Vitol būtu gatavs apspriest sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā, šodien raksta Dienas bizness.

To intervijā DB saka lielākā a/s Ventspils nafta īpašnieka Vitol Group pārstāvis Marks Vērs. Vitol grupas uzņēmumu darbība Latvijā ritot veiksmīgi, uz kājām pamazām nostājas arī Latvijas kuģniecība. Savukārt attiecībā uz Venecuēlas naftas tranzīta piesaisti, M. Vērs neizslēdz, ka nākotnē šāda iespēja Ventspilij tomēr varētu būt.

«Vitol pieder vairāki LNG termināļi, tāpēc varu pateikt, ka tā ir ļoti dārga investīcija. Lielbritānijā LNG ir ļoti būtiska energoapgādes sastāvdaļa, vai šis risinājums ir labākais arī Latvijai, es nezinu. Vitol pašlaik neizskata iespēju par LNG termināļa būvniecību Latvijā, jāredz arī ekonomiskais pamatojums. Taču, ja Latvijas valdība mūs uzrunātu, mēs būtu ar mieru šī projekta detaļas apspriest,» tā M. Vērs.

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

AS Ventspils nafta lielākais akcionārs Vitol Group veic sarunas par Pakistānā bāzētā degvielas mazumtirdzniecības un uzglabāšanas uzņēmuma Hascol Petroleum Ltd. daļu pirkšanu.

Uzņēmumi pēta iespējamu darījumu, kas varētu būt saistīts ar Vitol ieguldījumu Hascol akcijās un vienošanos par piegādes tiesībām, stāstīja Hascol pārstāvis Zīšans Ulhaks.

Uzņēmuma Hascol valdei lūgts izvērtēt potenciālo darījumu un atļaut Vitol veikt padziļinātu pārbaudi pirms darījuma slēgšanas.

Hascol uzskata, ka Vitol kā daļu turētājs uzņēmumā dos iespēju importēt degvielu par konkurētspējīgākām cenām.

Uzņēmums Hascol pārdod un uzglabā degvieleļļu, dīzeļdegvielu, benzīnu, lidmašīnu degvielu, sašķidrināto naftas gāzi un smēreļļu Pakistānā, kas ir otra lielākā Dienvidāzijas ekonomika aiz Indijas.

Kā ziņots, šī gada jūnijā Vitol kopā ar kompāniju Helios Investment Partners par 276 miljoniem ASV dolāru (256 miljoniem eiro) nopirka Rietumāfrikas naftas un gāzes uzņēmumu Oando Plc., vienojoties par 60% mantisko tiesību un 51% balsstiesību iegādi.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) visus savus īpašumus esot deklarējis ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā, tāpēc viņu nebiedējot uzliktais pienākums ar zvērestu Anglijas un Velsas Augstākajai tiesai atklāt visus aktīvus, kas viņam pieder visā pasaulē un kuru vērtība pārsniedz 10 000 mārciņu (7970 latu).

Lembergs ir pārliecināts, ka no tiesas procesa Anglijā nekas nevar sanākt, jo viņam neesot nekāda sakara ne ar uzņēmēja Oļega Stepanova un viņa kompanjonu veiktajām «mahinācijām», ne uzņēmuma Vitol «iespējamām blēdībām» Latvijā un aiz tās robežām.

Kā paziņojumā medijiem norāda Ventspils mērs, AS Latvijas Kuģniecība (LK) starptautiskie auditori pirms vairāk nekā pieciem gadiem, veicot kompānijas ikgadējo auditu, konstatējuši, ka LK ir veikusi ar tās vadību saistītām personām darījumus par kuģu īres likmēm, kas ir ievērojami zemākas nekā tirgus likmes. Aizdomas kritušas uz tā laika vairākām vadošām LK amatpersonām - Stepanovu, Valēriju Godunovu un citiem.

Ne visi ārvalstu investori Latvijā ienāk ar patiesu vēlmi aktivizēt uzņēmējdarbību veidā, kas dotu reālu labumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmei. Taču Latvijas valsts nav spējīga vai varbūt nemaz negrib vērtēt, kuri investori patiešām būtu nepieciešami un pret kuru aktivitātēm savukārt būtu jāizturas maksimāli piesardzīgi.

Latvijas valstij būtu izdevīgi, ja kaut vai reversā tiktu izmantots Ventspils naftas cauruļvads, kas kopš 2003.gada nedarbojas. Taču a/s Ventspils nafta (VN) 49% īpašniece Vitol grupas kompānija Euromin Holdings (Kipra), kas kontrolē arī cauruļvadu, ir noraidījusi visus priekšlikumus par naftas tranzīta atjaunošanu pa cauruļvadu gan uz Mažeiķiem (Lietuva), gan uz Novopolocku (Baltkrievija), ieinteresēto pušu priekšlikumos pat neiedziļinoties. Acīmredzot caruļvadā esošās tehnoloģiskās naftas izsūknēšana un pārdošana ir daudz vieglāks un ātrāks ceļš, kā tikt pie kārotās peļņas, līdz ar cauruļvada iztukšošanu pilnībā likvidējot jebkādas Latvijas cerības un/vai perspektīvas uz naftas tranzītu pa cauruļvadu un pilnībā atsakoties no ilgtermiņa biznesa izveides šajā segmentā. Faktiski Latvijas valsts intereses ir pretrunā privāta investora Vitol grupas interesēm. Turklāt, vistiešākajā veidā, jo ļoti iespējams, ka cauruļvadā esošā nafta, kuras tirgus vērtība ir vismaz 100 miljonu ASV dolāru, patiesībā pieder Latvijas valstij. Šādos apstākļos valsts atbildīgo institūciju bezzobainā (ne)rīcība patiešām mulsina. Notiek karstas debates par 11 miljonu latu atņemšanu bērnu pabalstos, taču par 100 miljonu dolāru piederību neviens pat tā īsti neinteresējas!

2010. gadā Vitol Grupas tirgotie apjomi pieauga par 25% līdz aptuveni 394 miljoniem metrisko tonnu (mt), salīdzinot ar 316 miljoniem mt 2009. gadā. Pieaugumu galvenokārt ietekmēja lielāki jēlnaftas, elektroenerģijas un dabas gāzes apjomi.

2010. gadā ieņēmumi sasniedza 195 miljardus ASV dolāru, kas ir par 36% vairāk salīdzinājumā ar 143 miljardiem dolāru 2009. gadā. Pieaugumu veicināja pieaugošie apgrozītie apjomi un augstāka vidējā naftas cena – 79.50 ASV dolāri par barelu salīdzinājumā ar 62 dolāriem par barelu 2009. gadā.

Papildus Vitol tirdzniecības biznesam, kas ir uzņēmuma galvenais darbības virziens, arī terminālu uzņēmums VTTI un izpētes un ražošanas nozares 2010. gadā piedzīvoja izaugsmi.

«Lai arī tirdzniecība visā 2010. gadā bija apgrūtināta, Vitol Group sniegums bija pārliecinošs. Mēs piedzīvojām tirgoto apjomu pieaugumu par 25%, un vienlaikus vērā ņemama izaugsme bija vērojama jēlnaftas, dabas gāzes un elektroenerģijas jomās. Mēs pārdevām 50% mūsu uzglabāšanas un terminālu uzņēmuma VTTI Malaizijas uzņēmumam MISC Berhad, kas sniedz mums stingru pamatu turpmākajai attīstībai. Vitol Aviation un nesen iegādātie Shell naftas pārstrādes uzņēmumi 14 Āfrikas valstīs ļauj mums pietuvoties patērētāju tirgiem, kā arī, iespējams, nākotnē izveidot papildu sinerģijas ar mūsu tirdzniecības aktivitātēm. Mēs plānojam ieguldīt abos šajos uzņēmējdarbības virzienos un attīstīt tos,» sacīja Vitol Group prezidents Īens Teilors.

No Vitol grupas uzņēmumu Euromin Holdigs, Eurotank Holdings Sarl un a/s Ventspils nafta padomes un valdes locekļiem grib piedzīt vismaz 40 milj. Ls par to īpašumā esošā naftas un naftas produktu pārkraušanas termināļa bezatlīdzības lietošanu, ziņo Dienas Bizness.

Ar lūgumu iekļaut minētā jautājuma izskatīšanu akcionāru kārtējās sapulces darba kārtībā šā gada 11.novembrī a/s Ventspils nafta valdē ir vērsies viens no uzņēmuma mazākuma akcionāriem SIA Anasko Biznesa navigācijas grupa. Tās valdes loceklis Andrejs Tihonovs negatīva rezultāta gadījumā sola uzsākt tiesvedību.

SIA Anasko Biznesa navigācijas grupa aicina arī atsaukt esošo VN padomi un valdi, atcelt pirms vairākiem gadiem noslēgto līgumu par SIA Ventspils nafta termināls (VNT) 49% kapitāldaļu pārdošanu ar Vitol saistītam uzņēmumam un sasaukt jaunu VN akcionāru sapulci.

Pretēji Vitol publiskajiem apgalvojumiem un solījumiem, pārņemot savā īpašumā VNT kapitāldaļas, kravu apgrozījums terminālī pēdējos gados ievērojami samazinās – acīmredzot tāpēc, ka Vitol kā naftas produktu treideri patiesībā nemaz neinteresējot Latvijas valstij vitāli svarīgais tranzīta bizness, atzīmē A. Tihonovs.

Ventspils naftas (VN) lielākais akcionārs Vitol ir uzņēmums, kas gūst peļņu no naftas un naftas produktu pārdošanas, veidojot savu darbību tā, lai peļņa uzkrātos Lielbritānijā, nevis Latvijā, tāpēc optimālākie VN investori būtu bijuši Krievijas transporta uzņēmumi, kuriem ir visas iespējas palielināt pārkraušanas apjomu, intervijā ziņu aģentūrai LETA norāda bijušais uzņēmuma Latvijas Naftas tranzīts (LNT) valdes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Solomatins.

Viņš skaidro, ka gadījumā, ja naftas produktu pārdošanas kompānijai pieder vertikāli integrētas pārkraušanas un transporta firmas, proti, VN un LatRosTrans, tas parasti liecina par transporta struktūrvienību darbu bez peļņas vai ar pavisam nelielu peļņu.

Kompānija Vitol pelna, tirgojot naftu un naftas produktus, tā ir ieinteresēta gūt maksimālu peļņu Londonā, nevis Rīgā un vienlaikus vēlas, lai transportēšana būtu pēc iespējas lētāka, sacīja eksperts. «Transporta ķēde, kurā ir VN un LatRosTrans, ir tās struktūrvienības, ar kuru palīdzību viņi vēlas nodrošināt efektīvu darbību, minimizēt izdevumus, nevis gūt lielu peļņu, jo šeit ir jādalās ar citiem akcionāriem, kuriem pieder 50% kompānijas,» paskaidroja Solomatins.

AS Ventspils nafta akcionārs Vitol, kas līdz šim bija zināms kā energoresursu tirgotājs, aprīļa sākumā paziņojis par darbības uzsākšanu starptautiskajos graudu tirgos. Vitol graudu un citu lauksaimniecības produktu tirdzniecību organizēs caur Singapūru un Ženēvu, kā arī Vankūveru un Hamburgu, informē uzņēmuma pārstāvis Jānis Andžans.

«Šis solis ir dabiska mūsu biznesa paplašināšana,» komentējot jaunumus, norāda koncerna Vitol Group prezidents un vadītājs Īans Teilors (Ian Taylor).

Jau ziņots, ka a/s Ventspils nafta lielākais akcionārs šogad martā noslēdzis ilgtermiņa līgumu par jēlnaftas piegādi no Rosņeftj.

Vitol ienākumi 2012. gadā sasniedza 303 miljardus ASV dolāru, kas bija par 6 miljardiem dolāru vairāk nekā 2011. gadā. Pagājušajā gadā pieaudzis arī Vitol naftas un naftas produktu tirdzniecības apjoms, kas 2012.gadā sasniedza 273 miljonus tonnu. Salīdzinājumam, 2011. gadā tas bija 264 miljoni tonnu. Šajā apjomā netiek iekļauta dabasgāze (1,430 teravatstundas), elektrība (178 teravatstundas), akmeņogles (25,2 miljoni tonnu), oglekļa kvotas (113,5 miljoni tonnu) un ķimikālijas.

Lai arī Latvijā oficiālais bezdarba līmenis ir 14,3%, tomēr darbnieku deficīts ir vairākās nozarēs; uzņēmēji speciālistus piesaista no augstskolām un raugās ārvalstu virzienā.

Trauslo stabilitāti varētu lauzt nodokļu palielināšana

Parādu skaits vairs strauji nepieaug, cilvēki rūpīgāk vērtē savu finanšu situāciju un atmaksā kredītus.

Intervija

Vitol glābjot, kas glābjams

«Mūsu interesēs ir mēģināt šo kādreiz lepno Latvijas kompāniju - Latvijas Kuģniecību - glābt, jo tās stāvoklis ir bīstami pietuvojies bankrotam,» tā intervijā saka Vitol pārstāvis Marks Vērs, norādot arī, ka naftas vada lietā sperti pareizi soļi.

