Lai aizstāvētu investoru tiesības, Parex mazākuma akcionāri lūgs ASV, Zviedrijas un Beļģijas valdību palīdzību pret Latvijas valsti un iesniegs sūdzību Eiropas Komisijā (EK), liecina medijiem izplatītā informācija.

Šodien septiņi AS Parex banka mazākuma akcionāri – starptautiskie investīciju fondi Amber Trust, KJK Fund, Firebird Republics Fund, Firebird New Russia Fund, Firebird Avrora Fund, kā arī East Capital (LUX) un East Capital Asset Management AB - savu Krievijas un Austrumeiropas fondu vārdā iesnieguši pieprasījumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Ekonomikas ministram Artim Kamparam, Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, Ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un Privatizācijas aģentūrai, kuros investori lūdz Latvijas valdības pārstāvju iesaisti, lai aizsargātu Parex bankas mazākuma akcionāru ieguldījumus. Akcionāri pieprasa, lai nekavējoties tiktu uzsākts dialogs starp Latvijas valsti un mazākuma akcionāriem.

Latvijas Banka patlaban dara visu, lai valsts zaudētu ieguldīto naudu AS Parex banka glābšanā, biznesa portālam Nozare.lv sacīja viens no bankas mazākuma akcionāriem Filips Rajevskis.

Viņš norādīja, ka Latvijas Banka jau no laika gala nav atbalstījusi sliktās bankas izveidi, nodalot labos aktīvus jaunā bankā, tāpēc tagad, neatbrīvojot Parex banku no obligāto rezervju prasību izpildes, tā vēlas pierādīt, ka tai bijusi taisnība un šāda restrukturizācijas forma nestrādā.

Arī pats Rajevskis ir pārliecināts, ka bankas restrukturizācijai izvēlēts nepareizais ceļš un sliktie aktīvi bija jāpārvērš fondā, taču patlaban viņš uzskata, ka bankas licences anulēšana, lai to atbrīvotu no obligāto rezervju prasību izpildes, radītu vēl lielākus zaudējumus gan valstij, gan arī mazākuma akcionāriem.

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

Ņemot vērā valdības negatīvo nostāju pret a/s Parex Banka mazākuma akcionāriem, kā arī neskaidrību par to likteni, pašlaik investori, kuri ir iesaistīti Parex Banka lietā, vairs nav ieinteresēti ieguldīt Latvijā jebkādus līdzekļus, liecina a/s Parex Banka mazākuma akcionāru (Amber Trust SCA, Firebird, KJK Capital un East Capital) izplatītais paziņojums.

Bankas mazākuma akcionāri norāda, ka 2009. – 2010. gadā tika veidoti legāli šķēršļi, lai lielas investīciju institūcijas nevarētu piedalīties bankas kapitāla palielināšanās, tas notiekot arī joprojām, liedzot piedalīties arī no a/s Parex Banka atdalītā a/s Banka Citadele kapitālā.

Tāpat a/s Banka Citadele darbības rezultātu uzlabošanās un tās potenciālās vērtības diapozons, ko panākusi bankas vadība un Latvijas Banka, vēl vairāk uzsverot, ka ir pārkāptas mazākuma akcionāru tiesības, vēstīts izplatītajā paziņojumā.

Abpusēju lēmumu trūkums ir potenciāls šķērslis iespējamiem a/s Banka Citadele pircējiem un investoriem nākotnē. Akcionāri norāda, ka jebkuras bažas par neatrisinātas tiesvedības iznākumiem atspoguļosies gala cenā, ko esošie akcionāri – Latvijas nodokļu maksātāji – saņems caur valsti un Eiropas reģionālo attīstības biedrību (ERAB).

"Parex banka" prasība bijušo bankas akcionāru un valdes locekļu Valērija Kargina un Viktora Krasovicka lietā par 62 miljonu latu zaudējumu piedziņu ir pamatota, uzskata "Parex bankas" valdes priekšsēdētājs Kriss Gviljams. Biznesa portālam "Nozare.lv" viņš pauda cerību, ka bankas prasība pret abiem bijušajiem akcionāriem tiks apmierināta.

Komentējot Kargina un Krasovicka advokāta Uģa Grūbes izteikumu tiesā, ka "Parex bankas" prasības apmierināšana "ir tuva nullei", Gviljams pieļāva, ka ar to, iespējams, Grūbe paudis savu pārliecību par to, ka Karginam un Krasovickim piederošo aktīvu sekmīgās nobēdzināšanas rezultātā tiesai var nebūt, ko piedzīt.

Gviljamam nav arī izprotamas "Parex bankas" mazākuma akcionāru aktivitātes jeb pretdarbība, tajā skaitā vēršanās tiesā par "Parex bankas" pamatkapitāla palielināšanu, kas, viņuprāt, notikusi, diskriminējot mazākuma akcionārus.

