Skujas, kas pašlaik paliek cirsmās vai tiek izmantotas kā kurināmais, var izmantot par izejvielām biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai, tādējādi radot gan jaunas darba vietas, gan arī ienākumus.

Pēc aptuvenām aplēsēm, ik gadu mežā paliek apmēram 400 000 t ekoloģisku skuju, kuras pārstrādājot varētu gūt gan miljardiem eiro lielus ienākumus, gan arī radīt jaunas darba vietas reģionos,” skaidro SIA BF-ESSE valdes priekšsēdētājs Dr. med. Juris Rubens.

Viņaprāt, skuju, kuras pašlaik lielākoties atstāj cirsmās, daļu izmanto kā kurināmo (šķeldojot zarus), bet to pārstrāde izejvielās dažādu bioproduktu ražošanai varētu kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem. “Skujas ir milzīgs un labs resurss, to pārstrāde būtu pamats zaļajai ķīmijai un pavērtu iespējas iegūt rūpnieciskos produktus, piemēram, skuju ekstraktu/pastu, kas būtu izmantojama augu aizsardzības līdzekļu, cilvēku un dzīvnieku uztura bagātinātāju, kosmētikas un medikamentu ražošanā,” tā uzskata J. Rubens.

Kosmētikas zīmola "Labrains" mērķauditorija ir cilvēki ar ļoti jutīgu, reaktīvu ādu, kam ir rozācija vai dermatīts – pasaulē katram desmitajam cilvēkam ir šādas problēmas.

"Es pati pēc bērna piedzimšanas saskāros ar smagu rozāciju. Ārstējos, gāju pie dažādiem ārstiem, bet nebija kosmētikas līdzekļu, ar ko kopt ādu. Latvijā pieejami daži produkti rozācijai, bet to ķīmiskais sastāvs neatbilst šādas ādas kopšanas prasībām – to sastāvā ir daudz vielu, kas ilgtermiņā kairina ādu. Manā gadījumā neviens no šiem krēmiem nederēja. Risinājums bija taisīt savu kosmētiku, par ko biju domājusi jau agrāk – studējot ķīmiju Rīgas Tehniskajā universitātē," biznesa portālam db.lv stāsta Līga Brūniņa, SIA "Labrains" īpašniece.

Skaidrojot, kas ir rozācija, L. Brūniņa teic, ka tā ir sarežģīta un līdz šim vēl pilnībā neizprasta slimība, bet, uzkrājoties lielākam skaitam zinātnisko pētījumu, par galveno patoģenēzes faktoru tiek uzskatīti imūnsistēmas traucējumi, kā rezultātā organisms veido iekaisumu procesus ādā, kam tur nevajadzētu būt. Ādā visu laiku ir iekaisums, paplašināti asinsvadi, tūska u. tml. Ja cilvēkam ir rozācija, tā būs visu mūžu. To var kontrolēt, lietojot pareizu kosmētiku. "Pētījumi rāda, ka apmēram 46% cilvēku iegūst rozāciju un tā saasinās, lietojot nepiemērotu kosmētiku. Tā ir ģenētiski predisponēta slimība, bet to var arī iegūt dzīves laikā – aktīvi sportojot, ēdot asus ēdienus, lietojot alkoholu, sauļojoties. Jo laicīgāk ierauga rozāciju, jo labāk to var kontrolēt. Pie pirmajām pazīmēm to var ārstēt ar lāzerterapiju un atbilstošu ikdienas kosmētiku, bet smagākās formās ārstē ar antibiotikām. Jebkurā stadijā milzīga nozīme ir ķermeņa kopšanas līdzekļiem. Protams, krēms nav panaceja. Tas strādā komplektā ar medikamentiem un dzīvesveida pārmaiņām," viņa saka.

Pēdējo divu mēnešu laikā Covid-19 ietekmes dēļ būtiski mainījies cilvēku dzīvesveids un līdz ar to arī ikdienas izdevumi.

"Luminor" bankas dati atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji kopš marta sākuma savus ikdienas tēriņus kopumā samazinājuši par 34%.

