Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Šā gada vasarā likvidēta nekustamā īpašuma uzņēmuma SIA Kolonna Invest 100% īpašniece SIA Domo Invest, kuras iepriekšējais nosaukums bija SIA Kolonna Ltd, liecina Firmas.lv pieejamā informācija.

Domo Invest likvidēta šā gada 6.jūnijā. Līdz šā gada 12.janvārim uzņēmuma nosaukums bija Kolonna Ltd.

Savukārt Domo Invest 100% īpašniece AS Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Kolonna Asset Management nosaukumu mainījusi 15.jūnijā un tagad saucas AS Lawrence Asset Management.

Šīs sabiedrības dalībnieku skaitā ir Polijas pilsonis Patriks Lails Jangs un AS Holding kolonna, kas no šā gada 13.aprīļa saucas AS DK Holding, un tās 100% īpašniece ir Menas salā reģistrētā Kolonna Limited.

Menas salā reģistrētā Kolonna Limited ir vienīgā kādreizējās AS Kolonna īpašniece, kuras nosaukums kopš 2009.gada februāra ir AS Projekts Hanzas 12. Šīs sabiedrības padomes priekšsēdētāja vietnieces amatā darbojas uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere, bet padomes priekšsēdētājs ir Jānis Lasmanis, un amatpersonu skaitā ir Ojārs Pētersons, Vaiva Kirvelaite un Ina Putniņa.

A/s Kolonna grupas uzņēmuma SIA Kolonna Invest, kas atzīts par maksātnespējīgu, kreditori ar saviem pieteikumiem pie administratora var vērsties mēneša laikā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Kolonna Invest atzina par maksātnespējīgu šā gada 1.septembrī, un par uzņēmuma maksātnespējas administratoru iecelts Jānis Bērziņš, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistra mājaslapā. Jāatgādina, ka 2010.gada pavasarī Kolonna Invest tika noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Lūgums par tiesisko aizsardzību bija saistīts ar situāciju nekustamā īpašuma tirgū - nekustamo īpašumu vērtības krišanos un darījumu apstāšanos, iepriekš uzsvēra uzņēmuma sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Saleniece.

SIA Kolonna Invest dibināta 2006.gada novembrī. Uzņēmums nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstību, specializējies uz daudzdzīvokļu namu un viesnīcu būvniecību, liecina informācija mājaslapā.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Internets ir kļuvis par vietu, kur katru dienu tiek radīts milzīgs informācijas un datu apjoms. Tas nav tikai abstrakts koncepts – datus ģenerē viedtālruņi, interneta vietnes un lietojumprogrammas.

Lai milzīgo datu daudzumu padarītu pārskatāmāku, kompānija Domo radījusi infografiku, kurā var aplūkot, cik daudz datu katru minūti rada 2,1 miljardi interneta lietotāju.

Tā, piemēram, katru minūti YouTube lietotāji augšupielādē video, kuru kopējais ilgums ir 48 stundas, kompānijas Apple ierīču lietotāji lejupielādē 47 tūkstošus lietojumprogrammu, bet kompānijas un zīmoli sociālajā tīklā Facebook saņem 34,7 tūkstošus «man patīk» (like) atzinumus.

Notiekošais Latvijas kuģniecībā liecina ne vien par jauna akcionāru kara sākšanos, bet apdraudēta ir arī Ventspils naftas pārdošana.

Latvijas kuģniecība izcēlās - administratīvo ēku apjoza ar stieplēm, lai «kāds» netiktu iekšā, tomēr akcionāru ārkārtas sapulce, kurai šādi gatavojās, tā arī nenotika.

Zemākām elektrības cenām nav pamata

Nav pamata domāt, ka izdosies uzturēt zemas cenas, tā Latvenergo vadītājs Āris Žīgurs.

Mārketings

Mārketinga padomei nedienas

Līdzekļu trūkuma dēļ no šā gada novembra darbu varētu pārtraukt biedrība Mārketinga padome, tā apdraudot iesāktos projektus.

Eksports

Protekcionisms sit uzņēmējiem

A/s Rīgas piena kombināts šovasar izstumts no Rimi Igaunijā, kur turpmāk veikalu plauktus aizpildīs vietējie ražotāji.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

E. Fūrmane kopā ar savu draudzeni Santu Kolu nolēmusi apvienot spēkus un oktobra sākumā atvērt Dstyle jeb Dionysus Style, kas pa dienu būs restorāns, bet vakarā - klubs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

E. Fūrmane pēdējos gados diezgan daudz braukājusi pa pasauli un iepazinusies ar lieliem vīriem - klubu īpašniekiem, un ar katru brīdi vēlme pēc sava kluba kļuvusi arvien lielāka. Koncepts jau bija dzimis, un atlicis tikai ieminēties par to S. Kolai. Momentā atradušās gan telpas, gan nauda. Gada sākumā viņas ideju par klubu apspriedušas nopietnāk un maijā sākušas tā izveidi.

