Sekmējot Latvijas un Ziemeļvalstu reģionālo sadarbību, divi Latvijas klasteri pirmo reizi piedalās Baltijas jūras reģiona klasteru atbalsta programmā Inovāciju Ekspresis (BSR Stars Innovation Express), informē Ekonomikas ministrija.

Programmā piedalīsies Latvijas informāciju tehnoloģiju klasteris ar projektu Latvijas un Zviedrijas MVU NVS tirgu atvēršana gudrajām tehnoloģijām; Latvijas augstvērtīgas un veselīgas pārtikas klasteris ar projektu Starpnozaru sadarbība efektīvai un ilgtspējīgai pārtikas vērtību ķēdei Baltijas jūrā.

Latvijas klasteri sadarbosies ar Fiber Optic Valley AB klasteri no Zviedrijas un pārtikas nozares klasteri FoodNetwork no Dānijas, sekmējot inovāciju attīstību, eksporta pieaugumu un MVU internacionalizāciju.

Latvijas klasteru dalību šajā programmā atbalsta Ekonomikas ministrija un Ziemeļvalstu Ministru padome, kopīgi šim mērķim novirzot finanšu līdzekļus 48 000 eiro apmērā.

Šobrīd aktīvi notiek diskusijas par ekonomikas atveseļošanas plāniem un atbalsta pasākumiem, kas uzņēmumiem palīdzētu stabilizēt darbību un mazinātu ārkārtējās situācijas radīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Latvijas Klasteru tīkls aicina stiprināt uzņēmējdarbības ekosistēmu, lai attīstītu eksportu un uzņēmējdarbības procesus, piemērojoties mainīgajiem tirgus apstākļiem.

Ekonomikas attīstībai izšķirošs ir valdības dienas kārtībā esošais jautājums par Eiropas Savienības struktūrfondu (ES SF) finansējuma pārdali.

Latvijas Klasteru tīkls aicina sniegt stabilu un pietiekamu publisko finansējumu pasākumiem, ko īsteno uzņēmumus apvienojošās organizācijas, atbalstot strukturētu un ilgtspējīgu ekosistēmu, kuras neatņemama sastāvdaļa ir nozaru asociācijas un klasteri, kas sniedz ievērojamu ieguldījumu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu izstrādē, veicina to attīstību un realizāciju, sevišķu uzmanību pievēršot augstas pievienotās vērtības produktu eksportam. Klasteru darbība veicina Latvijas uzņēmumu dalību starptautiskās piegādes ķēdēs, kuru nozīmība šobrīd tiek akcentēta ikvienā publiskajā diskusijā par uzņēmējdarbības atbalsta pasākumiem ekonomikas atveseļošanai.

Dreiliņos topošajā dzīvesstila tirdzniecības centrā "Sāga" plānots izveidot pirmo veselības klasteri Latvijā, kas vienuviet apvienos dažādus ambulatoro, rehabilitācijas un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus.

"Šis tirdzniecības centrs būs daudzējādā ziņā unikāls un atšķirīgs no nekustamo īpašumu attīstītāju Latvijā ierastās prakses. Mēs veidojam daudzfunkcionālu sabiedrības centru ar plašām iespējām apvienot iepirkšanos ar ikdienas vajadzībām, tādā veidā nodrošinot ērtumu. Esam izpētījuši, ka pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem Latvijā ir augtsts, bet kvalitatīvu telpu piedāvājuma iespējas ierobežotas. Tādēļ, sekojot pasaules tendencēm, nolēmām izveidot pirmo veselības klasteri tirdzniecības centrā. Jāmin, ka vienlaikus attīstam arī citus konceptus, piemēram, sporta klasteri," informē SIA VPH Latvia direktors Juris Barkāns.

"Veselības klasteris tirdzniecības centrā ir tendence, kas paliek arvien populārāka pasaulē. Arī Latvijā redzam, ka nekustamo īpašumu tirgū nav atbilstoša piedāvājuma pieaugošajam telpu pieprasījumam ārstu privātpraksēm, tāpēc jau šobrīd prognozējam pietiekami lielu interesi no praktizējošo ārstu puses," norāda Ēriks Bergmans, "Colliers Baltics" partneris.

Latvijas metālapstrādes uzņēmums "SFM Latvia", kas ietilpst "Patria" militārās industrijas klasterī, ir kļuvis par "Patria 6x6" bruņumašīnu šasiju piegādātāju Somijā bāzētajam starptautiskajam aizsardzības un tehnoloģiju uzņēmumam "Patria", informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvijas uzņēmums ražo šasijas "Patria 6x6" bruņumašīnām, ko šobrīd jau ir pasūtījušas trīs valstis, kā arī piegādā virkni detaļu citiem starptautiskajiem "Patria" projektiem, palielinot Latvijas militārās industrijas eksporta apjomu.