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā iedzīvotāju izdevumu samazinājums ir vislielākais – Lietuvā tie ir 26%, bet Igaunijā 28%.

"Novērojumi liecina, ka krīzes situācijā cilvēki ir spējuši "savilkt jostas" un krasi samazināt ikdienas tēriņus teju visās kategorijās. Likumsakarīgi, ka, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19 ierobežojumiem, visās trīs Baltijas valstīs visstraujāk jeb par 93-94% samazinājusies vidējā summa, ko cilvēki tērē par ceļošanu un atpūtu ārpus mājas. Tāpat ievērojami samazinājušies arī izdevumi par citām lietām, kas nav pirmās nepieciešamības preču vidū – apģērbs, transports un maltītes restorānos, par ko visu Baltijas valstu iedzīvotāji tagad tērē aptuveni par 60-70% mazāk naudas," saka Normunds Rudzītis, "Luminor"Privātpersonu segmenta vadītājs.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Igaunijas piena pārstrādes uzņēmuma «Tere ja Farmi Piimatoostus» vadītājs Ilo Kivine paudis viedokli, ka piena ražošana un piena liellopu audzēšana Igaunijā ir apdraudēta valsts īstenotās politikas dēļ, jo tā atšķirībā no pārējām Eiropas valstīm tā lauksaimniecības sektoru atstājot novārtā.

Uzņēmuma vadītājs izplatījis paziņojumu, kurā norādījis, ka piena pārstrādes sektors Igaunijai ir ļoti nozīmīgs, jo trešā daļa ieņēmumu lauksaimniecībā ir saistīti ar pienu. «Sektoru ietekmē gan iespējamas jaunas muitas nodevas lielvaru starpā, gan jaunais Eiropas Savienības budžeta periods, kurā Igaunija līdz šim ir bijusi acīmredzami viena no pēdējām atbalsta saņēmējām,» paudis Kivine.

Viņa aplēses liecina, ka Igaunijas lauksaimniecības liktenis ir atkarīgs no piena ražošanas jaudas. «Igauniju var uzskatīt par daļu no globālās piena tirdzniecības, bet ar 238 miljonu eiro kopējo ražošanas vērtību mēs veidojam tikai 0,4% no Eiropas Savienības piena ražošanas vērtības, kas ir nekas, un, tēlaini runājot, piena karā, kurā valstis mēģina sasniegt labākus rezultātus nekā citas, mēs esam pēdējie - mēs zaudējām karu, padevāmies,» teicis «Tere ja Farmi Piimatoostus» vadītājs.

Mājokļu nepieejamība un pieaugošas īres maksas, kas nereti apsteidz ienākumu kāpumu, ir problēma visā Eiropas Savienībā. Tas īpaši jūtams lielpilsētās, kurās koncentrētas darba vietas

Pasaules Bankas (PB) ziņojumā minēts, ka lielpilsētās 2017. gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo laika posmu mājokļa cena augusi vidēji par 4,5%. Tajā pašā laikā ir atšķirības starp dalībvalstīm. Piemēram, kopš 2010. gada Ziemeļvalstīs cena augusi par 50%. Savukārt 2017. gada 4. ceturksnī tā straujāk kāpa Īrijā (11,8%), Nīderlandē (8.5%), Čehijā (8,4%), Bulgārijā (8,2%) un Latvijā (8,1%).

