Laikrakstā: Nostāja veicināt pārtikas izejvielu ražošanu dara uzmanīgus alternatīvās enerģijas projektu īstenotājus.
Lauksaimniecības zeme ir jāizmanto lauksaimniecības produktu ražošanai, nevis apmežošanai zaļās enerģijas iegūšanai, reģionālajā konferencē «Esi informēts un pelni laukos» pavēstīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Zaļās enerģijas biznesā iesaistītie lauksaimnieki gan uzskata, ka vienādas iespējas jādod visiem ražotājiem un nevajadzētu ierobežot atjaunojamās enerģijas ražotājus.
Ar neparedzētiem izdevumiem ministrijas aizlāpa caurumus
2009. un 2010. gadā, proti, laikā, kad strauji tika samazināti valsts budžeta izdevumi, radikāli pieaudzis no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pieprasītā finansējuma apjoms.
Pārvadājumi
Autobusu pārvadātāji gatavojas streikot
«Situācija ir nobriedusi līdz streikam, jo valsts vīri mūs, samazinot finansējumu,nesaprot.» To DB sacīja viens no lielākajiem Latvijas pasažieru autobusa pārvadātājiem - a/s Nordeka direktors Sergejs Zabavņikovs.
Privatizācija
Ne mazāk par 350 miljoniem latu
Skandināvu TeliaSonera joprojām ieinteresēta Lattelecom un LMT privatizācijā.
Viedokļi
Nav samaksāts
No sociālās apdrošināšanas budžeta tiek segti izdevumi, par kuriem neviens nav samaksājis - maternitātes un paternitātes pabalsti, piemaksas pensijām utt , tā bijušais labklājības ministrs Vladimirs Makarovs.
Apdrošināšana
Pievēršas privātpersonām
Privātpersonu veselības apdrošinātāji gada rezultātus vērtē kā apmierinošus; jaunpienācēji vēl neprognozē sīvu konkurenci.
Jaunākajā biznesa žurnālā LD: Laiks ieslēgt otro ātrumu
Globalizācijas procesā pašlaik starp lielākajiem zaudētājiem ierindojas Eiropa, bet arī tajā valstis attīstās ar dažādiem ātrumiem. Latvijai pienācis laiks pievienoties ātrākās attīstības valstu grupai, uzskata Frenks Jirgens Rihters, kurš pašlaik ir kompānijas Horasis: The Global Visions Community prezidents, kur konsultē Āzijas, Eiropas un Ziemeļamerikas uzņēmumus. Iepriekš viņš ir bijis Pasaules ekonomikas foruma direktors un ir starptautiski atzīts eksperts Āzijas jautājumos.
Kamēr Ķīnas ekonomiskā izaugsme straujā tempā turpināsies vismaz divdesmit gadus, Eiropa pusgadsimta laikā var kļūt par milzu muzeju, kur ķīniešiem atpūsties. Eiropieši kļuvuši slinki un nespēj konkurēt ar Āzijas iedzīvotājiem, tomēr viss vēl nav zaudēts, jo vecā kontinenta preces Ķīnā vēl ir cieņā.
Konkurence aug, ambīcijas – krīt
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš saka: «Elektrības tirgus ir klāt!» Taču to, kāds šis tirgus izskatīsies pēc tam, kad būs notikusi lielā enerģētikas tirgus pārdale Baltijā, vēl ir ļoti grūti spriest. Taču jau tagad vismaz divas lietas sāk iezīmēties skaidrāk.
Nuriels Rubini. Mūsu G-nulles pasaule
Pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara beigām nevienai valstij vai spēcīgai valstu savienībai nav politiskās gribas un pietiekamas ekonomiskās sviras, lai nodrošinātu tās mērķus uz globālās skatuves, atzīst pasaulslavenais ekonomists Nuriels Rubini, kurš jau 2005. gadā brīdināja Ameriku par gaidāmo krīzi NĪ sektorā un komentārā LD analizē G 20 rīcībnespēju.
«Oskaronomika» atdzīvojusies
Lai gan visa uzmanība Amerikas kinoakadēmijas balvu pasniegšanas sakarā tiek pievērsta slavenībām, kuru nagos nonāks zeltītās statuetes, tikpat lieli uzvarētāji šā pasākuma rezultātā būs virkne ļaužu, kuri nebūt netiek lutināti ar tik vērienīgu publicitāti.
Katram savs maciņš tuvāks
Ko nozīmē lēmums par algu palielināšanu atsevišķiem ministriju darbiniekiem, kas to saņem no nodokļu maksātāju kabatām? Tā ir atbilstošas samaksas noteikšana spēcīgiem «kadriem» vai arī pārējo iedzīvotāju krāpšana?
Lielveikalos eko produkti uz palikšanu
Eko produktu sortimenta daudzveidību lielveikalos nākotnē veicinās patērētāju vēlme un iespējas iegādāties šīs grupas produktus. Lēni un pakāpeniski, bet tomēr arī Latvijas iedzīvotāji sākuši raudzīties uz ekoloģiskās jeb bioloģiskās pārtikas produktu plauktiem.
Ja dziedāt nemākam, tad varam kliegt!
Latvijas sabiedrība ir pamodusies uzņēmējdarbībai, liecina dažādu organizāciju rīkotie biznesa konkursi un atbalsta programmas. LD ielūkojās, kas raksturīgs jaunajiem uzņēmējiem un kādas biznesa idejas tiek attīstītas.
Militārā mantojuma karte un stāsti
Visos militārajos objektos slēpjas daudz iespēju attīstīt gan tūrisma objektus, gan vienkārši sakopt vidi. Šā mērķa labad ir tapusi militārā mantojuma karte – gluži kā slepeno dārgumu karte, jo daudzus no objektiem zina vien retais vietējais pamatiedzīvotājs.