2020.gadā Latvija pievienojās daudznacionālās kopējās bruņumašīnu sistēmas (CAVS) programmai, kurai kā platforma tika izvēlēts transportlīdzeklis "Patria 6x6". Vienošanās paredzēja Latvijas uzņēmumu iesaisti bruņumašīnu ražošanā. Pašlaik "Patria 6x6" industrijas klasterī darbojas un komponentes bruņumašīnām ražo seši Latvijas uzņēmumi.

"Patria Latvia" izpilddirektors Uģis Romanovs norāda, ka, noslēdzot līgumu un veidojot "Patria" bruņumašīnu klasteri Latvijā, mērķis bija attīstīt Latvijas uzņēmumu industriālās spējas, kas nodrošinās bruņumašīnu ražošanu, apkopi un remontu valstī, tādējādi garantējot piegāžu drošību Nacionālo bruņoto spēku rīcībā esošajai 6x6 kaujas tehnikai.

Sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādes ar kuģi vai autotransportu nākotnē arī kaimiņvalstu klientiem, piemēram, ostām (par ko DB jau rakstīja 15.06.2017.) nebūt nav vienīgās Lietuvas komersantu ieceres SDG izmantošanai. Pēc Klaipēdas termināļa izveides Lietuvas ekonomikas ministrija aicinājusi ieinteresētās puses atrast veidus, kā labumu no SDG varētu gūt arī vietējā rūpniecība, sarunā ar Latvijas žurnālistiem norādīja Lietuvas SDG klastera koordinators Andrjus Sutņiks.

Tagad klasterī, kas darbojas jau vairāk nekā gadu, tiek īstenoti projekti, kuros rezultāts dienasgaismu ieraudzīs šogad un nākamajā gadā. Klastera biedru vidū ir mācību un zinātniskās iestādes, globālās tehnoloģiju kompānijas, kā arī vietējie uzņēmumi. Viena no iecerēm ir izveidot SDG termināļa procesu simulatoru un apmācību infrastruktūru. Klaipēdas Universitātē un Lietuvas Jūras akadēmijā jau ir mācību programmas, kas saistītas ar SDG pielietošanu. Mūsu dienvidu kaimiņi arī cer, ka klasterī jaunas tehnoloģijas ne tikai tiks radītas, bet izdosies arī izveidot tirdzniecības kanālus, lai tās izplatītu.

Sadarbojoties Klaipedos nafta, stividorkompānijai BEGA, Lietuvas dzelzceļam un mācību iestādēm, klastera ietvaros tiek projektēta ar SDG darbināma manevru lokomotīve.

Kopš 2020. gada Rīgas ostas teritorijā Bolderājā veiksmīgi strādā un ražošanu attīsta uzņēmums “Baltic Industrial Composites”, ražojot un eksportējot lielgabarīta stiklaplasta konstrukcijas, un tādējādi sniedzot pienesumu arī kopējā Rīgas ostas kravu apgrozījuma nodrošināšanā.

Saražotās konstrukcijas ar kuģiem tiek eksportētas galvenokārt uz Skandināvijas valstīm, bet arī uz Eiropas valstīm, ASV, Kolumbiju un Meksiku.

Ostas uzņēmuma izpilddirektors Gints Briedis atzīst, ka uzņēmuma konkurētspējas pamatā ir atrašanās ostas teritorijā, kas dod iespēju lētāk un izdevīgāk transportēt lielizmēra konstrukcijas ar kuģiem, kā arī pašu apmācīti augsti kvalificēti darbinieki, kas ļauj nodrošināt nemainīgi augstu produkcijas kvalitāti.

“Stratēģisko mērķi, ko bijām izvirzījuši dibinot uzņēmumu - uzsākt lielgabarīta produkcijas ražošanu ostas teritorijā, esam veiksmīgi sasnieguši. Tas arī ir mūsu konkurētspējas pamatā - spēja saražot jebkura izmēra stiklaplasta konstrukcijas un nodrošināt to izdevīgu transportēšanu. Tagad galvenais ir investēt darbiniekos - viņu kvalifikācijas un darba apstākļu uzlabošanā. Kvalitātes ziņā mēs kompromisus nedrīkstam pieļaut, un, tā kā tehnoloģiskajā procesā ir daudz roku darba, tad kvalitātes nodrošināšana lielā mērā ir atkarīga no darbinieku kvalifikācijas, prasmēm un attieksmes” uzsver Gints Briedis.

Zīmols Graci šogad eksporta īpatsvaru plāno palielināt par 20%

Izdevniecības Dienas bizness informācijas platforma DB HUB uzsākusi jaunu projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Pirmā ekspedīcija notika SIA Felici ražotnē Ādažos, kur ar zīmolu Graci top mušļi un putras.

