Latvijas līzinga asociācijas biedri sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem ieviesuši vienotu nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzi ar mērķi novērst dubultās finansēšanas iespējas nereģistrējamiem līzinga objektiem Baltijas reģionā.

15.jūlijā Latvijas līzinga asociācijas biedri pievienojās Igaunijas un Lietuvas līzinga asociācijas biedru nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzei. Tās mērķis ir novērst dubultās finansēšanas iespēju – viena un tā paša objekta finansēšanu vairākās līzinga kompānijās vienlaicīgi.

Ieviešanas brīdī tiešsaistes datu bāzē bija ap 35 000 dažādu veidu nereģistrējamu aktīvu vienību, kā piemēram, dažāda veida uzkarināmā lauksaimniecības tehnika, ekskavatori, poligrāfijas un metālapstrādes iekārtas u.c. Pēc visu līzinga sabiedrību aktīvu savadīšanas datu bāzē, paredzamais vienību skaits varēt sasniegt ap 100 000.

Turpmāk vēl pirms darījuma noslēgšanas ar klientu, katrai līzinga kompānijai būs iespēja tiešsaistē pārbaudīt, vai konkrētais objekts jau nav finansēts kādā citā līzinga kompānijā kādā no Baltijas valstīm.

Pērnā gada līzinga un faktoringa nozares dati precīzi atspoguļo mēreni pozitīvās tendences Latvijas tautsaimniecībā. Salīdzinot 2016. gada un 2015. gada trīs ceturkšņus, līzinga jauno darījumu apjoms nozarē pieaudzis par 4,8%, bet faktoringa jaunie limiti pieauguši par 5,4%. Līzinga un faktoringa portfelis valstī pieaudzis par 10,5%, sasniedzot 1,5 miljardus eiro, skaidro Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Līzings Latvijā nostiprinājies kā ērts un uzticams pakalpojums ar skaidru regulējumu. Jau vairākus gadus Latvija ir vienā no trim – četrām vadošajām vietām pasaulē līzinga portfeļa apjomu ziņā, salīdzinot pret iekšzemes kopproduktu.

«Pērnajā gadā bija vērojams pieaugums gan lauksaimniecības tehnikas, gan komerctransporta līzingā, jaunajiem līzinga darījumiem palielinoties par 14,1%, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, kā arī auto līzingā, kur jaunie līzinga darījumi, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni pieauguši par 18,8%. Jaunu vieglo automašīnu līzinga darījumu apjomi pērn pieauguši par 25%. Palielinājusies arī kopējā auto līzinga finansējuma popularitāte – 54% no visām jaunajām vieglajām automašīnām tika iegādātas, izmantojot līzinga finansējumu. 2015. gadā tie bija 50%,» komentē I. Šmits.

Jaunu automašīnu pārdošana un jaunu auto līzinga darījumi iet roku rokā, Dienas Biznesa rīkotajā forumā Auto 2017 sacīja Nordea Finance Latvia vadītājs Ivars Šmits.

2016. gada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 11,4% jeb 241 miljonu eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nozīmīgāko pienesumu devis auto līzings, par ko gada laikā noslēgti jauni līgumi 366 miljonu eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada beigās Latvijā bija 1,34 miljardi eiro. No tā 76% jeb 1,02 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 24% jeb 320 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis 2016. gada beigās bija 166 miljoni eiro, kas ir par 9,2% vairāk nekā 2015. gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pērnā gada beigās bija 1,509 miljardi eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Līzingā gan privātpersonas, gan uzņēmumi aizvien vairāk iegādājas jaunas automašīnas; elektroauto šādi pagaidām pērk kūtri.

Pircēji izvērtē transportlīdzekļa potenciālās izmaksas un veic pārdomātāku izvēli nekā iepriekš, norāda līzinga kompāniju pārstāvji.

Pēc Auto asociācijas datiem, jaunu vieglo automašīnu tirgū 2018. gads noslēdzās ar 1,7% pieaugumu pret 2017. gadu, savukārt līzinga darījumu apjoms no tiem sasniedza 62%. Līzinga portfelis palielinās pēdējos četrus gadus, tā pieaugums bijis 7–15% robežās, lēš SIA UniCredit Leasing Latvijas filiāles vadītājs Jānis Mūrnieks, kurš gan atzīst, ka izaugsme joprojām ir mazāka par to, kāda bija tā dēvētajos treknajos gados.

