Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Lielākie kūdras ieguvēji un pārstrādātāji pērn kāpinājuši apgrozījumu. Šogad ienākumi turpinās celties, informē laikraksts Dienas bizness.

Pirmo reizi apkopotie dati par Latvijas lielākajiem kūdras ieguvējiem un pārstrādātājiem, pēc SIA Lursoft datubāzē iesniegtajiem nozares uzņēmumu gada pārskatu datiem, liecina par veiksmīgu pērno gadu. Tabulā ir redzami tikai 17 nozares uzņēmumi, kuru neto apgrozījums 2009. gadā bijis lielāks par vienu milj. Ls. Pēc Dienas biznesa aplēsēm šādu uzņēmumu nozarē ir vairāk, nekā norādīts tabulā, taču līderi ir tie paši. Lai arī šī nozare, neraugoties uz pasaules ekonomisko krīzi, pērn ir spējusi kāpināt savus ienākumus, tomēr to daudz būtiskāk ietekmē klimatiskie apstākļi.

Ja TEC-2 rekonstrukciju ir vēl iespējams apturēt, Latvijai tas būtu ieguvums.

Tā uzskata Somijas spēkstaciju ražošanas giganta Wärtsilä Finland pārstāvis Latvijā Jusi Peltonens (attēlā), vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Rekonstruējamās TEC-2 tipa stacijas piegādes termiņš varētu būt 18-24 mēneši, cenas līmenis - 230 milj. eiro ar piegādi «zem atslēgas», kas ir aptuveni par 40% lētāks nekā pašreiz izraudzītais TEC-2 risinājums. Vislielākā Wärtsilä priekšrocība ir tā, ka piedāvātās stacijas var darbināt ar vairākiem kurināmā veidiem paralēli, piemēram, ar dabasgāzi, sašķidrināto gāzi, nepārstrādātām bioeļļām, piemēram, rapšu eļļu. Otrs svarīgais pluss - staciju ekspluatācijas elastība - tās ir iespējams ātri un neierobežoti daudzas reizes iedarbināt un apstādināt aptuveni 5-10 minūšu laikā. Skandināvijas un ASV pieredze liecina, ka tieši staciju elastība būs galvenais faktors, lai kopējā elektroenerģijas tirgū nākotnē spētu konkurēt. Pašreizējās Rīgas TEC -1 un rekonstruējamās TEC-2 tehnoloģijas ir neelastīgas, turklāt, ja staciju nākas darbināt ar nepilnu jaudu, pazeminās tās efektivitāte, bet aug ekspluatācijas izmaksas,» skaidrojis J. Peltonens.

To laikraksta Dienas bizness un Lindorff rīkotajās brokastīs uzņēmējiem Radisson Blu Rīdzene Hotel sacīja airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

«Tagad, zinot visu politisko fonu, es ļoti nopietni padomātu, vai es vēlreiz veiktu darījumu ar airBaltic zīmolu pirkšanu. Es varētu vienkārši problēmu nolikt valstij kā akcionāram priekšā uz galda,» sacīja B. Fliks (attēlā).

«Šo darījumu pārbaudīja gan VID, gan KNAB, piedāvāju to vēlreiz skaidrot arī toreizējam satiksmes ministram Kasparam Gerhardam, bet viņu šis darījums tad jau vairāk neinteresēja. Saistībā ar zīmolu darījumu nav nekādu pašlaik risināmu problēmu. Es nestaigāju ar airBaltic zīmolu kabatā un nemēģinu to pārdot Tbilisi tirgū. airBaltic zīmols nav iedomājams bez pašas aviokompānijas un, ja aviokompānija atpirks zīmolus atpakaļ, ļoti labi,» sacīja B. Fliks, uzsverot to, ka zīmolu pārdošanas darījums noticis, jo bijis nepieciešams uzlabot airBaltic bilanci. Bankas airBaltic naudu nav aizdevušas un citas pārdodamas mantas, izņemot zīmolus, kompānijai nav bijis.