Iegūt sertifikātu

Šobrīd zīmola Graci eksporta īpatsvars veido vairāk nekā 50% no realizācijas apmēra, bet uzņēmuma mērķis ir to piecu gadu laikā palielināt līdz pat 70%, stāsta Graci idejas autore un uzņēmuma vadītāja Alise Balgalve. «Lai iegūtu sadarbības partneri, jāiegulda lieli līdzekļi, bet ar to vien nepietiek, jo būtiski ir saglabāt lojalitāti,» uzsver A. Balgalve.

Rīgas brīvostas pārvalde uzsāk darbu pie potenciālo investoru piesaistes Spilves teritorijas attīstībai Daugavas kreisajā krastā 450 ha platībā.

"Vēlamies redzēt ostā “zaļu”, videi draudzīgu un tehnoloģiski ietilpīgu ražošanas un/vai loģistikas un apstrādes pakalpojumu komercdarbību vai cita veida augstas pievienotās vērtības komercdarbību, kuras klātbūtne ostā sekmētu jūras kravu apgrozījuma palielināšanos, jaunu kravu grupu piesaisti, paplašinātu ostas pakalpojumu klasteri un veidotu sinerģiju ar pašreizējiem ostas komersantiem un to sniegtajiem pakalpojumiem”, uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Izvirzot Spilves attīstību par vienu no ostas perspektīvajiem virzieniem, Rīgas brīvostas pārvalde sākusi darbu pie teritorijas attīstības scenāriju izstrādes stratēģisko investoru piesaistei. Attīstības koncepcijas ietvarā plānots veikt teritorijas iespējamo biznesa virzienu analīzi, noteikt stratēģiski un ekonomiski izdevīgākos attīstības scenārijus, teritorijas pārvaldības mehānismus un finanšu ietvarus, kā arī izstrādāt piedāvājumus un skaidru rīcības plānu identificēto vietējo un starptautisko investoru un teritorijas attīstītāju piesaistei.

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Latvijā aizsardzības industrija ir tuvu nulles līmenim un cenšas spert pirmos soļus, vienlaikus ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Patria grupas Latvijā uzņēmumu SIA Defence Partnership Latvia un SIA Patria Latvia valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs. Viņš norāda, ka, tāpat kā jebkurai nozarei, kādas līdz tam nav bijis, arī militārajai industrijai, arī Patriai, nākas sastapties ar jautājumiem, uz kuriem konkrētajā brīdī nav atbilžu un pat risinājumu, tomēr Aizsardzības ministrija meklē un atrod risinājumus.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija aizsardzības industrijā Latvijā?

Šī gada martā pieņemtais Aizsardzības likums nosaka, ka aizsardzības industriju Latvijā veido tie komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militārā vai divējādā lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju. Šobrīd Latvijā uzņēmumu skaits, kas atbilstu šai definīcijai, nav liels, turklāt, apkopojot aizsardzības industrijas uzņēmumu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, nozarē nodarbināto skaitu, uzņēmumu kopējo apgrozījumu, investīciju un eksporta apjomu, var droši apgalvot, ka aizsardzības industrija kā nacionālā tautsaimniecības nozare šobrīd neeksistē. Taču mēs speram pirmos soļus, un valstī ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.Šogad martā tika pieņemts aizsardzības industrijas likums, ir pieaugusi sabiedrības un politiķu izpratne par aizsardzības industrijas lomu valsts aizsardzības, kā arī Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā. Būtībā aizsardzības industrija no nesaprotamas un kādās atsevišķās sabiedrības grupās pat nevēlamas pakāpeniski pārvēršas par pašsaprotamu sfēru kā jebkura cita plaši izplatīta nozare.

Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteris aicina atbildīgās valsts institūcijas veikt ātrus un efektīvus valsts mēroga pasākumus, reaģējot uz Covid-19 izplatības Eiropā ekonomiskajām sekām.

Šobrīd apmeklētājiem vismaz uz mēnesi ir slēgti vairāki tūrisma objekti, visi Gaujas Nacionālā parka pašvaldību tūrisma informācijas centri, atcelti visi plānotie pārgājieni un sabiedriski pasākumi, koncerti, u.c., kurus organizē biedrības dalībnieki. Uzņēmumiem rezervāciju kritums martā un aprīlī ir 95%, bet, ņemot vērā pašreizējo situāciju, daudziem šis skaitlis sasniegs visus 100%. Gaujas Nacionālā parka klastera dalībnieku skaitā 50% ir mazie, mikro un ģimenes uzņēmumi, kas ir šo uzņēmēju un ģimeņu vienīgais ienākumu avots.