Kopumā aizvadītais gads automašīnu līzinga tirgū vērtējams kā turpinājums iepriekšējo gadu iesāktajām tendencēm, piebilst Swedbank Privātpersonu auto finansēšanas atbalsta nodaļas vadītājs Kaspars Sausais, kurš pamanījis, ka aizvien vairāk pieprasījums aug tieši pēc jauniem auto, – šī līzinga tirgus segments audzis par 16%, turklāt pieaug interese tieši pēc dažādu marku pilsētas džipiem.

Šā gada pirmā pusgada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 6,6% jeb 79 miljoniem eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada jūnija beigās bija 1,28 miljardi eiro. No tā 77% jeb 988 miljoni eiro ir finanšu līzings, bet 23% jeb 295 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis pirmā pusgada beigās bija 149,6 miljoni eiro, kas ir nedaudz – par 1,6% - mazāk nekā pērnā gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pusgada beigās bija 1,43 miljardi eiro, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada pirmā pusgada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 342 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir autolīzinga segmentā – sešu mēnešu laikā noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi par 182,5 miljoniem eiro, kas veido vairāk nekā pusi (53%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 82,6 miljoni eiro (īpatsvars 24%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 65,9 miljoni eiro (īpatsvars 19%).

2018. gada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 7,3%, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati. Nozīmīgāko pienesumu devis auto līzings - gada laikā noslēgti jauni līgumi 401 miljona eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2018. gada beigās Latvijā bija 1,67 miljardi eiro. No tā 70.1% jeb 574 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 23% jeb 190 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis 2018. gada beigās bija 173 miljoni eiro, kas ir par 13.7% vairāk nekā 2017. gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pērnā gada beigās bija 1,850 miljardi eiro, kas ir par 7,9% vairāk, salīdzinot ar 2017.gadu.

2018. gada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 820,4 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir auto līzinga segmentā – noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi 401 miljonu eiro vērtībā, kas ir gandrīz puse - 49% no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 238,8 miljoni eiro (īpatsvars 29%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 175 miljoni eiro (īpatsvars 21%).

Latvijā bankas «Citadele» kredītportfelis sasniedzis 1,021 miljardu eiro un 2017. gada pirmajos deviņos mēnešos banka piešķīra kredītus 200 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5 % vairāk nekā 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos, informē bankas «Citadele» Ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Tostarp privātpersonām kredītos tika piešķirti 69 miljoni eiro, mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un korporatīvajiem klientiem tika piešķirti 132 miljoni eiro.

Klientu noguldījumi Latvijā pieauga par 2% – līdz 1,9 miljardiem eiro.

B. Ābelniece atzīmē, ka «Citadele» šogad ir veikusi būtiskus ieguldījumus jaunākajās tehnoloģijās un paredzams, ka līdz 2020. gadam pilnīgi visi norēķinu termināli Latvijā būs aprīkoti ar bezkontakta norēķinu funkcionalitāti.

Kopumā «Citadeles» koncerna neto kredītu portfelis turpināja pieaugt, sasniedzot 1,34 miljardus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2016. gada septembrī. Atbilstoši «Citadeles» stratēģijai «Citadeles» Baltijas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas segmenti bija galvenie kredītu portfeļa pieauguma veicinātāji.

2016. gada pirmo deviņu mēnešu laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 10,4% jeb 125 miljoniem eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nozīmīgāko pienesumu devis autolīzings, par ko trīs ceturkšņu laikā noslēgti jauni līgumi 280 miljonu eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada septembra beigās bija 1,33 miljardi eiro. No tā 76% jeb 1,015 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 24% jeb 313 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis pirmā pusgada beigās bija 168,8 miljoni eiro, kas ir par 11% vairāk nekā pērnā gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis trešā ceturkšņa beigās bija 1,5 miljardi eiro, kas ir par 10,4% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada pirmo deviņu mēnešu laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 533 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir autolīzinga segmentā – deviņu mēnešu laikā noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi par 280 miljoniem eiro, kas veido vairāk nekā pusi (53%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 134 miljoni eiro (īpatsvars 25%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 104 miljoni eiro (īpatsvars 19%).

