Jaunākais izdevums

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

Vai situācija varētu atkal radikāli mainīties?

Domāju, ka ne, jo arestētā daļa nav noteicošā.

Vai ir tiesa, ka Ventbunkers nonācis Vitol kontrolē?

Nē. Ventbunkera meitas kompānija AS Latvijas Naftas Tranzīts (LNT) gan ir pārdevusi tai piederošos 43% AS Ventspils nafta (VN) akciju par 80 milj. eiro. Zināms, ka Vitol pārņēmis savulaik Oļegam Stepanovam piederošo AS Topmar Baltic Investments (pieder 13,34% Ventbunkera akciju), bet mēs nekādu viņu aktīvu līdzdalību nejūtam.

Tad iznāk, ka Ventbunkeru kontrolē valsts caur R. Meroni un jūs komunicējat ar viņu?

Jā. Savukārt akcionāru ikdienas sarunas notiek starp R. Meroni un Olafu Berķi.

Vai akcionāru strīdi ar dažādu apsardzes kompāniju piesaistīšanu vairs nenotiek?

Nē. Šobrīd visi akcionāri rūpējas par uzņēmuma izaugsmi un labklājību.

Pievēršoties uzņēmuma pamatdarbībai, ar ko Ventbunkers nodarbojas?

Ventbunkers ir viens no vadošiem naftas produktu pārkraušanas termināliem Ventspils ostā, kas uzglabā un pārkrauj tumšos un gaišos naftas produktus. Pārsvarā kravas tiek atvestas pa dzelzceļu un tālāk tiek vai nu uzglabātas vai aizvestas ar kuģi. Taču produkcija tiek arī atvesta ar kuģi, uzglabāta un atkal aizvesta tālāk ar kuģi.

Vai pamatā izmantojat AS Baltijas Ekspresis dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus?

Jā, bet vienmēr izvērtējam visu pārvadātāju iespējas, jo katrs gadījums ir individuāls. Visbiežāk diskutējam ar Baltijas Ekspresi par labākām cenām, ja redzam, ka, piemēram, citiem termināļiem SIA LDz Cargo ilgtermiņā var iedot labāku cenu.

Kāda ir Ventbunkera sadarbība ar VN?

VN šobrīd ir viens no mūsu lielākajiem klientiem, un plānojam, ka arī 2016. gadā tā būs. VN īpašnieks Vitol grupa patlaban izmanto visu mūsu rezervuāru kapacitāti gaišajiem naftas produktiem kā uzglabāšanas, tā arī pārkraušanas jomā.

Vai viņi var bez jums strādāt?

Protams, taču mēs varam piedāvāt plašākas iespējas – nodrošinot lielāku kapacitāti un Ventbunkers infrastruktūru, piemēram, viņiem nav savu piestātņu, un viņi izmanto mūsējās, par ko tiek slēgti attiecīgi līgumi. Līdz šim dzīvojām stipras konkurences apstākļos, tādēļ slēdzām līgumu tikai uz gadu. Taču šobrīd ir sarunu etaps, kura rezultātā mēs varētu ar viņiem noslēgt ilgtermiņa līgumu, jo ir atrisinātas ilglaicīgas savstarpējās problēmas.

Vai jums šobrīd ir arī citi klienti?

Otrs ir Litasco, kas ir Lukoil meitas kompānija. Tā arī lielākoties ir bijis, ka mums ir viens liels klients tumšo naftas produktu jomā, otrs – gaišajiem, un jaudas ir sadalītas uz pusēm. Ar šiem diviem klientiem visas termināļu jaudas ir faktiski aizņemtas. Līdz ar to jau tuvākajā laikā mēs plānojam dažādas jaudas pilnveidošanas un aprīkojuma modernizācijas iespējas.

Vai divi klienti vien nav pārāk liels risks?

Par nākamo gadu ir skaidrs, ka Vitol pieejamās jaudas pat palielināsim. Tumšo naftas produktu jomā, iespējams, mainīsies kādi līguma nosacījumi, bet mēs ceram, ka arī Litasco paliks.

Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs A. Lembergs mēdz norādīt uz to, ka termināļi neizmanto visas savas jaudas, kā rezultātā brīvosta mazāk ieņem nodevās. Cik noslogoti esat?

Jā, mēs šobrīd pārkraujam daudz mazāk nekā iepriekš, taču iemesls tam ir līguma nosacījumi, piemēram, ar Vitol mēs veicam uzglabāšanu par noteiktu cenu mēnesī, nevis par konkrētu apjomu. Līdz ar to uzņēmumam nekas netiek zaudēts, arī tādā gadījumā, ja tiek pārkrauts mazāks apjoms. Kompānijas peļņas rādītājus tas nav negatīvi ietekmējis. 2013. g. Ventbunkera peļņa bija 19 milj. eiro, pērn 17 milj., šogad 11 mēnešu laikā neauditētā peļņa ir jau virs 15 milj. eiro. Loģiski, ka akcionārs skatās citādi– uz peļņu – nekā brīvostas pārvalde – uz kravu apgrozījumu.

Cik būtisks faktors jūsu konkurētspējā ir dzelzceļa tarifi, ņemot vērā, ka Ventspils ir tālāk no valsts austrumu robežas nekā Rīga?

