Jaunākais izdevums

Siltuma parādu summa šajā apkures sezonā pieaugusi aptuveni par 5 miljoniem latu, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Ekonomikas ministrija nedomā mainīt asus banku iebildumus izsaukušos Civilprocesa likuma grozījumus un prasīs valdībai par prioritāriem noteikt prasījumus pret hipotekāro kredītu ņēmējiem, kas saistīti ar apsaimniekošanas un sabiedrisko pakalpojumu maksas piedziņu, - taču ne vairāk kā 10 procentu apmērā no kopējās ķīlas vērtības, laikrakstu informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Lai gan likuma grozījumi valdībā tikuši iesniegti jau pirms nedēļas, izskatīti tie netika, ko EM pamato ar trūkstošu saskaņojumu ar citām ministrijām. Izskatās, ka saskaņojums nav gūts arī šonedēļ un nekādus likuma izskatīšanas termiņus EM pašlaik nosaukt nespēj.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi nezina, ka parādnieku maksātnespēja neatbrīvo galvotāju no parāda segšanas, un joprojām dzīvo ilūzijās, ka pārādnieka maksātnespēja galvotāju neskars.

Parādus par siltumu grib uzkraut bankām

Likums atvieglos godīgo maksātāju problēmas, ko radījuši samilzušie Latvijas iedzīvotāju parādi par siltumenerģiju.

Likumi

TAP glābšanai neizmanto

Tiesiskās aizsardzības procesi (TAP) biznesa glābšanai Latvijā gan subjektīvu, gan arī objektīvu iemeslu dēļ nav īpaši izplatīti.

Likumi

Maksātnespējīgo skaits aug

Pērn Latvijā tika ierosināti vairāk nekā 2,5 tūkst. juridisku personu maksātnespējas lietu.

Tiesvedība

Lūgs izvērtēt bankas rīcību

DK Daugava līdzšinējā īpašnieka Aigara Vaivara publiski paustos apgalvojumus par bankas prettiesisku rīcību Swedbank noraida.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strīdīgos Civilprocesa likuma grozījumus valdība skata otrreiz, svītrojot punktu par komunālo parādu iekļaušanu tarifos, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pirms nedēļas valdība jau atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, uzdodot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēt iespēju nepiedzenamos komunālos parādus iekļaut tarifos. Pēc būtības tas nozīmētu, ka maksātāji caur tarifiem samaksātu par parādniekiem.

8. februāra valdības sēdi premjera Valda Dombrovska vietā vadīja tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs, kas cēla vairākus iebildumus pret Civilprocesa likuma grozījumiem, tomēr tie tika atbalstīti ar atrunu, ka Ekonomikas ministrija savus priekšlikumus pati sniedz Saeimā, kurā pašlaik jau tiek skatīts Civilprocesa likums. Tagad izrādījās, ka tik apjomīgus likuma grozījumus Saeimā uz trešo lasījumu vairs iesniegt nav iespējams, tāpēc valdība izskatīja Civilprocesa likumu vēlreiz un pie viena grozīja protokollēmumu par parādu iespējamo iekļaušanu tarifos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakalpojumu tarifos varētu paredzēt izmaksu posteni neatgūstamo komunālo parādu kompensēšanai.

Tas izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajiem un Ministru kabineta sēdē akceptētajiem grozījumiem Civilprocesa likumā. Valdība gan šos grozījumus akceptēja ar atrunu, ka EM tos iesniegs balsošanā Saeimai. Grozījumu būtība ir vienkārša- parādi par komunālajiem maksājumiem turpina ievērojami pieaugt, piedziņas iespējas ir niecīgas, nereti pat nekādas, ja dzīvoklis, kurā parādnieks dzīvo, ir ieķīlāts bankai, līdz ar to tiek meklēts ceļš, kā šos parādus tomēr atgūt.

DB aptaujātie juristi visi kā viens atzina, ka parādu pārlikšana uz pārējo iedzīvotāju pleciem, iekļaujot tos tarifos, būtu prettiesiska. «Pārlikt ilgstošo nemaksātāju parādus uz pārējiem maksātājiem, ja tos iekļautu kā tarifa posteni, būtu aplami gan no juridiskā, gan no morālā viedokļa,» uzskata advokātu biroja Liepa, Skopiņa / Borenius partneris advokāts Lauris Liepa. (4.,5. lpp.)