Jauno darījumu skaits līzingā šī gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par 14,2 %, veidojot 147,75 miljonus eiro.

Pēc Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) datiem, šī gada 1. ceturksnī jaunie darījumi komerctransporta segmentā pieauguši par 56,6 %, veidojot 25,7 miljonus eiro, savukārt iekārtu un industriālās tehnikas segmentā tie pieauguši par 32,1 %, veidojot 43,1 miljonus eiro, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trīs mēnešiem. Neliels kritums jauno darījumu apjomā vērojams auto līzinga segmentā, kur tas pirmajā ceturksnī samazinājies par 1.8 %, salīdzinot ar šādu pašu periodu pērn.

"Iepriecinoši redzēt pozitīvās izmaiņas komerctransporta un industriālā līzinga segmentā, kas demonstrē atveseļošanās pazīmes abos pamata sektoros. Komerctransporta nozarē Covid-19 situācija nospēlējusi par labu, jo būtiski pieaugot pārdošanas apjomiem tiešsaistē, strauji attīstījās piegāžu ķēdes, radot nepieciešamību paplašināt autoparkus. Savukārt, industriālā līzinga sektora attīstību veicinājuši tie projekti, kuru realizācija bija apturēta pagājušajā gadā," tā 2021. gada pirmā ceturkšņa rādītājus komentē LLDA vadītājs Pēteris Plaudis.

AS "Citadele banka" paziņojusi par līguma noslēgšanu ar UniCredit S.p.A., saskaņā ar kuru Citadele iegūs UniCredit Leasing līzinga operācijas Baltijā, iegādājoties 100% akciju SIA UniCredit Leasing (ieskaitot tās Igaunijas un Lietuvas filiāles), kā arī tās 100% piederošo meitasuzņēmumu SIA UniCredit Insurance Broker (ieskaitot tā Igaunijas filiāli).

SIA "UniCredit Leasing" Baltijas līzinga portfelis pārsniedz 850 milj. eiro, informē bankas korporatīvās komunikācijas vadītāja Kristīne Mennika.

""UniCredit Leasing" līzinga operāciju iegāde ir daļa no "Citadeles" ilgtermiņa mērķa kļūt par vadošo finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijā gan privātpersonām, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Pateicoties daudzveidīgai klientu bāzei, spēcīgiem aktīvu rādītājiem un jaunu klientu piesaistes potenciālam, līzinga nozare Baltijā joprojām ir pievilcīga. Ar savu spēcīgo klātbūtni Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, ar inovatīvajiem un lietotājam draudzīgajiem produktiem un pakalpojumiem, kā arī aktuālajām darbības un kontroles sistēmām, mūsuprāt, "UniCredit Leasing" bizness ir viens no attīstītākajiem Baltijas tirgū. Visi šie aspekti papildinās "Citadeles" pašreizējo līzinga biznesu un nodrošinās spēcīgu platformu turpmākai izaugsmei attiecīgajās nozarēs un tirgos," pamato bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Neraugoties uz globālajiem politiskajiem procesiem, kas ietekmējuši arī finanšu tirgu, un augsto konkurenci nozarē, pagājušais gads DNB grupai Latvijā ir bijis ļoti veiksmīgs, informē bankas pārstāvji.

DNB grupa Latvijā 2016. gadu noslēgusi ar 33,5 miljonu eiro peļņu, tādējādi vairāk nekā divas reizes jeb par 128% pārsniegusi iepriekšējā gada rādītājus. Pērn sasniegti augsti rezultāti hipotekārajā un juridisko personu kreditēšanā, kā arī radīti vairāki jauni produkti un risinājumi.

Pērn DNB grupas Latvijā operacionālā peļņa bijusi 32,5 miljoni eiro, kas ir par 85 % vairāk nekā gadu iepriekš. Papildus pieaugošajiem pamatdarbības rādītājiem 2016. gada peļņu ietekmējusi arī DNB bankai piederošo VISA Europe Limited akciju pārdošana pagājušā gada vasarā.

DNB grupas noguldījumu portfelis pērn veidoja 1,2 miljardus eiro, bet kopējais aizdevumu portfelis - 1,6 miljardus eiro. Kopumā privātpersonām un juridiskajām personām 2016. gadā ir izsniegti kredīti 353,4 miljonu apmērā, kas ir par 69 % augstāks rādītājs nekā 2015. gadā.

AS Rietumu banka peļņa pēc nodokļiem 2016. gadā sasniedza 80 miljonus eiro, kas ir par 15,9% vairāk nekā (2015. gadā, kad tā bija 69 miljoni eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna pēcnodokļu kapitāla atdeves radītājs bija 17,32% (2015: 17,5%), bet pēcnodokļu aktīvu atdeves radītājs 2,3% (2015: 19%).

Pamatdarbības ienākumi sasniedza 181 miljonu eiro (2015: 159 miljoni eiro), kas ir par 14% vairāk nekā 2015. gadā. Neto komisijas naudas ienākumi veidoja 41,1 miljonu eiro (2015. gadā: 44,1 miljoni eiro). Koncerna izdevumu un ienākumu attiecība gadā, kas beidzās 2016. gada 31. decembrī, bija 33% (2015: 34%). Arī turpmāk koncerna mērķis ir turpināt uzturēt šo attiecību zem 40%. Palielinot neapliekamo ienākumu summu, piemēram, ienākumus no biržā kotētiem vērtspapīriem, faktiskā ienākuma nodokļa likme 2016. gadā bija 7% (2015. gadā: 14%). Koncerns sasniedza peļņas normu pirms nodokļu nomaksas 49%, salīdzinot ar 51% 2015. gadā.

Eleving Group ir paziņojis neauditētus rezultātus par šā gada pirmo ceturksni. Tā ietvaros Grupa uzrādīja stabilus finanšu rādītājus - ieņēmumi sasniedza 44,7 miljonus eiro, bet neto portfelis - 290,3 miljonus eiro.

Grupa ir turpinājusi diversificēt savu saimniecisko darbību un uzturēt sabalansētu ieņēmumu plūsmu visos trīs tās pamatdarbības virzienos. Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti 2023. gada 1. ceturkšņa ieņēmumos veidoja 12,7 milj. eiro, kas ir par 19,5% vairāk nekā 2022. gada pirmajos trīs mēnešos, bet par 5,0% mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Tikmēr finanšu un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sasniedza 17,0 milj. eiro, kas ir par 12,4 % vairāk nekā 2022. gada pirmajā ceturksnī un par 2,1 % vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Savukārt patēriņa finansēšanas segmenta ieņēmumi pārskata perioda ieņēmumos veidoja 13,2 milj. eiro, kas ir par 26,0% mazāk nekā 2022. gada gadu iepriekš, bet salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - nemainīgi.

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group ir paziņojis neauditētos pirmā pusgada rezultātus. Pārskata perioda beigās grupas ieņēmumi sasniedza 90,6 milj. eiro, savukārt neto portfelis sasniedza 295,1 milj. eiro.

2023. gada pirmo pusgadu grupa noslēdza uzrādot stabilus finanšu rezultātus, pateicoties diversificētai uzņēmējdarbībai un sabalansētai ieņēmumu plūsmai no visām trim pamatdarbības jomām. Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti sešu mēnešu ieņēmumos veidoja EUR 25,2 milj., kas ir par 7,2% vairāk nekā 2022. gada sešos mēnešos.

Ieņēmumu pieaugumu veicināja stabilais sniegums produktīvo aizdevumu jomā motociklu taksometru segmentā Austrumāfrikā. Nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sasniedza EUR 34,0 milj., kas ir par 7,9% vairāk nekā attiecīgajā pārskata periodā pirms gada. Attiecīgo ieņēmumu pieaugumu galvenokārt noteica portfeļa pieaugums Rumānijā un lielākajā daļā citu Grupas tirgu. Tikmēr patēriņa finansēšanas produkti pirmā pusgada ieņēmumu kopējā apjomā veidoja EUR 27,6 milj. jeb par 11% mazāk nekā aizvadītā gada pirmajos sešos mēnešos. Negatīvo ieņēmumu dinamiku noteica galvenokārt Ukrainas portfeļa samazināšanās, jo ieņēmumi visos citos patēriņa finanšu tirgos attiecīgajā laika posmā ir palielinājušies.