Ne klubā ieguldīto naudu, ne investoru abas jaunās biznesa partneres neatklāj. Tas esot ārzemju uzņēmējs, kam bijusi interese par savu klubu Rīgā, bet pašam neesot laika.

Pagaidām uzņēmums pieder S. Kolai, un līdz šim nav sanācis oficiāli nokārtot, ka līdzīpašniece ir arī E. Fūrmane. «Mēs viena otrai ļoti uzticamies,» saka S. Kola.

Lai organizētu Rīgas kultūras galvaspilsētas pasākumus, nodibinājums Rīga 2014 ar sponsoriem meklēs kopīgus mārketinga mērķus, intervijā DB pirmdien skaidroja nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle.

Līdz 2014. gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, vēl jāveic daudz organizatorisku darbu. Rīga ir apstiprinājusi savu finansējuma daļu – 5,8 miljonus latu, un jau ir noskaidroti 146 projekti, kas tiks īstenoti.

Projektu organizēšanā pieteikušās visas lielākās valsts organizācijas – muzeji, Opera, Latvijas koncerti, kā arī citi pazīstami pasākumu organizatori. «Runājot par radošajām industrijām, tā ir nopietna mūsu programmas daļa. Gribam šajā procesā apliecināt, ka kultūra nav tikai naudas tērētāja. Apzināti ieguldām katru latu kultūrā, kas nes lielu atdevi. Nauda kultūrai ir ilgtermiņa ieguldījums,» stāsta D. Čivle.

Latvija no Nord Pool elektrības biržas iepērk to pašu, iespējams, lētāko Krievijas elektrību, kas, izmetot loku caur biržu, ļāvusi nopelnīt vēl vairākiem starpniekiem; šī birža ļauj ievērojami nopelnīt arī Latvenergo.

Intervija

Pret ierobežojumiem

Aktuālākie jautājumi preses izdevējiem Eiropā ir reklāmas regulēšana, autortiesību un datu aizsardzība, intervijā saka Eiropas Žurnālu izdevēju federācijas izpilddirektors Makss fon Abendrots.

Lidostas

Lidostas apvieno spēkus

Liepājas un Ventspils pašvaldības kopīgi gatavo attīstības projektus, cerot jau nākamgad sākt būvdarbus.

Investors

Pēc peļņas ārpus Eiropas

Šis gads bijis veiksmīgs jaunattīstības valstu akciju tirgos kopumā, taču rezultāti kopš gada sākuma nav viendabīgi, saka SEB Wealth Management Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds.

«Politiķiem, gluži tāpat kā uzņēmējiem, ir nepieciešams starta kapitāls savu ideju realizēšanai.»

Tā uzskata SIA Jaunpagasts Plus kontrolpaketes īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Donāts Vaitaitis, kurš pirms šīm Saeimas vēlēšanām ziedojis maksimāli atļauto summu – 18 tūkst. Ls – Pilsoniskajai savienībai, ZZS, Jaunajam laikam un partiju apvienībai Par labu Latviju (PLL). Ar ziedotiem 72 tūkst. Ls viņš kļuvis par dāsnāko politiķu atbalstītāju šobrīd. Līdz šim politiskos spēkus spirta rūpnieks nav finansiāli balstījis.

«Krīzes laikā mērķis gan uzņēmējiem, gan politiķiem ir viens – pēc iespējas ātrāk atjaunot valsts ekonomisko augšupeju. Taču to nevar panākt viens politiskais spēks. Šī krīze liek mums apvienoties viena mērķa labā, tādēļ es ziedoju vairākām vadošajām politiskām partijām. Tās ir partijas, kuras gadu gaitā savu varēšanu pierādījušas ar reāliem darbiem, un mācoties no savām kļūdām, tagad spēs rīkoties ātri un pārdomāti,» domā uzņēmējs. Viņš arī cer, ka viņa atbalstītie politiķi «ne tikai savās priekšvēlēšanu programmās, bet arī reālajā darbā pierādīs, ka ir orientēti uz vietējo ražotāju-uzņēmēju, un saprot, ka tieši vietējie uzņēmēji palīdzēs tikt galā ar krīzes radītajām sekām. Man ir būtiski, lai politiķi pirmkārt uzklausa vietējo uzņēmēju, nevis mēģina izpatikt investoriem, ļaujot mūsu naudai aizplūst no Latvijas. Man ir svarīgi, lai nauda paliek Latvijā, un lai Latvijas uzņēmējs būtu spējīgs konkurēt aiz mūsu valsts robežām. Tas savukārt palīdzēs risināt samilzušās sociālās problēmas un veicinās valsts kopējo ekonomisko augšupeju.»