Viduslaiku cietokšņi

PB savā 2017. gada ziņojumā norāda, ka mājokļi Eiropas metropolēs ir kļuvuši nepieejami to pārāk augstas īres maksas dēļ, ko radījis tas, ka pieprasījums pēc mājokļiem ir lielāks nekā piedāvājums. Lielo pieprasījumu ietekmē aizvien pieaugošā urbanizācija, kā arī nesenā migrācijas krīze, kuras dēļ būtisks daudzums migrantu ieradās Eiropas lielajās pilsētās. Franču ģeogrāfs Kristofs Guijī, rakstot par periferiālo Franciju un problēmām, ar kurām sastopas mazpilsētu iedzīvotāji, norāda, ka viņu gadījumā pārcelšanās uz lielpilsētām nav iespējama, jo metropoles ir kā viduslaiku cietokšņi, tikai mūru vietā mūsdienās ir augstās īre maksas. Vissliktākajā situācijā ir jaunās ģimenes, kas vēlas sākt patstāvīgu dzīvi, kā arī ienācēji lielpilsētās no perifērijas. Eiropas lielpilsētu mājokļu krīzi radījusi ne tikai imigrantu plūsma, bet arī urbanizācija, lauksaimniecības sašaurināšanās, tradicionālo industriālo nozaru izzušana, kuras kādreiz koncentrējās reģionos, tas nozīmē, ka cilvēki aizvien vairāk darba meklējumos tiecas uz metropolēm. Tādās lielpilsētās kā Parīze un Londona mājokļu cenu uz augšu dzen arī nerezidenti, kuri masveidā tur iegādājas nekustamos īpašumus.

Latvijas valsts sektora izdevumi 2022. gadā bija 48,1% no IKP vērtības, kamēr Igaunijā vien 35,6%, bet Lietuvā 34,1%.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) uz iedzīvotāju atšķirības starp Baltijas valstīm ir par kārtu mazākas nekā valstu tēriņi, un tas liecina tikai par vienu – Latvija ir neefektīva, tērējot valsts naudu, nevis ražojot vērtības.

Skaitļi analīzei ņemti no Jura Paidera apskatītā Pasaules Bankas statistikas pētījuma Latvija dodas sociālistiskajā ekonomikā par dažādu valstu tēriņiem, attiecinot tos pret IKP. Uzreiz ir piebilde tiem, kuri labi pārzina valsts budžeta tēriņus un IKP mērījumus pēc Centrālās statistikas pārvaldes un Finanšu ministrijas datiem. Lietojot nacionālos budžeta tēriņa datus no Finanšu ministrijas, var iegūt, ka tie veido ne vairāk par 40% no IKP 2022. gadā, bet nekādi 48,1% no IKP. Proti, Pasaules Banka, runājot par valsts sektora kopējiem izdevumiem, ņem vērā plašāku tēriņu loku un metodoloģijā iekļauj visus iespējamos izdarītos tēriņus valsts sektorā, arī tos, kas netiek tieši uzskaitīti pamatbudžetā. Runājot par salīdzinājumiem starp Baltijas valstīm, mēs necentīsimies analizēt Pasaules Bankas metodoloģijas nianses, mēģinot gūt skaidrību no Latvijā publiski iegūstamiem datiem, bet lietosim tos kā salīdzināmu lielumu, uzticoties, ka Pasaules Bankas metodoloģija ir vienāda visām valstīm un tādējādi iegūstam ticamus salīdzināmos datus.

Dzintars ķermeņa kopšanas līdzekļu jaunā līnija ar 15 produktiem sākusi ceļu pie patērētājiem visā Latvijā, informē uzņēmumā H.A. Brieger.

Kā pirmos H.A. Brieger tirdzniecībā atgriezīs vēsturiski iecienītākos Dzintara produktus - lūpu balzamus, dušas želejas, roku krēmus, šķidrās ziepes, kā arī ķermeņa krēmus.

"Atsākot Dzintars kosmētikas ražošanu, mūsu galvenais mērķis bija radīt produktus, kas pircēju nenostāda dilemmā starp kvalitāti un cenu. Mēs vēlamies lauzt pieņēmumu, ka kvalitatīvai kosmētikai un ķermeņa kopšanas līdzekļiem ir jābūt dārgiem. Tieši otrādi, tiem ir jābūt pieejamiem pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam, jo tieši cilvēkiem un lietošanai šie produkti tiek radīti," komentē kompānijas H.A. Brieger vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kļūst par H.A. Brieger 

“Dzintars” kosmētikas ražotne turpmāk strādās ar zīmolu “H.A. Brieger”. Turpmāk tāds...