"Parex bankas" vadītājs gan norāda, ka līdz šim nav saņemts neviens mazākuma akcionāru piedāvājums, kurā būtu pausta vēlme piedalīties bankas pamatkapitāla palielināšanā un attiecīgu ieguldījumu veikšanā. "Nav arī zināms, ka mazākuma akcionāri bankas akcijas būtu gatavi atpirkt no valsts vai Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB). Līdz ar to runas par diskrimināciju uzskatu par pilnīgi nepamatotām un absurdām," teica Gviljams.

Maskavas universālveikala Univermag Moskva (Moskva) saistības pret Latvijas AS Parex banka ir vismaz 34,5 miljoni eiro (24,27 miljoni latu), liecina Nozare.lv rīcībā esošie Maskavas apgabala Federālās arbitrāžas tiesas nolēmumi.

Tiesas nolēmumi liecina, ka 2006.gada pavasarī Parex banka Maskavas universālveikalam izsniegusi 3,87 miljonu eiro (2,72 miljonu latu) kredītu un 2006.gada septembrī vēl 15,67 miljonu eiro (11 miljonu latu) kredītu. Savukārt 15 miljoni eiro (10,5 miljoni latu) ir universālveikala saistības pret Parex banku pēc 2007.gada pavasarī noslēgtā galvojuma līguma.

Saskaņā ar vairāku Krievijas interneta mediju ziņoto universālveikala Moskva maksātnespēju šā gada martā pieteikusi kāda kompānija Spektor, kura, pārstāvot viena no universālveikala akcionāriem Grigorija Rabinoviča intereses, konfliktē ar otru universālveikala lielāko akcionāru Dmitriju Uļjaņicki.

Valdība šodien pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) kopā ar Ārlietu ministriju (ĀM) un Valsts kanceleju uzklausīt AS Parex bankas mazākuma akcionārus par viņu investīciju aizsardzību Latvijā saskaņā ar starptautiskajiem investīciju līgumiem.

Par to informēja Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe.

Šāds pilnvarojums bija nepieciešams, jo Parex bankas mazākuma akcionāri šā gada februārī nosūtīja vēstuli premjeram, vairākiem ministriem un arī Privatizācijas aģentūrai (PA), lūdzot Latvijas valdības pārstāvjus iesaistīties viņu ieguldījumu aizsardzībā.

Tāpēc atbilstoši starpvalstu līgumiem par investīciju aizsardzību Latvijai ir jāuzklausa Parex bankas mazākuma akcionāri tāpat kā tas būtu gadījumā, ja ar šādu lūgumu valdībā vērstos citi ārvalstu investori.

Saskaņā ar šodien valdībā nolemto mazākuma akcionārus uzklausīs EM kopā ar ĀM un Valsts kanceleju, pēc tam sagatavojot informāciju un ziņojot valdībai par šo sarunu gaitu un rezultātu.

Satversmes tiesa ir pabeigusi izskatīt lietu par a/s Parex banka pamatkapitāla palielināšanu, kuru apstrīdēja septiņi mazākuma akcionāri. Sēdes laikā tika uzklausīti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvji.

Savukārt spriedumu Satversmes tiesa paziņos 19.oktobrī, DB uzzināja tiesā. Jāatgādina, ka pieteikumu iesniedza juridiskās personas, proti, investīciju ieguldījumu fondi, kuriem pieder daļa no Parex banka pamatkapitāla. Sākotnēji kopējā pieteicēju dalība pamatkapitālā bija 8,4%, bet palielinot bankas pamatkapitālu tas sarucis līdz 2,1%.

DB jau rakstīja, ka šajā lietā valdīja krasa viedokļu atšķirība. Satversmes tiesai būtu jāizbeidz pēc Parex banka mazākuma akcionāru pieteikuma ierosināto lietu saistībā par Kredītiestāžu likumā noteikto normām, pēc kurām notiek kredītiestādes pamatkapitāla palielināšana.

Tā iepriekšējā tiesas sēdē norādīja Saeimas pārstāvis zvērināts advokāts Mārtiņš Paparinskis. Viņš lūdza Satversmes tiesu izbeigt tiesvedību un noraidīt pieteikumu pēc būtības. M.Paparinskis uzsvēra, ja tiesa atzīs apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmei, varētu sekot sankcijas no Eiropas Komisijas, kā arī tad Latvija pārkāptu Eiropas Savienības normu, kas neļauj sniegt valsts atbalstu.

Satversmes tiesa atzinusi, ka Satversmei neatbilst Kredītiestāžu likuma norma, kas nosaka pamatkapitāla palielināšanu. Sūdzību Satversmes tiesā bija iesnieguši kopumā septiņi a/s Parex banka mazākuma akcionāri.