Budžets

Lielas izmaiņas budžetā nesola

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Vitol būtu gatavs apspriest sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā.

To intervijā DB saka lielākā a/s Ventspils nafta īpašnieka Vitol Group pārstāvis Marks Vērs. Vitol grupas uzņēmumu darbība Latvijā ritot veiksmīgi, uz kājām pamazām nostājas arī Latvijas kuģniecība. Savukārt attiecībā uz Venecuēlas naftas tranzīta piesaisti, M. Vērs neizslēdz, ka nākotnē šāda iespēja Ventspilij tomēr varētu būt.

650 518 vēlētāju izsaka neuzticību Saeimai

Referendumā par 10. Saeimas atlaišanu piedalījušies 687 304 balsstiesīgie vēlētāji, kas veido 71% no šo Saeimu vēlējušajiem 967 162 vēlētājiem pērnruden.

Reportāža

Šodien Vitol atklāj pārstāvniecību Baltijas valstīs un biroju Rīgā, Latvijā. Rīga kļūs par Vitol reģionālo tirdzniecības centru un pārvaldīs grupas energoproduktu plūsmu Baltijas reģionā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Roberts Kirkups (Robert Kirkup), Vitol pārstāvniecības Baltijas valstīs valdes priekšsēdētājs, sacīja: «Tas apliecina, ka Vitol uzskata Latviju par mūsu darbības svarīgu daļu, un pierāda, ka mēs ticam iespējām Latvijas enerģētikas nozarē.»

Vitol strādā enerģētikas un izejmateriālu nozarē. Uzņēmuma pamatdarbības virzieni ir tirdzniecība un loģistika, tas strādā arī tādās jomās kā naftas produktu attīrīšana, kuģniecība, termināļu bizness, izpēte un ražošana, enerģijas ražošana, ieguve un mazumtirdzniecība.

Uzņēmums ir dibināts Roterdamā 1966. gadā, un pašlaik tam ir gandrīz 40 biroju visā pasaulē. Grupas apgrozījums 2013. gadā bija 307 miljardi USD.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Vitol, kas ir a/s Ventspils nafta lielākais akcionārs, ienākumi 2012. gadā sasniedza 303 miljardus ASV dolāru, kas ir diviem procentiem vairāk nekā 2011. gadā.

Pērn palielinājies arī Vitol naftas un naftas produktu tirdzniecības apjoms, 2012. gadā sasniedzot 273 miljonus tonnu, kamēr 2011.gadā tas bija 264 miljoni tonnu. Šajā apjomā gan netiek iekļauta dabasgāze (1,430 teravatstundas), elektrība (178 teravastundas), akmeņogles (25,2 miljoni tonnu), oglekļa kvotas (113,5 miljoni tonnu) un ķimikālijas.

Vitol nodarbojas ar enerģijas fizisku tirdzniecību un loģistiku, un pērn bija viens no lielākajiem spēlētājiem kuģošanas biznesā – kopumā veikti teju 5500 frakta reisi, piegādājot naftu un naftas produktus visā pasaulē. Grupa turpina izvērtēt jaunas investīciju iespējas dažādos enerģētikas biznesa sektoros, un pērn īstenoja vairākus projektus Āfrikas tirgū, Šveicē, Vācijā, ASV un citviet pasaulē.

Ekonomikas ministrijai (EM) 75% naftas produktu – degvielas – drošības rezervju uzglabāšana Eiropas Savienības (ES) teritorijā izmaksās 8,968 miljonus latu, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētais paziņojums. Naftas produktu rezerves uzglabās Šveicē reģistrētā Vitol SA un ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ģimeni saistīta Latvijas kompānija Baltimar VT.

Publiskotā informācija atklāj, ka ministrijas izsludinātajā konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu valsts naftas produktu – degvielas – rezervju izveidei 75% apmērā ES dalībvalstu – Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Latvijas – teritorijā, pirmās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā saņemts viens piedāvājums, taču konkurss pārtraukts, ņemot vērā nesamērīgi augsto piedāvāto cenu par vienas tonnas naftas produktu uzglabāšanu vienam mēnesim, kas būtiski ietekmēs benzīna cenu mazumtirdzniecībā.

