2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

AS Olainfarm piecdesmitgadē Dienas Bizness atskatās uz vienu no spraigākajām un kriminālākajām lappusēm uzņēmuma vēsturē – analizējam uzņēmuma reiderisma mēģinājumus un aplūkojam, kādas izmaiņas šis gadījums nesis uzņēmumam un kādas mācības no tā var gūt biznesa vide Latvijā.

Analizētie notikumi sāka risināties neilgi pēc Olainfarm ilggadējā īpašnieka Valērija Maligina nāves 2017.gadā, bet to atskaņas un rezultāti uzsāktu kriminālprocesu, tiesvedību un Olainfarm pārvaldības pārmaiņu formā turpinās vēl joprojām. Izmantojot juridiski slīpētas un nekaunīgas shēmas, vairāku personu grupa mēģināja pret Olainfarm īstenot milzīga apmēra reiderismu – ar viltīgu krāpniecisku darījumu ķēdes palīdzību nostumt malā no uzņēmuma kontroles tā patiesās īpašnieces, Valērija Maligina mantinieces, iegūt kontroli pār vairāk nekā simts miljonu eiro vērto uzņēmumu un gūt sev labumu uz uzņēmuma akciju pārdošanas rēķina.

Haoss pēc Valērija Maligina nāves

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Latvijas informācijas tehnoloģiju nozarē noticis darījums, kura ietvaros elektrotīklu un ēku vadības sistēmu inženiertehnisko risinājumu uzņēmums SIA “Echoo Group” paplašinājis savu darbību, iegādājoties kapitāldaļas Latvijas automatizācijas sistēmu ražošanas uzņēmumā SIA “BISS”.

Darījuma rezultātā SIA “Echoo Group” kompetenci ēku automatizācijas un inženiertehniskās sistēmās papildinās SIA “BISS” pieredze automatizācijas sistēmu izstrādē un ražošanā, tādējādi nodrošinot inovatīvus risinājumus augošam pieprasījumam pēc mūsdienīgas dzīves telpas.

“Paplašināšanās ir daļa no Echoo Group izaugsmes stratēģijas un ieceres kļūt par vadošo ēku un pilsētu automatizācijas sistēmu ražotāju Baltijā. Mūsu ilgtermiņa plānos ietilpst darbības paplašināšana jaunos virzienos, tajā skaitā attīstot viedās pilsētas infrastruktūras, autostāvvietu pārvaldības un citus datu apstrādes risinājumus. Šobrīd tiek realizēts uzņēmumu integrācijas plāns, kā arī norisinās darbs pie jaunu produktu un pakalpojumu izstrādes un ieviešanas tirgū,” atzīmē Echoo Group īpašnieki Gļebs Kiseļovs un Annija Eizenarma.

Diskutējot par Latvijas cilvēkkapitāla dimensiju – finanšu kapitālu – , eksperti norāda, ka esam pietuvojušies kritiskam punktam.

Lai nodrošinātu valsts izaugsmi, radītu jaunas darba vietas un dotu iespēju augt cilvēkiem un sabiedrībai, uz mūsu kopējās darāmo darbu tāfeles jābūt tādiem atslēgvārdiem kā “Vairāk un jaudīgāki lielie uzņēmumi”, “Kapitāla tirgus attīstība”, “Nacionālo čempionu tunelis”, “Ambīciju un finanšu pratības vairošana”, “Uzņēmējdarbības vieglums”. Tie kā vieni no būtiskākajiem fokusiem izskanēja augsta līmeņa ekspertu forumā “Cilvēkkapitāla stratēģija Latvijas izaugsmei un labklājībai”.

Par to, kā cilvēkkapitāls ietekmē finanšu kapitālu (un otrādi) forumā diskutēja “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše, uzņēmuma “Virši–A” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība un uzņēmuma “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis.

Līdzšinējā, daudziem cilvēkiem pierastā sociāli ekonomiskā sistēma – visu lēti saražo Ķīnā, un tiek noturēta salīdzinoši zema inflācija – atrodas beigu fāzē. ASV un ES konfrontācija ar Ķīnu pieaugs, bet Latvijai jāmaina attieksme pret uzņēmējiem, jo investīciju klimats pie mums ir ievērojami sliktāks nekā kaimiņvalstīs, un nav pārsteigums, ka mūs jau ir apsteigusi Lietuva, bet Igaunija atrodas tālu priekšā, un, neko nedarot, Latvijas atpalicība no kaimiņvalstīm tikai pieaugs. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Prudentia partneris un padomes loceklis Ģirts Rungainis.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 29.jūnija numurā:

2021. gada 7. decembrī noslēgts apvienošanās darījums starp diviem vēsturiskiem tīrīšanas līdzekļu ražotājiem – Latvijā reģistrēto AS Spodrība un Lietuvā reģistrēto Naujoji Ringuva, AB, izveidojot vienu uzņēmumu grupu.

Apvienošanās rezultātā ir izveidots līderis Baltijas reģionā tīrīšanas līdzekļu ražošanas jomā, kas orientējas uz videi draudzīgu un inovatīvu produktu izstrādi.

"Naujoji Ringuva" kļuvusi par 100% "Spodrības" kapitāldaļu īpašnieci. Darījuma summu puses vienojušās neatklāt.

Darījuma partneri norāda, ka galvenais faktors veiksmīgam apvienošanās sarunu iznākumam bija abu partneru vēlme izveidot līderi Baltijas reģionā un izveidot spēcīgu pamatu turpmākai biznesa attīstībai.

“Spodrība ir neapšaubāms līderis videi draudzīgu tīrīšanas līdzekļu izstrādē Latvijā, taču reģionāla līderība var tikt panākta ātrāk, apvienojot spēkus ar citiem reģiona tirgus spēlētājiem. Mēs uzskatām, ka Naujoji Ringuva ir labākais partneris šī mērķa sasniegšanai,” norāda AS Spodrība valdes priekšsēdētājs Fridrik Ingi Fridriksson.

Aizvadītas izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras” organizētās Jauno uzņēmēju dienas 2022, kurās noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) un uzņēmējdarbības izglītības pedagogi valstī.

Tiesības pārstāvēt valsti Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā šovasar izcīnījis SMU “ThreeCube”. Skolēni radījuši ar 3D printeri drukājamas dažādu rotaļu tēlu figūras. Tās kopā ar aplikāciju “C-app” ļaus sākumskolas vecuma bērniem saistošā veidā apgūt dažādus mācību priekšmetus, piemēram, matemātiku, angļu valodu vai latviešu valodu.

Uzņēmumu izveidojuši četri skolēni no Āgenskalna Valsts ģimnāzijas un konkursā uzņēmums saņēma arī titulu “Latvijas labākais tehnoloģiju SMU”. Šo titulu piešķir labākajam “Junior Achievement Latvia” un “Printful” SMU tehnoloģiju un inovāciju programmas dalībniekam, kas programmas ietvaros radījis dzīvotspējīgāko tehnoloģijās balstīto produktu.

Aizvadītas izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētās Jauno uzņēmēju dienas 2023, kurās noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) un uzņēmējdarbības izglītības pedagogi valstī.

Tiesības pārstāvēt Latviju Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā Turcijā šogad izcīnījis SMU “Soilnetic” no Rīgas Teikas vidusskolas. Skolēni radījuši automatizētu augu laistīšanas sistēmu, kas sastāv no divām ierīcēm – mitruma sensora, ko ievieto augsnē, un laistīšanas sistēmas, kuras vadība notiek attālināti ar mobilās aplikācijas palīdzību.

Konkursā 2. vietu ieguva mācību uzņēmums “SpotLock” no Rīgas Tehniskās koledžas, kuru produkts ir mobilā lietotne, kurā apkopota informācija par Latvijā notiekošiem pasākumiem, bet pirmo trijnieku starp vidusskolu vecuma jauniešiem noslēdz skolēni no Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas “inkBuddy” ar produktu – uz open source programmatūras pamata izstrādātu risinājumu informācijas attēlošanai uz E-ink displejiem.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka pēdējo trīs mēnešu laikā no 3476 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem komercbankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas vien 57 gadījumos. Iepriekš minētais apliecina arī to, ka, lai arī kredītmaksājumi ECB monetārās politikas dēļ ir pieauguši, saistību segšana nav problēma lielākajai daļai kredītņēmēju.

Tāpēc nozare iestājas par palīdzību tiem, kam tas ir patiesi nepieciešams, nevis teju visiem kredītņēmējiem, kā to šobrīd paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai.

Lai palīdzētu iedzīvotājiem mazināt izmaksu pieaugumu, bankas jau šobrīd lielākajai daļai kredītņēmēju mazina bankas procentu likmi pēc komerciāliem principiem vidēji par 0,2%-0,4%. Ģimenei, kurai kredīta atlikums ir 70 000 eiro uz 20 gadiem, tas nozīmē teju 4 000 eiro ietaupījumu. Turpretī, samazinot procentu likmi, piemēram, par 1% uz gadu, kopējais ietaupījums būs vien 480 eiro. Īstermiņā ieguvums no 1% samazinājuma var šķist lielāks (40 eiro mēnesī), pretstatā 0,4% samazinājumam (16 eiro mēnesī), tomēr ilgtermiņā lielāku ieguvumu sniedz risinājumi, ko bankas piedāvā jau šobrīd.

Latvijai līdz 2040.gadam ir iespējami četri attīstības scenāriji, sākot no Latvijas kā spēcīga Baltijas valstu centra līdz vientuļai un izolētai valstij, uzskata nesen izveidotā domnīca "Laser", kurā pamatā apvienojušies Latvijā zināmi uzņēmējdarbības pārstāvji.

Domnīcas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes sociālo zinātņu profesora Dauņa Auera sagatavotajā ziņojumā atzīmēts, ka pēdējā desmitgadē Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā, ir vērojama stratēģiskās prognozēšanas institucionalizācija. Pirms trīsdesmit gadiem skaidra vīzija par valsts nākotni, proti, par Latvijas atgriešanos Eiropā un vietu Rietumu pasaulē, bija arī Latvijas politiķiem un sabiedrībai. Taču šobrīd Latvija citu valstu vidū izceļoties ar to, ka stratēģiska prognozēšana valsts politikas plānošanā vairs netiekot sistemātiski izmantota. Lai to stimulētu, domnīca "Laser" Latvijas politikas īstenotājiem piedāvā četrus attīstības scenārijus, kas veidoti pēc amerikāņu zinātnieka Frānsisa Fukujamas dimensiju modeļa.

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.

Aizdomās par mēģinājumu izkrāpt 42% zāļu ražotājas AS "Olainfarm" akciju Valsts policija (VP) aizturējusi divus Čehijas pilsoņus un bijušo uzņēmuma valdes locekli Milanu Beļeviču, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā ziņots, "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis 10.maijā paziņoja, ka, pateicoties VP operatīvam darbam, ir ticis novērsts mēģinājums izkrāpt "Olmafarm" piederošās "Olainfarm" akcijas, taču plašāku informāciju viņš nesniedza.

"Nekā personīga" skaidroja, ka jau trīs gadus notiek cīņa par kontroli "Olainfarm" un kāds Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko kompānijas akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas. "Nekā personīga" rīcībā esoši dokumenti liecinot, ka kopā ar šo čehu firmu pie akcijām plānojuši tikt arī "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālajam stratēģiskajam investoram ir jābūt ieinteresētam kompānijas attīstībā Latvijā, pauda aptaujātie eksperti.

Latvijas finanšu konsultāciju kompānijas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka ir svarīgi noslēgt tādu darījumu, lai investori "airBaltic" neaizved prom no Latvijas.

Viņš atzina, ka nezina, kas ir šis potenciālais investors, taču norādīja, ka šāda investora esamība ir iespējama un arī loģiska. "Vai tas ar kaut ko materializēsies, tas droši vien ir atkarīgs no tā, kas palīdz vest šīs sarunas, cik kvalitatīvs būs šis process, un vai izdosies šī investora interesi saglabāt un nenonākt strupceļā," minēja Rungainis.

Tāpat Rungainis piebilda, ka tas nebūs vienkārši, ņemot vērā aviokompānijas finanšu rādītājus, un to, ka, lai gan Covid-19 pandēmijas posms ir noslēdzies, Baltijā un tostarp īpaši Latvijā tūrisms vēl nav atkopies. Tāpat ietekme ir jūtama no kara Ukrainā un ar to saistītiem faktoriem.

Igauņu aviācijas nozarē pieredzi guvušā Tomasa Petersona vērtējums par to, ka Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" tuvojas finansiālam sabrukumam, ir pārspīlēts, aģentūrai LETA pauda aptaujātie Latvijas finanšu un aktīvu pārvaldības eksperti.

Finanšu konsultāciju kompānijas "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis aģentūrai LETA sacīja, ka šie izteikumi ir vērsti uz uzmanības piesaistīšanu ar acīmredzamu nolūku radīt paniku vai samazināt kompānijas vērtību.

Tas, viņaprāt, ir saprotams, jo patlaban notiek sarunas ar potenciālajiem investoriem un, iespējams, jaunajiem līdzīpašniekiem, kā arī notiek kompānijas gatavošanās iziet biržā.