Lielākā daļa tūrisma klasterī strādājošo tūrisma uzņēmēju sezonā (maijs – septembris) nopelna arī iztiku nesezonai, kad dabas tūrisma aktivitāte mazinās. Šogad nesezona bijusi jau īpaši skarba, jo nebija iespējams piedāvāt ziemas aktivitātes (slēpošana, slidošana, utml.). Ņemot vērā situāciju, apdraudēta ir ne tikai tūrisma aktīvā sezona, bet arī pēc tās gaidāmā nesezona, kurai sapelnīt, visticamāk, nebūs iespējams. Tādējādi tie uzņēmumi, kas apgādā neskaitāmas ģimenes šajā reģionā, piedāvājot darbu tūrisma nozarē, var nespēt nodrošināt nedz darbību, nedz iztiku lielai daļai reģiona iedzīvotāju, kas strādā tūrisma jomā.

Rīgas ostā Spilves pļavās veidos lielāko saules paneļu parku Latvijā ar nominālo jaudu vismaz 100MW un plānoto elektroenerģijas izstrādi vismaz 100000MWh gadā, kas atbilst vidēji lielas Latvijas pilsētas elektroenerģijas gada patēriņam.

Tas ir pirmais solis vērienīgā Spilves industriālā parka kompleksa izveidē.

“Šis Rīgā ir līdz šim vērienīgākais projekts jaunu enerģijas avotu izveidē. Saules parks ražos zaļu enerģiju ostas un Rīgas uzņēmumiem, un, visticamāk, padarīs lētāku elektroenerģiju arī visiem Rīgas iedzīvotājiem. Rīgas osta ir lielākais industriālais parks Baltijā ar līdz šim neizmantotu ekonomisko potenciālu “Spilvē”. Strādājot ar investoriem un potenciāliem klientiem Spilves industriālā parka attīstībā, redzam potenciālu zaļās enerģijas attīstībai – vispirms saules paneļu parkam, tad ūdeņraža tehnoloģiju attīstībai. Turklāt, šodien starptautiskie ražotāji un loģistikas ķēdes pieprasa “zaļākus transporta koridorus”, un saules parks ir iespēja ostas stividoriem piedāvāt zaļu un lētu enerģiju. Vēl vairāk, tas Rīgas ostu padara par daudz konkurētspējīgāku investīciju projektiem, nekā jebkuru citu ostu reģionā. Un pāri visam - šis ir liels solis Rīgai un Latvijai enerģētiskās neatkarības virzienā,” saka Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Šī brīža aktuālā tēma pasaulē, Eiropā un arī Latvijā ir mākslīgais intelekts, īpaši ģeneratīvais mākslīgais intelekts, aģentūrai LETA sacīja Latvijas IT klastera padomes priekšsēdētājs Kaspars Kauliņš.

Viņš norādīja, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē ir grūti novilkt ģeogrāfiskas robežas, tādēļ pasaules tendences un aktualitātes atspoguļojas arī Latvijā.

Jaunu attīstības uzrāvienu piedzīvo arī valodas tehnoloģijas, kas nodrošina dažādu ar saturu un valodu saistītu procesu automatizāciju - mašīntulkošanu, runas atpazīšanu un sintēzi, kā arī cilvēka un datora saziņu.

Vērojot mākslīgais intelekta lielo valodas modeļu straujo attīstību, nedrīkst aizmirst latviešu valodu un ar augstu prioritāti veidot savu nacionālo lielo valodas modeli, kas spētu nodrošināt ne vien plašas funkcionālas iespējas dažādiem Latvijā veidotiem un izmantotiem rīkiem, pakalpojumiem un risinājumiem, bet arī kalpotu kā nozīmīgs ieguldījums latviešu valodas saglabāšanā un attīstībā digitālajā laikmetā, akcentēja Kauliņš.

Līdz ar tirdzniecības centra "Sāga" atklāšanu, rudenī Latvijā ienāks pasaulē lielākais sporta zīmolu tirgotājs "Decathlon" ar plašāko Baltijā veikalu.

"Decathlon" būs daļa no jaunā tirdzniecības centra unikālā koncepta, kas paredz izveidot pirmo sporta klasteri Latvijā, apvienojot vienuviet plašāko sporta preču, fitnesa centru piedāvājumu un āra treniņu un atpūtas iespējas.

"Varam apstiprināt, ka šobrīd gatavojamies pirmā "Decathlon" veikala atvēršanai Latvijā šī gada rudenī. Latvijā pēdējo gadu laikā ir būtiski attīstījies sports, kļūstot par arvien nozīmīgāku iedzīvotāju dzīvesveida sastāvdaļa. Esam pārliecināti, ka mūsu plašais sortiments un unikālais pārdošanas koncepts spēs sekmēt vēl augstāku dzīves kvalitātes līmeni, ko rada sports un saturīgi pavadīts brīvais laiks. "Decathlon" ir daudzu pasaulē atzītu un iecienītu zīmolu radītājs. Mūsu mērķis ir padarīt sportu pieejamu pēc iespējas vairāk cilvēkiem, pielāgojoties to sagatavotības līmenim, vietai, cenu līmenim un arī ērtai lietošanai. Mūsu produkti ir unikāli, un tos var izmēģināt uz vietas veikalā, kur klienti var izjust pārsteidzošu pieredzi," norāda "Decathlon Riga" vadītājs Jordane Czapski.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) pārstāvji un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valde šonedēļ tikās, lai pārrunātu situāciju meža nozarē, kas būtiski mainījusies aktuālo pasaules notikumu ietekmē, un vienotos par ciešāku sadarbību nozares attīstības izaicinājumu risināšanā, liecina LVM publiskotā informācija.