Latvijas dzelzceļa infrastruktūras tarifu maksa ļoti būtiski ietekmē Ventspils ostas konkurētspēju, jo vest kravas no robežas uz Ventspili ir daudz dārgāk nekā, piemēram, uz Rīgu. Viens no mūsu klientiem aizgāja uz Rīgu tieši tarifu atšķirības dēļ, kas ir ap diviem eiro/t. Kaut arī Rīgā viņiem bija grūtāk strādāt un viņi gribēja nākt atpakaļ, viņi nevar savai vadībai pamatot, kāpēc būtu jāmaksā šī divu eiro starpība. Turklāt Latvijas dzelzceļa infrastruktūras tarifu maksa ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā – 9,97 eiro par vienu dzelzceļa kilometru, Lietuvā tā ir 7,14 eiro, bet Igaunijā – 4,63 eiro. Mums kā uzņēmumiem dzelzceļa maksas tarifu jautājums ir ļoti būtisks attīstībai un jaunu klientu piesaistīšanai, tostarp esošo klientu noturēšanai.

Tad kāpēc Litasco joprojām strādā ar jums?

Jo šobrīd reģionā mums nav konkurences – jaudu un aprīkojuma ziņā. Būtībā reģionā nav daudz termināļu, kas strādātu ar tumšajiem naftas produktiem.

Vai runājat arī ar baltkrieviem?

Jā, esam sarunu procesā, tikko ir sāktas sarunas, bet šobrīd vēl nav definētas visas viņu vajadzības. Viņiem ir interese iesaistīties Ventbunkerā, bet viņi negrib maksāt par to naudu, toties solot kravu apgrozījumu ilgtermiņā. Šīs sarunas gan, visdrīzāk, varētu būt aktuālas 2017. gadā.

Vai jums ir arī kādi attīstības vai modernizācijas plāni?

Jā, mēs nemitīgi domājam par dažādām attīstības iespējām, lai modernizētu un pilnveidotu Ventbunkera piedāvājumu klientiem. Pēdējo gadu laikā jau ieguldīti vairāki desmiti miljonu eiro, apbūvējot un aprīkojot ar tehnoloģijām piegulošo teritoriju. Lielākais ieguldījums ir izliešanas estakādes izbūve un septiņu rezervuāru parks. Šobrīd šī infrastruktūra nodrošina lielāko Ventbunkera pārkraušanas jaudu.

Tuvākā perspektīvā tiek domāts par tālāku estakādes aprīkojuma modernizāciju, katlumājas pielāgošanu lētākiem alternatīvajiem kurināmā veidiem, arī atsevišķu tehnoloģisko mezglu modernizāciju. Savukārt tālākā perspektīvā tiek apspriesta termināla apbūves un attīstības nākamā fāze – jauna estakāde un vēl viens rezervuāru parks. Investīcijas varētu būt pat vairāku desmitu miljonu eiro apmērā.

Vai jums ļaus to darīt?

Protams, izjūtam, ka šobrīd sadarbība ar brīvostu un pašvaldību nav tā labākā, bet nav arī naidīgas attieksmes pret mums. Domāju, ka iespējas ir.

Kādas vēl jums ir attīstības iespējas?

Kā liecina pasaules prakse, arī mums nākotnē viennozīmīgi kā akcionārs būs jāpiesaista kāds kravu īpašnieks. Bez partnera uzņēmums nevarēs attīstīties, un tas attiecas arī uz sauskravu termināļiem. Piemēram, Kālija parku, kura valdē es esmu, agri vai vēlu būs jāpiesaista kāds kravu īpašnieks kā akcionārs, jo nav variantu strādāt citādāk.

Problēma ir tā, ka Latvijas valstij nav vienota ilgtermiņa redzējuma par visu transporta nozari un tās attīstības virzieniem. Ņemot vērā to, ka Krievijas plānos ir pārorientēt kravu plūsmu uz savām ostām, ignorējot mūsu reģionu, sekas ilgtermiņā var būt bēdīgas, ja neatradīsim ne jaunus tirgus, ne jaunus partnerus. Jau ilgāku laiku nozarē runā par akūtu kravu diferencēšanu, un valstij šajā jomā uzņēmumi būtu jāatbalsta.

Ko tad citu varētu darīt sauskravu termināļi?

Piemēram, Kālija parku varētu pārveidot par graudu termināli, un tam nav nepieciešamas milzīgas investīcijas, bet ir jāredz tajā reāla interese. Pagaidām vēl Krievijas minerālmēslu īpašniekiem Ventspils ir interesanta, iespējams, tādēļ viņi tur Kālija parku tukšu, lai nonāktu pie labas pārdošanas cenas.

Cik īsti lemttiesīgi šobrīd ir Ventbunkera akcionāri? Proti, vai, piemēram, R. Meroni varētu rīt pārdot termināli Krievijas kravu īpašniekiem?

Viņam ir jāprasa atļauja procesa virzītājam, kas šobrīd ir tiesa.

Vai jums ir jau konkrēts plāns?

Šobrīd meklējam stratēģiskos partnerus kravu īpašnieku vidū – ne Ventbunkerā, bet citos termināļos. Uzskatu, ka valstij, iespējams, būtu izdevīgāk, ja šie aktīvi tiktu pārdoti. Savulaik prokuratūra pauda viedokli, ka arestētais procents tiktu noguldīts valsts kasē, līdz ar ko valstij būtu pilnīgi skaidra arestētā manta, nevis kā tas ir šobrīd – neskaidrs aktīvs.

Kas to traucē darīt?

Jāatzīst, ka interese šobrīd ir ļoti liela. Līdz līguma slēgšanai varētu nonākt, iespējams, jau nākamā gada laikā.

Vai SIA Baltic New Technologies piedāvātais 420 milj. eiro vērtais naftas pārstrādes rūpnīcas projekts Ventspilī ir reāls?

Es drīzāk skatos uz to, kā uz pasaku, kas tuvākajā laikā nerealizēsies.

Atgriežoties pie dzelzceļa tarifiem, vai to izmaiņas ir vienīgais risinājums Ventspils ostas attīstībai?

Dzelzceļa jomas, tostarp tarifu sakārtošana ir viens no nosacījumiem, jo pretējā gadījumā klientus zaudēs arī Rīga. Sākotnējais risinājums ir tarifu izlīdzināšana, nosakot vienādus tarifus no robežas uz visām ostām. Pēc tam var runāt par dzelzceļa restrukturizāciju, kur gan pieļauju, ka varētu būt pretestība no valsts puses. Diemžēl šobrīd nav ne satiksmes ministra, ne dzelzceļa vadītāja.

Tad ko jūs reāli varat panākt šajā politiskajā situācijā?

Pastiprināsim diskusiju publiskajā telpā. Saistībā ar tarifu jautājumiem jau strādā Satiksmes ministrijas izveidota darba grupa. Līdz šim nesapratām, kāpēc Ekonomikas ministrija vēlas nodot Valsts Dzelzceļa administrācijas funkcijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK). Ceturtdien tas kļuva skaidrs, proti, ministrija izsludināja konkursu uz SPRK priekšsēdētāja un četru padomes locekļu amatiem, lai, iespējams, būtu lielāka ietekme uz to.

Vai valsts līmenī vajadzētu izlemt par ostu specializāciju?

Tas būtu loģiski. Ja uzņēmumu īpašnieki visās pilsētās rīkotos saprātīgi, tas arī būtu iespējams. Diemžēl šobrīd valsts politika šajā jomā vispār nav skaidra. Un valsts atbalsts komersantiem ir līdz brīdim, kamēr tas neskar kādas ar partijām saistītas ekonomiskās grupas intereses. Uzskatu, ka valstij svarīgus, stratēģiskus jautājumus, piemēram, dzelzceļa tarifu maksas noteikšanu, vajadzētu izcelt ārpus šīm partiju interesēm. Tāpat esam pret B kategorijas piesārņojošo darbību atļauju izsniegšanas nodošanu pašvaldības kompetencē, tas jāvērtē attiecīgi neietekmējamai institūcijai, kas nepārstāv atsevišķu partiju vai lobija intereses.

Vai saistībā ar Ventbunkera piedāvājumu, investēt AirBaltic, ir runa par LNT 80 milj. eiro ieņēmumiem no VN akciju pārdošanas?

Nevajag domāt, ka tie ir vienīgie mūsu līdzekļi. Ventbunkers ir viena no lielākajām Latvijas kompānijām ar stabilu finansiālo pamatu. Pēdējo gadu laikā uzņēmuma ekonomiskie rādītāji liecina par produktīvu un sekmīgu darbību. Kā jau minēju, pēdējos gados uzņēmums strādājis ar peļņu vairāku desmitu miljonu eiro apmērā. Pēc akcionāru lēmuma iepriekšējo gadu Ventbunkera peļņa ir atstāta uzņēmuma rīcībā. Šādu piedāvājumu AirBaltic izteicām pēc akcionāru un vadības rūpīgām pārdomām, jo mums tas dod iespēju investēt potenciālu valsts aktīvu, kurš mums ir uzticēts pārvaldīt, labam mērķim – nacionālajai aviokompānijai.

Kā jūs redzat iespēju varbūtējās investīcijas atpelnīt?

Sarunā ar AirBaltic vadītāju Martinu Gausu vienojāmies: ja valsts to atļaus, parakstīsim ar AirBaltic konfidencialitātes līgumu, lai varētu iepazīties ar nacionālās aviokompānijas finanšu datiem. Tikai tad var noteikt summu, ko esam gatavi ieguldīt. Konrētus datus nezinot, tomēr šķiet, ka investīcijas būtu iespējams atgūt, vēlāk piesaistot stratēģisko investoru. Galvenais apsvērums gan bija tas, ka šāds ieguldījums dotu iespēju jau citā līmenī diskutēt ar valsti par ieprieš minētajiem stratēģiskajiem jautājumiem.

Kāds garantijas sev prasīsiet?

Kā jau visās biznesa sarunās, mēs mēģināsim panākt pēc iespējas labvēlīgākus noteikumus, bet nesagaidām, ka varēsim iziet pilnībā ar nulles risku.

Vai runāsiet ar valsts izvēlēto Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš vēl nav veicis 52 milj. eiro ieguldījumu, kas liek uzdot jautājumu par šīs naudas esamību vispār?

Par to, vai runāsim konkrēti arī ar viņu, vēl neesam lēmuši, taču esam vērsušies tieši pie Satiksmes ministrijas un AirBaltic. Ar AirBaltic jau esam tikušies un vienojušies izskatīt dažādus iespējamās sadarbības modeļus un detalizētāk iepazīties ar uzņēmuma operatīvās darbības rādītājiem, vēlāk atgriežoties pie iespējamās sadarbības sarunām un investīciju iespējām lidsabiedrības airBaltic attīstībā.

Mūsu bažas ir par to, ka tādā gadījumā, ja līgums tiek noslēgts ar investoru no Vācijas, iespējams, brīdī, kad jāskaita nauda, var izrādīties, ka tās pēkšņi nav. Un tad jau ir pagājis diezgan smags ziemas posms lidsabiedrībai, līdz tā divu trīs mēnešu laikā stāv bankrota priekšā. Un tajā brīdi parādās kāds cits shēmotājs, kā princis baltā zirgā, kas grib par sviestmaizi šo kompāniju pievākt sev. Sarunā ar M. Gausu gan uzsvērām: ja Girmesa kungs veiks ieguldījumus un viss būs kārtībā, mēs uz sadarbību neuzstāsim. Aviācija nav mūsu pašmērķis, un mēs neplānojam šajā nozarē iespraukties par katru cenu. Viņa nostāja šobrīd ir tāda, ka nav iemesla bažīties par esošo investoru un būtu nekorekti grūtā brīdī atrastam investoram bāzt degunā kādu citu. Taču AirBaltic bija priecīgi, ka viņiem vismaz ir arī alternatīva iespēja.

Vai šai izpētei ņemsiet kādu konsultantu, piemēram, pēdējā laikā populāro Prudentia?

Par to šobrīd vēl neesam izlēmuši, bet, pēc manām domām, Prudentia tā nebūs.

Kādi būs tālākie soļi?

Šobrīd ir jāiepazīstas ar lidsabiedrības faktiskajiem finanšu rādītājiem un tad attiecīgi jāvienojas par sadarbības modeli un iespējām, par pamatu ņemot jau sagatavoto akcionāru līgumu, un tad jāskatās, vai tas mūs pilnīgi apmierina, vai gribam ko mainīt. Pieļauju, ka šogad gan nekādi lieli jaunumi vairs nebūs gaidāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventbunkers pārsteigts par satiksmes ministra izteikumiem

Dienas Bizness,09.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Ventbunkers šodien izplatītā paziņojumā pauž pārsteigumu par satiksmes ministra Ulda Auguļa izteikumiem plašsaziņas līdzekļos, ka AS Ventbunkers kā nacionālās aviokompānijas investora kandidatūra vairs netiek izskatīta.

AS Ventbunkers neesot saņēmis nekādu oficiālu atteikumu no aviokompānijas airBaltic vai Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. AS Ventbunkers norāda, ka jau sākotnēji nezināmu iemeslu dēļ tika novilcinātas uzņēmuma iespējas iepazīties ar lidsabiedrības faktisko finansiālo stāvokli, lai varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu.

Neskatoties uz to, ka šā gada janvārī tika parakstīts informācijas neizpaušanas līgums starp AS Air Baltic Corporation un AS Ventbunkers, uzņēmums vēl joprojām neesot saņēmis pieeju finanšu un juridiskajiem dokumentiem padziļinātās izpētes veikšanai.

Eva Ciniņa, AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja, komentē: «Mēs esam nepatīkami pārsteigti par satiksmes ministra medijos pausto noraidījumu Ventbunkers kā airBaltic investora piesaistīšanai, pat neizskatot mūsu investīciju piedāvājumu, un, neskatoties uz to, ka jau vairākus mēnešus esam piedalījušies iespējamās sadarbības sarunās ar airBaltic un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Taču tajā pašā laikā tas izskaidro to, kādēļ līdz šim ir bijusi vilcināšanās saistībā ar visas nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, lai Ventbunkeram būtu iespēja padziļināti iepazīties ar aviokompānijas finansiālo situāciju un nepieciešamajiem juridiskajiem dokumentiem un varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

DB analizē: Valsts nekontrolē Meroni rīcību

Sandris Točs, speciāli DB,29.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventbunkers un airBaltic uzsāk sarunas par investīciju piesaisti

Lelde Petrāne,17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, atsaucoties uz AS Ventbunkers paziņojumu par gatavību investēt Latvijas nacionālajā aviokompānijā airBaltic, notikušas pirmās sarunas starp AS Ventbunkers un AS Air Baltic Corporation valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu.

Šādu informāciju sniedza Edgars Ciniņš, AS Ventbunkers valdes loceklis.

Sarunu laikā abas puses vienojušās izskatīt dažādus iespējamās sadarbības modeļus un detalizētāk iepazīties ar uzņēmuma operatīvās darbības rādītājiem, vēlāk atgriežoties pie iespējamās sadarbības sarunām un investīciju iespējām lidsabiedrības airBaltic attīstībā. Sarunu laikā konkrēta summa par investīciju iespējamo apjomu netika nosaukta.

E. Ciniņš komentē: «Mēs šobrīd piedāvājam alternatīvu iespēju, lai airBaltic būtu iespēja izvērtēt un pieņemt maksimāli izdevīgāko investora piedāvājumu.»

Skaidrojot Ventbunkers interesi par airBaltic, E. Ciniņš norāda, ka šis ir pārdomāts uzņēmuma akcionāru lēmums, kas nav pieņemts vienas dienas laikā. Lai netiktu radīta lieka ažiotāža, par Ventbunkers lēmumu un iespējamām investīcijām airBaltic netika paziņots agrāk, taču to veicinājusi valdības krišana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic zīmola vēsture: no Saab 340 līdz Airbus

Laura Mazbērziņa,10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ventspils ostas termināļi noliedz saistību ar Krievijas dīzeļdegvielas jaukšanu

LETA,13.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prudentia: SM neizlēmības dēļ airBaltic var zaudēt vairākus miljonus eiro un jauno lidmašīnu iegādes kontraktu

LETA,18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Satiksmes ministrijas (SM) neizlēmības dēļ nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic netiks piesaistīts investors, tad uzņēmums zaudēs vairākus miljonus eiro vērtos avansa maksājumus par Bombardier lidmašīnām, kā arī izdevīgi noslēgto līgumu ar šo ražotāju, sacīja finanšu konsultanta Prudentia valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Viņš skaidro, ka nepieciešamie ieguldījumi - 130 miljonu eiro apmērā - vienā dienā ne valstij, ne investoram nav jāmaksā. Tomēr esot jāsaprot, ka, lai finansētu darījumu ar lidmašīnu ražotāju Bombardier un realizētu uzņēmuma biznesa plānu, airBaltic ir svarīgi sasniegt pozitīvu pašu kapitālu.

Saskaņā ar 2014.gada biznesa pārskatu kompānijai ir 170 miljonu eiro negatīvs pašu kapitāls. Šogad gan esot notikuši būtiski un pozitīvi procesi. Valsts pēc tiesas aizlieguma noņemšanas kompānijā ir kapitalizējusi 83 miljonus eiro. airBaltic esot arī tuvu tam, lai noslēgtu izlīgumu ar Rīgas lidostu. Tas došot pozitīvus rezultātus, turklāt kompānija, visticamāk, beigs gadu ar peļņu. Pašu kapitāls tad uzlabosies, bet aizvien būšot negatīvs. Tādejādi, veicot ieguldījumus jaunā emisijā 130 miljonu eiro apmērā, airBaltic būšot ar pienācīgi lielu pašu kapitālu, un tad sarunās ar bankām un lidmašīnu ražotāju Bombardier varētu nofinansēt kontraktu ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem, skaidro Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums AS Ventbunkers šorīt izplatījis paziņojumu, kurā pauž gatavību investēt Latvijas nacionālajā aviokompānijā airBaltic, aicinot AS Air Baltic Corporation valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu un uzņēmuma padomi, kā arī Latvijas Republikas Satiksmes ministriju pārrunāt investīciju iespējas lidsabiedrības airBaltic attīstībā.

Eva Ciniņa, AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja, paziņojumā skaidro: «Ventbunkers kā viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem ar stabilu finansiālo pamatu ir ieinteresēts pārrunāt investīciju iespējas nacionālajā aviokompānijā airBaltic. Uzskatu, ka ir svarīgi atbalstīt vietējās izcelsmes uzņēmumus, lai tiem būtu iespēja augt, attīstīties un radīt jaunas darba vietas tepat Latvijā. Līdz ar to, neskatoties uz jau uzsākto Vācijas investora piesaistes procesu, mēs esam gatavi sniegt aviokompānijai nepieciešamo atbalstu un pārrunāt investīciju iespējas airBaltic attīstībai.»

2014. gadā uzņēmuma apgrozījums veidoja 54 milj. EUR, uzņēmuma tīrā peļņa bija gandrīz 17 milj. EUR. 2014. gadā uzņēmumā ir pieaudzis pašu kapitāls un stiprinājušies likviditātes rādītāji, uzsver E. Ciniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB,07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

FOTO: Liela interese par dalību airBaltic Pilotu akadēmijā

Db.lv/ LETA,19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» otrdien rīkoja pirmo «Atvērto durvju dienu» kandidātiem, kuri izrādījuši interesi pievienoties jaunajai «airBaltic Training» Pilotu akadēmijai. Kopumā pasākumu apmeklēja vairāk nekā 200 interesenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, informē A/S «Air Baltic Corporation» Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

Papildināta ar 3.-6. rindkopu

«Mēs esam priecīgi redzēt tik lielu interesi no cilvēkiem jau pirmajā pieteikumu pieņemšanas nedēļā. Šī jaunā izglītības programma ir lieliska iespēja visiem, kuri vēlas veidot karjeru aviācijas nozarē, divu gadu laikā kļūstot par pilotiem. «airBaltic Training» Pilotu akadēmija ir unikāla izglītības programma, kas Baltijas valstīs līdz šim nav bijusi pieejama – mēs piedāvājam augsta līmeņa pilotu apmācības, kas nodrošinās darbu kā «airBaltic» pilotiem,» sacīja «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Aģentrūra LETA vēsta, ka «airBaltic» lidojumu vadības vecākais viceprezidents Pauls Cālītis «airBaltic» pasākumā informēja - nākamgad apmācībām, kas ilgs divus gadus, tiks uzņemti 24 cilvēki bez iepriekšējām zināšanām. Turpmākajos gados apmācāmo skaits pieaugs - 2019.gadā tas būs 55, 2020.gadā - 70, bet 2021.gadā - 100. Pirmā grupa mācības sāks 2018.gada martā, otra - nākamā gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: airBaltic obligāciju likme šī brīža situācijā uzskatāma par izdevīgu

LETA,09.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" piecu gadu obligāciju pārfinansēšanā galvenie izaicinājumi ir saistīti ar to, ka investori procentu likmēs pašlaik ieceno karu Ukrainā un ģeopolitiskos riskus, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas bija galvenais jautājums, kad mēs pirmo reizi gribējām obligācijas pārfinansēt. Retorika par karu ir tik negatīva, ka investori, īpaši no Rietumiem, šo risku vērtē ļoti augstu. Es nedomāju, ka mums kā NATO valstij šāds risks pastāv, jo mēs esam ļoti labi aizsargāti, bet finanšu institūcijas uz šo jautājumu raugās citādi," sacīja Gauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka "airBaltic" biznesa plānā ir paredzēts, ka par piecu gadu 200 miljonu eiro obligāciju, kuru termiņš beidzas jūlijā, pārfinansēšanu var nākties maksāt augstāku procentu likmi.

Tāpat aviokompānijas vadītājs minēja, ka ir iespējami arī citi risinājumi, piemēram, aizņēmums, kas gan nozīmētu augstāku procentu likmi, nekā iespējams iegūt, emitējot obligācijas. Tāpat ir iespējams, ka cits uzņēmums izpērk šīs obligācijas, vietā prasot "airBaltic" akcijas. Tomēr galvenais risinājums, pie kā "airBaltic" pašlaik strādā kopā ar konsultantiem, ir jauna obligāciju emisija par pieņemamu procentu likmi, ar kuru pārfinansēt tagadējās obligācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesam, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru, liecina informācija "Firmas.lv".

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais "airBaltic" pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

Patlaban kompānijas pamatkapitāls sastāv no 25 647 282 A kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akcijām, kuru nominālvērtība ir desmit centi.

"airBaltic", gatavojoties IPO, ir nolēmusi vienkāršot esošo uzņēmuma akciju struktūru. Tādējādi visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Tāpat akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu, teikts noteikumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālajā aviokompānijā airBaltic sākta pārbaude par dokumentu nopludināšanu, šodien žurnālistiem sacīja airBaltic vadītājs Martins Gauss.

Viņš stāstīja, ka tuvākajās dienās medijos parādīsies nopludināts dokuments, kas it kā piedāvā alternatīvu airBaltic attīstības plānu, paredzot sašaurināt līdzšinējo airBaltic darbību.

«Minētais dokuments nav izstrādāts tā, kā parasti izstrādājam biznesa plānus, un tas nav apskatīts uzņēmuma valdē. Mēs radām daudzus biznesa plānus, bet strādājam ar tiem, kuriem ir ekonomisks pamats. Kāds šajā nopludinātajā dokumentā ir iekļāvis savas idejas, nav informējis uzņēmuma vadību, bet 22.septembrī nopludinājis, lai pavēstītu, ka pastāv alternatīva airBaltic biznesa attīstībai,» informēja Gauss.

Viņš stāstīja, ka dokumentā piedāvāts samazināt airBaltic lidmašīnu floti līdz 17 lidmašīnām un samazināt galamērķu skaitu par 25. Dokumentā arī minēts, ka tādējādi airBaltic iegūs līdzekļus, lai gan minētā summa uzņēmumā nav apstiprināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic koncerna peļņa - 33,652 miljoni eiro; plāno piesaistīt papildu 100 miljonus eiro

LETA,05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 33,652 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2022.gadu, palielinājās par 33,5%, sasniedzot 667,982 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija. Vēl "airBaltic" plāno piesaistīt papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā, teikts kompānijas auditētajā 2023.gada pārskatā.

Gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

"Aviokompānija plāno ne tikai refinansēt 200 miljonus eiro, bet arī piesaistīt papildu 100 miljonus eiro, lai tādējādi uzlabotu naudas līdzekļu atlikumu un sekmētu turpmāku kapitālieguldījumu finansēšanu, kas saistīti ar uzņēmuma kapacitātes palielināšanu," skaidrots gada pārskatā.

Tajā arī minēts, ka "airBaltic" ir nolīgusi starptautiskas investīciju bankas un finanšu konsultantus un paralēli strādā pie dažādām refinansēšanas iespējām, tostarp pie iespējām piesaistīt līdzekļus publiskā parāda tirgū un privātā parāda tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc diviem gadiem varētu pārfinansēt 340 miljonu eiro vērtās obligācijas ar lētāku finanšu instrumentu, preses konferencē 8.maijā sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Komentējot obligāciju darījuma procentu likmi 14,5% apmērā, Jakovļevs norādīja, ka tie ir 49,3 miljoni eiro gadā, bet darījumā ir iestrādāta opcija, ka obligācijas var apmaksāt pēc diviem gadiem, pārfinansējot to ar lētāku instrumentu.

"Līdz ar to šie procentu maksājumi varētu aprobežoties ar diviem gadiem," papildināja Jakovļevs.

Viņš uzsvēra, ka "airBaltic" apzinās, ka tā ir augsta likme, bet vienīgā, kas patlaban aviokompānijai bija pieejama.

"Tas, protams, ir daudz vairāk nekā mēs maksājām līdz šim, kas atbilst reālajai tirgus situācijai, kad likmes un riska pakāpe ir augsta. "airBaltic" biznesa plāns paredz izaugsmi lidmašīnu flotes skaitā, kas var uzlabot rentabilitāti, tādēļ sagaidām, ka peļņas norma uzlabosies, lai apmaksātu šos procentus," sacīja Jakovļevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālas aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, taču tālākas valsts investīcijas lidsabiedrība neprasīšot, noskaidroja aģentūra LETA.

Kompānijas 2016.gada finanšu pārskatā minēts - lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru, 2017.gadā "airBaltic" strādās pie turpmākas pamatkapitāla palielināšanas, piesaistot papildu 50 miljonus eiro. Latvijas valdība ir uzstādījusi mērķi līdz 2017.gada beigām atrast lidsabiedrības stratēģisko investoru, tāpēc investora piesaistes process un pamatkapitāla palielināšana notiks vienlaicīgi.

airBaltic sabiedrisko attiecību vadītāja Alise Briede aģentūrai LETA apliecināja, ka aviokompānijas biznesa plānā Horizon 2021 ir iekļauta papildu kapitāla piesaiste ar mērķi stiprināt turpmāku lidsabiedrības izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, trešdien "airBaltic" investoru zvanā par pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Savukārt "airBaltic" apgrozījums 2024.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 16,5% un bija 339,3 miljoni eiro.

Gauss informēja, ka "airBaltic" salīdzināmie ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas jeb EBITDAR šogad pirmajā pusgadā bija 76,5 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 39,2% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Savukārt vidējais vietu piepildījums ir pieaudzis no 74,5% līdz 76,9%.

Gauss informēja, ka pirmā pusgada rezultāti ieņēmumu, EBITDAR un vietu piepildījuma ziņā ir augstākie lidsabiedrības vēsturē. Tomēr, neraugoties uz pozitīvajiem rādītājiem, "airBaltic" finanšu rādītājos ir arī zaudējumi, kas galvenokārt saistīti ar gaidāmo "Pratt&Whitney" dzinēju deficītu 2024.gadā, kā arī paātrinātām amortizācijas izmaksām, ko rada dzinēju pilnas apkopes pirms paredzētā termiņa, kas daļēji saistīts ar metāla pulvera piegādes problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" finansiāli tuvojas sabrukumam un Latvijas valdībai būs jāpieņem lēmumi par turpmāko rīcību, paziņojis igauņu aviācijas eksperts Tomass Petersons.

Petersona vērtējumā "airBaltic" ir diezgan vecmodīgs nacionālās lidsabiedrības modelis, kam nepieciešamas lielas investīcijas, tādēļ tuvākajā laikā nav gaidāms, ka lidsabiedrība nesīs peļņu.

Eksperts Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādīja, ka, viņaprāt, "airBaltic" biznesa modelis nav pareizs, jo tāda izmēra lidsabiedrībai nacionālās aviokompānijas biznesa modelis neatmaksājas. Viņš to salīdzināja ar agrākās Igaunijas nacionālās aviokompānijas "Estonian Air" mēģinājumiem paplašināties, kas prasa daudz laika un investīciju.

Igaunijas iepriekšējās nacionālās lidsabiedrības "Estonian Air" darbība tika izbeigta saistībā ar Eiropas Komisijas atzinumu, ka Igaunijas valsts sniegtā palīdzība kompānijai nav bijusi likumīga, tādēļ 2015.gadā tika izveidota "Nordic Aviation Group", kas arī atrodas sarežģītā finansiālā situācijā un valsts meklē iespējas to privatizēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" akciju publisko piedāvājumu plāno izsludināt gada otrajā pusē, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja aviokompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš norādīja, ka pirms akciju publiskā piedāvājuma aviokompānijai ir jāpārfinansē obligācijas, un šobrīd "airBaltic" ir šo obligāciju pārfinansēšanas procesā. "Sāksim ar to, ka pārfinansēsim obligācijas. Pēc tam, kad būsim to veiksmīgi izdarījuši, mēs izsludināsim šo akciju publisko piedāvājumu," sacīja Gauss.

Viņš arī atzīmēja, ka "airBaltic" akcijas plānots iekļaut akcijas biržā "Nasdaq Riga".

Tāpat Gauss pauda, ka tas būs lielākais akciju publiskais piedāvājums Baltijā.

Vienlaikus aviokompānijas vadītājs norādīja, ka "airBaltic" ar potenciālajiem investoriem runā arī par 100 miljonu eiro piesaisti.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" plāno piesaistīt arī papildu finansējumu 100 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pārskatā norādīts, ka 2024.gada jūlijā beidzas 200 miljonu eiro obligāciju dzēšanas termiņš, tādējādi aviokompānija meklēs ārējo finansējumu, lai refinansētu obligācijas, kā arī kompānija plāno piesaistīt papildu finansējumu apmēram 100 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība uzdevusi Satiksmes ministrijai (SM) sadarbībā ar AS Air Baltic Corporation (airBaltic) veikt nepieciešamās darbības, lai ne vēlāk kā divu gadu laikā piesaistītu airBaltic stratēģisko investoru.

Šāds valdības uzdevums izriet no Ministru kabineta otrdien pieņemtā protokollēmuma par izskatīto informatīvo ziņojumu «Par turpmākajām darbībām airBaltic attīstības nodrošināšanai».