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group ir paziņojis neauditētos rezultātus par deviņiem mēnešiem, kas noslēdzās šā gada 30. septembrī. Deviņos mēnešos Grupas ieņēmumi sasniedza 142,5 miljonus eiro, savukārt neto portfelis 327,3 miljonus eiro, kas ir par 11% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Pārskata periodu Grupa noslēdza uzrādot stabilus finanšu rezultātus, pateicoties diversificētai uzņēmējdarbībai un sabalansētai ieņēmumu plūsmai no visām pamatdarbības jomām. Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti deviņu mēnešu ieņēmumos veidoja EUR 37,7 milj, kamēr nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sasniedza EUR 51,0 milj. Tikmēr patēriņa finansēšanas produkti ieņēmumu kopējā apjomā veidoja EUR 47,3 milj. jeb par 8% vairāk nekā aizvadītā gada deviņos mēnešos. Augstvērtīgos rezultātus šajā segmentā galvenokārt veicināja ExpressCredit biznesa integrācija un veiksmīga operacionālā darbība Balkānos.

Grupas koriģētā EBITDA attiecīgajā periodā sasniedza 58,5 miljonus eiro, salīdzinot ar 51,5 miljoniem eiro pirms gada, savukārt koriģētā neto peļņa pirms valūtas maiņas darījumiem pieauga līdz 23,5 miljoniem eiro, kas ir par 5,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gada deviņos mēnešos.

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group 2024. gada deviņos mēnešos ir palielinājis koriģēto EBITDA rādītāju līdz 65 miljoniem eiro, savukārt tīrā peļņa ir sasniegusi 21,9 miljonus eiro, kas ir par aptuveni 15% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Eleving Group turpina uzturēt līdzsvarotu ieņēmumu plūsmu visos galvenajos darbības segmentos, deviņos mēnešos sasniedzot apgrozījumu 157,9 milj. eiro apmērā jeb par teju 17% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi deviņu mēnešu periodā veidoja 53,1 milj. eiro, bet elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti attiecīgi 34,8 milj. eiro. Savukārt patēriņa finansēšanas produkti deviņu mēnešu ieņēmumus papildināja ar 70 milj. eiro.

Koriģētā EBITDA pārskata periodā sasniedza 65 milj. eiro jeb par aptuveni 15% vairāk nekā deviņos mēnešos pērn. Tikmēr kompānijas neto portfelis ir palielinājies par 9% līdz 346,2 milj. eiro pretstatā 317,5 milj. eiro gadu iepriekš.

SEB grupas peļņa Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī bija 12 miljoni eiro, kas ir par 90% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā, informē SEB bankas pārstāvji.

Peļņas pieaugums ir skaidrojams ar izmaksu un uzkrājumu samazinājumu, kā arī ienākumu pieaugumu, ko sekmējusi klientu aktivitāte visos segmentos.

2017. gada trīs mēnešos SEB banka piešķīrusi aizdevumus par kopējo summu 194 miljoni eiro, kas ir par 50% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. No jauna piešķirtais finansējums mājokļu iegādei veido 28 miljonus eiro, kas ir par 30% vairāk, bet līzinga jaunais finansējums sasniedzis 26 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pērn pirmajā ceturksnī. SEB bankas kopīgais kredīta portfelis ir palielinājies par 5% un pirmā ceturkšņa beigās veido 2 miljardus 537 miljonus eiro.

Aizvadītajos 2016. gada 9 mēnešos nefinanšu uzņēmumu kreditēšana stabili augusi, kas atspoguļojas kopējā iekšzemes kredītportfeļa kāpumā, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Gan banku, gan uzņēmēju noskaņojums kreditēšanas jomā ir pozitīvs, turpinās arī Eirosistēmas atbalstošās monetārās politikas ietekme ar zemajām procentu likmēm, tādēļ ir pamats arī turpmāk gaidīt tālāku kreditēšanas izaugsmi, kas savukārt veicinās ekonomikas stabilitāti un tālākai tautsaimniecības attīstībai nepieciešamās investīcijas.