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Šo Ziemassvētku topa rotaļlietas - iPad atdarinājums un interaktīvi roboti

Lelde Petrāne,02.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Antonovs: ar airBaltic viss būs labi

Ieva Mārtiņa,27.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es zinu, kas grib nopirkt airBaltic, kas grib šajā kompānijā investēt naudu tādā vai citā ceļā. Es šos cilvēkus zinu ļoti labi. Attiecīgi viss, ko varu teikt: biļetes varat pirkt droši un lidot. Zinu noteikti, ka airBaltic darbs neapstāsies. Protams, jāpatur prātā, ka vēl ir citi, kas grib iegādāties airBaltic,» intervijā laikrakstam Dienas bizness saka Krievijas izcelsmes miljardieris Vladimirs Antonovs.

Vaicāts, vai tagad būtu jāpārdod valstij piederošās akcijas, Antonovs stāsta: «Tas viss ir atkarīgs ne tikai no valsts vai Satiksmes ministrijas pozīcijas, mums ir daudz uzraugi, piemēram, SVF, Pasaules banka. Tomēr kopumā laikam tagad pārdot nevajadzētu, jo vienkārši nebūs dārgi. Vajag izstrādāt tādu modeli, lai valsts varētu nopelnīt.»

Uz laikraksta jautājumu: «Baltijas aviācijas sistēmām (BAS) ir pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošām airBaltic akcijām. Ja BAS izmanto šīs tiesības, vai, piemēram, Snoras banka vai Krājbanka dos vēl kredītu BAS valsts akciju izpirkšanai?» Antonovs atbildējis: «Mums ir tāda formula kā «value at risk», līdz ar to no mums pietiek. Nē, mēs esam sasnieguši tos rāmjus, līdz kuriem uzskatām, ka bankas var investēt. Ja jautā, vai mēs gribam pirkt airBaltic akcijas kā grupa, tad teiktu, ka es nezinu. Pirmkārt, mums tāds piedāvājums nav bijis un, otrkārt, tas būtu vēl jāapspriež iekšienē, direktoru padomē. Plus tādā gadījumā kļūstam saistīti, kas mums nav vajadzīgs. Tādā gadījumā mums jārefinansē kredīts, ko var izdarīt, bet krīzē jau esam pārņēmuši tik daudz saimniecības, ka rīt pārvērsties «aviatoros» vēl negribam. Mums ir ar ko nodarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopējais noguldījumu apjoms bankās pieaug, tomēr par tiem izmaksātās peļņas apjoms samazinājies par 40%.

Tādējādi uzņēmumiem un privātpersonām par viņu noguldīto naudu, ko bankas parasti izmanto jaunu kredītu izsniegšanā, gada laikā gar degunu aizgājuši vismaz 60 miljoni latu, bet bankām tas ļāvis būtiski samazināt izdevumus, uzlabot peļņas rādītājus un pat palielināt darbiniekiem algas, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par banku darbības rādītājiem šā gada 30. jūnijā.

Pēc baņķieru skaidrotā, procentu ieņēmumi kopumā ir samazinājušies saistībā ar sarukušām procentu likmēm gan noguldījumiem latos, gan eiro. To ietekmē ne vien tas, ka samazinājušās starpbanku procentu likmes, bet arī tas, ka bankām šobrīd naudas pietiek un nav nepieciešamība piesolīt papildu peļņu. Tādējādi zemajām starpbanku likmēm vairāku banku vēlme pievienot depozītiem peļņas likmi šobrīd ir vismaz divas līdz trīs reizes zemāka, nekā pievienotās likmes tiem pašiem kredītiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu ierosinājumu pārdot izsolē naftas cauruļvadā Polocka - Ventspils esošo bufernaftu un tādējādi valsts maku papildināt aptuveni ar 70 milj. Ls Ventspils pilsētas mērs Aivars Lembergs aizvirzījis līdz valdību veidojošo partiju koalīcijai.

To apstiprināja Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) preses sekretāres p.i. Zanda Šadre, precizējot, ka jautājumu aktualizējuši ZZS politiķi. Sēdē nolemts, ka premjers ar rezolūciju uzdos tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam sasaukt sanāksmi, kurā tiktu izskatīts jautājums par īpašuma tiesībām uz bufernaftu.

Lien parādos ārvalstīs

Latvijas iedzīvotāji paliek parādā ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, tostarp visvairāk Anglijā, Īrijā un Vācijā.