Dzintars produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā no jauna. "Mēs lepojamies ar savu latvisko piederību, tādēļ karoga motīvs ir un būs nozīmīga dizaina sastāvdaļa. Tāpat mēs nešaubāmies, ka ar Latvijas stāstu mēs būsim interesanti arī tālu aiz valsts robežām. Līdzīgi kā citu valstu zīmoli, arī mēs vēlamies godāt to, kas Latvijā ir pats skaistākais - dabu. Šī iemesla dēļ Dzintars produktu līnijas nes dažādu Latvijas piejūras vietu vārdus. Tās turklāt ir vietas, kurās nereti var atrast saules piepildītos dzintara gabaliņus," dizaina izvēli skaidro A.Udalova.

Drīzumā pirmajiem Dzintars kosmētikas produktiem sekos zobu un mutes dobuma kopšanas līdzekļi, saules aizsarglīdzekļi, kā arī matu kopšanas, sejas kopšanas un bērniem paredzēta kosmētika.

Tiesības lietot nosaukumu "Dzintars" uzņēmums "H.A. Brieger" nopirka no maksātnespējīgās AS "Dzintars" un šo darījumu akceptēja visi uzņēmuma kreditori.

"H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir A.Udalova.

Luminor banka piešķīrusi 800 000 eiro aizdevumu uzlīmju ražotājam SIA Olderi jaunu ražošanas telpu iegādei. Līdz šim uzņēmums telpas nomāja, taču uzņēmuma darbības attīstībai ir veikta sava īpašuma iegāde.

Uzņēmums specializējies uzlīmju ražošanā dažādu jomu uzņēmumu produkcijai, piemēram, saimniecības precēm, kosmētikai, pārtikas produktiem, sadzīves ķīmijai u.c.

“Jaunās ražošanas telpas Maskavas priekšpilsētā ir lieliski piemērotas tipogrāfijas darbam un nav nepieciešami ieguldījumi, lai tās īpaši pielāgotu uzņēmuma iekārtu izvietošanai. Bankas piešķirtais finansējums mums ir ļāvis iegādāties tik plašas telpas, lai ne tikai racionāli izvietotu izejmateriālus, bet arī dotu iespēju tos iegādāties lielākos apjomos, kas uzņēmumam ļauj samazināt ražošanas izmaksas. Lielāko daļu no telpām izmantosim paši, bet pārējās iznomāsim, lai gūtu papildu ienākumus,” stāsta SIA Olderi valdes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis.

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem, jo tās var kalpot kā izejviela biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai

Pašlaik skujas lielākoties tiek atstātas cirsmās, daļa tiek izmantotas kā kurināmais, šķeldojot zarus, tomēr tās var kalpot kā izejviela, lai ražotu dažādus bioproduktus. Pēc aptuvenām aplēsēm ik gadu mežā paliek apmēram 360 000–400 000 t ekoloģisku skuju, kuras pārstrādājot varētu gūt ne tikai miljardiem eiro ienākumus, bet arī radīt jaunas darba vietas. To, ka iespēju ir daudz dažādās jomās, apliecina arī SIA BF-ESSE valdes priekšsēdētājs Dr. med. Juris Rubens. Viņš norāda, ka skujas ir labs resurss, kuru pārstrāde būtu pamats zaļajai ķīmijai, un paver iespējas iegūt industriālos produktus kā ekstraktu, pastu, kas izmantojami augu aizsardzības līdzekļu, cilvēku un dzīvnieku uztura bagātinātāju, kosmētikas un medikamentu ražošanai.

Šīs nedēļas uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness analizējam statistiku par uzņēmumu neto apgrozījumu un peļņu četru gadu intervālā. Bizness kopumā koronavīrusa pandēmiju 2020. gadā pārvarējis ar nelielu – 4,8% – neto apgrozījuma kritumu, bet tā būtiski izēdusi peļņu, jo tā sarukusi par 24,8%.

Vēl 14.septembra žurnālā Dienas Bizness lasi:

Vecpiebalgas novada SIA "ApiMI" visvairāk lepojas ar propolisa un bišu vaska aplikācijām, ko izmantot siltumterapijā.