«Galamērķis ir pavisam naivs, lai apsardzes firmas nebūtu vajadzīgas,» saka Juris Rekšņa, apsardzes un detektīvfirmas SIA SSF Apsardze direktors.

Pagaidām tā nav, kaut arī vairums cilvēku ir godīgi, uzskata uzņēmuma vadītājs, bijušais Valsts policijas priekšnieks un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs. Par uzņēmēju viņš kļuva 2006. gadā, līdz tam 20 gadus strādāja iekšlietu sistēmā.

SIA SSF Apsardze ir dibināta 2003. gadā, kā viens no trim Ventspils uzņēmējam Oļegam Stepanovam piederošā SSF holdinga uzņēmumiem. Kad 2006. gadā pēc atkāpšanās no Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra amata, J. Rekšņa pieņēma piedāvājumu izmēģināt spēkus privātā biznesā, SSF Apsardze aktīvi nestrādāja. Pēc tam diezgan strauji firma atrada savu vietu tirgū. Dažos gados apgrozījums pieauga pieckārtīgi - no aptuveni 120 tūkstošiem latu 2007. gadā līdz 705,8 tūkstošiem 2009. gadā. Peļņas ziņā līdz šim labākais uzņēmumam bijis 2009. gads, kad tika nopelnīti gandrīz 76 tūkstošus latu – desmitkārt vairāk nekā gadu iepriekš.

Satiksmes ministrija kā perspektīvāku lidostas Rīga savienojumu redz tramvaju, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Pēc Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāna apstiprināšanas un Valsts prezidenta Valda Zatlera Krievijas vizītes, kurā pārrunāta ātrgaitas dzelzceļa izveide starp Rīgu un Maskavu, atkal aktuāla kļuvusi ideja par pilsētas dzelzceļa izbūvi Rīgā. Prioritārais, pēc Vācijas S-Bahn parauga būvētais, aptuveni 7 kilometrus garais pilsētas dzelzceļa maršruts savienotu Centrālo staciju ar starptautisko lidostu Rīga.

«Šī pašlaik ir vienīgā no sešām potenciālajām pilsētas dzelzceļa līnijām, ko esam apskatījuši un kurā varētu nodrošināt nepieciešamo rentabilitāti.

Trase iet cauri visiem perspektīvajiem pilsētas attīstības rajoniem, ieskaitot Stradiņa slimnīcas rajonu, Torņakalna jauno centru un LU kompleksu, līdz ar to šis maršruts varētu dabūt nepieciešamo pasažieru skaitu,» DB stāstīja viens no pilsētas dzelzceļa projekta autoriem arhitektu biroja NAMS līdzīpašnieks Sergejs Ņikiforovs.

ASV slānekļa gāzes ieguves veiksmes stāsts ir iedvesmojis daudzas valstis, tostarp Eiropas Savienību un Latviju. Izstrādājot pietiekami efektīvas tehnoloģijas, ASV ar savu slānekļa gāzi kļuvusi ne tikai neatkarīga no gāzes importa, bet arī pamatīgi sašūpojusi pasaules gāzes tirgus cenas, kur līdz tam vadošo lomu spēlēja Krievija jeb konkrētāk Gazprom.

Auto apdrošināšana atkal kļūst dārgāka

OCTA un KASKO cenas šogad pakāpeniski pieaugs.

Lauksaimniecība

Zemniekiem netīk arī jaunais piedāvājums

Tā vietā, lai zemniekiem prasītu maksāt 4,7 santīmus par litru dīzeļdegvielas, varētu tikt samazināta beznodokļa degvielas norma.

Izglītība

Āzijas panākumu faktors­ - smags darbs

No Āzijas uzņēmējiem var mācīties darba tikumu un ciešās ģimenes saites.

Pārtika

Pure Food ar zapti uz Dubaiju

Ievārījuma ražotājs Pure Food strādā pie Tuvo Austrumu valstu iekarošanas.