Deklarācijas

Amatpersonas pārdod autoparkus, ziedo un zaudē tūkstošus

Šogad deklarācijās neparādās tik daudz darījumu kā pērn, bet tāpat apgrozītas lielas summas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji paliek parādā ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs, tostarp visvairāk Anglijā, Īrijā un Vācijā.

Ar šādu parādu piedziņu nākas saskarties Latvijā strādājošām parādu piedziņas kompānijām, kas savukārt sadarbojas ar līdzīgām kompānijām ārvalstīs, šodien ziņo laikraksts Dienas bizness. Parādā latvieši paliekot ne tikai bankām, bet arī auto nomas kompānijām, apdrošinātājiem. «Mēs jau vairākus gadus sadarbojamies ar ASV kompāniju Bluestone Recoveries, kas mums nodod, piemēram, Īrijas HSBC bankas Latvijas iedzīvotāju parādus, kuri vairs nestrādā ārzemēs, bet ir atgriezušies Latvijā. Lai arī šādu lietu skaitam nav tendence būtiski palielināties, tomēr jāsecina, ka daudziem ieradums laikus nenorēķināties ar savām saistībām nav atkarīgs no valsts, kurā viņš strādā un no ekonomiskās situācijas tajā,» atzinis Paus Konsults valdes loceklis Mārcis Katajs. Kamēr vidējais Latvijas banku parādnieka parāds, kas nodots Paus Konsults uz ārpustiesas piedziņu ir ap 800 Ls, tikmēr vidējā parāda summa, ko Bluestone nodod uz piedziņu ir divas reizes lielāka, nekā vidējais uz piedziņu nododamais parāds Latvijā, proti, 1555,6 Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbanka kā pēdējā finanšu tirgus iestāde nolēmusi izstāties no Rīgas biržas. Par to, cik būtiska ir šī izmaiņa, kāds kopumā sagaidāms gads, kādas ir prognozes par Latvijas banku tirgus darbību, intervijā laikrakstam Dienas bizness stāsta Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis (attēlā).

Vaicāts, ar ko šis gads ekonomikā, banku nozarē varētu kļūt zīmīgs, I. Priedītis stāsta: «Es šeit nedomāju banku sektoru, bet kopumā tautsaimniecībā baidos, ka pazudīs daži zīmoli. Varbūt tos kāds pārņems no līdzšinējiem īpašniekiem, bet kāds no tiem veiksmes stāstiem, pie kuriem bijām pieraduši 15 gadu laikā, pazudīs. Jau sākam to pieredzēt. Varbūt nebūs Latvijas mēroga, bet būs reģiona mēroga bankroti, tiesvedības.

Bet es redzu arī to, ka cilvēkiem ir milzu izdomas spējas, viņi domā, ko un kā darīt. Projektu sagatavošanai vajadzīgs laiks. Gribas cerēt, ka vismaz noskaņojuma bedrei esam tikuši pāri.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumi pēdējo piecu gadu laikā mainījušies – izvēloties veikalu, priekšroku dodam ērtībai, bet pārtikas izvēlē skatāmies, ne tikai uz cenu, bet arī uz kvalitāti.

Kad «treknie» gadi Latvijā beidzās, pārtikas mazumtirgotāji bija vieni no pirmajiem, kas izjuta sekas – pircējiem vairs nebija svarīgi, kāda zīmola veikalā iepirkties, jo visu noteica cena. Veikalu tīkls IKI un pētījumu aģentūra Data Serviss izpētījuši pircēju uzvedību un atklājies, ka Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vērtības pēdējo piecu gadu laikā ir mainījušās. Pētījumā apkopoti dati par pircēju paradumiem laikā no 2006. līdz 2011. gadam, kad katru gadu aptaujāja 1500 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Secināts, ka veikalos vairāk iepērkas sievietes (53%), nevis vīrieši (47%), kā arī 46% pircēju ir precēti. Lielākajai daļai pircēju ir vidējā speciālā (30%) vai augstākā izglītība (24%), un viņi strādā algotu darbu (51%). 25% savus ienākumus vērtē kā vidējus – uz vienu ģimenes locekli 111 līdz 150 lati, kamēr 23% saka, ka ģimenes vidējie ienākumi ir augsti, jo uz vienu ģimenes locekli tie sasniedz 201 līdz 250 latus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur 2011. gadā pieaug nodokļu slogs, Igaunijā tas paliek nemainīgs, bet Lietuvā ir samazināta PVN likme tūrismam.