Nozarē ir pieredzēts ļoti straujš un neizlīdzsvarots apaļkoksnes, zāģmateriālu un enerģētiskās koksnes cenu kāpums, ir ievērojami palielinājies visa veida apaļkoksnes pieprasījums Latvijā, kas savukārt ir radījis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Šādu strauju pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu Latvijas pakalpojumu sniedzēji nevar apmierināt tik īsā laikā, jo Latvijā jau vairākus gadus vērojams kvalificēta darbaspēka trūkums, tostarp arī meža nozarē ir izteikts pieredzējušu meža mašīnu operatoru un kokvedēju šoferu trūkums.

“COVID-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā ir ļoti ietekmējusi koksnes produktu un mežizstrādes pakalpojumu tirgu, enerģētiku un tautsaimniecības attīstību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Turklāt šī gada septembrī Eiropas parlaments atbalstīja Atjaunojamās enerģijas direktīvas grozījumus, kas var nodarīt lielu kaitējumu Latvijas enerģētikai un tautsaimniecībai kopumā. Apzinoties AS “Latvijas valsts meži” lielo lomu Latvijas tautsaimniecības un meža nozares stabilizācijā, bija svarīgi gūt vienotu sapratni – kāda ir pašreizējā situācija, kā arī pārrunāt turpmāko rīcību,” pēc tikšanās atzina LKF prezidents Indulis Kovisārs.

Galvenie ieguvumi no dalības starptautiskajā izstādē Expo Astanā ir iespēja iepazīstināt potenciālos klientus un sadarbības partnerus ar saviem pakalpojumiem un vienoties par sadarbību

Tā atzīst DB atptaujātie Latvijas uzņēmumi, kas šogad piedalās šajā pasākumā. Kazahstānas galvaspilsētā Astanā notiekošajā specializētajā Expo, kas veltīts nākotnes enerģijai, Latvija piedalās ar savu paviljonu, kura izveidi pilnībā finansējuši Latvijas uzņēmumi, kas saskata eksporta iespējas Kazahstānas tirgū. Viens no lielākajiem paviljona sponsoriem – valsts uzņēmums Latvijas dzelzceļš dalību Expo uzskata par ārkārtīgi svarīgu centienos piesaistīt kravas no Āzijas. Expo Astanā notiek no 10. jūnija līdz 10. septembrim.

Latvijas paviljona autore ir arhitekte Agnese Lāce; tā izmaksas ir 700 tūkst. eiro, no kuriem lielākais finansējums nāk no valsts uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš. Paviljona vadmotīvs ir Enerģija ir mūsu dabā. Paviljonā dominējošas ir trīs neregulāras formas telpas, izgaismotas ar LED sistēmu, kas simbolizē dārgakmeņus. Divos no tiem atrodas 3D realitātes konsoles, ar kuru palīdzību var iejusties Latvijas dabas, bobsleja trases un Rīgas vidē. Uzliekot 3D brilles ir iespējams pārlidot pāri Rīgai un noklausīties kādu Raimonda Paula dziesmu. Trešajā telpā ir iekārtots suvenīru veikaliņš, kur var iegādāties dzintara izstrādājumus, Dzintara kosmētiku, traukus ar latviešu dizaineru apdruku un citus izstrādājumus. Vēl paviljonā ir atvēlēta zona Latvijas dzelzceļa izstrādātajam ūdeņraža lokomotīves modelim, SPA time out zonai un bērnu spēļu laukumiņam. Paviljona radošais direktors Ansis Egle stāsta, ka līdz šim mūsu paviljonu ir apmeklējuši vairāk nekā 100 tūkstoši apmeklētāju. Vislielākais viesu pieplūdums vērojams augustā, kad vairums kazahu ir atvaļinājums. Augusta dienās vidējais apmeklētāju skaits dienā ir divi līdz trīs tūkstoši. «Latvijai Kazahstānā ir laba atpazīstamība, par mūsu valsti ir liela interese. Mēs daudziem kazahiem esam labais piemērs,» apgalvo A. Egle. Taujāts par saviem iespaidiem, A. Egle teic, ka viņa topā ierindojas Lielbritānijas, Austrijas un Apvienoto Arābu Emirātu paviljoni. «Liela nozīme apmeklētāju «pievilināšanā» ir valsts zīmolam un atpazīstamībai. Līdz ar to vienmēr ir vērojamas rindas pie Vācijas, Monako un ASV paviljoniem. Reizēm pat šo «slaveno» valstu paviljonos nav nekā īpaši inovatīva, taču pati valsts nostrādā kā magnēts,» skaidro A. Egle. Salīdzinot mūsu paviljonu ar citiem, tā radošais direktors stāsta, ka Latvijas pārstāvniecība izskatoties ļoti labi, ar daudzkārt mazākiem līdzekļiem nekā ir bijis citām valstīm ir sasniegts visnotaļ atzīstamu rezultāts. Jāpiebilst, ka valstiskā līmenī bija izlemts šajā Expo nepiedalīties, tādēļ paviljona izveidi uzņēmās Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera pēc savu biedru lūguma.

