M&A un privātā kapitāla tirgus Baltijas valstīs — Igauniju krīze skārusi vissmagāk, savukārt Lietuvā rekordliela darījuma vērtība, norāda Eva Berlaus, Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte.

Pēc plaukstošā 2021. gada Baltijas M&A tirgus 2022. gadā nepārsteidzoši palēninājās gan darījumu skaits, gan vērtība, pamatojoties uz globālo ekonomikas lejupslīdi, enerģētikas krīzi, procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko spriedzi, ko izraisīja Krievijas karš Ukrainā. Par laimi sankcijas pret Krieviju ir maz ietekmējušas darījumus un biznesu Baltijas valstīs.

Paziņoto darījumu skaits Baltijā 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, ir samazinājies par 16%, savukārt darījumu vērtības ir kritušās par 7%, ko izraisīja zemākas darījumu vērtības Igaunijā, to liecina globālais M&A izpētes rīks Mergermarket. Tomēr visi skaitļi bija krietni virs pirms pandēmijas līmeņa, un paredzams, ka tādi arī paliks. Mēs prognozējam, ka 2023. gadā atjaunojamās enerģijas, aizsardzības un medicīnas nozares plauks un virzīs M&A darījumu tirgu. Turklāt arvien vairāk palielinās ESG apsvērumi M&A darījumos.

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Darījumu skaits 2012.gadā – joprojām samazinājies, vērtībai tendence pieaugt.

Saskaņā ar Mergermarket un Bloomberg datiem, uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu skaits Baltijā 2012.gadā bija par 16% mazāks kā 2011.gadā un šis samazinājums, neskatoties uz Baltijas valstu ekonomiku it kā labāku stāvokli salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, bija nedaudz lielāks nekā vidēji Eiropā (-10%), kā arī vidēji pasaulē (-4%). Saskaņā ar Bloomberg datiem, M&A darījumu skaits Austrumeiropas valstīs kopumā samazinājās par aptuveni 17%, bet Rietumeiropā par aptuveni 8%. Tajā pat laikā ir arī pozitīvas tendences – kopējā darījumu vērtība Austrumeiropā 2012.gadā pieaugusi par aptuveni 28%, kamēr Rietumeiropā tā samazinājusies par vairāk nekā 13%. Tomēr svarīgi arī atzīmēt, ka Austrumeiropā joprojām notiek ievērojami mazāk M&A darījumu nekā Rietumeiropā, kā arī to kopējā vērtība, neskatoties uz pieaugumu pagājušajā gadā, Austrumeiropas valstīs joprojām ir aptuveni četras reizes mazāka nekā Rietumeiropas valstīs. Mergermarket apkopo datus tikai par tādiem darījumiem, kuru vērtība ir virs USD 5 miljoniem (LVL 2,6 miljoni) . Arī Bloomberg ir noteikti atlases kritēriji. Tādēļ liels skaits darījumu šeit minētajā statistikā nav iekļauts (it īpaši svarīgi tas ir attiecībā uz mazākiem tirgiem, tādiem kā Baltijas valstis, kur vidējā darījumu vērtība ir salīdzinoši mazāka), tomēr, manuprāt, tā pietiekami labi atspoguļo tirgus tendences.

To laikraksta Dienas bizness un Lindorff rīkotajās brokastīs uzņēmējiem Radisson Blu Rīdzene Hotel sacīja airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

«Tagad, zinot visu politisko fonu, es ļoti nopietni padomātu, vai es vēlreiz veiktu darījumu ar airBaltic zīmolu pirkšanu. Es varētu vienkārši problēmu nolikt valstij kā akcionāram priekšā uz galda,» sacīja B. Fliks (attēlā).

