Foto: MyAvis

Dinamiska un piepildīta dzīve mūsdienu apstākļos nav iedomājama bez uzticama auto. Kaut arī tradicionālais līzings joprojām ir populāra izvēle auto iegādei, pilna servisa līzingsmūsdienu svārstīgajos finanšu apstākļos var būt krietni vien izdevīgāka izvēle. Turpinājumā par to, kādi ir tā plusi.

AVIS pilna servisa līzings – atšķirības no ierastā līzinga

Kvalitatīvas un mūsdienīgas automašīnas cena nav zema, tāpēc ierasta izvēle ir automašīnu līzings – auto izpirkšana noteiktā laika posmā, ik mēnesi maksājot līzinga maksājumu, kā arī procentus. Līzinga perioda laikā tiek segta pilna automašīnas vērtība, pēc tā beigām klients kļūst par pilntiesīgu auto īpašnieku.

Automašīnai uzņēmumā ir nozīmīga loma – ar to ne tikai ātri un ērti var nokļūt vajadzīgajā vietā un produktīvi veikt darba pienākumus, bet arī sekmēt uzņēmuma izaugsmi un attīstību. Taču nav noslēpums, ka jaunu transportlīdzekļu iegāde un uzturēšana paredz apjomīgu finansiālo ieguldījumu.

Raksta turpinājumā noskaidro, ko ņemt vērā, lemjot par jaunas vai lietotas mašīnas iegādi, un kādos gadījumos pilna servisa līzings ir optimālākais risinājums!

Faktori, kas palīdzēs izdarīt pareizo izvēli

Domājot par transportlīdzekļa iegādi uzņēmuma vajadzībām, aktuāls var būt jautājums par to, kādu auto izvēlēties – pilnīgi jaunu no salona vai tomēr lietotu. Lūk, daži no faktoriem, ko ņemt vērā vēl pirms gala lēmuma pieņemšanas.

Budžets

Uzņēmuma finanses ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, arī plānojot automašīnas iegādi. Jārēķinās, ka pilnīgi jaunu mašīnu iegāde var sastādīt visai iespaidīgas izmaksas, īpaši tad, ja ir plānots izveidot vai atjaunot veselu autoparku, tāpēc gadījumā, ja budžets ir ierobežots, finansiāli gudrāks lēmums ir lietoti spēkrati.

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

2018. gada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 7,3%, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati. Nozīmīgāko pienesumu devis auto līzings - gada laikā noslēgti jauni līgumi 401 miljona eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2018. gada beigās Latvijā bija 1,67 miljardi eiro. No tā 70.1% jeb 574 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 23% jeb 190 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis 2018. gada beigās bija 173 miljoni eiro, kas ir par 13.7% vairāk nekā 2017. gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pērnā gada beigās bija 1,850 miljardi eiro, kas ir par 7,9% vairāk, salīdzinot ar 2017.gadu.

2018. gada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 820,4 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir auto līzinga segmentā – noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi 401 miljonu eiro vērtībā, kas ir gandrīz puse - 49% no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 238,8 miljoni eiro (īpatsvars 29%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 175 miljoni eiro (īpatsvars 21%).

Latvijas līzinga asociācijas biedri sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem ieviesuši vienotu nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzi ar mērķi novērst dubultās finansēšanas iespējas nereģistrējamiem līzinga objektiem Baltijas reģionā.

15.jūlijā Latvijas līzinga asociācijas biedri pievienojās Igaunijas un Lietuvas līzinga asociācijas biedru nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzei. Tās mērķis ir novērst dubultās finansēšanas iespēju – viena un tā paša objekta finansēšanu vairākās līzinga kompānijās vienlaicīgi.

Ieviešanas brīdī tiešsaistes datu bāzē bija ap 35 000 dažādu veidu nereģistrējamu aktīvu vienību, kā piemēram, dažāda veida uzkarināmā lauksaimniecības tehnika, ekskavatori, poligrāfijas un metālapstrādes iekārtas u.c. Pēc visu līzinga sabiedrību aktīvu savadīšanas datu bāzē, paredzamais vienību skaits varēt sasniegt ap 100 000.

