Bbiškopība – profesija, kam ir gadsimtiem sena vēsture Latvijā, šodien atrodas kritiskā punktā. Vairāku gadu garumā (jau 5 gadi) nozare saskaras ar ekonomisko krīzi, kas būtiski negatīvi ietekmē ražojošos biškopjus.

Ar biškopību pamatā nodarbojas Latvijas laukos dzīvojošie iedzīvotāji. Tie ir nelieli ģimenes uzņēmumi. Nereti šiem cilvēkiem biškopība ir vienīgais ienākumu gūšanas avots. Lai saglabātu biškopības uzņēmumus valstī un iedzīvotājus laukos, šobrīd nozarei ir nepieciešams aktīvs atbalsts no valsts. Ir jābūt ātram risinājumam, kā (i) atbalstīt finansiālās grūtībās nonākušus biškopības uzņēmumus, (ii) aizsargāt medus iekšējo tirgu Latvijā, un (iii) aktivizēt un atbalstīt problēmas risinājumu ES mērogā.

Ar biškopību Latvijā nodarbojas vairāk kā 3644 (LBB biedru skaits) iedzīvotāji. 2023. gadā biškopji Latvijā kopā saražoja 2319 tonnas medu* nodrošinot valsts iekšējo patēriņu, kā arī medu eksportē, galvenokārt uz ES valstīm (Polija, Vācija u.c.). Latvijas biškopji savu saražoto medu realizē kopējā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības produktu tirgū, un, līdz ar to, saskaras ar vienotām ES tirgus problēmām. ES medus tirgū jau ilgu laiku pastāv vairākas problēmas, kas kropļo ES medus tirgu un negatīvi ietekmē Latvijas biškopību:

Pašā Jelgavas centrā top pirmais Latvijas urbānais jumta bišu dārzs ārpus Rīgas, par ko vienojusies Jelgavas poliklīnika ar Latvijas Biškopības biedrību.

Sadarbības ietvaros mediķi un biškopji vienojušies pievērst sabiedrības uzmanību ekoloģijas nozīmei cilvēku veselības saglabāšanā un bišu svarīgajai lomai pārtikas ražošanas nodrošināšanā, apputeksnējot vairāk nekā 80% pārtikas kultūraugu. Sākoties liepziedu nektāra ievākšanas sezonai, uz Jelgavas poliklīnikas jumta izvietotas pirmās trīs bišu saimes, kas nākotnē pāraugs veselā bišu dārzā. Ikdienas rūpes par bišu saimēm uzņēmies Jelgavas novada Vircavas biškopis Nauris Bērziņš.

“Iedvesmojamies no bišu nemitīgā čakluma, kas raksturīgs arī mediķiem, kā arī vēlamies pievērst jelgavnieku uzmanību tīrajai videi mūsu pilsētā, jo bites ir izvēlīgas dāmas. Tīra vide ir nozīmīga arī mūsu veselībai. Turklāt, urbānā biškopība ir viens no zaļās domāšanas indikatoriem, veids, kā vēl vairāk ļaujam dabai “ienākt” pilsētā un pilsētai – dabā. Tādējādi neviļus savu darbinieku saimi esam palielinājuši par aptuveni 100 tūkstošiem čaklu darbinieču, bet esam noskaņoti bišu saimju skaitu vēl palielināt, kad pabeigsim realizēt poliklīnikas nākamās attīstības ieceri – saules paneļu uzstādīšanu, lai ražotu elektrību pašu vajadzībām,” stāsta Kintija Barloti, Jelgavas poliklīnikas valdes locekle.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aicina Zemkopības ministriju (ZM) ieviest atbalsta pasākumus vietējo medus ražotāju biznesa aizsardzībai, ņemot vērā arvien pieaugošo zemas kvalitātes medus ievešanu no trešās pasaules valstīm.

Latvijas biškopjus arvien vairāk satrauc tirgū pieejamais nenosakāmas izcelsmes un apšaubāmas kvalitātes importētais medus, kas apdraud vietējo biškopības saimniecību pastāvēšanu – saskaņā ar ZM datiem pērn no trešās pasaules valstīm vien Latvijā ievestas vairāk nekā 40 tonnas. Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienībā (ES) darbojas lauksaimniecības atbalsta programmas un pastāv noteikumi, kas regulē un uzrauga medus ražošanas tirgu, Latvijas likumdošanā joprojām ir būtiskas nepilnības, kas ļauj tirgot zemas kvalitātes medu un tā izstrādājumus.

“Zemnieku saeima” uzskata, ka Latvijai būtu vērts ņemt piemēru no atbalsta pasākumiem citās ES valstīs. Piemēram, Vācijā importētajam medum ir noteikta augstāka ievedmuita, savukārt Francijas lauksaimniecības organizācijas veiksmīgi aizstāv savus ražotājus, panākot, ka franču biškopji saņem papildu maksājumus par katru bišu saimi.

