Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Augstās energoresursu un apkures cenas daudzus pamudinājušas sākt plānot ēku ārsienu siltināšanu. Kādus siltināšanas materiālus izvēlēties? Akmens vate, putu polistirols un vēl citi – kurš no tiem ilgtermiņā būs labāka izvēle? Lasi un uzzini vairāk!

Fasādes siltināšana – kāpēc tā nepieciešama

Vairums Latvijas iedzīvotāju dzīvo ēkās, kas celtas pirms vairākām desmitgadēm un neatbilst mūsdienu energoefektivitātes rādītājiem. Samazinot siltuma zudumus, iespējams būtiski ietaupīt –, lai nodrošinātu komfortablu iekštelpu temperatūru, vajadzēs patērēt mazāk energoresursu un attiecīgi mazāk maksāt.

Siltināšanas materiālu veidi

Foto: Freepik.com

Plānojot ēkas siltināšanu, galvenais jautājums ir, kuru no siltināšanas materiāliem izvēlēties – ikvienam no tiem ir savas priekšrocības, taču ir arī trūkumi un lietošanas specifika, kas jāņem vērā.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

«Vai zināt, kā jūtas cilvēks, kam ir tik daudz ko teikt, ka viņš nespēj noformulēt nevienu pašu domu? Tā jūtas #ēģipte, atgriezusies tiešsaistē,» pēc piecu dienu ilgās pauzes populārajā sociālajā tīklā ietvītojusi kāda lietotāja no Kairas.

Bija vajadzīgas tieši 18 minūtes, lai atstātu 80 miljonus cilvēku bez saziņas ar ārpasauli – tik dramatiski notikumus Ēģiptē aprakstīja kanādiešu laikraksts Globe and Mail. Taisnības labad jāsaka, ka gluži 18 minūtēs tas nenotika vis. Tomēr fakts paliek fakts – mēģinot atņemt ērtu saziņas kanālu pret prezidenta Hosnī Mubarāka varu protestējošajiem valsts iedzīvotājiem, Ēģiptes amatpersonas pieņēma savā vērienā bezprecedenta lēmumu un uz piecām dienām atslēdza internetu. Praktiski visai valstij.

Jaunā Jūrmalas teritorijas plānojuma apspriešanas gaita izrādījusies visai ērkšķaina. Sešās sabiedriskajās plānojuma apspriešanās dzirdēti pozitīvi viedokļi, bet galvenokārt Jūrmalas iedzīvotāji ir protestējuši. Visasākā kritika veltīta plāniem atļaut būvēt tur, kur pašlaik tas ir liegts. Tiesa, dažās no šīm teritorijām dome jau reiz atļāvusi apbūvi un tagad steidz to darīt vēlreiz, jo citādi pašvaldībai ir visas iespējas tiesā pazaudēt miljonus.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Latvijā vadošais pasākumu aproču, reklāmas silikona aproču un biznesa kakla lenšu piegādātājs Prowristbands gadu sāk ar ziņām, kas pozitīvi ietekmēs pasākumu organizatorus, reklāmas aģentūras un visus citus, kurus interesē reklāmas produktu iegāde.

No 2017. gada sākuma Prowristbands piedāvā express piegādes uz apdrukātām pasākumu aprocēm. Visi drukas darbi tiek veikti uz vietas un tagad steidzamiem pasūtījumiem

pasākumu aproču piegāde

aizņems tikai 24 stundas

no darba apstiprināšanai līdz pabeigta pasūtījuma piegādei. Jauns digitālās drukas aprīkojums ļauj piedāvāt labāku, ātrāku un lētāku risinājumu, salīdzinot ne tikai ar vietējiem aproču tirgotājiem, bet arī ar vadošajiem Eiropas aproču ražotājiem. Pateicoties sasniegtajiem mērķiem Prowristbands regulāri nodrošina apjomīgas piegādes ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un Skandināvijā. Tāpat piedāvājumā pieejami krāsaini drukas risinājumi, kuri līdz šim Latvijas tirgū nebija pieejami. Mūsu sortimentā pieejamas arī auduma un vinila aproces, kurām ir līdzvērtīgi ātri izgatavošanas laiki.