Turpmāk vēl pirms darījuma noslēgšanas ar klientu, katrai līzinga kompānijai būs iespēja tiešsaistē pārbaudīt, vai konkrētais objekts jau nav finansēts kādā citā līzinga kompānijā kādā no Baltijas valstīm.

Attīstības finanšu institūcija "ALTUM" atlases procesā izraudzījusies kredītiestādes, kuras izsniegs "ALTUM" portfeļgarantijas, palīdzot uzņēmumiem pārvarēt likviditātes problēmas, kas radušās Covid-19 krīzes iespaidā.

Portfeļgarantijas "ALTUM" vārdā izsniegs "SEB banka" un "SEB līzings", "Swedbank" un "Swedbank līzings", "Unicredit Leasing", Banka "Citadele" un "Citadele līzings un faktorings", kā arī banka "Luminor".

Portfeļgarantiju programmas ietvaros bankas un līzinga kompānijas finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, "ALTUM" vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi finansējumam piemēros zemāku procentu likmi.

Ieņemt eksportā zemā starta pozīciju 

Izmaiņas eksporta jomā notiek daudz straujāk, nekā tiek apkopota informācija par notiekošo,...

Inese Zīle, "ALTUM" valdes locekle, informē: "Portfeļgarantiju instruments paātrinās garantijas pakalpojuma sniegšanas procesu neliela apjoma darījumiem, turklāt uzņēmējs garantiju varēs saņemt ar labākiem nosacījumiem – samazinātu procentu likmi un bez papildu nodrošinājuma, jo par nodrošinājumu kalpos "ALTUM" garantija. Jāpiemin, ka līdzīgi kā citas krīzes programmas, arī šī ir paredzēta dzīvotspējīgiem projektiem, kuru darbību ir ietekmējušas Covid-19 izplatības sekas, atstājot ietekmi uz komersanta finansiālo stāvokli.

Vienlaikus uzņēmējiem nodrošinām arī visus pārējos "ALTUM" finanšu instrumentus, tai skaitā aizdevumus biznesa uzsācējiem, finansējumu MVU, aizdevumus lauksaimniecības zemes iegādei, Zemes fonda pakalpojumus un citus, kurus uzņēmumi izmanto attīstībai un izaugsmei atbilstoši savai specifikai un vajadzībām."

Lai saņemtu portfeļgarantiju, uzņēmējam jāvēršas bankā. Garantija tiks izsniegta par jauniem vai esošiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz uz 3 mēnešiem vai pagarinās līguma darbības termiņu vismaz par 3 mēnešiem. Tāpat garantija tiks sniegta par esošiem investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz par 3 mēnešiem un, ja nepieciešams, pagarinās finanšu pakalpojumu līguma termiņu.

Paplašināts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem  

Valdība paplašinājusi atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz...

Krīzes portfeļgarantiju mērķis ir veicināt finansējuma pieejamību līdz 500 000 eiro uzņēmumu finanšu pakalpojumiem. Finanšu pakalpojumi, kurus kredītiestāde var iekļaut "ALTUM" garantiju portfelī, ir apgrozāmie līdzekļi, tai skaitā kredītlīnijas, investīciju aizdevumi un finanšu līzings.

Atšķirībā no individuālajām kredītu garantijām, portfeļgarantiju gadījumā banka kreditēšanas darījumam, kas atbilst programmas nosacījumiem, automātiski var piešķirt valsts garantiju. Kreditētājam ar katru individuālo darījumu nebūs jāvēršas "ALTUM".

Attīstības finanšu institūcija "ALTUM" ir Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, lai pabeigtu darījumu starp AS "Citadele banka" un "UniCredit S.p.A". Rezultātā ir paredzams, ka no 2021. gada janvāra SIA "UniCredit Leasing" Baltijā, ieskaitot tās Igaunijas un Lietuvas filiāles, būs daļa no "Citadeles", informē banka.

Darījuma rezultātā "Citadele" palielinās savu līzinga tirgus daļu Baltijā.

Līdz šī gada beigām SIA "UniCredit Leasing" un SIA "Citadeles" līzings un faktorings turpinās strādās kā neatkarīgi uzņēmumi un sniegt savus finanšu pakalpojumus. Jaunais "Citadeles Grupas" līzinga uzņēmums balstīsies uz SIA "UniCredit Leasing" un SIA "Citadeles" līzings un faktorings praksi, kā arī sniegs vairāk iespēju saviem partneriem un klientiem.