Uz universālveikala “Stockmann” jumta izvietotās septiņas bišu saimes šovasar sarūpējušas vairāk nekā 200 kilogramu liepziedu medus, no kā daļu plānots nodot tirdzniecībā, bet daļu – dāvināt klientiem.

Aizvadītajā nedēļas nogalē bites pārvestas uz jaunu mītnes vietu meža masīvā starp Baldoni, Tomi un Vecumniekiem, kur tām paredzēts pārziemot.

Rīgas Latviešu biedrības «jumta bites» ievākušas 65,6 kilogramus medus 

Rīgas Latviešu biedrības (RLB) nama «jumta bites» nepilnu trīs nedēļu laikā (no...

“Mežs kā bišu pārziemošanas vieta izvēlēta, jo tajā ir klusāka vide, un to miegs netiks tramdīts ar pilsētas troksni, kas nozīmē lielāku iespēju, ka bitēm izdosies veiksmīgi pārziemot, sagaidot nākamo sezonu. Turklāt jau laikus pārvedot bites uz mežu, tām tiek dota iespēja ievākt papildu medu no drīzumā ziedošajiem sila viršiem,” teic bišu aprūpētājs un saimnieks Jānis Šnikvalds.

Kā atzīmē biškopis, tad uz “Stockmann” jumta mītošās bites ir īpašas pasugas – Rietumeiropas tumšās medus bites, kas Latvijā ir retums.

“Rīgā ir vairākas vietas, kur bišu stropi tiek izvietoti ik sezonu. Par vienu no šādām vietām jau tradicionāli kļuvis arī universālveikala “Stockmann” jumts. Tas ir veids, kā varam iesaistīties dabas daudzveidības saglabāšanā, sniedzot savu pienesumu ilgtspējīgākas un zaļākas vides radīšanā mūsu pilsētniekiem. Turklāt uz “Stockmann” jumta ievākatais medus jau kļuvis par iemīļotu klientu produktu, un no šī gada rudens tas atkal būs pieejams universālveikala sortimentā,” teic universālveikala “Stockmann” direktore Dace Goldmane.

Bišu stropi uz universālveikala “Stockmann” jumta pirmo reizi tika izvietoti 2019. gada vasarā, un no bitēm iegūtais medus nonāca tirdzniecībā, kā arī kā dāvana tika pasniegts universālveikala darbiniekiem. Plānots, ka bites uz universālveikala jumta mitināsies arī turpmākos gadus.

Bankas Citadele gaisa dārza bišu dravā rosās pārdesmit tūkstoši bišu, bet maija beigās to skaits jau pārsniegs 100 tūkstošus.

Citadeles bišu saimēm šī būs otrā sezona, un urbānais bitenieks Uģis Mālnieks atzīst, ka bankas gaisa dārzs bitēm ir ļoti piemērota vieta. "Protams, ir gandarījums par medus ražu, kas pērn bija gana laba, taču biškopja lielākais prieks ir pavasarī – kad, veicot pirmo saimju apskati, ir redzams, ka laižot bites ziemas guļā, tās ir bijušas aprūpētas gan ar mīlestību, gan pēc visiem profesionālās dravniecības kanoniem. Labas ziemošanas jeb bišu labturības noslēpums slēpjas arī vietā, kas gan ziemā, gan agrā pavasarī ir pasargāta no lieliem vējiem. Savukārt vasarā bitēm nedraud pārkaršana, kas veicina saimju ražīgumu,” par ainu Citadeles dravā stāsta bitenieks Uģis Mālnieks.

Pirms gada dibinātā kooperatīvā sabiedrība "Kurland Honey" gatavojas pārsūdzēt tiesā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu neatmaksāt samaksāto priekšnodokli 11 000 eiro apmērā par medus eksportu, aģentūru LETA informēja "Kurland Honey" pārstāvji.

Kooperatīvā pauda viedokli, ka, atsakot atmaksāt jaundibinātam biškopības kooperatīvam "Kurland Honey" kopumā 11 00 eiro samaksātu priekšnodokli par eksportētajiem 22 419 kilogramiem medus, VID nolēmis iznīcībai kooperāciju biškopībā un darbojas pret ES Kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem, kā arī Latvijas lauksaimniecības politikas prioritātēm, kas tostarp nosaka stiprināt zemnieku lomu kopējā pārtikas ķēdē, veicinot kooperāciju.

"Kurland Honey" pārstāvji norādīja, ka pērnā gada jūlija vidū trīs kooperatīvā esošās biškopības saimniecības sagatavoja kopīgu kravu eksportam uz Lietuvu, par sadarbības partneri izvēloties uzņēmumu "Lithuanian Bee". Kopsummā darījumā, kas tika veikts 22.jūlijā, tika nosūtīti 21 590 kilogrami medus. Darījuma summa bija 53 975 eiro apmērā. Savukārt, ņemot vērā, ka kooperatīvam līdzekļu priekšnodokļa samaksai nebija, katra saimniecība to nomaksāja pati, atbilstoši pārdotajam medus daudzumam, minēja kooperatīvā.