Somijas militārās rūpniecības uzņēmums "Patria" aicina Latvijas uzņēmumus uz sadarbību, kuras mērķis ir nodibināt industriālo klasteri militārās rūpniecības vajadzībām.

"Patria" aicina pieteikties Latvijas uzņēmumus no tādām nozarēm kā metālapstrāde, elektronikas sastāvdaļu ražošana, gumijas un plastikas izstrādājumu ražošana, inženierzinātņu nozares u.c. Industriālā klastera mērķis ir atbalstīt iespējamo "Patria" 6 x 6 bruņumašīnu izstrādi un ražošanu Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) vajadzībām un citiem starptautiskiem klientiem.

Uģis Romanovs, "Patria Latvija" izpilddirektors, informē: "Klastera izveidošana palīdzēs attīstīt militārās rūpniecības nozari Latvijā, tiks iedibinātas jaunas vietējo piegāžu ķēdes un perspektīvā izveidota starptautiska ilgtermiņa partnerība. Šie procesi veicinās jaunu zināšanu rašanos, darba vietas un Latvijas uzņēmumu eksporta potenciālu. Novērtējam Aizsardzības ministrijas atbalstu šī klastera veidošanā".

Lai stiprinātu nozares interešu pārstāvniecību, Latvijas Kokrūpniecības federācijā izveido prezidiju, kurā kopā ar organizācijas prezidentu Induli Kovisāru strādās divi viceprezidenti — SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks un līdzšinējais federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kura vietā šajā amatā darbu sāks Artūrs Bukonts.

Tā nolemts Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) kopsapulcē.

Pārmaiņu mērķis ir papildināt LKF vadības komandu ar pieredzējušiem meža nozares profesionāļiem, kuru uzdevums būs gan regulāri uzraudzīt LKF darbu, gan un iesaistīties interešu pārstāvniecībā. Prezidiju veidos LKF prezidents, par ko atkārtoti ievēlēts Indulis Kovisārs, un divi viceprezidenti – Andis Araks un Kristaps Klauss.

Viceprezidentiem ir izdalītas arī atsevišķas atbildības jomas – Anda Araka kompetencē būs mežsaimniecības pakalpojumu, kā arī mazo un vidējo kokapstrādes uzņēmumu interešu pārstāvniecība, savukārt Kristaps Klauss pievērsīsies Zaļā kursa un citiem Eiropas Savienības līmeņa jautājumiem, kas tieši ietekmē meža nozari Latvijā.

Klasteri veicina sadarbību augstākai efektivitātei kompāniju starpā, ar publisko sektoru un starptautiski; sākums tam gan ir grūts

Mūsdienīga produktivitāte no kompānijas prasa atšķirīgu uzvedību, saka Stokholmas Ekonomikas augstskolas (Zviedrija) vecākais pētnieks, Hārvarda Biznesa augstskolas (ASV) pasniedzējs un konkurētspējas eksperts Kristians Ketelss (Christian Ketels).

Ļaujiet pakāpties atpakaļ uz mūsu 2013. gada sarunu! Es pateikšu savu ieskatu par starplaikā notikušo, un jūs tad varēsit komentēt, cik ļoti es kļūdos. Tolaik šķita, ka esam veiksmes stāsta pašapmierinātībā – ir šī jaukā grāmatiņa angliski, kas mūs liela, un nekas daudz vairāk nenotiek. Bet palēnām esmu kļuvis niansētāks savos kritiskajos spriedumos, jo tagad es redzu, ka mēs krīzē iegājām no viena veida ekonomikas – lineārās, bet iznācām jau nelineārajā ekonomikā. Rīcībpolitikas veidotājiem šie tiešām ir patiesi mulsinoši laiki. Piekrītat?

Binance organizētais Ukrainas izglītības iniciatīvas projekts sešu mēnešu laikā izaudzis par starptautisku blokķēdes tehnoloģiju un Web3 izglītības projektu, kam pievienojas arvien vairāk valstu un izglītības iestāžu visā pasaulē.

Web3 izglītības iniciatīvas programmu filantropijas grupa Binance Charity sadarbībā ar Ukrainas Digitālās transformācijas ministriju uzsāka pērnā gada jūnijā, lai palīdzētu Austrumukrainas iedzīvotājiem, kuri kara dēļ ir zaudējuši darbu, pārkvalificēties un atgriezties darba tirgū Rietumukrainā. Izglītības iniciatīvas ietvaros pasaules vadošā kripto platforma Binance sešu mēnešu laikā ir saņēmusi jau vairāk nekā 82 200 pieteikumu Web3 izglītības apguvei.

Programma guva lielu atsaucību, un līdzās Ukrainai izglītības iniciatīvā iesaistījās arī citas valstis – Francija, Vācija, Austrālija, Senegāla, Nigērija, Kipra, Dienvidāfrika un Brazīlija. 2022. gadā dažādiem programmas projektiem kopumā tika saziedoti vairāk nekā 2,2 miljoni ASV dolāru, nodrošinot šo valstu studentiem iespēju bez maksas apgūt dažādus ar Web3 saistītus kursus. Līdz šim ar ziedojumiem ir finansētas 259 180 apmācību stundas un semināri.

Lai veicinātu AS HansaMatrix tālāko attīstību, SEB banka ir piešķīrusi uzņēmumam ilgtermiņa finansējumu 4,9 miljonu eiro vērtībā, kā arī 0,6 miljonu eiro kredītlīniju, lai pārfinansētu uzņēmuma saistības citās Latvijas finanšu iestādēs.

Izvērtējot uzņēmuma attīstības plānus, SEB banka ir apstiprinājusi un rezervējusi papildu 1,5 miljonu eiro finansējumu industriālajam līzingam un 1 miljonu eiro būvniecības vajadzībām Pārogres ražotnei. Šis finansējums tiks izsniegts 2018. gada laikā.

Ilmārs Osmanis, valdes priekšsēdētājs:«Šobrīd HansaMatrix līdz ar pārējo Latvijas elektronikas un optikas ražošanas klāsteri strauji attīstās, un SEB bankas lēmums, atbalstīt uzņēmumu, nodrošina finansējumu mūsu tālākai izaugsmei un jauno tehnoloģiju investīcijām.»

HansaMatrix aizvadītā gada deviņos mēnešos strādāja ar 14,56 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 22% lielāks nekā attiecīgajā periodā gadu atpakaļ. HansaMatrix kopš 2016.gada jūlija tiek kotēts arī Nasdaq Baltijas akciju galvenajā sarakstā, tādējādi diversificējot savus finansējuma piesaistes avotus. HansaMatrix lielākie klienti ir vairāki Baltijas, Skandināvijas un citu Eiropas Savienības valstu strauji augoši oriģinālo iekārtu ražošanas (OEM)uzņēmumi, kas darbojas datu tīklu, industriālās elektronikas, ierīču interneta (IoT) un citu produktu tirgus segmentos.

Siguldas novada attīstību veicina tūrisma un medicīnas pakalpojumu eksportspēja, savulaik izveidotā sporta infrastruktūra ļauj sapņot par ziemas olimpiādes rīkošanu, ceturtdien,21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ģeogrāfiskais izvietojums un attīstīta infrastruktūra Siguldas novadam ļauj būt pievilcīgai vietai uzņēmējdarbībai. Ilgi gaidītā šosejas rekonstrukcija, kas varētu sākties šogad posmā no Garkalnes līdz Inčukalnam, kas pazīstams kā izdangātais Sēnītes posms, varētu veicināt viesmīlības biznesa attīstību.

Siguldas novadā ir attīstījušās dažādas nozares, lielākais apgrozījums un nodarbināto skaits ir apstrādes rūpniecības, tūrisma, pakalpojumu, lauksaimniecības un tirdzniecības uzņēmumiem. Apstrādes rūpniecībā ir nodarbināti vairāk nekā 1200 cilvēki, no tiem gandrīz 70% ir novada iedzīvotāji. Novada attīstību veicina tūrisma un medicīnas pakalpojumu eksportspēja. Pašvaldība un uzņēmēji cenšas veicināt Siguldas tūrisma piedāvājuma atpazīstamības veidošanu starptautiskā līmenī, piedaloties Eiropas nozīmīgākajās tūrisma izstādēs un kontaktbiržās, attīstot Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteri un zīmolu Enter Gauja, arī iesaistoties Eiropas gastronomijas reģiona programmā. Bezdarba līmenis Siguldas novadā ir sasniedzis zemāko slieksni pēdējos piecos gados, tas ir tikai 3,7%. Pašvaldība ir realizējusi vairākus nozīmīgus investīciju projektus. Pēdējos desmit gados no ES struktūrfondiem ir piesaistīti vairāk nekā 20 miljoni eiro: šajā plānošanas periodā – aptuveni 12 miljoni eiro, bet iepriekšējā periodā – aptuveni 8 miljoni eiro. Ieguldījumi ir veikti izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībā, arī šobrīd lielākās investīcijas ir izglītības iestāžu tīkla attīstībā, tostarp ir plānota Siguldas pilsētas vidusskolas un Mores pamatskolas ēkas pārbūve. 2017.gadā pašvaldība ielu un ceļu remontdarbos investēja 5,1 miljonu eiro. Ekspluatācijā tika nodots Siguldas Sporta centrs, kurā trenējas dažādu valstu izlašu sportisti. Pērn sākta Siguldas vēsturiskā pils kompleksa rekonstrukcija, kas izmaksās teju četru miljonus eiro. Dārza labiekārtošana jau ir pabeigta, un šovasar pils teritorijā darbu sāks novada radošie uzņēmēji, izveidojot 50 jaunas darba vietas. Tāpat šovasar ir sākti Jaunās pils rekonstrukcijas darbi. Pēc projekta beigām tajā būs skatāma ekspozīcija par Siguldas vēsturi, ēkā būs pieejamas telpas kultūras pasākumiem, Svētku zālē notiks laulību ceremonijas.