Šīs aplikācijas izgatavotas no "Oeko-Tex" sertificēta kokvilnas auduma un Piebalgā ievākta propolisa un bišu vaska, kas tiek iestrādāti starp šī auduma slāņiem. "Siltumterapijas apvienojumā ar fizioterapiju un medikamentiem ir pielietojamas vairāku atveseļošanās procesu veicināšanā: bronhu izsildīšanai, locītavu un muguras sāpju mazināšanai, saspringtu muskuļu atslābināšanai, kā arī gaisa uzlabošanai telpās. Mūsu aplikācijas ir unikāls produkts un jaunums ne tikai pie mums Latvijā, bet arī Eiropā. Tas ir ne vien daudzfunkcionāls un vairākkārt lietojams, bet arī piemērots dažādiem vecumiem, drošs un tīrs līdzeklis, kas nācis no dabas," biznesa portālam db.lv stāsta Madara Radziņa, SIA "ApiMI" līdzīpašniece.

Skujas, kuras pašlaik paliek cirsmās vai tiek izmantotas kā kurināmais, var izmantot par izejvielām biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai, tādējādi radot gan jaunas darba vietas, gan arī ienākumus.

Daļu no skuju apjoma, kuru pašlaik, lielākoties, atstāj cirsmās, izmanto kā kurināmo (šķeldojot zarus). To pārstrāde izejvielās dažādu bioproduktu ražošanai varētu kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem. Pēc aptuvenām aplēsēm, ik gadu mežā paliek apmēram 400 000 t ekoloģiski tīru skuju, kuras pārstrādājot, varētu gūt gan miljardiem eiro lielus ienākumus, gan radīt jaunas darba vietas reģionos.

Video: Dr.med. Juris Rubens, SIA “BF-ESSE” valdes priekšsēdētājs;Aldis Stūriška, Mežsaimniecības SIA Grantiņi 1 īpašnieks

Diskusijas saturs:

00:00:00 – 00:01:51

Kāda ir skuju izmantošanas pieredze Latvijā un citviet pasaulē?

Pētījums SIA Silvekspo radījis uztura bagātinātāju ar pretnovecošanas iedarbību, kas izgatavots no melleņu aktīvajām vielām, kuras ekstrahējuši Latvijas Universitātes (LU) jaunie zinātnieki.

Uztura bagātinātāju plānots sākt ražot jau no nākamā gada meža melleņu ražas. Lai to varētu darīt, ir jāizpēta, kā LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) Dabas resursu laboratorijas pētnieku un SIA Silvekspo kopīgi radītais jaunības eliksīrs iedarbojas uz Latvijas senioru novecošanas procesiem. Līdz šim ir veikti ogu šūnu pētījumi, pārbaudīta to aktivitāte un konstatēts, ka tie samazina iekaisuma procesus un tiem piemīt antioksidatīvā iedarbība. Uztura bagātinātāju uzņēmums plāno eksportēt gan uz Eiropas, gan uz Āzijas valstīm.

LU Dabas resursu laboratorijā tiek veikti praktiskas ievirzes pētījumi par ogās un citos dabas materiālos esošo ekstraktvielu izdalīšanu, izmantojot optimizētas un videi draudzīgas bioloģiski aktīvo vielu ekstrakcijas metodes. Šobrīd padziļināti tiek pētīta Vaccinium ģints, kurā ietilpst mellenes, zilenes, krūmmellenes, brūklenes, dzērvenes, lielogu dzērvenes un citas ogas, kas tiek aktīvi ievāktas un kultivētas Latvijā. Tiek izstrādāts Vaccinium ģints meža, purva ogu un to spiedpalieku bioloģiski aktīvo vielu profils un apskatītas pārstrādes iespējas. Pētnieki identificē ogās esošās vielu grupas vai individuālās vielas, lai noteiktu ogu bioloģisko aktivitāti. Līdz šim ir tapušas vairākas praktiskas ievirzes zinātniskās publikācijas, kas nākotnē varētu sekmēt jaunu produktu izstrādi.