Ar SIA "UniCredit Leasing" noslēgtie līgumi un visas pārējās esošās saistības paliks spēkā saskaņā ar to pašreizējiem noteikumiem.

Citadele papildina līzinga biznesu, iegādājoties UniCredit Leasing  

AS "Citadele banka" paziņojusi par līguma noslēgšanu ar UniCredit S.p.A., saskaņā ar...

"Teju gadu mēs esam aktīvi strādājuši, lai saņemtu visas nepieciešamās atļaujas no uzraugošajām iestādēm Baltijā. Šis ir viens no lielākajiem darījumiem nozarē Baltijā, no kura lielākie ieguvēji viennozīmīgi būs klienti un sadarbības partneri. Apvienojot finanšu nozares un līzinga jomas zināšanas, profesionāļus, klientu servisu un digitālos risinājumus, paplašināsim iespējas gan līdzšinējiem SIA "UniCredit Leasing", gan "Citadeles" un "Citadeles" līzings un faktorings klientiem," uzver Johans Akerbloms (Johan Akerblom), "Citadeles" vadītājs.

Foto: Avis

Lai arī mūsdienu dzīvē automašīna ir neatņemama sastāvdaļa, jo sniedz pārvietošanas iespējas un brīvības sajūtu, tomēr tā var sastādīt arī nozīmīgu daļu no ikdienas izdevumiem. Kā pārvietoties ekonomiskāk un kā, ar mazām izmaiņām ikdienas braukšanas paradumos, radīt ievērojamas ietaupījumu iespējas, uzzini, lasot rakstu!

Auto, kas atbilst tavām vajadzībām

Ja ikdienā ar auto pārvietojas tikai viens cilvēks un netiek pārvadātas lielāku gabarītu mantas, izdevīgāk būs braukt ar nelielu pilsētas auto, kam ir ekonomisks degvielas patēriņš. Visai elastīgs variants ir tā saucamie pilsētas krosoveri, piemēram, Toyota Yaris Cross, kas noderēs piepilsētniekiem ar darbu pilsētā.

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Par jauno Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) vadītāju ievēlēts "Citadele līzings un faktorings" vadītājs Pēteris Plaudis.

"Esmu pagodināts, ka nozares pārstāvji, LLDA biedri, ir novērtējuši manas kompetences un profesionālo attieksmi šo gadu laikā, uzticot man veikt asociācijas vadītāja funkcijas. Tas ir liels izaicinājums un atbildība, īpaši laikā, kad kopējo ekonomiku satricinājis Covid-19 vīruss un arī līzinga nozarei esot liela izaicinājuma priekšā," norāda jaunais LLDA vadītājs Pēteris Plaudis.

Pēteris Plaudis "Citadele līzings un faktorings" ir atbildīgs par līzinga biznesa attīstību un vadību Latvijā un Igaunijā. Citadele grupai viņš pievienojās 2013. gada augustā un kopš tā laika ir SIA "Citadele līzings un faktorings" valdes priekšsēdētājs.

Pēterim ir vairāk nekā 17 gadu pieredze banku darbības jomā, kur, piecus no tiem, tieši banku korporatīvo klientu apkalpošanas jomā.

Kravu pārvadātājs SIA "Kreiss" līdz jūnija beigām saimniecisko darbību cer atjaunot vismaz pagājušā gada apjomos, gada pārskatā norāda uzņēmuma vadība.

Runājot par koronavīrusa ierobežojumu ietekmi uz SIA "Kreiss" darbību, uzņēmums norādījis, ka transporta nozarē Covid-19 sekas ir jūtamas ar nelielu aizkavēšanos. Piemēram, no 2020.gada marta ar dažādām laika nobīdēm nestrādā rūpnīcas un uzņēmumi, no kravām praktiski tika piegādāti vien medikamenti un pirmās nepieciešamības preces.

