un Rumānijā. Esam priecīgi par iespēju izmēģināt spēkus šajā jomā, taču tas, cik nozīmīgs biznesa virziens šis būs, parādīs laiks un patērētāju paradumu maiņa pēckrīzes periodā," papildina N. Staņēvičs.

"Pienaveikals.lv" ir iespēja izvēlēties pārtikas produktus no 12 dažādām produktu kategorijām – piens un kefīrs, biezpiens un sviests, krējums, jogurts, saldējums, biezpiena sieriņi, deserti, krēmsiers, kausēts siers, pelmeņi, gaļa, olas un maize.

"Pienaveikals.lv" sortimentā atrodami tādu zīmolu produkti kā "Limbažu piens", "Kārums", "Valmiera", "Lakto", "Dzintars", "Mājas", "Tio", "Karlsons", "Pols", "Ekselence", "Marienbāde", "Balticovo", "Latvijas maiznieks".

Par pasūtītajām precēm iespējams norēķināties tikai ar bezskaidras naudas darījumiem, veicot norēķinus pasūtījuma veikšanas brīdī.

E-veikals apmeklējams, klikšķinot šeit: https://pienaveikals.lv.

"Food Union" grupa apvieno trīs lielākos piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmumus Latvijā – "Rīgas piena kombināts", "Valmieras piens" un "Rīgas piensaimnieks" (pievienots "Rīgas piena kombināts" 2020.gada februārī), lielāko saldējuma ražotāju Igaunijā "Premia" un "Premia" Lietuvā, lielāko saldējuma ražotāju Dānijā "Premier Is" un saldējuma piegādes servisa uzņēmumu "Hjem Is", saldējuma ražotāju Norvēģijā "Isbjørn Is" un saldējuma piegādes servisa uzņēmumu "Den Norske Isbilen", saldējuma ražotāju Rumānijā "Alpin57Lux", saldējuma ražotāju Baltkrievijā "Ingman Ice Cream" un Krievijā "Hladokombinat No.1".

2018.gadā "Food Union" atvēra divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Tuvākajā laikā varētu būt gaidāms vēl krasāks piena iepirkuma cenu kritums, jo viens no lielākajiem iepircējiem - Food Union - zemniekiem izsūtījis paziņojumu par piena iepirkuma cenas samazināšanu no 1.augusta. Līdz ar to šim piemēram drīzumā varētu sekot arī pārējie piena pārstādes uzņēmumi, informēja biedrības Zemnieku saeima pārstāvis Edgars Bērziņš.

«Mūsu biedri ir neizpratnē par saņemto paziņojumu, kas ir sāpīgi aizskāris lielu daļu piena ražotāju, Food Union ilggadējos piegādātājus, kas jau tā cīnās par izdzīvošanu. Problēmu rada bažas par iepriekšējo gadu pieredzi - Food Union piemēram sekoja arī pārējie piena pārstrādes uzņēmumi,» sacīja Bērziņš.

Zemnieku pārstāvis - saimniecības Ceriņi līdzīpašnieks - aģentūrai LETA atzina, ka Food Union paziņojumā viņa saimniecībai teikts, ka no augusta iepirkuma cena tiks samazināta par 1,5 eirocentiem.

«Nododam apmēram deviņas tonnas piena dienā. Jau līdz šim iepirkuma cena krita - saimniecībai tika maksāti 22 centi par kilogramu piena, bet turpmāk tie būs tikai 20,5 centi, kas galīgi nesedz pašizmaksu - vismaz 24 centus par kilogramu. Nekas cits neatliek, kā ātri meklēt citu pircēju. To dara arī citi zemnieki, un situācija ir kritiska,» atzina zemnieks.

Rīgas ražotne grupas ietvaros izceļas ar pilnīgi visu – tai ir sena, cienījama vēsture, Latvijā strādā gudri prāti, kas savas zināšanas nodod citiem Eiropas kolēģiem, tā intervijā DB saka Food Union Eiropas vadītājs Normunds Staņēvičs.

Turklāt tieši Rīgā noris eksperimenti jaunu saldējumu garšas radīšanai, kas pēc tam priecē patērētājus daudzviet Eiropā. N. Staņēvičs uzskata, ka saldējuma biznesā svarīga ir lokālā patērētāja izprašana, jo katrā valstī cilvēkiem garšas ceļojums nedaudz atšķiras.