Kooperatīvā sabiedrība "Kurland Honey" iesniegusi prasību tiesā pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par neatmaksāto priekšnodokli medus eksportā, informē Administratīvā rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesas pārstāvji norādīja, ka kooperatīva pieteikums saņemts 12.maijā un pašlaik tiek gaidīts paskaidrojums no atbildētāja. Tiesas sēdes datums patlaban nav noteikts.

Kooperatīva "Kurland Honey" valdes priekšsēdētājs un zemnieku saimniecības "Lielvaicēni" saimnieks Arturs Grudovskis skaidroja, ka tiesāšanās ar VID sākta, apzinoties, ka tas būs garš un dārgs process. "Neesam gatavi padoties, jo uzskatām, ka kooperatīva attīstībai šī nauda ir ļoti nepieciešama," uzsvēra kooperatīva valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka biškopības attīstībai eksporta tirgi ir ļoti nepieciešami.

Viņš arī pauda, ka, lai gan kooperatīvs turpina strādāt un jau šosezon sagatavojis medu eksportam, biedru uzticība kooperatīvu idejai VID dēļ ir samazinājusies.

Medus ražotāju kooperācija, mārketings pašmāju un ārvalstu noieta tirgos, skolas medus programma, samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes ieviešana medum - tādi pasākumi būtu īstenojami, lai spēcinātu nozari Latvijā, jo īpaši, ja ir priekšnoteikumi biškopības attīstībai.

Tā kā Latvijā ar biškopību nodarbojas daudz lauksaimnieku, kur vairums tomēr ir nelieli medus ražotāji, tad viens no labākajiem risinājumiem ir kooperācija. To pierāda gan kooperatīvās sabiedrības Kurland Honey, gan kooperatīvās sabiedrības Medotava, gan arī biškopības kooperatīvās sabiedrības Siguldas Medus darbība. Jāņem vērā, ka Latvijā joprojām vieta ir jaunām kooperatīvajām sabiedrībām. Perspektīvā, lai varētu risināt lielāka mēroga uzdevumus gan Latvijā, gan arī ārvalstu tirgos, varētu tikt veidotas kooperatīvo sabiedrību apvienības. Tieši kooperatīvās sabiedrības tiek uzskatītas par biškopjus vienojošo spēku gan savas produkcijas popularizēšanā, gan jaunu noieta tirgu apguvē, gan arī savu interešu aizstāvībā.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Daugavpils televīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējs "Dautkom TV" pāriet "Bite grupā" ietilpstošā telekomunikāciju uzņēmuma "Baltcom" īpašumā.

Darījums stāsies spēkā pēc Konkurences padomes atļaujas saņemšanas. Līgums starp uzņēmumiem parakstīts 12. augustā, bet komunikācija ar Konkurences padomi uzsākta 7. septembrī. Izskatīšanas process var aizņemt līdz četriem mēnešiem. Darījuma cena un citi nosacījumi ir konfidenciāli.

"Telekomunikāciju tirgū šobrīd ir izteikta tendence izvēlēties integrētus pakalpojumus. Tādēļ prognozēju, ka klienti tuvākajā nākotnē aizvien vairāk izmantos iespēju saņemt daudzveidīgu pakalpojumu klāstu pie viena pakalpojumu sniedzēja," komentē Kaspars Buls, "Bite" vadītājs Latvijā.

Uzņēmumā norāda, ka šis darījums ir solis tuvāk kompānijas ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt "Bites grupas" uzņēmumu pozīcijas IKT tirgū, klientiem piedāvājot arvien plašāku pakalpojumu portfeli, kā arī nozīmīgs solis "Bites grupas" konkurētspējas stiprināšanā.

Baltijas telekomunikāciju un mediju uzņēmums “Bite grupa” par jauno grupas vadītāju iecēlis Pranas Kuisis (Pranas Kuisys), kurš stājas jaunajā amatā 1.jūnijā.

Pranas Kuisis pievienojās “Bite grupai” 2010. gadā, bet 2020. gadā tika paaugstināts par tās meitasuzņēmuma “Bitė Lietuva” izpilddirektoru. Kusis turpinās vadīt gan “Bitė Lietuva”, gan “Bites grupas” uzņēmumus.

“Bite grupas” valdes priekšsēdētājs Tonijs Bols ziņo, ka bijušais izpilddirektors Ņikita Sergijenko tiks iecelts par priekšsēdētāja vietnieku un pievienosies “Bites grupas” valdei. Bola kungs pateicas Ņikitam par veiksmīgo grupas uzņēmumu vadību pēdējo sešu gadu laikā.

ASV investīciju fonds “Providence Equity Partners” ir globāls privātā kapitāla uzņēmums, kas pārņēma “Bite grupu” 2015. gadā. To galvenais mērķis ir investīcijas medijos, komunikācijās, izglītībā un tehnoloģijās.

Lai pārrunātu ASV investoru intereses par ieguldījumiem telekomunikāciju nozares attīstībā Latvijā, ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins 26.martā apmeklēja IKT pakalpojumu sniedzēju “Bite Latvija”.