"Situācija ir sarežģīta, bet ne kritiska," atzīst SIA "Kreiss" vadība, norādot, ka uzņēmuma apgrozījums martā un aprīlī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, krities par 5-10%. Tomēr šos zaudējumus daļēji kompensējis degvielas cenu samazinājums, kā arī arī nepopulāra lēmuma pieņemšana - darbaspēka izmaksu samazinājums uz pāris mēnešiem, saglabājot esošo darbinieku skaitu.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums SIA «Rīgas satiksme» ieķīlājis 15 «Solaris Urbino» autobusus, liecina «Lursoft» informācija.

Komercķīlas ņēmējs ir autobusu ražotājs - Polijas uzņēmums «Solaris Bus&Coach», bet komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 67,5 miljoni eiro.

Jaunā komercķīla reģistrēta otrdien, 24.septembrī.

«Rīgas satiksmei» šobrīd ir aktuālas kopumā 25 komercķīlas.

«Lursoft» atzīmē, ka tostarp «Rīgas satiksmei» ir vairākas līdzīgas komercķīlas, ar kurām ieķīlāti «Solaris Urbino» autobusi, un arī to nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 67,5 miljoni eiro. Citām komercķīlām ķīlas ņēmējs ir «Luminor līzings Latvija». Atbilstoši 2014.gada 27.janvāra faktoringa līgumam, kas noslēgts starp «Solaris Bus&Coach» un «Luminor līzings Latvija», «Solaris Bus&Coach» cedē jeb nodod no konkrētiem rēķiniem izrietošus prasījumus par labu «Luminor līzings Latvija».

SEB līzinga finansētais apjoms uzņēmumu segmentā 2023. gada pirmajā pusgadā sasniedzis 81 miljonu eiro, kas ir par 66% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Par 10% audzis arī darījumu skaits – visvairāk finansētas vieglās automašīnas, komerctransports un industriālā tehnika, kur lielāko īpatsvaru veido meža tehnika.

Lauksaimniecības nozarē īpaši pieaudzis finansējums labības novākšanas kombainu un traktoru iegādei, kas saistīts ar tehnikas parku modernizāciju.

“Jaunas tehnikas iegāde ir liels un ļoti atbildīgs lēmums, kas balstīts gan uz finanšu aprēķiniem, gan arī ļoti praktiski domājot par maksimāli efektīvu savu platību apsaimniekošanu. Daļa klientu tradicionāli izmantotā finanšu līzinga vietā sāk izvērtēt operatīvā līzinga iespējas, tieši koncentrējoties uz savu pamatdarbību – graudkopību,” komentē SEB līzinga valdes priekšsēdētājs Renārs Vīksna.

Jau pašā pārdomu sākumā zinu, ka virsrakstā minētā apgalvojuma apstrīdēt gribētāju netrūks, bet dati un informācija, ko saņemam no klientiem, ir nepielūdzami.

Šī gada pirmā puse virknē biznesa jomu tiek raksturota ar dažādiem epitetiem, savukārt plaši lietoto jēdzienu "amerikāņu kalniņi" trajektoriju brīžiem ir bijis ļoti grūti noteikt arī līzinga jomā, līdz ar to visu laiku ir jātur sevi rāmjos, lai neparedzama inerce neizrauj tevi pārāk negaidīti no amerikāņu kalniņa izbrauciena. Un ja izrauj, tad tev jābūt labā sakabē un ar drošības vesti un izpletni, lai piezemēšanās ir mazāk sāpīga.

To, kas pirmajā pusgadā noticis līzinga tirgū, esam apkopojuši šeit, izvirzot priekšplānā četras galvenās tendences.

Kritiens aizā un negaidīti ātra izkļūšana no tās

Līzingā līdzīgi kā mājokļu kreditēšanā gada pirmie divi mēneši bija ļoti aktīvi, marta beigas iezīmēja pirmo korekciju un gandrīz izvelšanos no virāžas. Marts pārdomu un miera mēnesis biznesā, kas nav saistīts ar pirmās nepieciešamības precēm. Iedzīvotāju un uzņēmēju nogaidošā reakcija ļoti saprotama un pamatota.

Strauji augot inflācijai un būtiski palielinoties Euribor likmēm, kopš pagājušā gada otrā ceturkšņa līdz gada beigām krities noslēgto līzinga līgumu skaits.

Izvērtējot Latvijas lielāko līzinga uzņēmumu datus, šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, noslēgto līzinga līgumu skaits ir par 8% mazāks, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” apkopotā informācija. Savukārt, turpinot augt vidējai vienam kredītam izsniegtai summai, kopējā izsniegtā summa saglabājusies teju nemainīga (+1%).

“Pēc 2020. gadā piedzīvotā krituma līzinga tirgus nākamos gadus uzrādīja atkopšanās tendences, audzējot darījumu skaitu pret attiecīgo laika periodu iepriekšējā gadā. Tomēr, sākot ar 2022. gada 2. ceturksni, darījumu skaits, salīdzinot ar gadu iepriekš, sācis samazināties. Vidējais darījumu skaita samazinājums katru ceturksni ir par aptuveni 200 darījumiem. Turpretī noslēgto darījumu summas regulāri pieaug, vienīgo reizi darījumu summām samazinoties 2022. gadā 2. ceturksnī,” informē AS “Kredītinformācijas Birojs” izpilddirektors Intars Miķelsons.

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Laiku pa laikam ikvienam ir aktuāli lielāki pirkumi - piemēram, jauns auto, lielā sadzīves tehnika vai kāda cita vērienīgāka investīcija, kas attiecīgi prasa arī lielākus finanšu ieguldījumus. Lai investīcija atmaksātos, vispirms ir vērts izvērtēt vairākus būtiskus aspektus.

Pirkumam nepieciešamie līdzekļi

Viens no svarīgākajiem jautājumiem - vai, veicot šo pirkumu, Jūsu šī brīža finansiālā situācija netiks būtiski ietekmēta?

Liels pirkums var prasīt ieviest budžetā zināmas korekcijas, tāpat var apsvērt arī kreditēšanas iespējas. Piemēram, transportlīdzekļa iegādei var noderēt auto līzings. Kā alternatīva šim risinājumam var būt arī kredīts auto iegādei, piemēram, no VIASMS.lv. Lai izvēlētos labāko opciju, iepazīstieties ar abu šo finanšu pakalpojumu būtiskākajām atšķirībām.

Kas attiecas uz izmaksām, ne vienmēr preces cena ir vienīgie tēriņi, ar ko ir jārēķinās. Piemēram, ja noformējat kredītu, Jums būs jāmaksā ne tikai aizdevuma pamatsumma, bet arī procenti. Ja iegādājaties automašīnu, aktuāla būs ne tikai degvielas iegāde, bet arī apdrošināšana un citas ar auto uzturēšanu saistītās izmaksas.

Lietuvas bankas PayRay meitasuzņēmumu SIA PayRay Latvijā vadīs finanšu nozares un faktoringa eksperts Mareks Basankovičs.

Viņa galvenais uzdevums būs nodrošināt PayRay līderpozīciju iegūšanu Latvijas faktoringa tirgū, kā arī novērst kredītu pieejamības problēmas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem šobrīd ir grūti iegūt finansējumu sava biznesa tālākai attīstīšanai.

FKTK nav informēta par PayRay plāniem Latvijā 

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) līdz šim no Lietuvas banku uzrauga...

“Būdami jaunpienācēji Latvijas tirgū, mēs apzināti izvēlējāmies aktīvi apgūt tās finanšu nozares nišas, kurās Latvija vai nu spēcīgi atpaliek no citām valstīm, vai arī kuras šobrīd ir uzskatāmas par izaicinošām. Bankas Latvijā dažādu apsvērumu dēļ ir atstājušas novārtā bezķīlas kreditēšanu, un Latvijas faktoringa portfelis ievērojami atpaliek gan no Lietuvas, gan Igaunijas. Tāpat mazie un vidējie uzņēmumi šobrīd regulāri sastopas ar finansējuma iegūšanas grūtībām un ilgu finansēšanas izskatīšanas procesu kreditēšanas jomā. Kredīta iegūšana perspektīviem, tostarp uz eksportu orientētiem, uzņēmumiem bieži vien kļūst par pārāk lēnu un smagnēju procesu. Daudzu banku attieksme pret uzņēmējiem ir kļuvusi pārāk formāla un attālināta no reālās biznesa vides. Mēs plānojam šo situāciju kardināli mainīt un parādīt, ka ir iespējams strādāt ātrāk un efektīvāk," teic SIA “PayRay” vadītājs M.Basankovičs.

Latvijā startē jauna banka 

Latvijas finanšu tirgū oktobrī darbu ir uzsākusi jauna Lietuvas banka “PayRay”, kurai...

M. Basankovičs iepriekš bijis “Hanza Līzinga” (“Swedbank Līzings”) faktoringa projektu vadītājs (2000. – 2002.) un “Nordea Finance Latvia” (“Luminor Līzings”) faktoringa departamenta vadītājs Baltijā (2003. – 2007.), “Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāles” Pārdošanas departamenta vadītājs Latvijā (2007. – 2010.), “MetLife Amplico” Pārdošanas daļas vadītājs (2010. – 2011.), “Citadele Life” Pārdošanas daļas vadītājs (2011. – 2014.), investīciju kompānijas “Admiral Markets” Latvijas filiāles vadītājs (2014. – 2016.) un biznesa konsultāciju kompānijas “Profit Advice” vadītājs (2015.– 2020.).

Komercreģistrā ierakstītas izmaiņas AS «Meridian Trade Bank» valdē, saskaņā ar kurām bankas valdes locekles amatu atstājusi Ilze Pudiste un viņas vietā par valdes locekli iecelta Ruta Amtmane, ziņo «Lursoft» Klientu porfelis.

Ilze Pudiste bankas vadībā darbojās ilgāku laiku. No 2013. līdz 2014.gadam viņa bija bankas valdes locekle, pēc tam līdz 2015.gadam viņa ieņēma bankas padomes priekšsēdētājas amatu, bet kopš 2015.gada aprīļa līdz šim viņa pildīja valdes locekles pienākumus.

Bankas jaunā valdes locekle arī jau ilgāku laiku darbojusies banku nozarē. Ruta Amtmane bija SIA «DnB NORD Līzings», kas tagad pazīstams ar nosaukumu SIA «Luminor Līzings Latvija», valdes locekle un vēlāk arī valdes priekšsēdētāja no 2009. līdz 2011.gadam, 2012.gadā viņa tika iecelta par AS «Reverta» valdes locekli, bet 2017.viņa kļuva par AS «Reverta» likvidatori, šo amatu ieņemot līdz 2018.gada jūlijam, liecina «Lursoft» izziņa.

Finanšu tehnoloģiju nozare radās pirms aptuveni 14 gadiem. Tradicionālie finanšu nozares spēlētāji, piemēram, bankas ar bažām skatījās, kas nu notiks. Tas bija laiks, kad tirgū ienāca daudzi mazi spēlētāji, piedāvājot ļoti specifiskus produktus un mēģinot gigantiem atņemt kaut nelielu tirgus daļu. Viņus dēvēja par nozares izaicinātājiem (disruptors - no angļu val.) un likās, ka nupat finanšu joma mainīsies līdz nepazīšanai.

Tagad mēs redzam, ka izmaiņas ir notikušas, bet nekas strauji nav sagrauts. Vieta ir atradusies visiem. Turklāt mainās izpratne par to, kas vispār ir finanšu tehnoloģijas.

Jauni laiki

Finanšu tehnoloģijas šobrīd lielākoties ir par risinājumu finanšu problēmai nevis par tehnoloģijām, jo tās ir pieejamas. Ir pagājuši tie laiki, kad jauna finanšu produkta piedāvāšanai vajadzēja taisīt pašam savu sistēmu, kas bija līdz pat vienam gadam ilgs projekts ar mērķi uzbūvēt minimālu dzīvotspējīgu produktu. Izmaksas bija no 300 līdz 400 tūkstošiem eiro. Un tikai pēc šīm investīcijām un deviņu līdz 12 mēnešu darba uzņēmums sagādāja sev iespēju iziet tirgū un izmēģināt ideju. Mūsdienu tehnoloģiju attīstības ātrums ir tāds - ja šodien tev ir iespēja, tad pēc gada tās var arī nebūt. Kāds jau tavu ideju ir paņēmis un realizē.

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas SEB banka piešķīrusi kredītsaistību labvēlību 154 klientiem - uzņēmumiem, kuri saskārušies ar finanšu grūtībām līdz ar Covid-19 izplatību.

Kredītlīgumu skaits, ko šiem uzņēmumiem SEB banka ir pārskatījusi un veikusi kredītsaistību apmaksas grozījumus, lai atvieglotu uzņēmumu likviditāti, pārsniedz 500 līgumus.

Kopējais kredītsaistību atlikums tiem klientiem, kuriem piešķirta kredītsaistību labvēlība, ir vairāk nekā 130 miljoni eiro.

SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere komentē: "Mēs redzam, ka mūsu klienti, saskaroties ar grūtībām pildīt savas kredītsaistības, ir ļoti atbildīgi rīkojušies, savlaicīgi vēršoties pie mums un uzsākot sarunu, lai meklēt risinājumu. Protams, mēs katru gadījumu izvērtējam individuāli, īpaši novērtējot, vai uzņēmējam ir redzējums, kā risināt likviditātes grūtības ilgtermiņā. Vienlaikus, mēs, izprotot situāciju, cenšamies rast labāko risinājumu, kas būtu izdevīgs mūsu klientam un pieņemams mums kā atbildīgam kreditētājam."

Jauno darījumu skaits līzingā šī gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par 14,2 %, veidojot 147,75 miljonus eiro.

Pēc Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) datiem, šī gada 1. ceturksnī jaunie darījumi komerctransporta segmentā pieauguši par 56,6 %, veidojot 25,7 miljonus eiro, savukārt iekārtu un industriālās tehnikas segmentā tie pieauguši par 32,1 %, veidojot 43,1 miljonus eiro, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem trīs mēnešiem. Neliels kritums jauno darījumu apjomā vērojams auto līzinga segmentā, kur tas pirmajā ceturksnī samazinājies par 1.8 %, salīdzinot ar šādu pašu periodu pērn.

"Iepriecinoši redzēt pozitīvās izmaiņas komerctransporta un industriālā līzinga segmentā, kas demonstrē atveseļošanās pazīmes abos pamata sektoros. Komerctransporta nozarē Covid-19 situācija nospēlējusi par labu, jo būtiski pieaugot pārdošanas apjomiem tiešsaistē, strauji attīstījās piegāžu ķēdes, radot nepieciešamību paplašināt autoparkus. Savukārt, industriālā līzinga sektora attīstību veicinājuši tie projekti, kuru realizācija bija apturēta pagājušajā gadā," tā 2021. gada pirmā ceturkšņa rādītājus komentē LLDA vadītājs Pēteris Plaudis.

Ir politiskā griba, bet nav kompetences – šādi secinājumi rodas, sekojot līdzi nebanku aizdevēju lietai Saeimā. Jautājumi, kas skar nebanku aizdevējus, kopš vasaras ir iznēsāti pa vairākām Saeimas komisijām un vairākkārt nonākuši līdz plenārsēdei.

Emocionālie politiķu paziņojumi par nepieciešamību ar nozari tikt galā ir rezultējušies ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un Kredītiestāžu likumā. Gan vieni, gan otri vēl jāapstiprina Saeimai.

Tikt galā būtu īstais vārds notiekošajam, jo situāciju var salīdzināt ar bērnudārznieka traci rotaļlietu veikalā, kur atvase vecākiem ar asarām paziņo, ka vēlas tieši šo mantiņu. Nozares nākotne tiek izlemta priekšvēlēšanu cīņu gaisotnē. Tas padara nozari par partiju ķīlniekiem un neko labu nevar dot.

Saeimas deputāti, kuri savās priekšvēlēšanu kampaņās sola aizsargāt patērētāju, nesaprot, kas īsti būtu jāizmaina, un, ja Saeimā nebūtu Juridiskā biroja, tad tagad vārītos ne vien valdības klīsteris, bet arī nebanku ķīselis. Šāds priekšstats radās gan Saeimas tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pagājušajā nedēļā, gan Budžeta un finanšu komisijas sēdē šonedēļ. Priekšlikumi tiek iesniegti, atbalstīti, tad tiek noraidīti, jo tiek saprasts, ka tie radīs pretrunas likumā.