Apstrīdētā norma par spēkā neesošu atzīta no sprieduma pasludināšanas dienas. Jāpiebilst, ka Satversmes tiesas spriedums stājas spēkā nekavējoties un nav pārsūdzams.

Jāatgādina, ka pieteikumu iesniedza juridiskās personas, proti, investīciju ieguldījumu fondi, kuriem pieder daļa no Parex banka pamatkapitāla. Sākotnēji kopējā pieteicēju dalība pamatkapitālā bija 8,4%, bet palielinot bankas pamatkapitālu tas sarucis līdz 2,1%.

DB jau rakstīja, ka šajā lietā valdīja krasa viedokļu atšķirība. Satversmes tiesai būtu jāizbeidz pēc Parex banka mazākuma akcionāru pieteikuma ierosināto lietu saistībā par Kredītiestāžu likumā noteikto normām, pēc kurām notiek kredītiestādes pamatkapitāla palielināšana.

Finanšu ministrija (FM) nolīgusi zvērinātu advokātu Mārtiņu Paparinski, kuram būs jāpārstāv valsts intereses Satversmes tiesā procesā par AS Parex banka pamatkapitāla palielināšanu, kuru apstrīdējuši mazākuma akcionāri.

Advokātam tiks maksāti 16 176 lati.

Kā informēja FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis, šī iepirkuma rezultātā ministrija saņems juridiskos pakalpojumus - FM pārstāvību Satversmes tiesas lietā.

Ministrija īstenojot pārstāvību tiesvedībā, nepieciešamas papildu zināšanas sarežģītos tiesību jautājumos (civiltiesības, komerctiesības, Eiropas Savienības tiesības) un augsti kvalificēta papildu juridiskā palīdzība, jo jautājums skar būtiskas valsts intereses, stabilizējot finanšu sektoru.

Publiskā iepirkuma procedūras rezultātā FM izvēlējusies uzticēt valsts interešu aizstāvību zvērinātam advokātam Paparinskim.

Šogad 26. augusta sasauktajā Parex bankas ārkārtas sapulcē akcionāri, no kuriem lielākais ir Latvijas valsts, plānots lemt par pamatkapitāla palielināšanu.

Pieejamā informācija liecina, ka Parex bankas pamatkapitālu plānots palielināt par 20 miljoniem latu un tas būs 291 227 295 lati. Bankas viens no mazākuma akcionāriem Db.lv pieļāva, ka jauni ieguldījumi no valsts puses pamatkapitāla palielināšanā netiks ieguldīti, bet, visticamāk, tiks kapitalizēti esošie valsts noguldījumi Parex bankā. Tas nozīmē, ka valsts, ja tā piedalīsies pamatkapitāla palielināšanā, palielinās to līdzekļu apjomu, kas ir grūtāk atgūstami gadījumā, ja banka tiks likvidēta, proti, «šī nauda maina savu vietu saņēmēju rindā no pirmās uz pēdējo».

Dažkārt pamatkapitālu nepieciešams palielināt, lai nodrošinātu pozitīvu bankas kapitāla un rezervju pozīciju, ko parasti negatīvi ietekmē attiecīgā periodā gūtie zaudējumi. Parex bankai šā gada pirmajos trīs mēnešos bija zaudējumi 5,5 miljonu latu apjomā, bet kapitāls un rezerves marta beigās bija 36,7 miljoni latu.

Visi Parex bankas klientu konti un noguldījumi ir drošībā, jo uzsākot Parex bankas restrukturizācijas procesu, tika rūpīgi izanalizēti iespējamie riski un ieguvumi.

Tā, reaģējot uz izskanējušo informāciju par atsevišķu Parex mazo akcionāru gatavošanos sūdzēt banku tiesā, norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis. «Banka neredz pamatu prasībām un spekulācijām par to iespējamo ietekmi uz bankas darbību, uz kurām norādījuši bankas mazākuma akcionāri,» tā viņš.

Db.lv jau ziņoja, ka Parex akcionāri Šveicē un ASV – East Capital Asset Management Aktiebolag un Firebird Funds – jau pieņēmuši darbā juristus, lai izvērtētu iespējas vērsties tiesā un iesaldēt jaunās Citadele bankas kontus

Latvijā vairākuma akcionāri bieži ignorē un klaji pārkāpj mazākuma akcionāru tiesības un intereses, cerot uz to pasivitāti un resursu trūkumu, savā medijiem izplatītajā paziņojumā pauž advokāts Mārcis Miķelsons.

Kā vēstīts, Laimas valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis nosūtījis iesniegumu valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem Laima, AS Staburadze un citiem NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem.

Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova informēja, ka pret uzņēmumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns.

Parex bankas akcionāri ārkārtas sapulcē nolēma palielināt bankas pamatkapitālu par 19,8 miljoniem latu, kas ir par 16,7 miljoniem latu jeb 45,7% mazākā apjomā nekā sākotnēji plānots.