«Šo darījumu pārbaudīja gan VID, gan KNAB, piedāvāju to vēlreiz skaidrot arī toreizējam satiksmes ministram Kasparam Gerhardam, bet viņu šis darījums tad jau vairāk neinteresēja. Saistībā ar zīmolu darījumu nav nekādu pašlaik risināmu problēmu. Es nestaigāju ar airBaltic zīmolu kabatā un nemēģinu to pārdot Tbilisi tirgū. airBaltic zīmols nav iedomājams bez pašas aviokompānijas un, ja aviokompānija atpirks zīmolus atpakaļ, ļoti labi,» sacīja B. Fliks, uzsverot to, ka zīmolu pārdošanas darījums noticis, jo bijis nepieciešams uzlabot airBaltic bilanci. Bankas airBaltic naudu nav aizdevušas un citas pārdodamas mantas, izņemot zīmolus, kompānijai nav bijis.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Latvijas auto līzinga tirgū atgriežas sīvāka konkurence un pirmskrīzes paņēmieni klientu piesaistē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Stagnācija Latvijas auto līzinga tirgū beigusies, pārņemto auto skaits mēnesī samazinājies trīs līdz piecas reizes, salīdzinot ar laika posmu no 2008. gada otrās puses līdz 2010. gada vidum, atgriežas interese par auto iegādi līzingā. Aptaujāto līzinga kompāniju teiktais liecina, ka, lai arī šogad paredzams pakāpenisks un salīdzinoši mērens apjomu pieaugums, tomēr gaidāma arvien sīvākas konkurences atjaunošanās.

2010. gadā auto līzinga jaunu darījumu apjoms, ko veica lielākie tirgus spēlētāji, sasniedza 81,2 milj. Ls, bet šogad eksperti auto līzinga jaunu darījumu apjomu prognozē aptuveni 150 milj. Ls apjomā. Tiesa, šis apjoms vēl nespēs kompensēt atmaksātās līzinga summas, tāpēc kopējais portfelis uzrādīs samazinājumu. «Pieaugums nebūs gluži tādēļ, ka pieaugs ekonomika, bet tas varētu kompensēt iepriekšējo divu gadu gandrīz pilnīgo klusumu līzinga tirgū,» spriež lielākās līzinga portfeļa turētājas Swedbank valdes loceklis Daniils Ruļovs. Savukārt vēl lielākus jaunu auto līzinga darījumu apjomus Nordea Finance Latvia vadītājs Ivars Šmits prognozē 2012. gadā, kad no kopējiem aptuveni 420 milj.Ls jaunajiem līzinga darījumiem, kur ietilpst arī iekārtu un komerctransporta līzings, pusi jeb aptuveni 200 milj. Ls varētu veidot auto līzings. Tiesa, jauno darījumu apjoms tuvākajos gados vēl nesasniegs, piem., 2007. gada rādītājus, kad jauni darījumi veikti 580 milj. Ls apjomā.

«Esmu atgriezies pie savām saknēm,» laikrakstam Dienas bizness saka Jānis Buks (attēlā), kurš nesen kļuvis par Nordea bankas valdes locekli un Korporatīvo darījumu departamenta vadītāju.

«Lidojumi varbūt daudziem cilvēkiem šķiet romantiski, bet, kad tu ieej Šeremetjevas biznesa lounge un tevi sagaida, uzrunājot vārdā un tēvavārdā, tas jau kļūst par traku. Augustā biju atvaļinājumā kopā ar bērniem, kuriem ir seši un astoņi gadi, un vienu rītu atskārtu, ka divus gadus esmu pavadījis pārlidojumos, dzīvojis īrētos dzīvokļos un viesnīcās un nevēlos pamosties kādu dienu pēc desmit gadiem un saprast, ka mani bērni jau ir izauguši un es viņiem vairs neesmu vajadzīgs.»

Pēc pāris dienām J. Buks saņēmis zvanu ar darba piedāvājumu no Nordea bankas Latvijas filiāles vadītāja Valda Sikšņa. «Mans pirmais jautājums bija, cik daudz biznesa braucienu ir šajā amatā. Kad saņēmu atbildi, ka vidēji divi braucieni mēnesī, biju gatavs runāt tālāk. Maskavā bērni nebija kopā ar mani, bet kontakts ar viņiem man ir ļoti svarīgs, visu savu brīvo laiku es veltu bērniem. Mana sapņu profesija ir būt bērnudārza audzinātājam, un joprojām neesmu atmetis domu iegūt pedagoģisko izglītību,» viņš stāsta.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Pārāk dāsnais atbalsts zaļai enerģijai un koģenerācijai ievērojami sadārdzinās ikmēneša elektrības maksājumus, kopējas rēķins» varētu sasniegt 127 miljonus latu.