Pazīstamu zīmolu viltojumu apjomi Latvijā ir lieli - viltots tiekot viss, ko cilvēki vēlas iegādāties. Policija norāda, ka pēdējā laikā visvairāk viltojumu tiek piedāvāts tieši internetā, jo tur esot visgrūtāk pieķert izplatītājus.

Atkritumu biznesā turpina ieplūst miljoni

Otrreizējas pārstrādes vietā eksports

Darbs

Harisma - tā ir uzvedība

Kļūstot par līderi, ir jāatsakās no tiesībām būt pesimistam, tā starptautiskā personālvadības uzņēmuma Profiles International viceprezidents Deiriks Makens, skaidrojot - mazas pārmaiņas uzvedībā var radīt lielas izmaiņas.

Nodokļi

Konsolidācijai cels nodokļus

Iespējams, jau šogad pieaugs degvielas akcīze un azartspēļu nodokļi, bet valsts pārvaldē strādājošo skaits tiks samazināts.

IT

Planšetdatoru tirgu izaicinās

Latvijā tiek kultivēts mīts, ka biomasas izmantošana siltuma ražošanai sadārdzina produktu - siltumu, kaut arī prakse pierāda pretējo. Dārgākā siltuma cena ir pilsētās, kurās kā kurināmo izmanto dabasgāzi - Jūrmalā, Rēzeknē, Liepājā.

Vismaz vienā no minētajām pilsētām - Jūrmalā - centralizētais siltums varētu būt ievērojami lētāks, kā rezultātā ieguvēji būtu gan daudzi Jūrmalas iedzīvotāji, gan arī pašvaldības iestādes un uzņēmēji. Tomēr šķiet, galvenais klupšanas akmens ir politiskā ieinteresētība vai pretēji - neieinteresētība lētākā siltuma ieguvē.Proti, Jūrmalas pašvaldībai pieder SIA Jūrmalas siltums, kuram Dubultos ir iespēja iegādāties siltumu no SIA Dubultu šķelda (50% pieder Jūrmalas domei, otra puse - privātajam), kura siltumu pārdod pilsētai par 20,45 Ls/ MWh, kamēr paša SIA Jūrmalas siltums saražotā siltuma pašizmaksa ir 29,5 Ls/MWh (siltuma piegāde + administrācijas izmaksas vēl sastāda ap 18 Ls/MWh, kas kopumā arī rada 47,5 Ls/MWh). Fantastiska starpība - 9.05 Ls/MWh jeb par 45% dārgāks siltums. Ja rēķina naudas izteiksmē, tad aptuveni 6000 MWh, ko ziemā ik mēnesi ražo Jūrmalas siltuma Dubultu katlumāja, cilvēki papildus samaksā ap 54 000 Ls, ja apkures sezona ir 6 mēneši, tad kopumā tas būtu jau aptuveni 0,3 milj. Ls.

Ienākumus no valstij piederošo kapitāldaļu pārdošanas varētu ieskaitīt īpašā fondā, ar kuru atbalstītu jaunu ražotņu izveidi, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Ja tiek pieņemts lēmums par to valstij piederošo uzņēmumu, (kas tirgū konkurē ar privātuzņēmumiem — SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons) kapitāldaļu pārdošanu, tad no šādiem darījumiem iegūtā nauda jāinvestē atpakaļ ekonomikā - rūpniecības izaugsmei un attīstībai - Rūpniecības izaugsmes fondā,» uzsver ekonomikas ministrs Artis Kampars (attēlā).

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Ar partiju Saskaņas centrs un Gods kalpot Rīgai deputātu balsu vairākumu šodien Rīgas domes sēdē nolemts noteikt, ka no nākamā gada 1. janvāra Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem sabiedriskais transports kļūs nedaudz lētāks, bet pārējie iedzīvotāji maksās dubultā.

No 1. janvāra Rīgā deklarētie iedzīvotāji līdzšinējo 50 santīmu vietā par biļeti Rīgas sabiedriskajā transportā maksās 42 santīmus jeb 0,60 eiro, savukārt Rīgā nedeklarētajiem pasažieriem biļete maksās 84 santīmus jeb 1,20 eiro.

Līdzīgas atšķirības plānotas arī mēnešbiļešu cenās, taču skolēniem un studentiem, kas apmeklē izglītības iestādes Rīgas administratīvajā teritorijā, noteiktās atlaides neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas tiks palielinātas no 60% līdz 80%.

Lai saņemtu deklarētā iedzīvotāja atlaidi, būs jāsaņem personificēts e-talons, kas kļūs arī par Rīdzinieka karti. Tālāk viss notikšot automātiski - nekādas izziņas vai citi dokumenti nebūs nepieciešami. Tiem, kas Rīgā deklarēsies līdz 31.decembrim, tiks piešķirta viena bezmaksas mēnešbiļete.

Viena no nozarēm, kurā nozīmīgas izejvielas ir tieši derīgie izrakteņi, ir būvmateriālu ražošana. Latvijā ir sastopami 13 veidu derīgie izrakteņi, kurus izmanto būvmateriālu ražošanā, – ģipšakmens, kaļķakmens, saldūdens kaļķis, šūnakmens, dolomīts, laukakmeņi, smilts, smilts–grants, māls, kvarca smilts, aleirīts, smilšmāls un mālsmilts. Visvairāk mūsu valstī ir smilts atradņu, un kopā ar prognozētajām iegulām Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra reģistrā ir reģistrētas 2023 šādas atradnes. Vismazāk reģistrēts ģipšakmens atradņu – divas, piektdien raksta laikraksts Diena.

Dienas aptaujātie būvmateriālu ražotāji vienlaikus paši iegūst arī derīgos izrakteņus. To atradnes uzņēmumiem vai nu pieder, vai arī tās tiek nomātas. Kā norāda uzņēmēji, derīgo izrakteņu ieguve ir samērā dārgs un darbietilpīgs process. Šīs izmaksas, protams, atspoguļojas arī būvmateriālu cenā, tomēr, kā atzīst ražotāji, ar Rietumeiropas valstu būvmateriālu cenām Latvijā ražotie būvmateriāli droši var konkurēt. Tāpat ražotāji norāda, ka prasības, lai iegūtu licenci derīgo izrakteņu atradnes izmantošanai, ir sarežģītas un laikietilpīgas, vienlaikus gan atzīst – prasības ir adekvātas, jo tās ir saistītas ne vien ar saimniecisko darbību, bet arī vides aizsardzību.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Šīs nedēļas nogalē Rīgas svētku laikā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp tiks slēgta transportlīdzekļu kustība 11. novembra krastmalā, informē Rīgas dome.

Tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm):

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (arī velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme);

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei un Bīskapa gātē (arī velorikšas, elektromobiļi un zirgu pajūgi);

- 13. augustā no plkst.8.00 līdz 20.00 Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar caurlaidēm un transportlīdzekļus, kuriem nepieciešams iekļūt un izkļūt no Rīgas pasažieru ostas);

Sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienas svinību pasākumiem 18. novembrī pilsētā ieviesīs satiksmes ierobežojumus.

No 17. novembra plkst. 18.00 līdz 18. novembrim plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai. Daļēji satiksmes ierobežojumi 11. novembra krastmalā tiks ieviesti jau no 17. novembra rīta. Savukārt transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt minētajā šajā ielas posmā būs liegts no 16. novembra plkst. 20.00.

No 17.novembra plkst. 18.00 līdz 18.novembra plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Poļu gātē un Bīskapa gātē, posmā no 11.novembra krastmalas līdz ielai, kas atrodas paralēli 11.novembra krastmalai.

18.novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.15 slēgs transportlīdzekļu satiksmi:

23. novembrī tiek uzsākta pieteikšanās vienīgajai būvniecības nozares profesionālo organizāciju organizētai valsts mēroga skatei Gada labākā būve Latvijā 2015. Latvijas Būvkomersantu reģistrā reģistrēti būvuzņēmēji, nozares sabiedriskās organizācijas, pasūtītāji, projektētāji un pašvaldības no 2015. gada 23. novembra līdz 2016. gada 15. janvārim var izvirzīt skatei Gada labākā būve Latvijā 2015 būves septiņās nominācijās.

«Latvijā ir daudz dārgakmeņu – tās ir mūsu izcilās būves, kas ir retums ar savu spēku un enerģiju,» uzskata Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs. «Ikvienu nomināciju skatē esam nosaukuši kāda dārgakmens vārdā, kas piešķir tai savu auru,» viņš paskaidro.

Dzīvojamā jaunbūve. Pasargā no stresa, nomierina un pozitīvi uzlādē. Akmens – gaišā jašma.

Sabiedriskā jaunbūve. Dod enerģiju un ir optimisma avots. Akmens – sarkanais rubīns.

Rekonstrukcija. Ļauj atgūt spēku un pārtapt, piešķir izlēmību. Akmens – dzeltenais cirkons.

Renovācija. Sargā pret pārmērībām, sniedz harmoniju un komfortu. Akmens – violetais ametists.

«Esmu atgriezies pie savām saknēm,» laikrakstam Dienas bizness saka Jānis Buks (attēlā), kurš nesen kļuvis par Nordea bankas valdes locekli un Korporatīvo darījumu departamenta vadītāju.

«Lidojumi varbūt daudziem cilvēkiem šķiet romantiski, bet, kad tu ieej Šeremetjevas biznesa lounge un tevi sagaida, uzrunājot vārdā un tēvavārdā, tas jau kļūst par traku. Augustā biju atvaļinājumā kopā ar bērniem, kuriem ir seši un astoņi gadi, un vienu rītu atskārtu, ka divus gadus esmu pavadījis pārlidojumos, dzīvojis īrētos dzīvokļos un viesnīcās un nevēlos pamosties kādu dienu pēc desmit gadiem un saprast, ka mani bērni jau ir izauguši un es viņiem vairs neesmu vajadzīgs.»

Pēc pāris dienām J. Buks saņēmis zvanu ar darba piedāvājumu no Nordea bankas Latvijas filiāles vadītāja Valda Sikšņa. «Mans pirmais jautājums bija, cik daudz biznesa braucienu ir šajā amatā. Kad saņēmu atbildi, ka vidēji divi braucieni mēnesī, biju gatavs runāt tālāk. Maskavā bērni nebija kopā ar mani, bet kontakts ar viņiem man ir ļoti svarīgs, visu savu brīvo laiku es veltu bērniem. Mana sapņu profesija ir būt bērnudārza audzinātājam, un joprojām neesmu atmetis domu iegūt pedagoģisko izglītību,» viņš stāsta.

Lielākie kūdras ieguvēji un pārstrādātāji pērn kāpinājuši apgrozījumu. Šogad ienākumi turpinās celties, informē laikraksts Dienas bizness.

Pirmo reizi apkopotie dati par Latvijas lielākajiem kūdras ieguvējiem un pārstrādātājiem, pēc SIA Lursoft datubāzē iesniegtajiem nozares uzņēmumu gada pārskatu datiem, liecina par veiksmīgu pērno gadu. Tabulā ir redzami tikai 17 nozares uzņēmumi, kuru neto apgrozījums 2009. gadā bijis lielāks par vienu milj. Ls. Pēc Dienas biznesa aplēsēm šādu uzņēmumu nozarē ir vairāk, nekā norādīts tabulā, taču līderi ir tie paši. Lai arī šī nozare, neraugoties uz pasaules ekonomisko krīzi, pērn ir spējusi kāpināt savus ienākumus, tomēr to daudz būtiskāk ietekmē klimatiskie apstākļi.

«Katru dienu mums Ventspils naftai ir cits pircējs, bet mēs neļaujam tam sevi samulsināt»

To laikrakstam Dienas bizness ekskluzīvā intervijā sacīja lielākā a/s Ventspils nafta īpašnieka Vitol Group pārstāvis Marks Vērs (attēlā). Kā akcionāra pārstāvis viņš pilnībā atbalsta bufernaftas izsūknēšanu no Baltkrievijas - Ventspils naftas vada, jo tā bojājot naftas vadu, turklāt, naftu pārdodot, būšot iespējams gūt vismaz kaut kādus ienākumus no līdz šim desmitiem miljonu latu zaudējumus sagādājušā uzņēmuma aktīva - naftas vada.

Vislielākais sāpju bērns Ventspils naftai pašlaik esot a/s Latvijas kuģniecība, «kas draud palikt tikai par čaulu ar lieliem parādiem».

Valsts organizēts garantiju fonds būtu labs tramplīns mazajam biznesam, no kā iegūtu valsts. Tā rāda BDO Zelmenis & Liberte veiktais pētījums par mazā biznesa atbalstu Eiropā, šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kapitāla trūkums ir galvenais šķērslis mazā biznesa attīstībai, savukārt bankas īsti netic daudzu mazo uzņēmēju biznesa idejām (augsts risks), un arī pašiem uzņēmējiem nav īsti vērtīgas mantas, ko ieķīlāt bankā. Savukārt baņķieri norāda, ka nauda kredītiem ir, tikai trūkst kvalitatīvu un pārliecinošu biznesa plānu, kā arī kredīta nodrošinājuma - augstā riska mazināšanai. Ir arī bankas, kurām ir īpašas mazā biznesa kreditēšanas programmas. Latvijā šobrīd tiek realizētas vairākas mazā biznesa valsts atbalsta pro-grammas, kuras pieejamas Latvijas Hipotēku un zemes bankā (LHZB). Pagājušajā valdības sēdē tika nolemts izveidot vēl vienu jaunu 18 milj. Ls lielu atbalsta programmu, kas būtu pieejama arī mazajiem uzņēmumiem. Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta directors Edmunds Valantis atzīst, ka Latvijā ir vairākas valsts atbalsta programmas, kurās šādu atbalstu var saņemt gan lielie, gan vidējie, gan arī mazie uzņēmumi. LHZB ir īpaša valsts programma, kas paredzēta tieši uzņēmējdarbības uzsākšanai projektiem līdz 60 000 Ls ar kredītņēmēja līdzdalību vismaz 10% apmērā. Turklāt kredītņēmēja līdzdalība nav nepieciešama, ja aizdevuma summa nepārsniedz 5000 Ls. E. Valantis nenoliedz, ka Latvijā ir programma, kuras ievaros var piesaistīt arī garantijas no Eiropas Investīciju fonda (EIF), tomēr tieši tāda mehānisma, kāds ir Vācijā, Latvijā tomēr neesot. Latvijā un Vācijā ir atšķīrīga izpratne par to, ko kurā valstī saprot ar mazo biznesu, un līdz ar to var atšķirties arī atbalsta apjoms, nosacījumi utt.

Izejvielu cenu pieaugums turpina kāpināt ražotāju cenas, liekot Latvijas ražotāju produkcijai pamazām zaudēt konkurētspēju. Lai gan pagaidām ražotājus glābj tas, ka uzņēmumi lielākoties ražo nišas produktus, eksperti cer uz situācijas normalizēšanos.

Enerģētika

Latvijas gāzes saimniekošana Inčukalnā neesot šķērslis

A/s Latvijas gāze saimniekošana Inčukalna krātuvē neapdraudot LNG projekta attīstību Latvijā, uzsver a/s Latvijas gāze. Tomēr ekonomikas ministrs Artis Kampars0 uzsver, ka alternatīvas dabasgāzes piegādes iespējas Latvijā ir apdraudētas, kamēr par gāzes infrastruktūru pilnīga noteikšana ir tikai a/s Latvijas Gāze.

Pārtika

Dzirnavnieks šogad ieguldīs miljonu

Graudu pārstrādes a/s Rīgas Dzirnavnieks šogad plāno investēt vairāk nekā vienu miljonu latu. Investīcijas galvenokārt tiks novirzītas graudu pieņemšanas un apstrādes procesu uzlabošanā, kā arī energoresursu optimizācijas jomā. A/s Rīgas Dzirnavnieks ģenerāldirektors Sandis Jansons stāsta, ka daudz līdzekļu un laika resursu tiek ieguldīts samērā nelielos projektos, kas palīdz uzlabot ražošanas efektivitāti, celt saražotās produkcijas iznākumu, kvalitāti un ražošanas līniju noslodzi.