Līdztekus aktuālo jautājumu apspriešanai ASV vēstnieks iepazinās ar “Bite Latvija” atvērto un draudzīgo darba vidi, klātienē apskatīja tieši viņam par godu uzstādīto mobilo 5G bāzes staciju un piedalījās interneta ātruma pārbaudē.

Vizītes mērķis bija pārrunāt šobrīd aktuālos jautājumus, kas skar ne vien “Bite Latvija” turpmākos attīstības plānus, bet arī kopumā ASV investoru intereses par ieguldījumiem Latvijā.

ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins pēc tikšanās ar “Bite Latvija” vadību akcentēja: "Bija lieliski klātienē redzēt Bites 5G tīkla ātrumu, kā arī uzzināt vairāk par tā attīstību visā valstī. Es vienmēr novērtēju iespēju uzzināt vairāk par ASV investīcijām Latvijā un esmu gatavs palīdzēt ASV investoriem Latvijā.”

Latvijā mobilo lietotni "BeeKing" ir izmēģinājuši vairāk nekā 250 biškopji, no kuriem teju 50 to izmanto regulāri; uzņēmumam ir arī pirmie maksājošie klienti ārzemēs.

Mobilā lietotne "BeeKing" ir paredzēta darbam dravā - pierakstu veikšanai, darbu plānošanai un uzskaites veikšanai ar balss palīdzību. To izmēģinājuši jau teju 5% Latvijas biškopju. Lietotnes izstrādātāja SIA "BeeTech Services" valdes priekšsēdētājs Jānis Kronbergs uzskata, ka agrīnā fāzē šis uzņēmumam ir labs sasniegums.

J. Kronbergs teic, ka, ņemot vērā biškoja darba specifiku, šis ir netipisks risinājums. "Strādājot dravā, biškopim rokas ir ar propolisu, vasku, medu. Ja kāds programmētājs domā, ka biškopis dravā jebkurā laikā ar pirkstu bakstīs telefonu – tā nenotiks. "BeeKing" sākotnējā atšķirība ir ar balsi veikti pieraksti, kam, protams, ir savi izaicinājumi. Klusā telpā balss atpazīšanas tehnoloģijas darbojas labāk, bet dravā ir blakus trokšņi, kas šad tad teksta atpazīšanu padara problemātisku," viņš stāsta. Ja balss atpazīšana ir veikta neprecīzi, ir iespēja noklausīties arī audio ierakstu. Parasti biškopju ierunātās piezīmes nav ilgākas par 15 sekundēm pie vienas saimes, tāpēc vajadzības gadījumā nav pārāk sarežģīti to noklausīties vēlreiz.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā sāksies Baltijas pārtikas izstāde "Riga Food 2022", informē Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT1" pārstāve Inese Libere.

Izstāde no 8. līdz 10.septembrim piedāvās starptautisku un pašmāju uzņēmumu un organizāciju ekspozīcijas, meistaru un pārtikas produktu konkursus, jaunumu prezentācijas, izglītojošus seminārus, šovus, meistarklases un degustācijas. "Riga Food 2022" piedalīsies vairāk nekā 400 uzņēmumu no vismaz 25 valstīm.

Lai noskaidrotu labāko Latvijas pavāru un pavārzelli, 9.septembrī plkst.10 notiks konkursi "Latvijas gada pavārs 2022" un "Latvijas gada pavārzellis 2022", kur jaunie talanti cīnīsies par "Reaton Zelta pavārnīcu" un "Reaton Koka pavārnīcu". Konkursā piedalīsies pieci šefpavāri ar saviem pavārzeļļiem.

Izstādes laikā arī apbalvos "Latvijas atzītākais medus 2022" finālistus, kurus noskaidroja Jelgavas "Piena, Maizes un Medus svētkos". Pirmajā vietā ierindojās zemnieku saimniecības "Ārbirzes" biškopju Lilitas un Viļa Medņu dažādu ziedu medus, otrajā - zemnieku saimniecības "Dorītes" biškopja Jāņa Sulutaura liepu ziedu medus no Ķekavas novada, bet trešajā zemnieku saimniecības "Līdumi" biškopes Guntas Somes dažādu ziedu medus no Augšdaugavas novada.

Pēc 17. maijā Stokholmā Bite grupas parakstītā līguma ar Ericsson par 5G tehnoloģiju piegādi ir skaidrs, ka jau drīzumā telekomunikāciju kompānijas privātajiem klientiem būs iespēja izmantot visas 5G priekšrocības. Par to, kādas perspektīvas ir biznesam, Dienas Bizness jautāja Bite Latvija ģenerāldirektoram Kasparam Bulam.

Ko nozīmē nupat noslēgtais līgums ar Ericsson? Tās ir 5G apraides kastītes vai arī programmatūra un viņu veselas dienas garumā aprakstītās iespējas, programmatūra un izgudrojumi, tostarp Bites klientiem?

Jā, tie pirmajā mirklī ir dzelži, aprīkojums, kas nodrošinās 5G tīkla radīšanu. Pats līgums ir gan par 5G tehnoloģijas ieviešanu, nodrošināšanu, gan arī esošo iepriekšējo paaudžu sistēmu atjaunošanu uz Ericsson tehnoloģijām. Ericsson kopš 17. maija ir Bites ģenerālais partneris.

Dienas garumā mediju pārstāvjiem Ericsson inženieri stāstīja par tehnoloģijām un iespējām, tostarp par iespējām uzņēmējiem. Kā būs ar šīm tehnoloģijām – ostām, noliktavām, raktuvēm, loģistiku?

Ogu raža šogad Latvijā varētu būt lielāka nekā pērn, norāda Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

Pēc viņas teiktā, ja pēkšņi neuznāks liels sals, tad šogad pietiekošā daudzumā ienāksies ļoti laba melleņu, zemeņu, dzērveņu un aveņu raža, kas varētu pārsniegt iepriekšējā gadā ievāktās ogu ražas apmēru.

"Ja ziemā būtu bijis aukstums, būtu draudējis izsalšanas risks, bet ziema bija bez sniega un viss ir kārtībā," sacīja Rudzāte.

Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja piebilda, ka arī ķiršu raža šogad varētu būt laba, ja vien salnas ziedēšanas laikā nebūs kaitējušas konkrētās saimniecībā.

Vienlaikus viņa pauda bažas, vai visu izaudzēto izdosies novākt labas ražas gadījumā. Ogu lasīšanu nav iespējams automatizēt, jo daudz ogas nevar vākt ar kombainu. Tajā pašā laikā jau iepriekšējos gados ir saasinājies darbaspēka trūkums augļu un ogu nozarē, un būs liela problēma arī šogad. Arī ar bezdarbnieku piesaisti ogu lasīšanas darbiem nesekmējas, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka šie cilvēki nevēlas darīt šo darbu neatkarīgi no samaksas. Tāpat ir potenciāls arī labai augļu ražai, ja vien bites augļkokus būs pietiekami apputeksnējušas.

Darbu sākusi mobilo sakaru operatora "BITE" Latvijā esošā datu centra paplašinātā daļa, kuras ietilpība, izmantojot jaunākos infrastruktūras risinājumus, palielinājusies trīs reizes.

Darbību uzsācis arī jauns uzņēmuma datu centrs Lietuvā. Projekta rezultātā uzstādītas jaunākās sakaru infrastruktūras ierīces, palielinot tīkla caurlaides spēju 10 reizes, kā arī stiprināta "BITE One IT" koncepta klientiem nepieciešamo informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu pieejamība, nepārtrauktība un drošība. Tas ir īpaši svarīgi pandēmijas radītās krīzes laikā, kad liela daļa uzņēmumu paļaujas uz tehnoloģiju risinājumiem biznesa darbības nodrošināšanai vai pārprofilēšanai, norāda uzņēmumā.

Ņemot vērā dažādu nozaru uzņēmumu augošo pieprasījumu un interesi par "BITE One IT" koncepta pakalpojumiem, šogad "BITES" Latvijā esošā datu centra kapacitāte pieaugusi līdz maksimumam, un uzsākta tā paplašināšana. Savukārt palielinoties datu uzglabāšanas drošības prasībām, tika uzsākta otra datu centra izbūve Lietuvā. Projektam noslēdzoties, infrastruktūras modernizēšanā, uzstādot jaunākās "NOKIA" sakaru infrastruktūras ierīces, jauna datu centra izveidē un esošā paplašināšanā kopsummā ieguldīti 500 000 eiro.

Latvijā ir ļoti daudz iespēju, kā audzēt kopējo valsts ekonomiku, un visa pamatā jābūt eksportam, pirmdien, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, uzsvēra Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Tikšanās tika rīkota, lai pārrunātu nesen amatā ieceltā LDDK vadītāja redzējumu par uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Pēc A. Bites domām nevajadzētu dalīt uzņēmumus pēc to eksportspējas, bet gan jāveicina jebkāda veida eksporta attīstība, jo “tikai ar laiku tas var veidoties par eksportu ar augstu pievienoto vērtību”.

Tikšanās laikā tika runāts arī par Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanu. Valsts prezidents atzīmēja, ka valstiskā līmenī nepieciešams domāt par kredītiestāžu savstarpējās konkurences celšanu, lai tādējādi arī veicinātu uzņēmējdarbības vides attīstību. Sarunas gaitā LDDK prezidents informēja E. Levitu par esošajiem izaicinājumiem īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), piesaistot papildu finansējumu no kredītiestādēm. Tāpat A. Bite aktualizēja arī jautājumu par nodokļu politikas pielāgošanu MVU un lielajiem uzņēmumiem pēc to specifikas.

1. jūlijā ir noslēgusies divu “Bites grupas” uzņēmumu – “Baltcom” un “Bite Latvija” – apvienošanās, un visus līdzšinējos “Baltcom” pakalpojumus turpina sniegt “Bite Latvija”.