Vācijā ceturtdien reģistrēts augstākais jaunu koronavīrusa gadījumu skaits trīs mēnešu laikā, pavēstīja valdības infekcijas slimību institūts.

Aizvadīto 24 stundu laikā Roberta Koha institūts (RKI) reģistrējis 1045 jaunus inficēšanās gadījumus, un tā ir pirmā reize kopš 7.maija, kad šis skaitlis pārsniedz 1000.

Pēc tam jaunu inficēšanās gadījumu skaits būtiski saruka, bet jūlija beigās atkal sāka pieaugt.

Kopš epidēmijas sākuma kulminācijas punkts tika sasniegts aprīļa sākumā, kad Vācijā katru dienu tika reģistrēti vairāk nekā 6000 jaunu inficēšanās gadījumu ar Covid-19 vīrusu.

Kopumā Vācijā apstiprināti 213 067 inficēšanās gadījumi, bet ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits sasniedzis 9175, liecina RKI aplēses.

Šī brīža inficēšanās gadījumu skaita pieaugums nenotiek lokāla mēroga uzliesmojumu dēļ, kā tas bija ar infekcijas klasteri Ziemeļreinas-Vestfālenes lopkautuvē jūnija vidū.

Kuģu remonta segmentā strādājošās Netaman grupas uzņēmumi ir atsākuši lielo transporta kuģu remonta pakalpojumu sniegšanu Rīgas ostā.

Uzņēmums SIA Netaman Ships Service divos dokos Vecmīlgrāvī šodien spēj sniegt remonta pakalpojumus līdz 140 metrus gariem un 20 metrus platiem vidēja izmēra kuģiem, savukārt vēsturiskajā Rīgas Kuģubūvētavas teritorijā darbu uzsākušais SIA Netaman Shipyard Riga divos dokos nodrošina remonta pakalpojumus līdz pat 200 metrus gariem un 30 metrus platiem lielajiem kuģiem. Tiek plānots, ka pēc pilnas darbības jaudas sasniegšanas, Netaman grupas uzņēmumi Rīgas ostā varēs pieņemt uz remontu līdz pat 80 kuģiem gadā.

Uzņēmuma SIA Netaman Ships Service attīstībā četru gadu laikā ir ieguldīts jau vairāk nekā 1 miljons eiro un apjomīgi ieguldījumi tiek plānoti arī SIA Netaman Shipyard Riga attīstībā.

SIA Jumis Geo un SIA Barkavas enerģija vadītāji kategoriski nepiekrīt Ekonomikas ministrijas lēmumiem par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu un to pārsūdzēs, teikts paziņojumā presei.

Ekonomikas ministrija atcēlusi lēmumus par tiesībām pārdot obligātā iepirkuma ietvaros SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacijā Mežvidos un SIA Barkavas enerģija koģenerācijas elektrostacijā Barkavā saražoto elektroenerģiju.

SIA Jumis Geo koģenerācijas elektrostacija (otrā kārta) uzbūvēta blakus Mežvidu siltumnīcu kompleksam Kārsavas novada Mežvidu pagastā. Barkavas koģenerācijas elektrostacija darbojas blakus siltumnīcu kompleksam Madonas novada Barkavas pagastā. Abu staciju izveidē ieguldīti vairāk nekā 13 miljoni eiro.

Mežvidu koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina apkuri blakus esošajam ziemas siltumnīcu kompleksam Mežvidi. Stacijā saražoto siltumu bija paredzēts izmantot arī siltumnīcu kompleksa otrajā kārtā, augļu un dārzeņu pārstrādes cehā un Mežvidu lauksaimniecības un tehnoloģiju parka ražotnēs. Barkavas koģenerācijas elektrostacijā saražotā siltumenerģija nodrošina siltumnīcu kompleksa Aiva G (platība – vairāk nekā 0,7 hektāri) un Barkavas ciemata apsildi.