Otrās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā pieteicies viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – Šveicē reģistrētā kompānija Vitol Sa, kuras piedāvātā līgumcena ir 8,551 miljons latu. Arī trešās kategorijas degvielas rezervju 75% apmērā uzglabāšanas konkursā pieteicies viens pretendents, kas arī atzīts par uzvarētāju – Latvijā reģistrētā kompānija Baltimar VT, kuras piedāvātā līgumcena ir 417,1 tūkstotis latu.

Vitol Group – AS Ventspils nafta lielākais akcionārs – un Helios Investment Partners vienojušies par 60% mantisko tiesību un 51% balsstiesību iegādi 276 miljonu ASV dolāru vērtībā Rietumāfrikas naftas un gāzes uzņēmumā Oando Plc. Uzņēmuma Oando galvenā mītne atrodas Nigērijā, bet pārstrādes un tirdzniecības vietas atrodas arī Rietumāfrikā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Mantisko tiesību un balsstiesību iegāde vēl jāapstiprina kontrolējošām un uzraudzības iestādēm, kā arī ir jāveic parastās pirkuma cenas korekcijas, tostarp attiecībā uz apgrozāmo kapitālu.

Pēc iegādes apstiprināšanas tiks izveidots jauns, neatkarīgs pārstrādes un mazumtirdzniecības uzņēmums, kurā ietilps vairāk nekā 400 degvielas uzpildes stacijas Nigērijā, kā arī noliktava, kurā būs iespējams uzglabāt kopumā 84 000 tonnu kravu. Uzņēmums paplašinās savu darbību, pārņemot daļas piegādes un beztaras izplatīšanas uzņēmumā Ganā un sniedzot sašķidrinātās naftas gāzes uzpildīšanas un izplatīšanas un smēreļļu tirdzniecības pakalpojumus.

Energoresursu tirgotājs "Vitol Group" līdz gada beigām plāno pilnībā pārtraukt Krievijas izcelsmes jēlnaftas un tās produktu tirdzniecību.

"Vitol" tirgotās Krievijas naftas apmērs otrajā ceturksnī būtiski kritīsies, jo samazināsies pašreizējās līgumsaistības," norāda uzņēmuma preses pārstāvis.

Kompānija plāno pārtraukt Krievijas jēlnaftas un tās produktu tirdzniecību, ja vien netiks saņemti citi norādījumi, un šo procesu paredzēts pabeigt līdz 2022.gada beigām.

"Vitol" arī uzsver, ka neslēgs jaunus līgumus par Krievijas jēlnaftas un tās produktu tirdzniecību. Līdz šim uzņēmums Krievijas naftu iepircis jau esošo līgumu ietvaros.

"Vitol" grupā Latvijā ietilpst kuģu pārvaldības sabiedrība SIA "LSC", naftas terminālis SIA "Ventspils naftas termināls", cauruļvada īpašnieks SIA "LatRosTrans" un loģistikas operators SIA "Vitol Baltics".

A/s Ventspils nafta lielākais akcionārs noslēdzis ilgetermiņa līgumu par jēlnaftas piegādi no Rosņeftj.

2013. gada 4. martā Rosņeftj parakstījis ilgtermiņa līgumus ar divām pasaules vadošajām tirdzniecības kompānijām Glencore un Vitol par jēlnaftas piegādi. Līgums ar Glencore paredz jēlnaftas piegādes apjomus līdz 46,9 milj. t, bet līgums ar Vitol – līdz 20,1 milj. t. Pirms piegāžu uzsākšanas Rosņeftj jāsaņem priekšapmaksa līdz 10 miljardiem ASV dolāru.

«Šie līgumi ir izdevīgi visām pusēm: tie veicina Rosņeftj resursu bāzes attīstību, garantē stabilas piegādes Glencore un Vitol, nodrošina energoresursus gala patērētājiem, un ilgtermiņā dos iespēju optimizēt pārvadāšanas un loģistikas ķēdes jēlnaftas un naftas produktu tirdzniecībā,» sacījis Rosņeftj prezidents un valdes priekšsēdētājs Igors Sečins.

Latvija var zaudēt naftas cauruļvadu uz Ventspili un pat teorētisku iespēju jebkad atjaunot naftas tranzītu pa cauruļvadu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Latviju šķērsojošā maģistrālā naftas cauruļvada īpašnieks SIA LatRosTrans (66% pieder as Ventspils nafta, no kuras 49% pieder Euromin Holdings Kipra, publiski sauc sevi ar Vitol; un 34% pieder Transņeftj, Krievija) uzsācis kopš 2003. gada nestrādājošajā cauruļvadā esošās tehnoloģiskās naftas izsūknēšanu, visticamāk, lai pārdotu to pasaules tirgū. Taču bez šīs naftas cauruļvads jau pēc neilga laika pārvērtīsies par naftas tranzītam nederīgu cauruli - par metāllūžņiem.

«Par naftas tranzītu pa caurļvadu uz Ventspili jau pavisam drīz varēs sākt stāstu ar pasakām raksturīgo «Reiz bija…» Un ne tāpēc, ka naftas pārsūknēšana pa cauruļvadu patlaban nenotiek. Cauruļvads līdz šim uzturēts tādā stāvoklī un kārtībā, ka, tranzītam atsākoties, tas var jebkurā laikā uzsākt naftas pārsūknēšanu. Īstais iemesls pesimismam ir tas, ka vieglas peļņas dēļ šobrīd tiek iznīcināts pats cauruļvads,» tā situāciju raksturo vairāki aptaujātie.

AS Ventspils nafta lielākais akcionārs Vitol Group (Vitol), kas arī ir, paziņojis, ka iegādāsies 50% Sargeant Marine (Sargeant) – pasaulē lielākā asfalta tirdzniecības, uzglabāšanas un transportēšanas uzņēmuma. Darījuma summa netiek atklāta, teikts paziņojumā medijiem.

Viens no Sargeant uzņēmējdarbības virzieniem ir starptautiskā tirdzniecība. Uzņēmums piegādā asfaltu klientiem visā pasaulē un diviem stratēģiski izvietotiem termināliem Nīderlandē un Rumānijā.

Paredzams, ka pēc darījuma noslēgšanas uzņēmums tirgos aptuveni 1,3 miljonus tonnu asfalta gadā. Uzņēmējdarbības centri atradīsies Floridā, Londonā un Singapūrā. Jaunā uzņēmuma rīcībā būs trīspadsmit specializētie kuģi, kas veidos pasaulē otro lielāko ISO asfalta konteineru floti. Tiks arī izmantota piekļuve Vitol asfalta ražotnēm visā pasaulē.

Komentējot darījumu, Sargeant vadītājs Daniels Seržants (Daniel Sargeant) sacīja: «Mēs priecājamies par iespēju apvienot spēkus ar Vitol. Mūsu jaunā partnerība ļaus klientiem arī turpmāk izmantot mūsu speciālistu zināšanas, turklāt viņi saņems papildu atbalstu no pasaulē vadošā enerģijas tirdzniecības uzņēmuma.»

Vitol sadarbībā ar Helios Investment Partners vienojies par Shell vairākuma naftas pārstrādes uzņēmu akciju iegādi Āfrikā kopā par aptuveni 1 miljardu dolāru.

Saskaņā ar šo vienošanos divi kopuzņēmumi turpmāk nodrošinās Shell degvielas un smērvielu pieejamību 14 Āfrikas valstīs ar Shell zīmolu. Viens kopuzņēmums nodarbosies ar Shell eļļas produktiem, to izplatīšanu un mazumtirdzniecību 14 Āfrikas valstīs, ar potenciālu nākotnē pievienot vēl piecas valstis. Vitol un Helios piederēs 80% uzņēmuma, bet pārējie 20% - Shell. Otrs uzņēmums, kurā 50% piederēs Shell un 50% Vitol un Helios, nodarbosies ar Shell esošajām smērvielu jaukšanas rūpnīcām septiņās valstīs un uzraudzīs attiecības ar lielākajiem izplatītājiem katrā valstī, kurā darbojas galvenais kopuzņēmums, kā arī veiks vairākas citas darbības.

Latvijas Finiera mazais akcionārs Armands Apfelbaums aicina apvienoties akcionārus, lai varētu akcijas pārdot dārgāk vai iegūt ietekmi Biķu ģimenes kontrolētajā uzņēmumā.

Armands Apfelbaums kopā ar profesionāliem konsultantiem gatavs sameklēt investorus, izņemot Sveza Invest Limited, kas gatavi ieguldīt Latvijas Finiera attīstībā. «Labākos dzīves gadus esmu pavadījis uzņēmumā un ir pietiekami daudz domubiedru,» optimistiski par savu ieceri noskaņots mazais akcionārs.

Mediji

Dienas abonenti laikrakstu saņems arī sestdienās

Mums ir iespēja atgriezties biznesa nišā, kurā Abonēšanas centram Diena (ACD) ir laba pieredze, tā ACD ģenerāldirektore Jolanta Māziņa

Tirgvedība

Spēle ir beigusies