Kā iepriekš ziņots, Ministru kabinets šo otrdien, 3.novembrī, pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% airBaltic akciju.

Valdības protokollēmumā minēts, ka šis ir pagaidu risinājums līdz airBaltic stratēģiskā investora piesaistei. Attiecīgi SM uzdots sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupas izveidošanu airBaltic stratēģiskā investora piesaistīšanas veicināšanai. Darba grupas sastāvā jāiekļauj SM, Ministru prezidenta biroja, Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji un jāparedz, ka satiksmes ministrs reizi ceturksnī iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informāciju par darba grupas paveikto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kapitālā ieguldīs Valsts kases aizdevumu 36 140 944 eiro apmērā, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais Ministru kabineta rīkojums.

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku "airBaltic" likviditāti ilgākā laika posmā, otrdien, 31.martā, ar Ministru kabineta rīkojumu nolemts atlikt "airBaltic" izsniegtā Valsts kases aizdevuma procentu maksājumus, tos uzkrājot. Valsts kases aizdevuma neatmaksātā daļa ir 36 140 944 eiro.

Vienlaikus, lai nodrošinātu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu un ekonomiskās situācijas stabilizēšanu nozarē, nolemts atbalstīt "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu 36 140 944 eiro apmērā, lai atmaksātu kompānijai izsniegto valsts aizdevumu.

Finanšu ministrijai, pamatojoties uz likuma "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", uzdots palielināt apropriāciju Satiksmes ministrijas programmā "Akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" pamatkapitāla palielināšana" 36 140 944 eiro apmērā resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un paredzēt apropriāciju kategorijā "Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā" aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Novembrī varētu būt zināmi airBaltic potenciālie stratēģiskie investori

LETA,31.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembrī varētu būt zināmi nacionālās aviokompānijas airBaltic potenciālie stratēģiskie investori, šodien pēc valdības sēdes, kurā tika skatīts jautājums par airBaltic stratēģiskā investora piesaistes procesu, žurnālistus informēja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Ministrs atgādināja, ka ar nacionālās aviokompānijas stratēģiskā investora piesaisti nodarbosies starptautisks finanšu konsultants Lazard, kura izdevumus segs airBaltic pēc pozitīviem rezultātiem.

Lazard uzdots līdz šā gada novembra beigām atrast risinājumu "airBaltic" stratēģiskā investora piesaistei. «Lazard redz iespējas līdz novembra beigām nākt klajā ar konkrētu piedāvājumu,» piebilda Augulis.

Pēc satiksmes ministra teiktā, interese par airBaltic ir vairākiem investoriem, un valdībai nāksies izvērtēt visus. «Svarīgākais, lai lēmums būtu kvalitatīvs un valstij izdevīgs,» norādīja ministrs.

Auglis uzsvēra, ka valstij ir vairāki nosacījumi, ar kuriem jārēķinās potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem, proti, airBaltic jāsaglabā lidosta Rīga kā bāzes lidosta, jāsaglabā visi lidojumi, kā arī jāturpina ievērot aviokompānijas biznesa plānu Horizon.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot 2023. gada nozīmīgākos statistikas datus un notikumus, Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziņo, ka 2023. gadā turpinājusies mērķtiecīga uzņēmuma izaugsme un attīstība, kā arī pārspēti vairāki rezultāti, kas sasniegti pirms pandēmijas.

Apskatīti ir dažādi dati, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, veikto lidojumu skaits, galamērķi, flote, kravu pārvadājumi, darbinieki, tehniskie un darbības rezultāti un citi, kas atspoguļo airBaltic veiksmīgo darbību 2023. gadā.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gads bija bagātīgs gads. Aizvadītajos 12 mēnešos esam guvuši vairākus panākumus – mēs ievērojami paplašinājām savu maršrutu tīklu, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzēm Rīgā, Viļņā, Tallinā, Tamperē un tagad sezonāli arī no Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits stabili pieauga, pietuvojoties 4,5 miljonu robežai. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada mēs vienā mēnesī apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic nākamgad septembrī saņems pirmās Bombardier C Series lidmašīnas, šodien lidmašīnas prezentācijas pasākumā informēja Bombardier pārstāvis Robs Devārs.

Kopumā Bombardier no nākamā gada septembra gada laikā piegādās 13 lidmašīnas, bet tālākā nākotnē airBaltic plānojis savā flotē iekļaut 29 Bombardier lidmašīnas.

Tas gan būs atkarīgs no investīciju piesaistes airBaltic un pašu kapitāla sakārtošanas. Maksimāli izdevīgi šīs lidmašīnas esot iegādāties savā īpašumā un iekļaut lidsabiedrības bilancē. Tas ļaus piedāvāt pasažieriem lētas cenas.

Ja darījums ar Bombardier ir noslēgts, tad iepirkums par piecu reģionālo lidmašīnu iegādi vēl ir atvērts, skaidroja lidsabiedrības pārstāvji. airBaltic vadītājs Martins Gauss norādīja, ka, lai arī Krievijas lidmašīnas Sukhoi ir ekonomiski izdevīgas, joprojām lēmums par šo piecu lidmašīnu iegādi nav pieņemts un joprojām tiek izvērtēti arī citi piedāvājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru