Foto: MyAvis

Dinamiska un piepildīta dzīve mūsdienu apstākļos nav iedomājama bez uzticama auto. Kaut arī tradicionālais līzings joprojām ir populāra izvēle auto iegādei, pilna servisa līzingsmūsdienu svārstīgajos finanšu apstākļos var būt krietni vien izdevīgāka izvēle. Turpinājumā par to, kādi ir tā plusi.

AVIS pilna servisa līzings – atšķirības no ierastā līzinga

Kvalitatīvas un mūsdienīgas automašīnas cena nav zema, tāpēc ierasta izvēle ir automašīnu līzings – auto izpirkšana noteiktā laika posmā, ik mēnesi maksājot līzinga maksājumu, kā arī procentus. Līzinga perioda laikā tiek segta pilna automašīnas vērtība, pēc tā beigām klients kļūst par pilntiesīgu auto īpašnieku.

No jaunajiem pirkumiem līzingā pēc aktīvu veida 1.ceturksnī populārākais ir bijis autolīzings – tas veido 39% no gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtajiem līgumiem jeb 33,78 miljonus latu, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nākamie populārākie ir iekārtu līzings – 23,97 miljoni latu jeb 28% no jauno pirkumu portfeļa, un komerctransporta līzings – 23,45 miljoni latu jeb 27%. Vismazāko daļu jauno pirkumu veido nekustamā īpašuma līzings – 1,55 miljoni latu jeb 1,8%.

«Pirmā ceturkšņa līzinga tirgus rādītāji nav nekāds pārsteigums, bet gan pierādījums tam, ka līzinga tirgū novērojama stabilitāte pēc ievērojamā krituma krīzes gados, it īpaši industriālā līzinga sektorā. Pieaugums industriālā līzinga sektorā liecina par to, ka uzņēmumi ir atsākuši atjaunot savas ražotnes, kas savukārt apstiprina valsts izaugsmes tendences», tā LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Šā gada pirmā pusgada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 6,6% jeb 79 miljoniem eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada jūnija beigās bija 1,28 miljardi eiro. No tā 77% jeb 988 miljoni eiro ir finanšu līzings, bet 23% jeb 295 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis pirmā pusgada beigās bija 149,6 miljoni eiro, kas ir nedaudz – par 1,6% - mazāk nekā pērnā gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pusgada beigās bija 1,43 miljardi eiro, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada pirmā pusgada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 342 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir autolīzinga segmentā – sešu mēnešu laikā noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi par 182,5 miljoniem eiro, kas veido vairāk nekā pusi (53%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 82,6 miljoni eiro (īpatsvars 24%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 65,9 miljoni eiro (īpatsvars 19%).

Pagājušajā gadā SIA DNB līzings galvenais produkts bijis finanšu līzings, kas no kopējā finanšu portfeļa aizņēmis 91,5%, liecina Lursoft dati.

Operatīvais līzings veidojis 0,5%, savukārt faktorings – 8%.

Kā norāda uzņēmuma vadība, pērnā gada nogalē 46% no SIA DNB līzings kopējā portfeļa veidojis autolīzings, 20% - komerctransporta līzings, bet 25% - industriālais līzings.

Kā norādīts uzņēmuma gada pārskatā, pērn SIA DNB līzings kopējais neto apgrozījums sarucis par 1,027 miljoniem latu, samazinoties līdz 4,6 miljoniem latu, taču tas nav traucējis gadu noslēgt ar peļņu, kas aizvadītajā gadā veidojusi 747,62 tūkstošiem latu, salīdzinot ar 386,5 tūkstošu latu zaudējumiem.

SIA DNB līzings reģistrēts 2004.gada janvārī un pieder AS DNB banka. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka patlaban AS DNB banka pieder vairākas meitas sabiedrības, tostarp SIA Salvus, SIA Skanstes 12 un citi.

2010.gadā jauni līzinga darījumi sasniedza 192,4 miljonus latu, tomēr atmaksāto aizdevumu apjoms bijis krietni straujāks, kā rezultātā līzinga portfelis pērn saruka par 308 miljoniem latu, sasniedzot 874,7 miljonus latu.

Latvijas Līzinga devēju asociācijas dati liecina, ka pērn līzinga portfelis pēc apjomiem atgriezies 2005.-2006. gada līmenī. Pērn jaunajos darījumos 42% jeb 81,2 miljonus latu veidoja auto līzings, 29% gadījumi jeb 56,5 miljonu latu apjomā finansēts iekārtu līzings, bet pārējo veido komerctransporta līzings.

Līzinga asociācijā ietilpst Latvijas lielākās kompānijas: Swedbank Līzings, SEB līzings, Nordea Finance Latvia, DnB NORD Līzings, Hipolīzings, Citadele līzings, UniCredit Leasing, Pohjola Finance.

Šā gada pirmajā ceturksnī līzinga portfelis Latvijā ir nedaudz samazinājies – par 1,6%, savukārt faktoringa portfelis ir krietni pieaudzis – par 10%, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfelis Latvijā 1. ceturkšņa beigās bija 1,103 miljardi eiro, no kā 866,6 miljoni eiro ir finanšu līzings, 236 miljoni eiro – operatīvais līzings.

Gada pirmo trīs mēnešu laikā no jauna līzingā iegādāts autotransports par 64,6 miljoniem eiro, iekārtas – par 34,2 miljoniem eiro, komerctransports – par 32,9 miljoniem eiro.

Savukārt faktoringa portfelis Latvijā šā gada 1. ceturkšņa laikā ir ievērojami pieaudzis, sasniedzot 126 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2014. gada beigās.

Kopumā 31.martā līzinga un faktoringa portfelis Latvijā sasniedza 1,228 miljardus eiro, kas, salīdzinot ar 2014. gada beigām, ir par 1% mazāk.

Swedbank grupas līzinga kompānija Swedbank līzings pievienos kompāniju HL līzings (iepriekš Hipolīzings), liecina otrdien publiskotais paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kreditoru prasības piesakāmas viena kalendārā mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Lēmums par reorganizāciju pieņemts 2017.gada 11.septembrī.

2016.gadā HL līzings strādāja ar peļņu 52 700 eiro apmērā, savukārt kompānijas ieņēmumi bija 168 700 eiro, liecina Firmas.lv dati.

HL līzings pagājušā gada finanšu pārskatā teikts, ka kompānijas peļņas apmēru 2016.gadā pamatā ietekmēja līzinga portfeļa samazināšana saistībā ar plānoto pievienošanu Swedbank līzingam. Reorganizācijas procesu plānots pabeigt 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Swedbank līzings iegādājās HL līzings 2012.gadā no valstij piederošās Latvijas hipotēku un zemes bankas.

Šā gada pirmā ceturkšņa laikā līzingā no jauna noslēgto darījumu summa sasniedza 132,26 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas dati.

Populārākais jauno darījumu objekts bijis automašīnas (41%), tad seko komerctransports (28%) un iekārtas (25%).

Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) vadītājs Jevgenijs Belezjaks skaidro, ka jauno darījumu apjoma pieaugums norāda uz to, ka līzinga tirgū sākusies sabalansēta izaugsme – tirgus ir nostabilizējies, nav vairs būtisku kritumu vai neproporcionāla kāpuma.

Kā liecina LLDA apkopotie dati, kopējais līzinga portfelis Latvijā uz 31. martu bija 1,1 miljards eiro, kas ir par 1,1% mazāk nekā 2013. gada beigās. Līzinga portfelī joprojām dominē finanšu līzings, ar 889,3 miljonu eiro portfeli aizņemot 80% līzinga tirgus.

Kopumā marta beigās līzinga un faktoringa portfelis Latvijā sasniedza 1,218 miljardus eiro. Salīdzinot ar 2013. gada beigām, kopējais līzinga un faktoringa portfelis ir nedaudz sarucis – par 1,1%.

Novembrī deviņiem Latvijas Līzinga devēju asociācijas (turpmāk - LLDA) biedriem pievienojušās vēl divas kompānijas - Danske Bank A/S filiāle Latvijā un Scania Finans AB Latvijas filiāle, kas turpmāk ar savām iniciatīvām līdzdarbosies Latvijas līzinga tirgus uzlabošanā.

Līdz ar to LLDA aptver vairāk, nekā 95 % no Latvijas līzinga tirgus.

LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks: «Šādu starptautiska mēroga dalībnieku iesaistīšanās asociācijas darbībā ir ļoti nozīmīga un vienlaicīgi norāda uz Latvijas līzinga tirgus potenciālu un lielo piedāvājumu. Līdz ar Danske Bank un Scania Finans AB Latvijas filiāles pievienošanos asociācijai, turpināsim līzinga attīstības tālāku sekmēšanu Latvijas tautsaimniecībā».

Danske Bank A/S filiāles Latvijā līzinga nodaļas vadītājs Atis Bialkovskis uzsver, ka: «uzsākot piedāvāt līzinga produktu, Danske Bank ienākusi Latvijas līzinga tirgū straujiem soļiem un guvusi lielu klientu atsaucību: »Nostiprinoties kā pilnvērtīgam tirgus dalībniekam, iestāšanās asociācijā ir likumsakarīgs nākamais solis. Mēs vēlamies attīstīties un kļūt pieejamāki ne tikai klientiem, bet arī pārējiem tirgus dalībniekiem, kā arī dalīties ar savu pieredzi kopīgu asociācijas mērķu sasniegšanai līzinga attīstībā.«

SIA Citadele līzings un faktorings valdē janvāra sākumā veiktas izmaiņas, to pametot divām valdes loceklēm, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Citedele līzings un faktorings valdi pametušas tās līdzšinējās valdes locekles Agnese Paegle un Gundega Strode. Līdz ar to SIA Citadele līzings un faktorings vadībā palikusi valdes priekšsēdētāja Inguna Orlova.

Kā iepriekš vēstīts, aptuveni pirms mēneša - pērnā gada decembrī, I. Orlova tika iecelta iepriekšējā vadītāja Valda Strupčenko vietā.

Bankas Citadele meitas uzņēmums Citadele līzings un faktorings atsāka piedāvāt iekšzemes faktorings pakalpojumus 2010. gada septembrī.

2010. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Citadele līzings un faktorings apgrozījums saruka par 68% - attiecīgi no 3,3 miljoniem latu līdz 1,9 miljoniem latu.

Nodrošinājuma valsts aģentūras izsludināto konkursu par transportlīdzekļu noma uz pieciem gadiem Valsts policijas vajadzībām turpina vajāt neveiksmes. Tas liecina par to, ka tik drīz pie jauniem spēkratiem policijas darbinieki netikt.

Kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības (IUB) mājaslapā, jūlija beigās par piegādātājiem tika izvēlēti SIA Auto Īle un Herbst un SIA SEB līzings. Tomēr divas dienas vēlāk SEB līzings par šo konkursu iesniedzis sūdzību. Kopējā līgumcena ir 12,36 milj. Ls.

SEB līzings šī konkursa ietvaros iesniedza sūdzību vairāku apsvērumu dēļ, DB informēja SEB bankas Korporatīvās komunikācijas vadītāja Agnese Strazda. Viņa norāda, ka šis iepirkuma konkurss sastāvējis no četrām iepirkuma priekšmetu daļām, SEB līzings pieteica savu dalību trijās no tām.

Noslēdzoties konkursam, divās no daļām SEB līzings ticis atzīts par uzvarētāju, savukārt vienā Nodrošinājuma valsts aģentūra, kas ir šī iepirkuma pasūtītājs, atzinis, ka iesniegtie piedāvājumi neatbilstot tehniskajā specifikācijā noteiktajām prasībām.

Automašīnai uzņēmumā ir nozīmīga loma – ar to ne tikai ātri un ērti var nokļūt vajadzīgajā vietā un produktīvi veikt darba pienākumus, bet arī sekmēt uzņēmuma izaugsmi un attīstību. Taču nav noslēpums, ka jaunu transportlīdzekļu iegāde un uzturēšana paredz apjomīgu finansiālo ieguldījumu.

Raksta turpinājumā noskaidro, ko ņemt vērā, lemjot par jaunas vai lietotas mašīnas iegādi, un kādos gadījumos pilna servisa līzings ir optimālākais risinājums!

Faktori, kas palīdzēs izdarīt pareizo izvēli

Domājot par transportlīdzekļa iegādi uzņēmuma vajadzībām, aktuāls var būt jautājums par to, kādu auto izvēlēties – pilnīgi jaunu no salona vai tomēr lietotu. Lūk, daži no faktoriem, ko ņemt vērā vēl pirms gala lēmuma pieņemšanas.

Budžets

Uzņēmuma finanses ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, arī plānojot automašīnas iegādi. Jārēķinās, ka pilnīgi jaunu mašīnu iegāde var sastādīt visai iespaidīgas izmaksas, īpaši tad, ja ir plānots izveidot vai atjaunot veselu autoparku, tāpēc gadījumā, ja budžets ir ierobežots, finansiāli gudrāks lēmums ir lietoti spēkrati.

Latvijas līzinga asociācijas biedri sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem ieviesuši vienotu nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzi ar mērķi novērst dubultās finansēšanas iespējas nereģistrējamiem līzinga objektiem Baltijas reģionā.

15.jūlijā Latvijas līzinga asociācijas biedri pievienojās Igaunijas un Lietuvas līzinga asociācijas biedru nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzei. Tās mērķis ir novērst dubultās finansēšanas iespēju – viena un tā paša objekta finansēšanu vairākās līzinga kompānijās vienlaicīgi.

Ieviešanas brīdī tiešsaistes datu bāzē bija ap 35 000 dažādu veidu nereģistrējamu aktīvu vienību, kā piemēram, dažāda veida uzkarināmā lauksaimniecības tehnika, ekskavatori, poligrāfijas un metālapstrādes iekārtas u.c. Pēc visu līzinga sabiedrību aktīvu savadīšanas datu bāzē, paredzamais vienību skaits varēt sasniegt ap 100 000.

Turpmāk vēl pirms darījuma noslēgšanas ar klientu, katrai līzinga kompānijai būs iespēja tiešsaistē pārbaudīt, vai konkrētais objekts jau nav finansēts kādā citā līzinga kompānijā kādā no Baltijas valstīm.

Latvijas līzinga tirgū šogad pirmajos četros mēnešos jauno darījumu apjoms pieaudzis par 88%, sasniedzot 86 miljonus latu. Tajā skaitā visvairāk finansējumu sniegušas Nordea Finance Latvia un UniCredit Leasing.

Latvijas līzinga devēju asociācijas un Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas dati liecina, ka jaunajos līzinga darījumos Nordea izsniegtais finansējums sasniedzis 23,35 milj. Ls, tajā skaitā visvairāk – 8,87 milj. Ls - izsniegts komerctransporta iegādei. Arī no UniCredit Leasings kopumā izsniegtajiem 17,6 milj. Ls lielāko daļu 8,15 milj. Ls apjomā veido finansējums komerctransporta iegādei.

Tām ar 13,8 miljoniem latu (no tiem 6,6 milj. Ls autolīzings) seko SEB līzings, bet ar 8,2 miljoniem latu – DnB NORD Līzings, kas šogad arī visvairāk (4,14 milj .Ls) finansējis auto iegādi. Pēc līzinga portfeļa apjoma lielākā līzinga kompānija Swedbank līzings šogad četros mēnešos izsniegusi jaunu līzinga finansējumu 7,9 milj. Ls apjomā, tajā skaitā 5,59 milj. Ls veido autolīzings. Dati liecina, ka jaunus darījums šogad vispār nav slēgusi GE Money Latvia, GE Money Bank.

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

Par maksātnespējīgo atzīto Vecrīgas viesnīcu Boutique Hotel Ainavas joprojām kontrolē apsardze. Viesnīca turpina darboties, bet tajā izmitinātie tūristi ir pārsteigti un pauduši neizpratni par savu drošību, kā arī par to, kas notiek viesnīcā un Rīgā kopumā. Visticamāk, viesnīcas maksātnespēja tika panākta savstarpēji sadarbojoties pazīstamiem cilvēkiem, uzskata Boutique Hotel Ainavas valdes loceklis Kaspars Pone.

Maksātnespējas pieteikums iesniegts Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, izmantojot SIA Swedbank Līzings lojālus cilvēkus - ieceltā administratore Ilze Gulbe ir maksātnespējas procesa administratora Māra Sprūda (bijušā tiesas darbinieka un tiesneša R. Bula palīga) dzīvesbiedre, kas strādā kopā ar šīs lietas tiesneša Raimonda Bula bijušo laulāto Agritu Bulu, izriet no K. Pones rīcībā esošās informācijas. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētaja Sandra Meliņa tika informēta par tiesneša R. Bula ieinteresētību, tomēr tiesas sastāvs netika mainīts, atzina viesnīcas valdes loceklis.

2016. gada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 11,4% jeb 241 miljonu eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nozīmīgāko pienesumu devis auto līzings, par ko gada laikā noslēgti jauni līgumi 366 miljonu eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada beigās Latvijā bija 1,34 miljardi eiro. No tā 76% jeb 1,02 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 24% jeb 320 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis 2016. gada beigās bija 166 miljoni eiro, kas ir par 9,2% vairāk nekā 2015. gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pērnā gada beigās bija 1,509 miljardi eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 699,7 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir auto līzinga segmentā – noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi 366 miljonu eiro vērtībā, kas veido vairāk nekā pusi (52%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 169,4 miljoni eiro (īpatsvars 24%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 145 miljoni eiro (īpatsvars 21%). Salīdzinot ar 2015. gadu, proporcionāli lielākais jauno darījumu pieaugums bijis tieši komerctransporta līzingam – 2016. gadā noslēgto līgumu apjoms par 14,8% pārsniedz 2015. gada apjomu.

2018. gada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 7,3%, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati. Nozīmīgāko pienesumu devis auto līzings - gada laikā noslēgti jauni līgumi 401 miljona eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2018. gada beigās Latvijā bija 1,67 miljardi eiro. No tā 70.1% jeb 574 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 23% jeb 190 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis 2018. gada beigās bija 173 miljoni eiro, kas ir par 13.7% vairāk nekā 2017. gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pērnā gada beigās bija 1,850 miljardi eiro, kas ir par 7,9% vairāk, salīdzinot ar 2017.gadu.

2018. gada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 820,4 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir auto līzinga segmentā – noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi 401 miljonu eiro vērtībā, kas ir gandrīz puse - 49% no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 238,8 miljoni eiro (īpatsvars 29%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 175 miljoni eiro (īpatsvars 21%).

Nodrošinājuma valsts aģentūra nolēmusi SIA Citadele līzings un faktorings uzticēt 9,19 miljonus eiro jeb 6,46 miljonus latu vērto Valsts policijas autotransporta nomas līgumu uz pieciem gadiem, taču sūdzību par šo lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniegusi SIA SEB līzings.

Kā liecina IUB interneta mājaslapā pieejamā informācija, Citadele līzings un faktorings atzīts par piemērotāko no diviem iepirkumā saņemtajiem pretendentiem un ar to paredzēts slēgt 9 192 765 eiro (6 460 675 latus) vērto līgumu bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) par transportlīdzekļu nomu uz pieciem gadiem Valsts policijas vajadzībām.

Citadele līzings un faktorings par uzvarētāju izvēlēta sarunu procedūras ceļā bez konkursa izsludināšanas.

Pēc IUB datiem, lēmums slēgt līgumu ar Citadele līzings un faktorings pieņemts 29.jūlijā, IUB mājaslapā iepirkuma rezultāts publicēts 19.augustā, bet 18.augustā IUB reģistrēta SEB līzinga sūdzība par Nodrošinājuma valsts aģentūras lēmumu.

Parex bankas mazākuma akcionāri nosūtījuši bankas padomei pieprasījumu no bankas valdes locekļiem piedzīt bankai nodarītos zaudējumus, kas radušies par 100 USD pārdodot Baltkrievijas Pareks Līzings.

Parex bankas mazākuma akcionāru - Amber Trust, DCF Fund un Firebird - vārdā advokāts Viktors Tihonovs Db.lv informēja, ka nodarīto zaudējumu apjoms bankai un tās akcionāriem mērāms vismaz 1,58 miljonu USD jeb 850 tūkstošu latu apjomā, jo kompānijas vērtība bijusi ap 1.5 miljoni USD.

Mazākuma akcionāri, kuriem kopā pieder 2.72 miljoni Parex akciju, aicina Parex bankas padomi celt prasību tiesā pret bankas valdi, kas slēdz līgumu šogad 24.martā par Pareks Līzinga pārdošanu Rietumu bankai.

Pēc pieteikumā norādītā, Pareks Līzings 2009.gadu bija pabeidzis ar peļņu 941 tūkstošu eiro apjomā, ko Parex banka tās vadītāja Nila Melngaiļa personā ieteica nesadalīt un atstāt uzņēmuma Pareks Līzings rīcībā.

Augstākās tiesas Senāts noraidījis bijušās SIA LKB Līzings valdes locekles Ditas Danosas kasācijas sūdzību ieilgušajā strīdā ar LKB Līzings.

Tādējādi par pamatotu un pareizu atzīta D.Danosas atbrīvošana no LKB Līzings valdes locekles amata, informē Krājbanka, norādot, ka tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Tomēr jāatgādina, ka, izskatot D.Danosas, lietu, Eiropas Savienības tiesa atzinusi, ka Latvijas normatīvo aktu bāze neatbilst ES standartiem.

