Bankām vajadzētu tikt vairāk regulētām, jo pretējā gadījumā baņķieri paņem pārāk lielu tirgus daļu, sastrādājot muļķīgas lietas.nn
Krīze pierādījusi, ka Latvijā bankas, dzenoties pēc lielākām tirgus daļām, ir rīkojušās muļķīgi un izsniegušas pārāk daudz naudas, pretī neprasot attiecīgu atbildību. Swedbank nākotnes stratēģija paredz izsniegt kredītus tā, lai to attiecība būtiski nepārsniegtu depozītu apjomu un būtu vēlama 150%, proti, ja kredīti izsniegti 1,5 mljrd. eiro, tad depozītiem būtu jābūt aptuveni miljards eiro.
2010. gada beigās Swedbank bilancē attiecība kredīti (2,8 mljrd.Ls) pret depozītiem (1,65 mljrd. Ls) Latvijā bija ap 170%. Pirms krīzes attiecība bija sasniegusi 300%. Tādējādi plānots mudināt arī iedzīvotājus veidot lielākus uzkrājumus, kas ilgtermiņā tiem ļautu ar mazākām problēmām pārdzīvot ekonomikas kritienus, kas nākotnē noteikti vēl būs. Swedbank vadītājs Latvijā Māris Mančinskis atzina, ka tas nozīmē bankai mazāku, bet ilgtermiņā stabilāku peļņu. «Pēdējo gadu laikā mēs pieredzējām politiskās, finanšu tirgus un uzvedības krīzi. Visi bija laimīgi - politiķi tika pārvēlēti, cilvēki pirka mašīnas un dzīvokļus. Pagaidām vainotas pie notikušās situācijas tiek tikai bankas un līdz zināmai pakāpei tas pat ir pareizi, jo mēs piedalījāmies šajā spēlē. Tomēr arī politiķi un cilvēki tajā piedalījās,» uzskata Zviedrijas Swedbank grupas prezidents Maikls Volfs (Michael Wolf).
Viņaprāt, tik lielai bankai kā Swedbank (Latvijā pēc aktīviem šogad marta beigās aizņēma 20% tirgus) ir milzīga atbildība veidot ko tādu, kas ir saglabājams ilgtermiņā, jo, ja klienti jūtas nedroši, tiek ietekmēta bankas spēja pelnīt. «Mēs sēžam vienā laivā un mums ir vajadzīgs dialogs par ilgtermiņa noturīgu attīstību. Problēma ir tad, ja mēs esam vienīgā banka, kas tā uzskata, un, ja nesaņemam politisko palīdzību un cilvēki negrib klausīties, mēs zaudējam tirgus daļu. Tomēr, ja mēs atrodam veidus, kā sasniegt politiķus un klientus, rezultāti uzlabosies,» tā M. Volfs. Tādējādi Swedbank vadītājs vēlējās pateikt, ka bankām vajadzētu tikt regulētām, jo bez valsts regulācijas tās spiestas pašas darboties kā sevis un ekonomikas regulētājas un sākas baņķieru konkurence par tirgus daļām. «Ja tajā pašā kvartālā sāk piedāvāt lētākus kredītus, klients aiziet. Tāpēc jābūt stingriem noteikumiem un sev jājautā - kāpēc man arī tas ir jādara, ja kāds cits dara muļķības?» rezumēja M. Volfs.