Fragments no intervijas

Šis gads jums nesis jaunu amatu, esat nonācis Food Union Eiropas vadītāja amatā. Kādi tagad būs jūsu darba pienākumi, un kā to pildīšana mainīs jūsu ikdienu?

Tās ir lielas izmaiņas gan man personīgi, gan grupai kopumā, jo visas Eiropas vadības komanda ir nomainījusies – ir jauns finanšu direktors, ir nozīmēts jauns biznesa transformācijas vadītājs. Izaicinājumi, kas jau līdz šim strauji augošajam Food Union ir bijuši, ir vēl lielāki. Ja skatāmies uz Eiropu kopumā, kas mani priecīgu dara – grupā vadošie speciālisti ir no Rīgas. Ne velti daudzi ir runājuši, ka Rīga vēlas būt intelektuālā bāze, bet mūsu gadījumā tas patiešām tā arī ir noticis. Mūsu akcionāri Honkongā to apzinājās, novērtēja un deva mums iespēju pierādīt savas intelektuālās spējas darbos. Tā ir liela atbildība un izaicinājums. Esmu priecīgs un pateicīgs pildīt šo darbu.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas (PSKUS) ārkārtas dalībnieku sapulcē atsaukta slimnīcas padome un vietā ievēlēta jauna pagaidu padome, informēja Veselības ministrijā.

Kā liecina "Firmas.lv" dati, slimnīcas padomē kopš 2020.gada februāra bija Reinis Ceplis, Juris Lapše un Renalds Jurkevičjus.

PSKUS kapitāla daļu turētāja pārstāve, Veselības ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Aiga Balode ārkārtas dalībnieku sapulcē norādīja, ka PSKUS padome nav operatīvi un padziļināti izvērtējusi riskus un to īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz slimnīcas vērtību, ilgtspēju un atbildīgu attīstību. Tā rezultātā šobrīd pastāvot risks, ka uz 2023.gada 31.decembri ir identificējams Eiropas Savienības (ES) finansējuma neapgūšanas risks apmēram 46 miljonu eiro apmērā.

"Ņemot vērā situāciju ar slimnīcas A2 korpusa paredzēto būtisko lomu pacientu ārstniecības procesā, kas tiek apdraudēts ar līdzšinējo projekta vadību un risku pārvaldību no padomes puses, slimnīcas kapitāla daļu turētāja pārstāvis pieņēmu lēmumu atsaukt padomi un ievēlēt jaunu - pagaidu padomi," norādīja Balode.

Baltijai un Somijai Krievijas sankciju dēļ pienākošās kompensācijas izķer manīgie itāļu piensaimnieki

Krievijas embargo dēļ virknei ES lauksaimniecības produktu Eiropas Komisija (EK) ir asignējusi dažādu veidu kompensācijas. Tomēr vien pāris nedēļu pēc siera privāto krājumu uzglabāšanas (PSA jeb Private Storage Aid) kompensāciju izsludināšanas tās ir pārtrauktas aizdomu dēļ par krāpniecību, lasāms ES oficiālajā vēstnesī.

Šmaucas operatīvi

Lēmumu skaidrojošā relīzē EK raksta, ka pēkšņā kompensāciju pārtraukuma iemesls ir «nesamērīgs intereses pieaugums no siera ražotājiem zināmos reģionos» par piedāvāto iespēju. 5. septembrī izsludinātā PSA paredz ES uzņēmējiem kompensāciju kopumā par 155 tūkstošu tonnu siera uzglabāšanu, kas uzkrājies Krievijas embargo dēļ, un tās pārtraukšana ir «piesardzības solis», lai novērstu aizdomīgi ātru piešķirto fondu iztērēšanu. Aizdomas ir arī par naudas aizplūšanas virzienu. Aizslēgtās Krievijas dēļ visvairāk vajadzētu ciest ražotājiem Somijā un Baltijas valstīs, kur ap 90% no siera eksporta iet uz Krieviju. Tomēr tieši Itālijas piensaimnieki lielā ātrumā ir pamanījušies izņemt PSA desmitiem tūkstošiem tonnu siera, portālam EU Business ziņo kāds avots ES institūcijās.