A/s Latvijas balzams vadītājs Kārlis Andersons turpmāk stūrēs stividorkompāniju grupu Man-Tess, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Intervijā Kārlis Andersons atklāj, kāpēc nolēmis mainīt darbības jomu un kā vērtē padarīto, stūrējot vienu no lielākajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem Baltijā - a/s Latvijas balzams (LB).

Uz jautājumu, kāpēc nolēmis mainīt līdzšinējo nodarbošanos, Andersons atbild: «Tas noteikti ir jautājums, kurš kuru atradis... Mūsu mērķi un intereses kaut kādā mirklī sakrita, un tāpēc tas tika izvēlēts. Raugoties, kāpēc šādu soli spert - pagājuši turpat pieci gadi, kopš darbojos dažādos amatos SPI Grupas uzņēmumos un tas pats par sevi ir pietiekams laiks, lai vērtētu, kas ir izdarīts un kas ne, un ko gribētos darīt tālāk. No otras puses, man šķiet, ka zināms periods LB vadītāja amatā ir noiets. Raugoties, kādi izaicinājumi paveras šobrīd un kādas ir iespējas koordinēt šo uzņēmuma darbību ar SPI Grupas mērķiem, izdomāju, ka pareizāk ir pareizajā brīdī pateikt, ka labāko, ko es varēju iedot šim uzņēmumam, esmu izdarījis un, raugoties uz priekšu, jādod iespēja arī citiem baudīt šos izaicinājumus un mērķus.»

Ja tu neesi draudzīgā pulciņā ar politiķiem, naudu sportam piesaistīt nav iespējams, atzīst kādreiz slavenais sportists, viens no basketbola kluba VEF Rīga dibinātājiem un īpašniekiem Valdis Valters. Šobrīd saistībā ar sportu viņš esot vairs tikai menedžeris savai mazmeitai, kura jau 10 gadus trenējās tenisā.

«Es aizeju tad, kad vairs neredzu, ko es konkrētajā vietā vēl varu izdarīt,» iemeslus skaidro Latvijas basketbola leģenda. Sarunā ar LD viņš skaidri pasaka – Latvijā sports nav bizness. «Vienīgā vieta, kur ar sportu var nopelnīt, ir Amerika. Tur viss ir sakārtots ar dažām līgām, translācijas tiesībām televīzijām un atribūtikas pārdošanu tā, ka var pelnīt. Protams, tagad krīzes laikā arī tur ir problēmas, un viņiem uz tām ir jāreaģē, samazinot izdevumus, bet vienalga – tas ir bizness.»

Valstsvīri cer, ka Latvija iekļūs uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu divdesmitniekā, taču biznesam ar to nepietiek: uzņēmēji vēlas strādāt pirmā desmitnieka valstī. Latvijai jāveicina eksports un jāpiesaista investīcijas, jāatbalsta eksportējošie uzņēmumi un lielos investorus jāvilina ar atlaižu un īpašo nosacījumu ēsmu. To, vai jau ieviestie stimulējošie pasākumi ir pietiekami, rādīs tikai laiks. Bet situāciju krasi uzlabot var arī pavisam vienkāršas izmaiņas – birokrātijas samazināšana un procedūru paātrināšana, kur kaimiņvalstis nereti mums ir soli priekšā.

Nacionālā Frekvenču plāna grozījumu dēļ Baltkom izskata iespēju vērsties tiesā par zaudējumu piedziņu, ziņo Dienas Bizness.

Šādu soli juristi izskata, jo Pētera Šmidres vadītais telekomunikāciju uzņēmums Baltkom redz klajus tiesību normu pārkāpumus Ministra kabineta veiktajos grozījumos Nacionālajā radiofrekvenču plānā, kas paredz izsolīt šobrīd aizņemto 2500–2690 megahercu diapazonu, lai tajā no 2014.gada 1.janvāra varētu darboties ceturtās paaudzes (4G) bezvadu datu pārraides pakalpojumi.

Jāatgādina, ka tieši šīs visu lielāko telekomunikāciju operatoru «iekārojamās» frekvenču lietošanas tiesības, kas bezvadu internetu ļauj piedāvāt ar ātrumu līdz 100 Mb/sek, līdz 2013.gada nogalei ir Baltkom rīcībā. DB jau rakstīja, ka uzņēmums šīs frekvenču lietošanas tiesības bija paredzējis likt lietā un attīstīt pats savu 4G tīklu Rīgā.