Uzņēmums DPD Latvija šovasar uzstādījis 21 jaunu automatizēto paku termināli jeb Paku Skapi. Pirmo reizi paku termināļi ierīkoti arī biznesa centros, informē DPD Latvija.

Uzņēmuma Paku Skapji paredzēti sūtījumu saņemšanai un nosūtīšanai. Modernizētie paku termināļi atrodas Rīgā un reģionos, tostarp trīs no tiem pirmo reizi ierīkoti biznesa centros - «Barons Kvartāls» un «Place Eleven» iekštelpās, kā arī biroju centrā «Jaunā Teika».

«Paku Skapji biznesa centros paver plašākas iespējas mūsu klientiem, kuri tagad var vienkārši saņemt un nodot savus sūtījumus, nepametot biroja ēku. Kā īpaši ērts risinājums tas kalpos mazajiem ražotājiem, vietējiem amatniekiem un māksliniekiem, kuri savus ražojumus no biznesa centra var uzreiz nosūtīt klientiem,» atzīmē «DPD Latvija» valdes priekšsēdētājs Jānis Grants. «Vienlaikus turpinām attīstīt arī paku termināļu izvietošanu iekštelpās. Iekštelpu skapju priekšrocība ir tāda, ka arī krasas gaisa temperatūras svārstības, piemēram, liels karstums vai stiprs sals, tajos piegādātās preces nevar ietekmēt, kas dažkārt var būt svarīgi kosmētikai, elektronikai vai pārtikas precēm.»

SIA Alternative Plants izveido biotehnoloģiski gūtu aktīvo vielu ražotni, investējot 50 tūkst. eiro; tajā top cilmes šūnas, ko izmanto kosmētikā.

Tā kā augu cilmes šūnas kosmētisko un farmaceitisko līdzekļu ražošanā tiek izmantotas biežāk, zinātniekiem paveras visnotaļ plašs darba lauks. DB jau rakstīja, ka 2017. gada pavasarī Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes pētnieki, doktora grāda pretendenti Mārtiņš Borodušķis un Anna Ramata-Stunda izveidoja uzņēmumu SIA Alternative Plants, kas ražo dabīgas aktīvās sastāvdaļas kosmētikai. Šobrīd uzņēmuma darbībā ir iesaistījušies vēl trīs speciālisti, kas kļuvuši par līdzīpašniekiem, – produktu izstrādes vadītājas Elza Kaktiņa un Baiba Silamiķele un inženieris Reinis Rutkis. 2017. gada vasarā kompānija noslēdza dalību biznesa akseleratorā RebelBio. Uzņēmums ir piesaistījis privāto un publisko finansējumu 168 tūkst. eiro apjomā. 100 tūkst. ASV dolāru ir saņemti no SOSV riska kapitāla fonda, kas ir viens no lielākajiem agrīnās fāzes investoriem ar biotehnoloģijām saistītos uzņēmumos. 50 tūkst. eiro ir piesaistīti no finanšu institūcijas Altum akselerācijas fonda Buildit Latvia un 15 tūkst. eiro no Climate KIC akseleratora. Jauno zinātnieku nākotnes plāni ir visnotaļ ambiciozi – viņi vēlas būt klātesoši gan Eiropas un Āzijas, gan ASV kosmētikas un farmācijas tirgū, piecos gados sasniegt apgrozījumu vismaz 10 miljonu eiro apjomā.

Aptieku tīkls "Apotheka", investējot 300 tūkstošus eiro, izveidojis konceptveikalu "Apotheka Beauty".

Veikalā pieejama aptieku kosmētika, kā arī dažādi skaistumkopšanas pakalpojumi, un tas atrodas tirdzniecības centrā "Rīga Plaza".

