Regulējuma trūkuma dēļ vietējie kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēji savu darbību nereti izvēlas reģistrēt ārvalstīs, piemēram, Igaunijā.
Aprīļa sākumā valdība izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojektu, kura mērķis ir attīstīt savstarpējo aizdevumu pakalpojumus finanšu un kapitāla tirgū. Lai gan kopfinansējuma tirgus pēdējo gadu laikā ir ievērojami audzis, konkrēts regulējums mūsu valstī joprojām nav izstrādāts, kā rezultātā tirgus dalībnieki nereti spiesti juridiski strādāt citās valstīs.
Tehnoloģijas vienmēr attīstīsies straujāk nekā spēkā esošais normatīvais regulējums, norāda FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis, piebilstot, ka Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojekta tālākā virzība Saeimā būs atkarīga no pašiem deputātiem. «Straujā finanšu tehnoloģiju izaugsme Latvijā un pasaulē attīsta visus sektorus, tajā skaitā paplašina alternatīvo finanšu pakalpojumu klāstu. Pašlaik finanšu tirgū jaunie dalībnieki piedāvā ne tikai agrāk nebijušus un inovatīvus pakalpojumus, bet arī jaunas digitālas infrastruktūras jau esošajiem spēlētājiem, tādējādi palielinot konkurenci,» pauž FM pārstāvis, skaidrojot, ka izstrādātā likumprojekta ietvaros plānots noteikt kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības principus, atbildību, licencēšanas un uzraudzības kārtību, kā arī ieguldītāju un aizdevumu saņēmēju interešu aizsardzības pasākumus.
Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) vadītājs Gints Āboltiņš uzsver, ka likumprojekta iz- strādi veicinājuši paši nozares pārstāvji. «Viens no mērķiem bija nodrošināt vienādus kvalitātes standartus un prasības tirgus dalībniekiem, kā arī sniegt papildu drošību patērētājiem. Jāatzīst, ka pēc ilgstošām diskusijām valdība ir izvēlējusies atbalstīt šaurāku regulējumu, nekā sākotnēji tika izstrādāts un iesniegts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas noteikti atstās ietekmi uz industriju, taču šobrīd svarīgi saprast, kādu redakciju apstiprinās Saeima, tad varēs vērtēt, kādā virzienā industrijas transformēsies,» atklāj G. Āboltiņš, piebilstot, ka savstarpējo aizdevumu platformu darbībai ir pārrobežu darījumu raksturs, kas nozīmē, ka Latvijas regulējums veido tikai nelielu daļu.
Mēs redzam, ka finanšu pakalpojumu sektors mainās, līdz ar to ir jāmainās arī normatīvajam ietvaram, uzskata LAFPA vadītājs. «Tas, kas derēja pirms pieciem gadiem, šodien vairs var nestrādāt, tāpēc alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji aicina gan likumdevēju, gan uzraugošās iestādes vairāk sekot inovācijām un mainīties līdzi laikam, vienlaikus nodrošinot finanšu tirgus stabilitāti un patērētāju tiesību aizsardzību. Vērtējot nozares attīstību, varam teikt, ka tā ir sasniegusi brieduma stadiju. Aizvadītais gads lielajiem uzņēmumiem ļāva augt un nostabilizēties, savukārt nelieli uzņēmumi savā attīstībā stāvēja uz vietas vai pat beidza savu darbību. Sajūsma un rezonanse, kas pirms diviem gadiem valdīja, par platformu veidošanu ir norimusi, taču tā vietā veidojas spēcīgi un stabili finanšu tirgus dalībnieki. Prognozēju, ka šogad savstarpējo aizdevumu platformas, līdzīgi kā citi fintech uzņēmumi, strādās pie jaunu produktu attīstības,» paredz G. Āboltiņš, uzsverot, ka pērn Latvijas savstarpējo aizdevumu platformās veikto investīciju apjoms sasniedza 1,28 miljardus eiro, kas ir par 792 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš.
Visu rakstu lasiet 29. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!