Pazīstamu zīmolu viltojumu apjomi Latvijā ir lieli - viltots tiekot viss, ko cilvēki vēlas iegādāties. Policija norāda, ka pēdējā laikā visvairāk viltojumu tiek piedāvāts tieši internetā, jo tur esot visgrūtāk pieķert izplatītājus.

Atkritumu biznesā turpina ieplūst miljoni

Otrreizējas pārstrādes vietā eksports

Darbs

Harisma - tā ir uzvedība

Kļūstot par līderi, ir jāatsakās no tiesībām būt pesimistam, tā starptautiskā personālvadības uzņēmuma Profiles International viceprezidents Deiriks Makens, skaidrojot - mazas pārmaiņas uzvedībā var radīt lielas izmaiņas.

Nodokļi

Konsolidācijai cels nodokļus

Iespējams, jau šogad pieaugs degvielas akcīze un azartspēļu nodokļi, bet valsts pārvaldē strādājošo skaits tiks samazināts.

IT

Planšetdatoru tirgu izaicinās

Dārgās degvielas dēļ Lietuvā autobraucēji pāriet uz salīdzinoši lētāko sašķidrināto propāna gāzi.

Augstās naftas cenas gada sākumā ir samazinājušas degvielas patēriņu visās Baltijas valstīs. «Ceram, ka cenas varētu kristies, ekonomika atveseļoties un patēriņš pieaugt,» intervijā DB stāsta Neste Oil korporācijas viceprezidents mazumtirdzniecības jautājumos Panu Kopra. Viņš ļoti labi pazīst Neste Latvija - otra lielākā degvielas mazumtirgotāja - darbiniekus un biznesa vidi Latvijā, kā arī konkurentus un tirgus specifiku. Nu jau vairāk nekā gadu P. Kopra ir atbildīgs par Baltijas reģionu, Poliju un Krievijas ZR reģionu.

Uz interešu konflikta asmens

«Esmu atgriezies pie savām saknēm,» laikrakstam Dienas bizness saka Jānis Buks (attēlā), kurš nesen kļuvis par Nordea bankas valdes locekli un Korporatīvo darījumu departamenta vadītāju.

«Lidojumi varbūt daudziem cilvēkiem šķiet romantiski, bet, kad tu ieej Šeremetjevas biznesa lounge un tevi sagaida, uzrunājot vārdā un tēvavārdā, tas jau kļūst par traku. Augustā biju atvaļinājumā kopā ar bērniem, kuriem ir seši un astoņi gadi, un vienu rītu atskārtu, ka divus gadus esmu pavadījis pārlidojumos, dzīvojis īrētos dzīvokļos un viesnīcās un nevēlos pamosties kādu dienu pēc desmit gadiem un saprast, ka mani bērni jau ir izauguši un es viņiem vairs neesmu vajadzīgs.»

Pēc pāris dienām J. Buks saņēmis zvanu ar darba piedāvājumu no Nordea bankas Latvijas filiāles vadītāja Valda Sikšņa. «Mans pirmais jautājums bija, cik daudz biznesa braucienu ir šajā amatā. Kad saņēmu atbildi, ka vidēji divi braucieni mēnesī, biju gatavs runāt tālāk. Maskavā bērni nebija kopā ar mani, bet kontakts ar viņiem man ir ļoti svarīgs, visu savu brīvo laiku es veltu bērniem. Mana sapņu profesija ir būt bērnudārza audzinātājam, un joprojām neesmu atmetis domu iegūt pedagoģisko izglītību,» viņš stāsta.

Laikrakstā: Nostāja veicināt pārtikas izejvielu ražošanu dara uzmanīgus alternatīvās enerģijas projektu īstenotājus.

Lauksaimniecības zeme ir jāizmanto lauksaimniecības produktu ražošanai, nevis apmežošanai zaļās enerģijas iegūšanai, reģionālajā konferencē «Esi informēts un pelni laukos» pavēstīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Zaļās enerģijas biznesā iesaistītie lauksaimnieki gan uzskata, ka vienādas iespējas jādod visiem ražotājiem un nevajadzētu ierobežot atjaunojamās enerģijas ražotājus.