SIA Bolderāja serviss valdes priekšsēdētājs Arvis Purs norāda, ka, šādā garā turpinot ir strupceļš, jo esošā alternatīvās elektroenerģijas atbalsta sistēma ir tautsaimniecību graujoša. «Baidos, ka, tādu politiku turpinot, izdevīgāk būs darbināt savu dīzeļģeneratoru,» saka viņš.

E-veselības klusie telefoni

Latvijā jau vairākus gadus tiek runāts par e-veselības projektiem un izsludināti arī vairāki konkursi. Tiesa Saeimas deputāte Ingrīda Circene veselības ministru vēstulē aicinot izskatīt iespēju pārņemt gatavo Igaunijas e-veselības sistēmu, pret ko iebilst Latvijas IT uzņēmumi.

Rīgas ostas kompānijas Naftimpeks strīds ar Statoil un Neste par dzelzceļa tarifiem nonācis tiesā, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Visu trīs kompāniju naftas produktu termināļi Vecmīlgrāvī atrodas blakus un kopīgi izmanto dzelzceļa infrastruktūru. Tā kā vēsturiski šo pievadceļu īpašnieces ir Neste un Statoil, Naftimpeks pakalpojumu no tām pērk. Kopš 2009. gada, kad skandināvu kapitāla kompānijas paziņoja par pakalpojuma tarifu paaugstināšanu, turpinās strīds, kurš tagad nonācis Administratīvajā tiesā.

Naftimpeks uzskata, ka tarifi ir nepamatoti augsti un apdraud uzņēmuma konkurētspēju. Jautājumu aktualizē fakts, ka Naftimpeks iesaistījies sarunās par Venecuēlas naftas piegādēm Baltkrievijai, kas prasītu lielus ieguldījumus termināļa infrastruktūrā.

Bertolta Flika uzņēmums Baltijas aviācijas sistēmas no airBaltic par preču zīmju lietošanu būtu iekasējis virs miljons latu gadā, ziņo Dienas bizness.

SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) konsolidētais 2009.gada pārskats liecina ne vien par milzīgām kredītsaistībām, kas izmantotas aizdevuma izsniegšanai pašam B.Flikam airBaltic akciju iegādei, bet arī par nodomiem gūt ieņēmumus no airBaltic par preču zīmju lietošanu.

DB jau vēstīja, ka 2009.gada nogalē a/s airBaltic Corporation (airBaltic) par 9,136 milj. Ls pārdeva airBaltic un ar to saistītas piecas preču zīmes B.Flika uzņēmumam BAS, kas par šīm preču zīmēm var norēķināties līdz 2010.gada 31.decembrim. Gan airBaltic padomes, gan valsts pārstāvji pinās paskaidrojumos par to, vai airBaltic jāmaksā par preču zīmju lietošanu, tomēr BAS gada pārskatā skaidri norādīts, ka jau pēc lēmuma 2009.gada decembrī BAS aprēķinājis maksu 93,5 tūkst.Ls apjomā, par ko janvārī bija plānots piestādīt rēķinu airBaltic, un līdz to šie ieņēmumi jau uzrādīti uzkrātajos ieņēmumos 2009.gadā.

Latvijas Finiera mazais akcionārs Armands Apfelbaums aicina apvienoties akcionārus, lai varētu akcijas pārdot dārgāk vai iegūt ietekmi Biķu ģimenes kontrolētajā uzņēmumā, ziņo Dienas Bizness.