Pārdzīvotās ekonomiskās krīzes, ārējā pieprasījuma nestabilitātes, tiesiskās vides nesakārtotības un citu faktoru ietekmē bankas vairāku gadu garumā būtiski ierobežoja jaunu kredītu izsniegšanu un arī pieprasījums no aizņēmēju puses bija relatīvi zems. Ja 2015. gadā varējām vērot vien pirmās nelielās uzņēmējdarbības kreditēšanas atkopšanās pazīmes ar nelielu kredītportfeļa kāpumu atsevišķos mēnešos, tad jau 2016. gadā pozitīvās tendences uzņēmumu kreditēšanā redzamas izteikti skaidri.

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Eleving Group, kas darbojas transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanas segmentos 16 pasaules valstīs, pirmo ceturksni ir noslēdzis ar 22,0 milj. eiro lielu EBITDA rādītāju un 51,8 milj. eiro apgrozījumu.

Eleving Group turpina uzturēt līdzsvarotu ieņēmumu plūsmu no visiem galvenajiem darbības virzieniem. Nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi 3 mēnešu periodā veidoja 18,1 milj. eiro, bet elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti sasniedza 11,4 milj. eiro. Savukārt, patēriņa finansēšanas produkti trīs mēnešu ieņēmumus papildināja ar 22,3 milj. eiro.

Eleving Group koriģētā EBITDA attiecīgajā periodā sasniedza 22,0 milj. eiro, salīdzinot ar 17,8 milj. eiro pirms gada, savukārt koriģētā neto peļņa pirms valūtas svārstību ietekmes bija 7,8 milj. eiro, kas ir par 15% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2023. gadā. Turklāt kompānija ir spējusi palielināt arī savu neto portfeli līdz 330,5 milj. eiro attiecībā pret 278,0 milj. eiro 2023. gada 1. ceturksnī.

Latvijā dibinātās finanšu tehnoloģiju uzņēmumu grupas Eleving Group 2024. gada sešu mēnešu koriģētā EBITDA sasniedza 43,7 milj. eiro atzīmi, kamēr neto peļņa pieauga līdz 14,9 milj. eiro, kas ir par 32% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Eleving Group turpina uzturēt līdzsvarotu ieņēmumu plūsmu no visiem galvenajiem darbības virzieniem, sešos mēnešos sasniedzot apgrozījumu 106 milj. eiro apmērā jeb par 20% vairāk nekā pērn. Nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sešu mēnešu periodā veidoja 36,3 milj. eiro, bet elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti attiecīgi 23,4 milj. eiro. Savukārt patēriņa finansēšanas produkti sešu mēnešu ieņēmumus papildināja ar 46,3 milj. eiro.

Koriģētā EBITDA sešu mēnešu pārskata periodā sasniedza 43,7 milj. eiro jeb par 28% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē. Tikmēr kompānijas neto portfelis ir palielināts par 21% līdz 343,5 milj. eiro pretstatā 284,2 milj. eiro gadu iepriekš.

Jaunizveidotās Lietuvas "PayRay" bankas kredītportfelis Latvijā un Lietuvā šā gada pirmajā ceturksnī ir sasniedzis 52 miljonus eiro. Latvijā "PayRay" banku pārstāv 100% meitasuzņēmums SIA "PayRay", informē banka.

Papildus biznesa aizdevumiem, faktoringam, uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu un investīciju finansēšanas risinājumiem, "PayRay" banka šogad gan Latvijā, gan Lietuvā plāno sākt piedāvāt arī līzinga pakalpojumus.

"PayRay" bankas uzņēmumiem izsniegto aizdevumu portfelis pērn palielinājās piecas reizes – no 3,1 miljona eiro līdz 15,39 miljoniem eiro. Privāto klientu depozītu portfelis, ko banka sāka veidot tikai 2020. gada decembrī, ir sasniedzis 6,09 miljonus eiro (depozīta noguldījumus "PayRay" banka piedāvā Lietuvā un Vācijā ar Raisin.com platformas starpniecību).