Grib uzgrūst operatoriem

Valstiski pareizi būtu strādāt pie elektrisko tīklu sakārtošanas, uzsver Tele2 vadītājs Valdis Vancovičs, nevis uzlikt par pienākumu mobilo sakaru operatoriem torņos nodrošināt elektrības padevi.

Enerģētika

Eesti Energia nopērk kompāniju

Igaunijas enerģētikas kompānija Eesti Energia iegādājusies 90% SIA Valkas bioenerģijas kompānija daļas.

Rakurss

Mikroblogotāju sirdis grib iekarot

Par arvien lielāku apgrūtinājumu sociālo tīklu lietotājiem kļūst spameri jeb mēstuļu izsūtītāji.

Investors

Pārejas tirgi aizvien pievilcīgi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai tik mazi tirgi kā Baltijas valstis spētu piesaistīt investorus, ļoti svarīgi ir attīstīt gan autoceļus, gan sliežu ceļus, piemēram, Rail Baltica projektu, intervijā Dienas Biznesam norāda Ziemeļu investīciju bankas prezidents Džonijs Akerholms. Savukārt joma, kurā Baltijas valstīm vēl ir ievērojama vieta attīstībai ir energoefektivitāte. Labākās investīcijas enerģētikas jomā ir investīcijas energoefektivitātē, jo no šīm investīcijām ir lielākā atdeve.

Iebilst pret iemaksu samazināšanu

Vēl tiek diskutēts par to, vai 2. pensiju līmeņa iemaksu likmes samazināšana tiks atzīta par budžeta konsolidācijas pasākumu.

Eksports

Būšu vīlies, ja neizdosiet angliski

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidojot pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas SIA, iespējams uz pašvaldības poligona Getliņi bāzes, pašreizējām privātajām kompānijām var nākties pamest tirgu.

Pēc vienotā Rīgas domes namu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks izveides, paredzams, ka tuvākā laikā tam varētu tikt sludināts vienots atkritumu apsaimniekošanas konkurss. Atkritumu apsaimniekošanas operatori lēš, ka šī konkursa apjoms varētu būt ļoti nozīmīgs- tā uzvarētājs varētu iegūt kontroli pat pār vairāk nekā 50% rīdzinieku radīto atkritumu. Pie asās konkurences cīņas Rīgā jau pieradušie lielākie atkritumu apsaimniekošanas operatori saspringti gaida šī konkursa izsludināšanas brīdi, tomēr viņiem pa vidu, iespējams, draud iespraukties jauns atkritumu operators - Rīgas pašvaldības SIA. Nav izslēgts, ka tas varētu tapt uz pašvaldības poligona Getliņi bāzes, kas šādā veidā varētu paplašināt savu darbību. Privātie operatori ir satraukti, jo uzskata, ka ar pašvaldības iekšēju biznesu un līdz ar to lielā mērā iekšēji kontrolētu atkritumu apsaimniekošanas naudas plūsmu būs teju vai neiespējami konkurēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperta viedoklis: Banku restrukturizācija - Latvijas prakse un Īrijas rūgtā pieredze

Maikls Borks, A/s Parex banka padomes priekšsēdētājs,08.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrija, līdzīgi kā Latvija, šobrīd ar savu parakstu akceptējusi ES / SV Finanšu un ekonomikas atveseļošanās plānu, kas paredz saspringtus īstenošanas kritērijus gan valstij, gan tās iedzīvotājiem.

Problēmas, kas saistītas ar banku sistēmu, ir abu valstu pamatproblēma. Līdz ar to ir nepieciešami ļoti stingri pasākumi, lai īstenotu banku restrukturizāciju un tās turpinātu darboties kā komercbankas, kas atbilst tautsaimniecības vajadzībām un nodrošina ekonomisko izaugsmi. Līdz šim, izvēloties labākos no pieejamajiem risinājumiem, Latvija visādā ziņā ir daudz paveikusi banku sistēmas reformēšanā. Ir jāatzīmē, ka nav divu vienādu banku sistēmu un izmantotie problēmu risinājumi vienmēr būs atšķirīgi. Tomēr ir svarīgi jau pašā procesa sākumā pieņemt dažus būtiskus un pareizus lēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reklāmu pārraidīšana Rīgas sabiedriskajā transportā aizķērusies aiz kara par patentiem.