Latvijas Finiera 13 akciju īpašnieks Armands Apfelbaums sarunā ar laikrakstu atzina, ka pēc Krievijas kompānijas Sveza izteiktā publiskā piedāvājumu iegādāties Latvijas Finiera akcijas par to nominālvērtību pie viņa vērsušies vairāki esošie akcionāri ar jautājumu, ko darīt – pārdot vai nepārdot, vai tiek piedāvāta atbilstoša cena. Tas viņam licis aizdomāties par pēc iespējas vairāk akcionāru apvienošanu, lai izveidotu nopietnu paketi ne tikai labākas cenas iegūšanai par vienu Latvijas Finiera akciju, bet arī iespējai ietekmēt lēmumu pieņemšanu, piemēram, akcionāru sapulcēs.

Ja Baltijas energokompānijas kā akcionāri iesaistītos jaunajā Kaļiņingradas AES, tās varētu pašas pārliecināties, ka projekts ir drošs un uzticams.

To ekskluzīvā intervijā laikrakstam Dienas bizness saka Krievijas valstij piederošās kodolenerģētikas kompānijas Rosatom Kaļiņingradas jeb Baltijas atomelektrostacijas (AES) projekta vadītājs Sergejs Bojarkins.

«Man ir nācies lasīt Baltijas presē paziņojums, ka Baltijas AES ir nereāls projekts, ka tas ir blefs un nekad nebūs uzbūvēts, tāpēc mēs aicinām šo valstu pārstāvjus un arī žurnālistus uz Baltijas AES būvniecības vietu, lai viņi savām acīm jau var novērtēt to darbu apjomu, kas tur ir paveikts. Tur jau tagad ir veikti būvdarbi vairāk nekā 100 milj. eiro apjomā,» tā S. Bojarkins. Pirmo Baltijas AES 1150 MW bloku Rosatom nodos ekspluatācijā 2016. gadā, otro – tādu pašu - 2018. gadā. Viņš norāda, ka lēmums par Baltijas AES būvniecību pieņemts jau 2006. gadā, lai novērstu Kaļiņingradas elektroenerģijas deficītu, kamēr otrs bloks paredzēts elektrības eksportam uz Skandināviju, Baltiju un Rietumeiropu. «Baltijas AES ir uz Eiropas elektroenerģijas tirgu orientēts projekts un visas runas par to, ka Krievija ar to apdraud kādu valstu energoneatkarību, beigtos, ja, piemēram, Baltijas valstis pieņemtu viņām oficiāli izteikto piedāvājumu un šo valstu energokompānijas kļūtu par Baltijas AES akcionāriem un pašas piedalītos to vadīšanā. Mēs ceram, ka mums izdosies pārliecināt savus kaimiņus, ka jaudīga elektrības ražotne Kaļiņingradā, no kuras naktī pa zemāku cenu var iepirkt bāzes enerģiju un dienas laikā to pārdot dārgāk, ir visu reģiona valstu interesēs,» tā S. Bojarkins.

Šogad gaida iekārtu un transporta līzinga apjomu kāpumu; arī iekārtu ražotājus un auto pārdevējus gāž riņķī, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pērn iekārtu līzinga (ražošanas, lauksaimniecības tehniku, arī mežu tehnikas) jauno darījumu apjoms jau pieauga par 22%, sasniedzot 56,5 milj. Ls, tostarp lielāka aktivitāte bija vērojama tieši gada otrajā pusē.

Savukārt komerctransporta līzinga apjomi pieauga par 3,5% (līdz 54,7 milj. Ls), kas atspoguļoja pakāpenisku transporta nozares atkopšanās sākumu pēc smagā kritiena 2008. un 2009. gadā, kad Latvijas komerctransporta aktīvais autoparks saruka gandrīz uz pusi.

Nordea Finance Latvia valdītājs Ivars Šmits lēsa, ka šogad smagā transporta autoparkam jāizpilda iztrūkums, bet, pieaugot eksporta apjomiem un stabilizējoties iekšzemes patēriņa, ražotājiem, lauksaimniekiem un mežstrādniekiem rodas jauna nepieciešamība palielināt jaudas, kas arī nodrošinās pieaugumu iekārtu līzingā. Pēc viņa aplēsēm, šogad komerctransporta līzinga jauno darījumu apjoms varētu sasniegt 90 miljonus latu, kas būtu par 67% vairāk nekā 2010. gadā, bet iekārtu līzinga jauno darījumu apjoms varētu sasniegt 100 miljonus latu, kas savukārt būtu par 77% vairāk nekā 2010. gadā.