Izmaiņas pamatkapitāla palielinājumā saistītas ar 22. novembrī Ministru kabinetā pieņemto lēmumu atbalstīt Parex bankas turpmākās darbības modeli, kas paredz bankas statusa maiņu, Db.lv informēja bankā. Atsakoties no kredītiestādes licences un kļūstot par aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu, Parex bankai turpmāk nebūs saistoša kapitāla pietiekamības prasību izpilde, līdz ar to pamatkapitālā ieguldāmās summas apjoms tika pārskatīts un samazināts.

Parex bankas pamatkapitāla palielināšana netiks veikta no budžeta līdzekļiem, bet gan kapitalizējot Finanšu ministrijas noguldījumus bankā, turklāt jauni ieguldījumi no valsts puses Parex bankā turpmāk netiek plānoti.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard01(331).jpg

Norma, par ko sūdzas akcionāri, ļāva Ministru kabinetam vienpersoniski lemt par valstij piederošās bankas pamatkapitāla palielināšanu, tādējādi samazinot pārējo akcionāru līdzdalību kredītiestādes pamatkapitālā.

Kā informē Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, sūdzību iesniedzis advokāta Grūtupa birojs, kas šajā lietā pārstāv septiņus uzņēmumus - DCF FUND (II) Baltic States, Firebird Republics Fund, Firebird New Russia Fund, Firebird Avrora Fund, East Capital Asset Management Aktiebolag, East Capital.

ST priekšsēdētājam trīs dienu laikā ir jāizvērtē iesnieguma atbilstība formālajām prasībām., bet tiesnešu kolēģija mēneša laikā lems pēc būtības, vai ierosināt lietu.

Sarežģītā atgūšanas procesa dēļ Krājbankas un Parex kreditori naudu var gaidīt vēl gadiem un galu galā tā arī nesagaidīt.

Patlaban Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā atgūti 170 miljoni eiro, kas ir vien aptuveni ceturtā daļa no kopējās kreditoru prasījumu summas, taču bankas maksātnespējas administrators pagaidām atturas prognozēt, cik lielu naudas summu nāksies zaudēt kreditoriem. Savukārt Parex gadījumā zaudētās summas varētu būt mērāmas vairākos simtos miljonu.

Sāk norēķinus

Neskatoties uz to, ka patlaban izsolīta puse no Krājbankas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī visi pieci kredītu portfeļi, kopš bankas maksātnespējas procesa sākšanas ir atgūti vien 170 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un KPMG Baltics sniegtie dati. Kā stāsta KPMG Baltics pār- stāvis Oskars Fīrmanis, kopējais kreditoru prasījumu tiesību apjoms pret Krājbanku ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 470 miljoni eiro ir jāsaņem Noguldījumu garantiju fondam (NGF), un administrators jau sācis norēķinus ar fondu, līdz pērnā gada nogalei atmaksājot 193 miljonus eiro (fonds saskaņā ar likumu ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie prasījumi, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, sub- ordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri). NGF saņemtā summa pārsniedz admini- stratora atgūtos līdzekļus tādēļ, ka, uzsākot maksātnespējas procesu, jau bija pieejama daļa līdzekļu, kas nebija jāatgūst, piemēram, bankas kontā Latvijas Bankā esošie līdzekļi, skaidro FKTK.

Par otru Parex stāstu draud izvērsties situācija Liepājas metalurgā (LM). Ar katru dienu tuvinās brīdis, kad valdības politiķiem būs jāpieņem lēmums, vai privāto rūpnīcu glābt par nodokļu maksātāju naudu. Šobrīd esot skaidrs viens no pirmajiem priekšnoteikumiem valsts atbalsta saņemšanai – naudas došanas gadījumā visa LM vadība tiks nomainīta kā neuzticama.

Telekompānijas TV3 raidījums Nekā Personīga vēsta – izskatās, ka 30. aprīlī valstij LM vietā Itālijas bankai UniCredit būs jāsamaksā pirmā summa – vairāk nekā pieci miljoni latu, kas savulaik aizdota Metalurgam rūpnīcas modernizācijas veikšanai.

Aizvadītā nedēļa LM un uzņēmuma kreditoriem bija trauksmaina – sarunas par uzņēmuma turpmāku likteni notikušas gan Latvijā, gan ārzemēs. Sarunas Itālijā beigušās bez cerētā rezultāta, jo UniCredit baņķieri nepiekrita mainīt LM kredīta atmaksas noteikumus, neredzot, ka īpašniekiem būtu skaidrs biznesa plāns. Tāpēc vismaz pagaidām itāļi izvēlējušies vienkāršāko ceļu – parāda piedziņu no Latvijas valsts, kas ir LM galvotāja, vēsta raidījums.