Savukārt bankas faktoringa portfelis 2020. gada beigās sasniedza 22,13 miljonus eiro. 2020. gadā kopumā "PayRay" banka finansēja vairāk nekā 59,3 tūkstošus klientu, vidējai finansējuma summai sasniedzot 2761 eiro uz vienu klientu. Klientu vidējais finansēšanas termiņš bija 49 dienas.

2017. gadā Rietumu Bankas koncerns turpināja darbību, un tā neto peļņa pēc nodokļiem bija 33,5 miljoni eiro, liecina bankas gada pārskats.

Koncerna ieņēmumu struktūra ir diversificēta procentu un komisijas ienākumos, un par spīti zemajām procentu likmēm koncerns turpināja efektīvu darbību, sasniedzot izmaksu un ienākumu rādītāju 61.1% un pamatdarbības ienākumus uz vienu darbinieku 128 tūkstošu eiro apmērā.

Koncerna peļņa pēc nodokļiem, kas attiecināma uz bankas akcionāriem, 2017. gadā bija 32 miljoni eiro (2016. gadā: 80 miljoni eiro).

Koncerna kapitāla atdeves rādītājs pēc nodokļu nomaksas ir 6,89% (2016. gadā: 17,32%) un aktīvu atdeves rādītājs pēc nodokļu nomaksas ir 1% (2016. gadā: 2,3%). Koncerna pamatdarbības ienākumi ir 137 miljoni eiro (2016. gadā: 181 miljons eiro).

Neto komisijas naudas ienākumi veidoja 34,6 miljonus eiro (2016. gadā: 41,1 miljoni eiro).

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Eleving Group aizvadītajā gadā ir sasniedzis 60% pieaugumu koriģētās neto peļņas rādītājā, tikmēr ieņēmumu apmērs, ieskaitot komisijas maksu un ar to saistītos ieņēmumus, ir palielinājies līdz 191,1 milj. eiro, bet koriģētā EBITDA ir sasniegusi 77,2 milj. eiro.

Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti 12 mēnešu ieņēmumos veidoja 50,4 milj. eiro, kas ir par 2% mazāk nekā attiecīgajā pārskata periodā pirms gada. Tikmēr nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sasniedza 68,0 milj. eiro, uzrādot 7% pieaugumu attiecībā pret pagājušo gadu, bet patēriņa finansēšanas produkti ieņēmumu kopējā apjomā pievienoja 72,7 milj. eiro jeb par 20% vairāk nekā gadu iepriekš.

Eleving Group koriģētā EBITDA attiecīgajā periodā sasniedza 77,2 milj. eiro, salīdzinot ar 63,9 milj. eiro pirms gada, savukārt koriģētā neto peļņa pirms valūtas svārstību ietekmes bija 29,8 milj. eiro, kas ir par 7,8 milj. eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā 2022. gadā. Turklāt kompānija ir spējusi palielināt arī savu neto portfeli līdz 320,2 milj. eiro.

AS Citadele banka koncerns 2016. gadā strādājis ar 40,7 miljonu eiro lielu peļņu, kas ir par 56% vairāk nekā 2015. gadā, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Peļņas pieaugumu 2016. gadā būtiski ietekmēja 11,3 miljonu eiro lieli ienākumi no Citadelei piederošo Visa Europe akciju pārdošanas Visa Inc..Neņemot vērā vienreizējos ienākumus no Visa akciju pārdošanas, Citadeles koncerna pamatdarbības ienākumi palielinājās par 9%. Arī Citadeles grupas aktīvu kvalitāte 2016. gadā turpināja uzlaboties. Šaubīgo kredītu rādītājs samazinājās līdz 9,9% salīdzinājumā ar 10,8% 2015. gada beigās.

Citadeles grupas neto kredītportfelis 2016. gadā pieauga par 6% līdz 1,24 miljardiem eiro. Šis pieaugums atspoguļo Citadeles stratēģiju būt aktīvam spēlētājam mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanā Baltijas valstīs, kā arī patēriņa kreditēšanas jomā Latvijā un Lietuvā. 2016. gada laikā par 13% palielinājās arī klientu noguldījumu apjoms; gada beigās kopējais noguldījumu apjoms Citadeles grupas bankās sasniedza 2,92 miljardus eiro.