Tas ir pirmais šī koncepta veikals, un tuvāko mēnešu laikā tiks atklāts arī internetveikals, kur "Apotheka Beauty" produktus būs iespējams iegādāties arī tiešsaistē. "Apotheka" mērķis ir izveidot šādu veikalu tīklu.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš stāsta, ka pirms pieciem gadiem aptieku kosmētikas klienti galvenokārt bija cilvēki ar alerģisku ādu un ādas saslimšanām, taču pēdējos gados kosmētikas kategorija ir strauji pieaugusi – dermokosmētika ir nopietns konkurents plaša patēriņa kosmētikai, un kosmētikas kategorijas klienti aptiekās galvenokārt ir cilvēki, kuri vēlas iegādāties kvalitatīvu kosmētiku ikdienas vajadzībām, nevis tie, kuriem to rekomendējis dermatologs.

Jau vairākus gadus kosmētikas industrijā strauji attīstās dabiskās kosmētikas segments, un šobrīd tas veido vairāk nekā 35% no Lietuvas kosmētikas ražotāja Biok Laboratorija UAB pārdošanas apjoma

Kopumā Biok laboratorija ražo vairāk nekā 250 produktu. 39% no uzņēmuma apgrozījuma veido mutes kopšanas līdzekļi. Tiem seko sejas (21%), matu (15%), personīgie (11%) un ķermeņa kopšanas līdzekļi (6%). Uzņēmuma mārketinga direktore Ieva Čeponone (Ieva Čepononė) teic, ka sejas krēmu kategorijā visi Biok Laboratorija zīmoli ir pirktāko vidū. Dušas želeju un šķidro ziepju kategorijā Margarita ir pirktākais zīmols, savukārt Ecodenta zobu pastu vidū ir otrajā vai trešajā vietā.

«Kosmētikai ir liela ietekme mūsu dzīvē – katru dienu mums ir saskare ar daudziem ādas kopšanas produktiem,» saka Biok Laboratorija UAB mārketinga projektu vadītāja Evelina Blažinauskīte (Evelina Blažinauskytė). Nereti tiek pieņemts, ka tikai sievietes lieto kosmētiku, taču I. Čeponone uzsver, ka produktu klāsts ir daudz plašāks par dekoratīvo kosmētiku. Dabiskā kosmētika no nišas ir kļuvusi par nozīmīgu tendenci šajā jomā. «Baltijā šī ir ļoti maza niša, bet Skandināvijā un Rietumeiropā tā ir liela tendence, kas no nišas pārvērtusies par masu produktu. Patiesībā mūsu misija nebija radīt produktus dabisko preču veikaliņiem, bet gan piedāvāt labas kvalitātes produktus plašai sabiedrībai. Vēlamies, lai tie ir pieejamā cenā, lai tos var lietot katrs,» teic I. Čeponone. Tā kā uzņēmuma pārdošanas apjoms strauji aug, gandrīz ir sasniegta esošās ražotnes kapacitāte. Kopš 2007. gada uzņēmums ir audzis no 2,85 miljonu eiro apgrozījuma līdz 8,60 miljonu eiro apgrozījumam pērn, un šogad tiek plānots 10,5 miljonu eiro apgrozījums. Tāpēc nesen uzņēmums nopircis zemi un līdz 2020. gadam plāno uzcelt jaunu ražotni. Investīcijas jaunajā ražotnē pārsniegs četrus miljonus eiro.

Pirmajā pusgadā AS Madara Cosmetics īpaši svarīgs projekts bija pievienošanās process jaunam nozīmīgam tirgus segmentam – dekoratīvajai kosmētikai – un ar to saistītie sagatavošanās uzdevumi, šā gada pirmā pusgada pārskatā norāda AS Madara Cosmetics.

Dekoratīvā kosmētika pasaulē veido trešo lielāko skaistumkopšanas nozares kategoriju pēc ādas kopšanas/saules aizsargkrēmu un matu kopšanas produktiem. Dekoratīvās kosmētikas segments pasaulē turpina augt ar stabilu 6% rādītāju. Sociālie plašsaziņas līdzekļi, tostarp selfiju kultūra, veicina kategorijas izmaiņas un attīstību, sniedzot interesantas iespējas jaunu produktu ieviešanai tirgū, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Lai gan aizvien populārākas kļūst dabiskās tendences, dekoratīvās kosmētikas segmentā joprojām dominē ierastie dekoratīvās kosmētikas zīmoli, kuru dabiskuma jēdzieni ir ļoti ierobežoti. Ņemot vērā tirgus gatavību un sekojot īpaši veiksmīgai saules aizsarglīdzekļu, tostarp CC (toņa korekcijas) krēmu ieviešanai tirgū, kas ir ādas kopšanas un dekoratīvo kosmētiku apvienojoši produkti, uzņēmums ir nolēmis turpināt ieguldījumus pigmenta formulu izpētē un attīstībā un ražošanas metodēs.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

«Ar sausām kājām esam veiksmīgi pārdzīvojuši visas krīzes, jo zināms, ka daudziem tas neizdevās. Tas jau ir viens labs darbs, kas ir izdarīts. Rotaļlietu un bērnu preču segmentam šis nemaz nav tik viegls laiks - bērni dzimst daudz mazāk, pieaug konkurence, mūsu tirgū ienāk lielās ārzemju ķēdes un tīkli. Ir ļoti grūti, bet mēs cīnāmies un savu vietu tirgū saglabājam,» biznesa portālam db.lv stāsta rotaļlietu veikalu tīkla «Lāčuks» īpašnieka SIA «Foboss Viens» līdzīpašnieks Aigars Bute.

Nupat izpārdotas vasaras sezonas preces - ļoti daudz velosipēdi, kas veido diezgan lielu uzņēmuma naudas apjomu, kā arī plastmasas rotaļlietas un dažādas āra spēles. Gatavošanās ziemas sezonai notikusi jau laicīgi - lai izvēlēto preci varētu saņemt, tā jāpasūta laikus. Šogad uzņēmums svinēs savu 25 gadu pastāvēšanas jubileju. «Paldies pircējiem, jo bez viņiem mēs nebūtu,» atzīst A.Bute.

2011. gadā uzņēmums plānoja attīstīt eko rotaļlietu ražošanu, taču plāns netika īstenots. «Ik pa laikam ir vēlēšanās uzsākt kaut kādu lietu ražošanā. Bet, ja sāc nopietni ražot, tad ir vajadzīgs pietiekami liels apjoms realizācijai. Latvijas tirgus ir tomēr par mazu. Lai ieietu starptautiskā tirgū, vajadzīgas ļoti lielas investīcijas. Nolēmām, ka nodarbosimies ar to, ko darām,» skaidro A.Bute.

Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas energoefektivitātes prasības, un Latvijai ir Ministru kabineta noteikumi, kas uzņēmējiem prasa veikt energoauditus.

Uzņēmēji iesniedz atskaites, bet dažkārt tās ir formālas un energoefektivitātes panākumi ir niecīgi.Kāpēc tā? Kādi cēloņi? Kas jādara? Par to Dienas Bizness iztaujāja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesori Andru Blumbergu.

Fragments no intervijas

Kāpēc energoefektivitātes uzlabojumi uzņēmumos nenotiek vai arī notiek formāli? Kur ir sākums – tā ir likumdošanas vaina?

Problēma ir daudzslāņaina. Pirmais slānis parādījās līdz ar tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteica, ka uzņēmumiem, kuru patēriņš ir virs 500 MWh gadā, ir vai nu jāveic energoaudits, vai jāievieš energopārvaldības sistēma. Abi šie pasākumi ir apļveida darbība, proti, novērtē, saproti, pilnveido un atkal novērtē. Sasniedzot viena gada mērķus, var nospraust nākamos un tā turpināt attīstīties, jo energopārvaldības sistēma to paredz. Ideja sākotnēji bija ļoti laba, bet problēma radās ieviešanā. Ir Ministru kabineta noteikumi, ir noteikts sods par to nepildīšanu, un galarezultātā process tiek uztverts formāli kā kārtējā atskaite Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai institūcijai. Noteikumi par energoefektivitāti uzņēmējiem nokrita kā sniegs uz galvas!

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.