Ar neparedzētiem izdevumiem ministrijas aizlāpa caurumus

2009. un 2010. gadā, proti, laikā, kad strauji tika samazināti valsts budžeta izdevumi, radikāli pieaudzis no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pieprasītā finansējuma apjoms.

Iepircēji pret licencēm

Ogu iepircēji sašutuši par vēlmi ieviest licencēšanu un gatavi aizstāvēt savu taisnību Eiropā.

Ja licencēšanas iecere tiks īstenota, meža ogu iepircēji plāno vērsties pēc glābiņa Eiropas institūcijās. Jāatgādina, ka ogu uzpircēju licencēšanu rosināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadība, to pamatojot ar Latvijas dabas velšu izvešanu no valsts, kā rezultātā tautsaimniecība un valsts budžets neko neiegūst, jo nodokļi valsts kasē neieplūst.

Strādā ar peļņu

Vidējais Latvijas uzņēmums pērn, nodarbinot 13 strādājošos, sasniedzis 0,39 milj. Ls lielu apgrozījumu un nopelnījis nepilnus 1 900 Ls.

Kompresoru ražotājs SIA Fonons atradis jaunu biznesa nišu, kļūstot par vienīgo siltumsūkņu ražotāju Latvijā, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Jau vairāk nekā 10 gadus ražojam gaisa skrūves kompresorus. Produkcijas sortimenta paplašināšanas nolūkā nolēmām attīstīt tehnoloģiski līdzīgu nozari - siltumsūkņu ražošanu,» laikrakstam stāstīja SIA Fonons valdes loceklis Juris Zvirgzds (attēlā).

Siltumsūkņu ražošanas projektu SIA Fonons uzsāka 2007. gadā ar LU Cietvielu fizikas institūtu, 2009. gadā uzņēmumam izdevies saņemt LIAA atbalstu programmā Jauni produkti un tehnoloģijas.

Aizdomas, ka Ceļu pārvaldē naudu šķērdējuši uzņēmuma darbinieki, kas tieši saistīti ar mazākuma akcionāriem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Par Rīgas domei daļēji piederošās a/s Ceļu pārvalde (CP) līdzšinējo darbību un plāniem intervijā laikrakstam pastāstīja šogad janvārī jaunieceltais uzņēmuma vadītājs Mārtiņš Lauva (attēlā).

piedalīšanos uzņēmuma resursu neefektīvā izmantošanā.

«Ja virkne mazākuma akcionāru (kuriem kopumā pieder ap 11% CP akciju) dibina SIA, kas darbojas kā CP piegādātājs, apakšuzņēmējs, tad, protams, lai vērtē tiesībsargājošās iestādes,» stāsta M. Lauva.

Valsts IT sistēmu uzturēšana izmaksā miljonus, bet kopējas stratēģijas nav, ir bažas par neefektīvu līdzekļu izlietojumu.

Valsts informācijas sistēmu (IS) saimniecībā vēl joprojām ir daudz darāmā. Šobrīd ministrijas savas IS apsaimnieko pēc saviem ieskatiem. Turklāt liela daļa ministriju nemaz nav lietas kursā par padotības iestāžu IS uzturēšanas izmaksām. Tādējādi nav iespējams apzināt kopējo summu, cik daudz ministrijas vidēji gadā tērē IS uzturēšanai.

Gatavi upurēt Vilnīti

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis uzskata, ka būs jāatbalsta KNAB vadītāja Normunda Vilnīša atbrīvošana no amata, ja komisija secinās, ka viņš tam nav piemērots.

Atpūtas un izklaides bizness

Mājsaimniecības lielveikali Domo plāno iekarot ne tikai Rīgu, cer tirgoties arī aiz Baltijas robežām, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pirmais Domo veikals Kuldīgā atvērts pagājušajā gada septembrī. Šogad augustā atvērts nākamais - Kandavā, bet 4. novembrī - Rīgā.

«Tas ir tikai sākums. Nākamgad varētu atvērt vēl divus trīs veikalus - tas gan būs atkarīgs no mūsu kapacitātes, vietas un iespējām noslēgt līgumu,» stāsta Domo tīkla attīstītāja SIA Tendo Management valdes loceklis Valts Brazovskis (attēlā).