"Ņemot vērā, ka pati Igaunija un Tallinas lidosta ļoti iegūst no tā, kā strādā "airBaltic", šie izteikumi no Igaunijas aviācijas eksperta nav saprotami," norādīja Rungainis.

Viņaprāt, "airBaltic" ir fundamentāli labs bizness, kā arī Latvijai un Baltijai nepieciešams, taču Covid-19 pandēmijas un tai sekojušā Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ atrodas salīdzinoši grūtā situācijā. Tomēr Rungainis uzvēra, ka situācija paliek labāka.

Aizvadītas Jauno uzņēmēju dienas 2021, kurās noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) un uzņēmējdarbības izglītības pedagogi valstī.

Tiesības pārstāvēt valsti Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā šovasar izcīnījis SMU “Re-Grain”, kuru produkts ir ēdami vienreizlietojamie trauki. Uzņēmumu izveidojušas trīs skolnieces Agnese Aizpuriete, Anete Bukovska un Paula Stradiņa no Madonas Valsts ģimnāzijas.

Savukārt titulu “Gada uzņēmējdarbības skolotājs” šogad ieguva Nauris Kupcovs no Daugavpils 3. vidusskolas.

Pasākumu organizē Latvijas lielākā izglītības organizācija Junior Achievement Latvia (JA Latvia) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Swedbank.

Konkursā godpilno 2. vietu ieguva mācību uzņēmums “Spoonable” no Valmieras tehnikuma, kas izgudrojuši daudzfukcionālu ēšanas instrumentu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet pirmo trijnieku starp vidusskolu vecuma jauniešiem noslēdz skolēni no Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas ar produktu – mobilās ierīces levitējošu bezvadu lādētāju.

Līdzšinējā, daudziem cilvēkiem pierastā sociāli ekonomiskā sistēma – visu lēti saražo Ķīnā, un tiek noturēta salīdzinoši zema inflācija – atrodas beigu fāzē. ASV un ES konfrontācija ar Ķīnu pieaugs, bet Latvijai jāmaina attieksme pret uzņēmējiem, jo investīciju klimats pie mums ir ievērojami sliktāks nekā kaimiņvalstīs, un nav pārsteigums, ka mūs jau ir apsteigusi Lietuva, bet Igaunija atrodas tālu priekšā, un, neko nedarot, Latvijas atpalicība no kaimiņvalstīm tikai pieaugs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Prudentia partneris un padomes loceklis Ģirts Rungainis. Viņaprāt, Latvijā ir jāmaina saimnieciskais uzstādījums un pārdales ekonomikas vietā jārada jaunrades tautsaimniecība, jo, nodarbojoties galvenokārt ar pārdali, nekas nerodas un arvien mazāk paliks, ko pārdalīt. Savukārt valsts pārvaldes un pašmāju politiķu attieksmi pret uzņēmējiem varētu mainīt arvien pieaugošā Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju darbība (ieguldījumi) Latvijā un viņu neizpratne par to, kāpēc Latvijā ir citāda kārtība nekā viņu mītnes valstīs, kaut arī visa Baltija ir ES.

Fragments no intervijas

Kādas pārmaiņas radījusi Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze?

Latvijas valsts ilgtspējīgas attīstības prioritātes ir izglītota sabiedrība, gudra valsts pārvalde un produktīva, konkurētspējīga uzņēmējdarbība, taču pašlaik nav stratēģijas un ir ļoti augsta sabiedrības neuzticība valstij.

Tāds ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotās konferences Latvija 2070 secinājums. Bez tam – šo nākotni mūsu vietā neradīs neviens cits.

Vajag nākotnes sapni

Ekspertu izstrādātā vīzija Latvijai pēc 50 gadiem ir tapusi diskusijās divās darba grupās – akadēmiskajā, kuru vadīja investīciju sabiedrības Prudentia partneris, LTRK padomes loceklis Ģirts Rungainis, un uzņēmējdarbības grupā, kas strādāja Latvijas Universitātes profesora Mārča Auziņa vadībā. LTRK prezidents Aigars Rostovskis uzsvēra, ka konferences Latvija 2070 galvenais mērķis ir raidīt signālu gan politiķiem, gan sabiedrībai kopumā par to, ka valstij ir nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija, kas palīdzētu fokusēties kādā konkrētā virzienā. “Pašreizējo situāciju varētu tēlaini salīdzināt ar kuģi okeānā, kurš bez noteikta kursa dreifē pa viļņiem un bieži vien apmaldās,” tā A. Rostovskis.