D.Danosa tiesā lūdza atzīt, ka starp LKB Līzingu un viņu bijis noslēgts darba līgums un atzīt par spēkā neesošu lēmumu par viņas atsaukšanu no valdes locekles amata, un atjaunot viņu iepriekšējā darbā par valdes locekli.

D.Danosa prasībā norādīja, ka ar LKB līzinga lēmumu viņa iecelta par sabiedrības valdes locekli un padome apstiprinājusi atalgojumu, mēnesī nosakot 2800 latu algu. Sabiedrības padomes priekšsēdētājam tiks uzdots noslēgt ar viņu nepieciešamos līgumus šī lēmuma izpildei.

«Swedbank» grupas līzinga kompānija «Swedbank līzings» pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 10,258 miljonu eiro apmērā, kas ir par 63,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina «Firmas.lv» informācija. Savukārt «Swedbank līzinga» ieņēmumi no pamatdarbības 2017.gadā pieauga par 6,7% un bija 11,619 miljoni eiro.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā sacīts, ka «Swedbank līzings» 2017.gadā turpināja strādāt pie sāktajiem informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras projektiem ar mērķi pilnībā novirzīt līzinga procesu uz digitālajiem kanāliem. Pērn pielāgoti un pārskatīti iekšējie procesi, tādējādi uzlabojot līzinga un faktoringa produktu pieejamību, kas savukārt nodrošināja iespēju piesaistīt vairāk jaunu klientu.

«Arvien vairāk klientu izvēlas parakstīt līgumus elektroniski,» teikts vadības ziņojumā piebilstot, ka gandrīz katrs trešais līgums tiek parakstīts internetbankā.

Kompānijas vadība arī atzīmē, ka 2017. gadā līzinga pārdošanas apmēri salīdzinājumā ar 2016. gadu pieauga saistībā ar lielāku «Swedbank līzinga» aktivitāti, veiktajiem uzlabojumiem procesos, kā arī pieprasījuma palielināšanos tirgū.

Par Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) jauno vadītāju ievēlēts UniCredit Leasing valdes priekšsēdētājs Jevgenijs Belezjaks, informēja UniCredit pārstāvji.

«Jaunajā amatā ir svarīgi turpināt LLDA iesāktos darbus: atbalstot Latvijas tautsaimniecību, kopīgiem spēkiem ar LLDA biedriem veidot pozitīvu līzinga nozares tēlu, kā arī veidot dialogu ar valsts iestādēm par likumdošanas, juridiskajiem un nodokļu jautājumiem, kas saistīti ar līzinga pakalpojumiem», uzskata LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Izvērtējot aizvadītos gadus, J. Belezjaks saka, ka līzinga tirgus Latvijā ir nostabilizējies – pēc ievērojama kāpuma un krituma notiek tirgus sakārtošanās pēc krīzes. Tomēr ir nepieciešama sakārtošanās arī turpmāk un īpaši tas attiecas uz tālāko ekonomikas izaugsmes modeli, kas ietekmēs arī Latvijas līzinga nozari, uzsver eksperts.

Šogad deviņos mēnešos no jaunajiem pirkumiem līzingā populārākais bijis autolīzings, un sasniegtais darījumu apjoms 114,4 miljonu latu apjomā ir par 28,5% lielāks nekā šajā laika periodā pirms gada.

No iepriekš DB apkopotās informācijas izriet, ka galvenokārt auto līzinga darījumus nodrošina uzņēmumi. Tikmēr iekārtas, arī, visticamāk, lielākoties uzņēmumi, šogad līzingā pirkuši 90,8 miljonu latu apjomā, kas ir par 6,6% mazāk nekā pirms gada, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati. Asociācija apvieno Latvijas lielākos līzinga devējus, tajā skaitā Nordea Finance, Swedbank, SEB līzings.

Jaunajos darījumos auto līzings veido 40%, iekārtu līzings 31%, bet 29% veido komerctransporta līzings, kura apjomi 84,2 miljonu latu apmerā šogad deviņos mēnešos ir par 14% lielāki nekā pirms gada. Niecīgos apjomos (119,9 tūkstoši latu) veikti arī nekustamā īpašuma līzinga darījumi.