“Bite Latvija” savā īpašumā iegūst plašo optiskā interneta tīklu, kas jau šobrīd ir pieejams vairāk nekā 400 000 mājsaimniecībām visā Latvijā. Tas dod iespēju “Bite Latvija” fiziskajām personām un biznesa klientiem vienuviet piedāvāt tirgū plašāko elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu klāstu.

Apvienojoties ar “Baltcom”, “Bite Latvija” kļūst par numur viens mobilo sakaru operatoru Latvijā, kura īpašumā ir ne vien 4G/5G mobilais tīkls, televīzija un klientu aparatūras izvietošanai paredzēti datu centri, bet arī valsts mēroga optiskā infrastruktūra, kas īpaši paredzēta gala klientu un mājsaimniecību pieslēgšanai.

Attīstot "OneIT" integrēto pakalpojumu konceptu, mobilo sakaru operators "Bite" uzsāk piedāvāt biznesa klientiem arī fiksētos telefona sakarus, Informē uzņēmumā.

Jaunā pakalpojuma iekļaušanu "OneIT" konceptā ietekmējis aizvien aktuālais pieprasījums pēc fiksētajiem sakariem biznesa klientu vidū, kā arī uzņēmumu pieaugošā vēlme saņemt visus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT), kā arī telekomunikāciju pakalpojumus pie viena pakalpojumu sniedzēja.

Tāpat kā mobilie, arī fiksētie balss sakari ir svarīgi daudzu nozaru uzņēmumiem, tādēļ "Bite" paplašinājusi "OneIT" integrēto pakalpojumu konceptu, iekļaujot tajā arī fiksētos telefona sakarus. Jāuzsver, ka mūsdienās fiksētās līnijas funkcijas ir daudz plašākas nekā kādreiz. Piemēram, fiksētās sakaru līnijas un "Viedā zvanu pārvaldnieka" pakalpojumi ļauj vēl optimālāk pārvaldīt sava uzņēmuma ienākošo un izejošo zvanu plūsmu, tostarp uzlabojot klientu apkalpošanas kvalitāti un komandas darba produktivitāti. Proti, ar "Viedā zvanu pārvaldnieka" pakalpojuma starpniecību ir iespējams novirzīt zvanus, ja kāds no adresātiem ir aizņemts, iestatīt automātiskā atbildētāja paziņojumus, veikt zvanu ierakstus, lai pēcāk analizētu klientu apkalpošanas kvalitāti u.c.

Ģimenes ikdienas dzīve ir dažādu notikumu un veicamo darbu piepildīta – jāplāno darbi mājās, birojā un skolā; jāatceras par pārtikas iepirkšanu un idejām kārtējai maltītei; jārūpējas par ģimenes budžetu un brīvdienu plāniem u.tml. Mūsdienās šo aktivitāšu organizēšana vairs nav iedomājama bez ierīču un dažādu tehnoloģisko risinājumu izmantošanas, kuru darbībai nepieciešams stabils tīkla pārklājums un ātrs internets, ko 5G kvalitātē katram otrajam Latvijas iedzīvotājam piedāvā IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite”. Kā cilvēki var izmantot “Bite” tīklu, organizējot ģimenes ikdienu?

Sakari un mobilais internets mūsu ikdienas pamatvajadzība. Šobrīd pieejamību “Bite” nākamās paaudzes tīklam nodrošina 1009 bāzes stacijas, taču līdz gada beigām paredzēts izbūvēt vēl 20 bāzes stacijas, tā turpinot kāpināt tīkla kapacitāti visos Latvijas reģionos. Jau šobrīd jaudīgais Bites 5G tīkls ir pieejams katram otrajam Latvijas iedzīvotājam.

Ikdienas saziņa ģimenēs, izmantojot drošības pulksteņus un telefonus

Komunikācijai ir izšķiroša nozīme ģimenes ikdienas dzīves organizēšanā, īpaši, ja ģimenē ir vairāk nekā viena atvase. Lai plānotu un saskaņotu ikdienas gaitas, mobilās ierīces un bērnu drošības pulksteņi, viedpulksteņi ir kļuvuši par neatņemamiem palīgiem.

Kā veicināt mazo uzņēmēju atbalstu? Viens no iepējamajiem risinājumiem ir lielveikalu slēgšana vai to darbības ierobežošana svētdienā. Daudzās valstīs šāda sistēma ir veiksmīgi ieviesta, pircēji tai pielāgojušies, savukārt mazie pārtikas veikali atviegloti uzelpo, jo šī ir diena, kad klienti vairāk dodas pie viņiem. Vai uz zemnieku saimniecībām, kur iespējams iegādāties svaigus pārtikas produktus bez lielveikalu desmit reizes lielākiem cenu uzcenojumiem.