Lielākie kūdras ieguvēji un pārstrādātāji pērn kāpinājuši apgrozījumu. Šogad ienākumi turpinās celties, informē laikraksts Dienas bizness.

Pirmo reizi apkopotie dati par Latvijas lielākajiem kūdras ieguvējiem un pārstrādātājiem, pēc SIA Lursoft datubāzē iesniegtajiem nozares uzņēmumu gada pārskatu datiem, liecina par veiksmīgu pērno gadu. Tabulā ir redzami tikai 17 nozares uzņēmumi, kuru neto apgrozījums 2009. gadā bijis lielāks par vienu milj. Ls. Pēc Dienas biznesa aplēsēm šādu uzņēmumu nozarē ir vairāk, nekā norādīts tabulā, taču līderi ir tie paši. Lai arī šī nozare, neraugoties uz pasaules ekonomisko krīzi, pērn ir spējusi kāpināt savus ienākumus, tomēr to daudz būtiskāk ietekmē klimatiskie apstākļi.

2010. gadā pasludināto maksātnespējas procesu skaits sasniedzis apogeju – teju 3000, vairums no tiem ir darbojušās nekustamo īpašumu, tirdzniecības vai būvniecības jomās, liecina SIA Lursot pētījums pēc Uzņēmumu reģistra Maksātnespējas reģistra ierakstiem.

Trīs gadu laikā maksātnespējīgo uzņēmumu skaits ir trīskāršojies. Atšķirībā no pirmskrīzes procesiem, kuros maksātnespējas ierosināšana vairāk bija saistīta ar nelieliem uzņēmumiem, pēdējos trijos gados daudzos no šajos procesos iesaistītām komercsabiedrībām un privātpersonām iepriekš ir bijušas ekonomiski aktīvas.

Gaidāms pārtikas cenu kāpums

Pārtikas izejvielu cenu pieaugums pasaulē ietekmēs arī Latviju, tomēr cenu kāpums te nebūs tik straujš, prognozē eksperti.

Tirdzniecība

Bonusi iegriež pārtikas ražotājiem

Aug pārtikas produktu ražotāju nemiers ar tā saucamajiem bonusiem, kas jāmaksā tirgotājiem par preču atrašanos lielveikalos.

Kur pēc 50 gadiem būs tava māja?

Latvijā prestiži un līdz ar to dārgi tiek vērtēti īpašumi pie jūras. Tomēr pēc zināma laika tas var kļūt par augsta riska ieguldījumu, kuru apdraud pati daba.

Lemberga politiskās dividendes

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL): atbalstot Lemberga projektus, iegūst Ventspils.

Nepatīk Pugačova? Brauc uz Liepāju!

Baltijas ceļojumu grupas vadītājs Vladislavs Korjagins jūsmo par Jauno vilni un pārmet Latvijas iedzīvotājiem īsu atmiņu.

Aiziet polises, atnāk bezdarbnieki

Sporta klubi cer uz PVN pazemināšanu par labu veselīga dzīvesveida veicināšanai.

Lai palielinātu investīciju ieplūdi Latvijā, jāizvērtē valsts aktīvu pārdošana biržā.

Šādu rekomendāciju Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL) ir iesniegusi tikšanās laikā ar Latvijas valdības augstākajām amatpersonām. ĀIPL aicina valdību piedāvāt investoriem plašākas investīciju iespējas valsts uzņēmumos, vienlaikus nodrošinot procesa caurskatāmību un godīgas konkurences iespējas visplašākajam investoru lokam, tostarp pensiju un ieguldījumu fondiem, līdzekļu pārvaldes kompānijām, brokersabiedrībām un citu veidu investoriem.

Cūkkopjiem bažas par mēra ietekmi

Lietuvā uzliesmojušais cūku klasiskais mēris apdraud arī Latvijas cūku audzētājus.