Uzņēmuma mērķis ir izveidot mājsaimniecības lietu veikalu tīklu. «Mūsu mērķis nav tikai Latvija, tas ir nedaudz plašāks - Baltija un varbūt pat ārpus tās,» viņš atklājis.

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, strauji audzis arī kontrabandas gadījumu skaits, tomēr, neskatoties uz to, paaugstinājusies arī atbildīgo iestāžu un dienestu spēja atklāt šos noziegumus, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Tam piekrīt arī Valsts robežsardzes pārstāve Kristīne Pētersone, kura uzsver, ka galvenais kontrabandu veicinošais apstāklis ir ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, kas īpaši izjūtama Latvijas austrumu reģionos. Pieaugot bezdarbam, aizvien vairāk iedzīvotāji, izmantojot preču cenu starpību, pievēršas akcizēto preču nelikumīgai ievešanai no Krievijas un Baltkrievijas.

Latvija lielajiem kontrabandistiem ir tikai tranzītvalsts ceļā uz Rietumeiropu, laikrakstam norāda M. Burijs.

Latvijas Finiera mazais akcionārs Armands Apfelbaums aicina apvienoties akcionārus, lai varētu akcijas pārdot dārgāk vai iegūt ietekmi Biķu ģimenes kontrolētajā uzņēmumā, ziņo Dienas Bizness.

Latvijas Finiera 13 akciju īpašnieks Armands Apfelbaums sarunā ar laikrakstu atzina, ka pēc Krievijas kompānijas Sveza izteiktā publiskā piedāvājumu iegādāties Latvijas Finiera akcijas par to nominālvērtību pie viņa vērsušies vairāki esošie akcionāri ar jautājumu, ko darīt – pārdot vai nepārdot, vai tiek piedāvāta atbilstoša cena. Tas viņam licis aizdomāties par pēc iespējas vairāk akcionāru apvienošanu, lai izveidotu nopietnu paketi ne tikai labākas cenas iegūšanai par vienu Latvijas Finiera akciju, bet arī iespējai ietekmēt lēmumu pieņemšanu, piemēram, akcionāru sapulcēs.

Ekonomikas stagnācija vairojusi vēlmi nopelnīt ar viltotiem parakstiem, zagtām pasēm un strādājot kā zicpriekšniekiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Viņš nenoliedz, ka recesija Latvijā var būt vilinājums blēžiem nopelnīt, īstenot vienkāršākas blēdīšanās shēmas. Ir dzirdēti stāsti, ka bezdarbnieks vērsies darbā iekārtošanas kompānijā un tur pēc solījuma saņemt darbu atstājis gan pases kopiju, gan parakstījis dokumentus, kurus apliecinājis zvērināts notārs, bet pēc vēstulēm no kreditoriem vai nodokļu administrācijas atskārtis, ka kļuvis par uzņēmēju pret paša gribu.

Eiropas Komisijai sagatavots dokuments, kura mērķis ir nupat sākto TEC-2 rekonstrukciju apturēt, ziņo Dienas bizness.

Dokuments adresēts Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu, konkurences komisāram Hoakinam Almunjam, enerģētikas komisāram Ginteram Etingeram, Eiropas Parlamenta (EP) prezidentam Ježijam Buzekam un EP Rūpniecības, izpētes un enerģētikas komisijas vadītājam Herbertam Roilam.

Dokumentu Eiropas institūcijām paredzēts iesniegt personīgi šā gada 5. novembrī.

Viens no galvenajiem šajā dokumentā paustajiem argumentiem, kas, kā cer iesniedzēji, varētu Eiropas institūcijām likt apturēt TEC-2 rekonstrukciju, ir tāds, ka TEC -2 paredzēts piešķirt divējādu valsts atbalstu - saražotās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un maksājumus par uzstādīto jaudu, kas šim projektam gadā varētu sasniegt gandrīz 40 milj. Ls. Taču, tā kā TEC-2 ir paredzēts darbībai elektroenerģijas tirgū, tad jebkuram valsts atbalstam jābūt saskaņotam ar Eiropas Komisiju, kas, pēc iesniedzēju domām, nav ticis darīts.