Protams, tādejādi tiek veicināta arī sabiedrības došanās ārpus telpām, nevis klīšana pa tirdzniecības centriem ar mērķi apmeklēt kādu lielveikalu un vienlaikus laiski pavadīt brīvdienu.

Nebija gan ilgi jāgaida, kad uz manu redzējumu par lielveikalu slēgšanu svētdienās reaģēja tirdzniecības centra ”Domina Shopping” direktore Dina Bunce, acīmredzami aizstāvot un iestājoties par sava lielākā enkurnomnieka “Maxima” interesēm. D. Bunces uztraukums ir saprotams, argumenti sadzirdēti, bet mēģināšu tiem pretargumentēt.

Lielveikalu slēgšana svētdienās radītu jaunas problēmas 

Aizvadītajā nedēļā publiskajā telpā izskanējušais “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētāja...

Populārākās iepirkšanās dienas ir sestdienas

Saskaņā ar “Domina Shopping” datiem, pircēju iecienītākās iepirkšanās dienas ir sestdienas. D. Bunce raksta: “Piemēram, “Domina Shopping” brīvdienās ir vislielākā pircēju plūsma – 35%. Bet, ja salīdzinām populārākās iepirkšanās dienas, tad sestdienās cilvēki to dara visaktīvāk – 20%, bet svētdienās identiskā apjomā kā piektdienās – 15%.”

Līdz ar to, ja valdībā biedrības “Zemnieku saeima” priekšlikums tiks sadzirdēts un lielveikali svētdienās būs slēgti, tad tirdzniecības centriem un lielveikaliem atliek vien būt nedaudz radošākiem un jaudīgākiem ar savām mārketinga metodēm, aicinot cilvēkus jau laicīgi iepirkties – sestdienās vai darba dienās.

Deviņas tonnas pētersīļu saknes pret simtiem tonnu ārzemju dārzeņu

D. Bunce ar lepnumu stāsta, ka šogad “Maxima” savas tradicionālās rudens ražas kampaņas ietvaros tikai no “Latvijas Mazpulkiem” vien iegādājās un pircējiem visā Latvijā piedāvāja deviņas tonnas pastinaka jeb pētersīļa saknes.

Diemžēl tikai nezinātājam iespējams acis aizmālēt ar deviņām tonnām vietējo dārzeņu, nepieminot simtiem tonnu no ārzemēm ievesto dārzeņu, kas tiek pārdoti par zemāku cenu nekā vietējā produkcija. Piemēram, vēl vasarā informējām, ka audzētāju noliktavās uzkrājies liels Latvijā audzēto tomātu un gurķu apjoms, jo lielveikalu ķēdes saviem pircējiem labprātāk piedāvā importa produkciju. Šī gada pirmajā pusē pieprasījums pēc vietējās produkcijas samazinājās par aptuveni 30%.

Vai par situācijām, kad ievestā produkcija tiek uzdota par vietējo. Vēl pavasarī atsevišķos lielveikalos varējām novērot, ka tika pārdoti it kā Latvijā audzēti āboli, tai pat laikā audzētāji neizpratnē raustīja plecus, jo noliktavās āboli sen jau bija beigušies. Vienu brīdi tika tirgoti it kā Latvijā audzēti gurķi, par kuriem bija pamatotas aizdomas, ka tie ievesti no Krievijas.

Protams, varam atgādināt arī par situāciju medus nozarē Latvijā, kurai uzmanību vērsām gan mēs, gan Latvijas Biškopības biedrība (LBB), paužot bažas par viltota medus izplatību tirgū, kā arī par lēta medus importa pieaugumu no trešajām valstīm, īpaši no Ķīnas un Ukrainas. Šie faktori kropļo tirgu, jo lētā importa medus cena bieži ir zemāka par vietējo ražotāju pašizmaksu, radot nevienlīdzīgu konkurenci.

Vai nakts tirgus ir “labā prakse”?

D. Bunce kā labo praksi savā “domrakstā” min nakts tirgu, kur zemniekiem iespējams pārdot savu preci, vienlaikus piesaucot tik skaļas frāzes kā “veiksmīga ekonomika”. Tāpēc nāksies vien ieteikt kādreiz nakts tirgu reāli apmeklēt un ieraudzīt, ka pārsvarā šeit produkciju pārdod veikli darboņi un pārpircēji, ignorējot tādu jēdzienu kā “legāla tirdzniecība”. Te viss notiek “skaidrītē”, un valsts kasē no nakts tirgus darījumiem nodokļu veidā nonāk maz. Vienlaikus jāatzīst, ja tieši lielveikali būtu daudz ieinteresētāki un pretimnākošāki iepirkt un saviem pircējiem pārdot vietējo produkciju ar saprātīgu nevis desmitiem reižu lielāku uzcenojumu, daudzi no “ēnas pārietu uz gaismu”.

Jā, un par to ķirbju čempionātu… Piekrītu, ka laba mārketinga aktivitāte, bet apšaubu, ka ar tās palīdzību pircēji tiek aicināti iegādāties tieši vietējo produkciju.

Diemžēl, ja Latvijas zemnieks asociējas tikai ar lavandu laukiem un dārzeņu piegādēm, rokdarbniekiem un amatniekiem, pamācošā tonī Latvijas lielākās lauku saimniecības aicinot “sadūšoties, būt radošākiem un radīt iniciatīvas, kas veicinātu sadarbību starp tirgus dalībniekiem”, mans ieteikums ir populistisku saukļu un muļķību vietā (jau iepriekš atvainojos par tiešumu) sēsties auto un doties pie īstajiem lauku saimniekiem, lai iepazītu viņu ikdienu, saražotā apjomus, izaicinājumus un iespējas. Iespējams, tad skatījums uz Latvijas lauksaimniecības nozari kļūs redzīgāks un kompetentāks.

Šogad pirmo četru mēnešu laikā elektrisko skrejriteņu pārdošanas apjoms ir palielinājies par 30%, salīdzinot ar identisku periodu pērn, liecina mobilo sakaru operatora "Bite" dati.

Īpaši pieprasīti ir tieši tie braucamrīki, kuri spēj nodrošināt lielāku jaudu, kā arī ar vienu akumulatora uzlādes reizi var nobraukt pat par 15 kilometriem lielāku attālumu. Piemēram, 20% no šogad pārdotajiem elektriskajiem skrejriteņiem ir bijuši ar lielāku jaudu un akumulatora ietilpību - tādi, kas ar vienu uzlādes reizi spēj nobraukt līdz pat 65 kilometriem, kas ir par aptuveni 30 kilometriem vairāk, nekā tie modeļi, kas bijuši pieprasītākie iepriekš. Uzņēmums prognozē, ka, palielinoties nepieciešamībai pēc ātras, ērtas un videi draudzīgas pārvietošanās pilsētvidē, kā arī, ņemot vērā joprojām noteiktos ierobežojumus sabiedriskajā transportā, elektrisko skrejriteņu pārdošanas apjoms turpinās augt.

Mobilo sakaru operators Bite Rīgas centrā atklājis līdz šim lielāko 5G bāzes staciju skaitu vienkopus - 6 jaunas 5G bāzes stacijas, aptverot Vecrīgu, Krastmalu un Ķīpsalu, informē uzņēmumā

Līdz ar jauno bāzes staciju izbūvi, Bites 5G pārklājums Rīgā sasniegs aptuveni 22 km2 platību. Kopumā uzņēmums pērn tīkla attīstībā, tostarp jauno 5G bāzes staciju izbūvē, ieguldījis vairāk nekā 10 miljonus eiro, tikpat liels investīciju apjoms tiks novirzīts infrastruktūras attīstībā arī 2021. gadā.

“Šobrīd publiski pasākumi nav atļauti, savukārt nākotnē, kad atgriezīsimies pie normāla dzīves ritma, 11.novembra krastmala atkal būs gan valsts, gan Rīgas svētku centrālā norises vieta, kas vienkopus pulcēs lielu cilvēku skaitu, bet Vecrīga - tūristu galvenais galamērķis. Tāpēc saskatām, ka 5G tīkls šajā teritorijā pavērs plašas iespējas ikdienas mobilo sakaru lietotājiem, biznesa centriem, viesnīcām, kā arī pasākumu organizatoriem nodrošināt, piemēram, tiešraides ar zemu latentāti un augstākajā kvalitātē,” stāsta Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

“Bite Latvija”, viens no vadošajiem IKT pakalpojumu sniedzējiem Latvijā, sadarbībā ar globālo tehnoloģiju līderi “Nokia”, ir spēris nozīmīgu soli sava fiksētā tīkla infrastruktūras attīstībā, kļūstot par pirmo operatoru Baltijā un vienu no pirmajiem Eiropā, kas savos IP sakaru tīklos integrējis “Nokia” 800GE maršrutēšanas tehnoloģiju un revolucionāro “Nokia” drošības risinājumu “Deepfield Defender”.

Šīs tehnoloģijas veido vienotu “Nokia” ekosistēmu, kas nodrošina tīkla drošību un datu plūsmas efektivitāti.

“Nokia” inovatīvās tehnoloģijas, kuru ieviešanā “Bite Latvija” investē 5 miljonus eiro, ļauj uzņēmumam ne tikai efektivizēt tīklu un padarīt to drošāku, bet arī uzlabot esošo servisu kvalitāti, veidojot pamatu nākotnes inovācijām un pakalpojumiem, kas būs pieprasīti 5G tīkla kontekstā.

Ņemot vērā pieaugošo kiberdraudu apjomu un sarežģītību digitālajā vidē, “Nokia” drošības risinājums “Deepfield Defender” nodrošina, ka “Bite Latvija” tīkls ir gatavs aizsargāt sevi un savus klientus pret jauniem un aizvien izsmalcinātākiem kiberdraudiem. Tas ir īpaši svarīgi šodien, kad datu drošība un privātums kļūst par aizvien nozīmīgāku patērētāju un uzņēmumu prioritāti.