Elektrības ikmēneša izmaksas drīz varētu palielināties

Sadales tarifi pieaugs vidēji par 20,8%

Bizness

Plaukst riskantie komersanti

Ekonomikas stagnācija vairojusi to gribētāju skaitu, kuri vēlas nopelnīt ar viltotiem parakstiem, zagtām pasēm un kā zicpriekšnieki.

Infrastruktūra

Ziemeļu koridoru pēta un pēta

Līdz šim par Rīgas Ziemeļu koridoru veiktas jau 23 izpētes un tām iztērēti 3,5 miljoni latu no Rīgas domes līdzekļiem, neskaitot 50% ES līdz finansējuma.

Pasaule

Inflācija pasaulē nesnauž

Jau labu laiku tiek runāts par to, kādas sekas varētu būt lielvalstu īstenotajiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, un kā vienas no tām ir inflācijas pieaugums attīstības valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Swedbank vairs nedzīšoties pēc peļņas

Ieva Mārtiņa, Jānis Sķupelis,01.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām vajadzētu tikt vairāk regulētām, jo pretējā gadījumā baņķieri paņem pārāk lielu tirgus daļu, sastrādājot muļķīgas lietas.nn

Krīze pierādījusi, ka Latvijā bankas, dzenoties pēc lielākām tirgus daļām, ir rīkojušās muļķīgi un izsniegušas pārāk daudz naudas, pretī neprasot attiecīgu atbildību. Swedbank nākotnes stratēģija paredz izsniegt kredītus tā, lai to attiecība būtiski nepārsniegtu depozītu apjomu un būtu vēlama 150%, proti, ja kredīti izsniegti 1,5 mljrd. eiro, tad depozītiem būtu jābūt aptuveni miljards eiro.

2010. gada beigās Swedbank bilancē attiecība kredīti (2,8 mljrd.Ls) pret depozītiem (1,65 mljrd. Ls) Latvijā bija ap 170%. Pirms krīzes attiecība bija sasniegusi 300%. Tādējādi plānots mudināt arī iedzīvotājus veidot lielākus uzkrājumus, kas ilgtermiņā tiem ļautu ar mazākām problēmām pārdzīvot ekonomikas kritienus, kas nākotnē noteikti vēl būs. Swedbank vadītājs Latvijā Māris Mančinskis atzina, ka tas nozīmē bankai mazāku, bet ilgtermiņā stabilāku peļņu. «Pēdējo gadu laikā mēs pieredzējām politiskās, finanšu tirgus un uzvedības krīzi. Visi bija laimīgi - politiķi tika pārvēlēti, cilvēki pirka mašīnas un dzīvokļus. Pagaidām vainotas pie notikušās situācijas tiek tikai bankas un līdz zināmai pakāpei tas pat ir pareizi, jo mēs piedalījāmies šajā spēlē. Tomēr arī politiķi un cilvēki tajā piedalījās,» uzskata Zviedrijas Swedbank grupas prezidents Maikls Volfs (Michael Wolf).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pagaidām par Citadeles pārdošanu 
diez vai var dabūt lielu naudu

Ieva Mārtiņa, 
Madara Fridrihsone,21.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Provizoriskie rādītāji neliecina, ka šobrīd pārdot banku Citadele valstij būtu izdevīgi, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Nepārliecinoši ieņēmumi bankai Citadele un milzīgie uzkrājumi sliktiem kredītiem Parex bankā neļauj prognozēt, ka varētu piepildīties ātrais scenārijs abu banku pārdošanai. Spriežot pēc Ekonomikas ministrijas sniegtās informācijas, par abām bankām interesi izrāda tikai iepriekšējie, jau izskanējušie investori.

Jau vēstīts, ka pagājušā gada 1. augustā Parex banka tika sadalīta un izveidota jauna banka Citadele. Parex banka neveic bankām raksturīgo pamata darbību, bet apkalpo sliktos aktīvus ar mērķi atgūt pēc iespējas vairāk valsts ieguldīto līdzekļu, kuru apjoms sniedzas teju 900 milj. Ls. Jau iepriekš eksperti pauda pārliecību, ka visus līdzekļus valstij neizdosies atgūt, un jautājums esot tikai, cik miljoni latu tie būs. Iespējams, gan Parex bankas, gan bankas Citadele nākotni varētu ietekmēt valdības lēmumi par citas valsts bankas - Hipotēku bankas tālāko darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru