Maija nogalē iepirkšanās un izklaides centrā "Akropole" darbu atsākusi Ledus arēna.

Ievērojot visus nepieciešamos drošības pasākumus, kas jāīsteno sporta norišu vietās ārkārtas situācijas laikā, darba dienās slidotavā notiks hokeja un daiļslidošanas treniņi, bet brīvdienās tā būs pieejama tikai publiskajai slidošanai.

Tāpat kā visā iepirkšanās un izklaides centrā, arī "Akropoles" Ledus arēnā tiek īstenoti drošības pasākumi. Lai rūpētos par apmeklētāju veselību un drošību, slidošana būs iespējama tikai ar iepriekšēju pierakstu "Akropoles" informācijas centrā, zvanot +371 68304353 vai piesakoties klātienē, taču drīzumā reģistrēšanos varēs veikt arī "Akropoles" mājaslapā, kur ir pieejama arī informācija par publiskās slidošanas laikiem.

Savu darbu «Akropoles» vadītāja amatā noslēdzis līdzšinējais iepirkšanās un izklaides centra vadītājs Kaspars Beitiņš.

Līdz brīdim, kad konkursa kārtībā tiks izvēlēts jauns «Akropoles» vadītājs Latvijā, iepirkšanās un izklaides centra vadītāja pienākumus pildīs «Akropolis Group» valdes priekšsēdētājs Vitautas Labeckas. Kaspars Beitiņš savu karjeru ārpus «Akropoles» turpinās būvniecības uzņēmumā M.M.M. projekti DEVELOPMENT, attīstot citus būvniecības projektus.

«Esmu vadījis visus «Akropoles» attīstības posmus – sākot no projektēšanas un būvniecības, līdz pat iepirkšanās centra atvēršanai. «Akropole» man vienmēr būs ļoti nozīmīgs projekts, tomēr savu turpmāko karjeru redzu nozarē, no kuras nāku, un tā ir būvniecība,» norādīja Kaspars Beitiņš.

«Šajā nedēļā tika parakstīts pēdējais ar «Akropoles» būvniecību saistītais pieņemšanas-nodošanas akts ar mūsu ģenerāluzņēmēju Merks, kas oficiāli iezīmē būvniecības perioda beigas. Tāpēc ir likumsakarīgi, ka Kaspars tieši šobrīd pieņem jaunus izaicinājumus un turpinās dot savu pieredzi jaunu būvobjektu attīstībā,» norādīja «Akropolis Group» valdes priekšsēdētājs Vitautas Labeckas.

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Iepirkšanās un izklaides centra "Akropole" rīkotās lielo atlaižu dienas "Ņemam!", kas piesaista tūkstošiem pircēju, šajā pavasarī netiks organizētas, informē tirdzniecības centrs. Lēmums pieņemts, lai novērstu liela cilvēku skaita pulcēšanos.

"Lai gan ārkārtas situācijas laikā noteiktie ierobežojumi tiek mīkstināti, šobrīd vissvarīgākais ir nezaudēt modrību un turpināt rūpēties par savu un līdzcilvēku veselību un drošību. Mūsu darbinieku un apmeklētāju drošība ir absolūta prioritāte, tieši tādēļ šajā pavasarī "Ņemam!" lielo atlaižu dienas netiks organizētas.

Šobrīd novērojam pakāpenisku apmeklētāju skaita palielināšanos, un arī veikali un restorāni, kas bija uz laiku pārtraukuši darbu, pakāpeniski atsāk savu darbību. Tomēr jāatceras, ka drošība ir pirmajā vietā, tādēļ mēs turpinām sekot līdzi visu nepieciešamo pasākumu īstenošanai," pauž Zane Kaktiņa, iepirkšanās un izklaides centra "Akropole" vadītāja.

No šā gada 28. oktobra iepirkšanās un izklaides centru «Akropole» vadīs Zane Kaktiņa.

Z. Kaktiņas uzdevums būs turpināt veicināt «Akropoles» atpazīstamību gan vietējā, gan Baltijas tirgū un nostiprināt iepirkšanās un izklaides centra pozīcijas Baltijā.

«Tas ir lielākais izaicinājums manā karjerā, tāpēc motivācija paveikt labāko ir divkārša. Ideju attiecībā uz iepirkšanās un izklaides centra «Akropole» attīstību ir daudz, tomēr jau šobrīd varu teikt, ka mans darbs lielākoties būs koncentrēts uz klientiem, to vajadzību un vēlmju apmierināšanu, kā arī veiksmīgu sadarbību ar partneriem un nomniekiem. Uzskatu, ka iepirkšanās centra «Akropole» lielākais trumpis ir daudzveidīgais un atšķirīgais veikalu zīmolu klāsts, izklaides iespēju piedāvājums, kā arī biroju ēka, kas ir lielākais Biznesa centrs Latvijā, kas savienots ar iepirkšanās centru,» norāda Z. Kaktiņa.

Lai arī Latvijā starp visām Baltijas valstīm ir vismazākais tirdzniecības centru kvadrātmetru īpatsvars uz vienu iedzīvotāju, konkurence starp tirdzniecības centriem ir pietiekami intensīva, atzina tirdzniecības centra "Akropole" vadītāja Zane Kaktiņa.

Viņa norādīja, ka vidējais tirdzniecības centru kvadrātmetru īpatsvars uz vienu iedzīvotāju Lietuvā ir 1,15 kvadrātmetri, Igaunijā - 1,19, bet Latvijā - 1,07 kvadrātmetri.

"Tās, protams, nav grandiozas atšķirības, bet tā vai citādāk Latvijā kvadrātmetru skaits uz vienu iedzīvotāju ir zemākais starp kaimiņvalstīm. Taču tas nemaina faktu, ka konkurence Latvijā starp tirdzniecības centriem ir pietiekami intensīva," sacīja Kaktiņa.

Viņa uzsvēra - konkurence un konkurences attīstība ir vislabākais dzinējspēks, kas liek uzņēmumiem kļūt arvien labākiem un nodrošināt saviem pircējiem vislabāko iepirkšanās pieredzi. "Jo sīvāka ir konkurence, jo kopumā nozare attīstās arvien labāk un straujāk. Tādēļ savā nozarē man ir jānovēl godīga un laba konkurence, kas liek attīstīties," pauda Kaktiņa.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Atēnu Akropoles teritorijā trešdien iespēra zibens, ievainojot četrus cilvēkus, un Akropole uz atlikušo dienas daļu tika slēgta apmeklētājiem, paziņoja Grieķijas Kultūras ministrija.

Zibens iespēra zibensnovedējā pie nelielā Erehteiona tempļa uz ziemeļiem no slavenā Partenona, ievainojot divus personāla darbiniekus Grieķijas pilsoņus un divus ārvalstu tūristus – vīrieti no Dienvidkorejas un sievieti no kādas Skandināvijas valsts, sacīja Kultūras ministrijas preses sekretāre.

Abi cietušie tūristi, kas bija jaunāki par 30 gadiem, guva vieglus ievainojumus un uz neilgu laiku tika hospitalizēti.

Abi personāla darbinieki, kas atradās apsardzes būdiņā, tika savainoti ar stikla lauskām un arī tika hospitalizēti.

Akropolei zibens spēriens nenodarīja nekādu postu, tomēr muzejs tika slēgts uz atlikušo dienas daļu, jo zibens bija pārtraucis elektroapgādi un tādēļ nedarbojās ieejas sistēma.

Līdz ar daudzfunkcionālā iepirkšanās un izklaides centra Akropole atklāšanu Rīga ieguvusi ne vien modernāko iepirkšanās un izklaides centru, bet arī jaunu biroju ēku, kļūstot par lielāko Biznesa centru Latvijā, kas savienots ar iepirkšanās centru.

Biznesa centrā nepilnu 10 000 kvadrātmetru platībā deviņos stāvos nomai pieejamas plašas un gaišas B+ klases biroju telpas. Lai gan daļa biroja telpu jau ir iznomātas dažādiem uzņēmumiem, Akropoles Biznesa centrā vēl ir pieejamas iznomājamās platības ēkas trīs stāvos. Atvērtais telpu plānojums un pacelto grīdu sistēma ļauj ērti pielāgot biroja plānojumu un apdari katra nomnieka vajadzībām. Viena stāva iznomājamā platība ir vidēji 1160 m2, ko iespējams sadalīt divās daļās, un nomāt telpas sākot no 500 m2. Savukārt lielāku biroju izvietošanai vairākos stāvos vienlaikus pieejamas telpas līdz pat 2320 m2 platībā.

Biznesa centrs tāpat kā iepirkšanās un izklaides centrs Akropole jau ēkas projektēšanas stadijā ieguvis prestižo BREEAM sertifikātu, kas apliecina projekta atbilstību augstākiem energoefektivitātes un ilgtspējības standartiem, nodrošinot ne tikai videi un nomniekiem draudzīgākos risinājumus, bet arī zemākas komunālo pakalpojumu izmaksas. Biznesa centrs ir projektēts un uzbūvēts tā, lai dabiskais apgaismojums caur stiklotajām fasādēm iekļūtu jebkurā telpas vietā. Patīkamu mikroklimatu gan vasaras mēnešos, gan ziemā ēkā nodrošina centrālā augstas efektivitātes ūdens dzesēšanas sistēma. Turklāt ikvienā birojā ir atverami logi, kas ļauj dabiski vēdināt telpas.

Līdz ar koronavīrusa Covid-19 dēļ Latvijā noteikto ārkārtas situāciju tirgotājiem obligāti jānodrošina distancēšanās attālums 2 metri starp pircējiem, šodien pēc Ekonomikas ministrijas un tirgotāju tikšanās informēja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa.

Tikšanās laikā valsts institūciju un uzņēmēju pārstāvji vienojās ieviest sekojošus pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās ar mērķi ierobežot vīrusa Covid-19 izplatību: tirgotājiem noteikt pienākumu tirdzniecības centros, tirgos un ielu tirdzniecības organizēšanas vietās redzamā vietā izvietot skaidri salasāmu aicinājumu apmeklētājiem būt sociāli atbildīgiem un kases zonā ievērot divu metru distanci no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja un pārdevēja; kases zonā nodrošināt divu metru distanci no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja un pārdevēja, piemēram, ar norādošām lentām.

Šāda prasība attiecināma uz tirdzniecības vietām virs 100 m2, bet mazākiem veikaliem šī prasība ir rekomendējoša. Vienlaikus tirgotāji tiek aicināti iespēju robežās īstenot citus pasākumus cilvēku, t.sk. veikalu darbinieku, plūsmas ierobežošanai tirdzniecības vietās, kas veicinātu Veselības ministrijas rekomendāciju ievērošanu attiecībā uz Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanu.

Tuvāko gadu laikā Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) atkal varētu sasniegt 100% piepildījumu.

To intervijā DB norāda AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne, piebilstot, ka šādu mērķi izdosies sasniegt, ja tiks nodrošināts pakāpeniski pieaugošs pieprasījums pēc dabasgāzes uzglabāšanas. Z. Kotāne atzīmē, ka 2019./2020. gada iesūknēšanas sezonā Inčukalna PGK rezervēts par 24,4% vairāk jaudas, nekā sākotnēji prognozēts, tādējādi sasniedzot maksimālo šīs sezonas krātuves piepildījumu. Šajā sezonā paredzēts iesūknēt vēl par 25% vairāk dabasgāzes nekā iepriekšējā gadā.

Fragments no intervijas

Kas veicināja interesi par iespējām glabāt gāzi Inčukalnā?

Šis gads vēlreiz apliecina, ka dabasgāze ir globāls resurss un tās cenu ietekmē globāli faktori. Šis ir pirmais gads, kad dabasgāzes tirgū ir sašķidrinātās dabasgāzes pārprodukcija – dabasgāzes pieprasījums ir mazāks, nekā ražotāji var piedāvāt. Tā rezultātā strauji kritās dabasgāzes cenas, sasniedzot 8,9 EUR/MWh, kas ir zemākā cena pēdējo gadu laikā. Līdz ar to tirgotāju interese par iespējām izveidot dabasgāzes uzkrājumus, reaģējot uz cenu izmaiņām globālajā tirgū, auga. Vienlaicīgi cenu prognozes 2019./2020. gada ziemai saglabājas iepriekšējā līmenī, radot interesi par krātuvju izmantošanu. Šobrīd Eiropā vidēji krātuvju piepildījums jau sasniedzis 80%, kas ir netipiski augsts. Ja salīdzinām piepildījumu augusta sākumā ar situāciju pirms gada, tad šogad krātuves ir piepildītas par aptuveni 20% vairāk. Arī Latvijas tirgotāji darbojas līdzīgi kā citviet Eiropā. Lai gan sezonas sākumā veiktās tirgus dalībnieku aptaujas liecināja, ka interese par krātuvi būs līdzīga iepriekšējo gadu rādītājiem, kam arī bijām gatavi, dabasgāzes cenas samazinājuma dēļ tā būtiski pieauga, turklāt salīdzinoši vēlu iesūknēšanas sezonā. Proti, krātuves produktu rezervācija tika uzsākta jau gada pirmajos divos mēnešos, sasniedzot 4,15 TWh, taču lielākais rezervāciju apjoms tika sasniegts maijā – 10,2 TWh, kam sekoja rezervētas 1,36 TWh jūnijā un 2,78 TWh jūlijā. Diemžēl lielākajām krātuves rezervācijām nesekoja atbilstoša apjoma piegādes iesūknēšanai, atliekot tās uz vēlāku laiku.

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas.

Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.

Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.

Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.

Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji ir arvien vairāk satraukti un neizpratnē par nepamatotajiem ierobežojumiem iedzīvotāju apgādē ar pirmās nepieciešamības precēm.

Latvijas Tirgotāju asociācija aicina valdību ierobežojumus veikt saprātīgi un pamatoti, vadoties pēc prioritāras infekcijas ierobežošanas mērķa, nevis represīvo orgānu kontroles ērtībām, uzliekot arvien sarežģītākus un dārgākus iedzīvotāju pārvietošanās kontroles mehānismus un platību aprēķina formulas.

Precīzi paredzējām pirms Ziemassvētku tirdzniecības aizlieguma sekas. Valdības lēmums "saspieda" svētku iepirkšanās 8 dienas 8 stundās. Cilvēku nevaldāmā vēlme nopirkt dāvanas mīļajiem noveda pie milzīgas burzmas un rezultātā pandēmijas uzliesmojums pēc 10 dienām - no 508 (28.decembrī) uz 838 (29.), tad 1367 (30.) un 1861 (31.) saslimšanas gadījumiem dienā.

Iepirkšanās centri kļūst par vietu, kur ne tikai notiek naudas apmaiņa pret preci, tur satiekas, gūst jaunu pieredzi, emocijas, izklaidējas un pat izglītojas

Tirdzniecības centru (t/c) joma šobrīd ir patiešām karsta nekustamā īpašuma tirgus kontekstā; Baltijā aktīvi tiek būvēti jauni un paplašināti esošie. Ja šogad pie mums tiks pabeigti visi iepriekš pieteiktie projekti, kam beigu termiņš ir 2019. gadā, jaunu tirdzniecības platību pieaugums gada laikā būs rekordaugsts.

SIA Linstow Center Management (LCM) valdes loceklis un Iznomāšanas un biznesa attīstības direktors Mārcis Budļevskis atgādina, ka Rīgā jaunas, nozīmīgas tirdzniecības platības nav tapušas kopš krīzes (līdz pat 2018. gadam). Līdz ar to izmaiņas bija gan nepieciešamas, gan loģiskas. Patērētāju prasības aug ar katru brīdi – pircējs kļūst prasīgāks un grib pašu jaunāko, labāko, lielāko un pārsteidzošāko. Tāpat attīstās arī nomnieku veikalu formāti, parasti arvien pieaugot izmērā, kas prasa papildu platības.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Tirdzniecības ierobežojumu skartie uzņēmēji ir vienisprātis – jāatjauno visu preču tirdzniecība klātienē, jo epidemioloģiskā situācija nav uzlabojusies, toties tiek grauta godīgas konkurences un uzņēmējdarbības prakse. Arī e-komercija nekompensē pārdošanas apjomus klātienē.

Turklāt ne visi uzņēmumi bija gatavi pāriet uz e-tirdzniecību, tāpat kā ne visiem klientiem šāda iepirkšanās ir parocīga. llgstoši ierobežojumi palielinās un arī nostiprinās pircēju paradumus iepirkties arī ārzemju internetveikalos, tā ietekmējot vietējo tirgotāju finanses. Arī bankas aizvien biežāk saņem klientu lūgumus pagarināt kredītu atmaksas termiņus. Maksātnespējas risks ar katru dienu pieaug.

Laikā, kad ierobežojumi skāruši atsevišķu preču grupu pieejamību, fiziski apmeklējot veikalu, vissmagāk tas ietekmējis mazumtirgotājus un tieši tos uzņēmumus, kuriem nebija iepriekš radīts risinājums e-komercijas videi, pauž aptaujātie banku eksperti. “Protams, atsevišķiem tirgotājiem, kuri e-komercijas risinājumus bija izveidojuši, nepaveicās, ka patērētāju paradumos tie vēl nebija pietiekami nostiprinājušies pirms ierobežojumu ieviešanas (piemēram, apģērbu vai apavu tirdzniecībā). Atsevišķs stāsts noteikti ir tiem tirgotājiem, kuru preču sortiments paredz tik plašu preču daudzveidību (t.sk. svara un izmēru kategorijās), ka tās efektīvi tirgot varēja tikai pašapkalpošanās stila veikalos (piemēram, būvmateriāli, dari pats (DIY) preces u.tml.). Visbeidzot jāmin arī tas, ka ir daļa ne-pirmās nepieciešamības preču tirgotāju, īpaši mazie, kuru vieta tirgū pirms krīzes bija nodrošināta, tieši pateicoties specifiskam preču piedāvājumam, servisa apsvērumu vai lokācijas ērtuma dēļ. Diemžēl apgrozījuma kritumu šiem tirgotājiem nespētu kompensēt pat labākie e-vides risinājumi tieši šo tirgotāju specifikas dēļ,” komentē Swedbank Starptautisko un tirdzniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs Nils Polis.

SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” uzsācis līgumu par depozīta iepakojuma pieņemšanu un taromātu izmantošanu parakstīšanas procesu ar tirgotājiem, noslēdzot pirmo līgumu par dalību depozīta sistēmā ar mazumtirdzniecības tīklu SIA “Maxima Latvija”.

Tuvākajā laikā plānots noslēgt līgumus arī ar pārējiem tirgotājiem, kuri līdz ar depozīta sistēmas darbības uzsākšanu 2022. gada 1. februārī savās tirdzniecības vietās pieņems izlietoto iepakojumu, turklāt visi līgumi tiek slēgti ar vienādiem nosacījumiem. Kopumā Latvijā plānots izvietot ap 800-1000 taromātu.

“Esam patiesi gandarīti, ka pirmais līgums ir noslēgts, un lieliem soļiem tuvojamies depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā, lai kopīgiem spēkiem apturētu dzērienu iepakojumu nonākšanu vidē un padarītu mūsu Latviju tīrāku. Jau pavisam drīz plānojam noslēgt nākamos līgumus ar tirgotājiem. Taras atgriešana būs pieprasīts pakalpojums lielākajai daļai Latvijas sabiedrības – vairākums jeb 87% aptaujāto pēc iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanas izmantos iespēju nodot tukšos dzērienu iepakojumus , – tādēļ tirgotāju iesaiste ērtas infrastruktūras izveidē ir ļoti būtiska,” komentē Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs.

Izveidojot finanšu plānu un virzoties pretī mērķu sasniegšanai, svarīgi laiku pa laikam savu plānu koriģēt. Līdzīgi kā, sākoties siltajai sezonai, mēs mainām savu garderobi, mainoties gadalaikiem, ieteicams pārskatīt savu budžetu un izvērtēt, vai visa nopelnītā nauda nonāk tur, kur tai būtu lielākā vērtība.

Dažas no mūsu izmaksām bieži vien ir sezonālas, piemēram, maksa par apkuri. Tiem, kuriem ir bērni, izdevumi mācību gada laikā arī parasti ir krietni lielāki: ēdināšana skolā, pulciņi un treniņi, kancelejas preces u.c.

Sākoties vasarai, šķiet, varam atpūsties un elpot vieglāk, jo naudas paliek vairāk, taču, ja nepievērsīsim uzmanību tam, kā prātīgi rīkoties ar “lieku” naudu, pastāv risk to iztērēt impulsīviem pirkumiem, kas sagādā vien īslaicīgu prieku, bet nerada pievienoto vērtību. Lai tas nenotiktu, ir svarīgi regulāri pārskatīt savu budžetu un ieplānot, kā brīvo naudu tērēt mērķtiecīgāk vai iekrāt laikam, kad izdevumi atkal pieaugs.

Īpašais plāns atvaļinājumam – dienas limits un speciālais uzkrājums

Šveices informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums "Swisscom" tuvāko trīs gadu laikā Latvijā investēs līdz 20 miljoniem eiro un nodarbinās aptuveni 300 augsti kvalificētu speciālistu.

Tā ceturtdien "Swisscom" tehnoloģiju centrs "DevOps Riga" atklāšanā biroju kompleksā "Z-Towers" sacīja "Swisscom" pārstāvis Džons de Keizers.

Lēmums par "DevOps Riga" izveidi saistīts ar uzņēmuma stratēģiju izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Rīgā atvērtais "DevOps" centrs ir otrais, ko uzņēmums atver ārpus Šveices. Centra atvēršana Rīgā saistīta ar "Swisscom" ilgtermiņa stratēģiju attīstīties arī ārpus Šveices, paredzot uzņēmuma pārraudzībā līdz 2025.gadam izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Atklāšanas pasākumā piedalījās Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), Šveices vēstnieks Latvijā Martēns Mišlē, Ekonomikas ministrijas pārstāvis, kā arī citas prominentas personas un uzņēmuma darbinieki.

Novembrī Latvijas patērētāji maksās par gāzi vairāk nekā jebkad agrāk; ja ziema būs silta, ir cerība, ka gāze varētu maksāt zem 70 eiro par megavatstundu (EUR/MWh).

To intervijā DB norāda AS Latvijas Gāze Tirdzniecības departamenta vadītājs Egīls Lapsalis. Viņš skaidro, ka šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, kurā ar vietējiem procesiem nekādā veidā nevaram ietekmēt gāzes cenu. Pirms tirgus atvēršanas mums šāda iespēja bija, taču pašlaik cena ir piesaistīta biržas indeksam, kā rezultātā mēs esam spiesti maksāt tikpat, cik visi pārējie, teic E. Lapsalis, piebilstot, ka tik mazam tirgum kā Latvija gāzes tirgus atvēršana nav nākusi par labu.

Energoresursu cenu kāpums pēdējā laikā ir viena no visvairāk apspriestajām tēmām. Īsumā – kas ir galvenie iemesli, kāpēc šobrīd par resursiem maksājam dārgāk?

Šobrīd Eiropā ir liels gāzes deficīts, un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja salīdzina ar pagājušo gadu, par aptuveni 20 miljardiem kubikmetru ir samazinājusies gāzes ieguve Eiropā. Otrkārt, šā gada pavasarī Eiropā aptuveni mēnesi vēlāk beidzās gāzes izņemšana no krātuvēm un attiecīgi par mēnesi vēlāk sākās arī gāzes iesūknēšana, kā rezultātā kopējais krājumu apjoms Eiropas pazemes gāzes krātuvēs samazinājās vēl par aptuveni astoņpadsmit miljardiem kubikmetru.

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, kas paredz atcelt iespēju bankām neatvērt pamatkontu reputācijas risku dēļ.

Tagad likumā ir noteikts, ka kredītiestāde ir tiesīga atteikt pamatkonta atvēršanu, ja maksājumu konta atvēršana vai apkalpošana var radīt kredītiestādei reputācijas riskus.

Pašlaik likumā tāpat ir rakstīts, ka kredītiestāde ir tiesīga vienpusēji izbeigt standartlīgumu, ja turpmākā pamatkonta uzturēšana rada kredītiestādei reputācijas riskus.

Piedāvātie likuma grozījumi paredz abas šīs normas no likuma izslēgt.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka izmaiņas vajadzīgas, lai personai netiktu atteikta pamatkonta atvēršana, ja maksājumu konta atvēršana vai apkalpošana var radīt kredītiestādei reputācijas riskus.

Pašlaik likumā paredzētais nosacījums neizriet no Eiropas Savienības direktīvas prasībām, bet bija Latvijas nacionālā izvēle 2017.gadā likumā noteikt šādu prasību, skaidro likumprojekta autori Finanšu ministrijā.

Skanstes rajonā topošais biroju ēku komplekss “Elemental Business Centre” parakstījis nomas līgumu ar “Rimi Latvia”. Nomas līgums paredz atvērt pilsētas centra koncepta “Rimi Mini” veikalu ēkas pirmajā stāvā.

“Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš stāsta, ka “Rimi Mini” veikals būs aktuāls ne vien biroju ēkas kompleksa iemītniekiem, bet arī Skanstes rajona iedzīvotājiem.

Elemental Skanste apkurei un dzesēšanai izmantos energopāļus 

Skanstes rajonā topošajā biroju ēku projektā "Elemental Skanste" apkurei un dzesēšanai tiks...

“Mūsu priekšnosacījums ir nomniekiem piedāvāt ne tikai augstākās klases biroja telpas, bet arī augstākās klases pakalpojumus ēkas teritorijā un tās tuvumā. Pārtikas mazumtirdzniecības veikala atrašanās biroja ēku kompleksos ir kļuvusi par standartu, kas kalpo kā daļa no biznesa centra vizītkartes. Jāpiebilst, ka pašreiz biroju ēku kompleksa tuvējā apkārtnē nav neviena veikala, līdz ar to “Rimi Mini” atvēršana būs ilgi gaidīts notikums arī Skanstes rajona iedzīvotājiem,” stāsta I. Krēsliņš.

FOTO: Elemental Skanste biroju ēkas pamatos iemūrē laika kapsulu  

Rīgā, Skanstes rajonā topošās biroju ēkas "Elemental Skanste” pamatos iemūrēta laika kapsula....

Kopējā “Rimi Mini” platība būs 310 m2, no kuriem 200 m2 būs atvēlēti tirdzniecības zālei. “Rimi Latvia” pārstāvji norāda, ka tas būs jau 11.pilsētas centra koncepta “Rimi Mini” veikals Rīgā.

“Jau vairāku gadu garumā redzam, ka Skanstes rajons strauji attīstās kā viens no modernākajiem biroju un dzīvojamo namu rajoniem Rīgā. Tā kā mums ir svarīgi būt tur, kur ir mūsu pircēji, jaunā “Rimi Mini” veikala atvēršana Skanstē likās pašsaprotama,” piebilst Māris Gailīts, "Rimi Latvia" nekustamo īpašumu un attīstības direktors.

Pilsētas centra koncepta “Rimi Mini” veikala atvēršana plānota vienlaikus ar “Elemental Business Centre” ēkas nodošanu ekspluatācijā šā gada rudenī.

“Elemental Business Centre” ir biroju nomas projekts Skanstes ielā 25, Rīgā, ar 21 000 m2 iznomājamo platību divās ēkās. Projekts pašlaik atrodas būvniecības stadijā, un ēkas tiks nodotas ekspluatācijā šī gada rudenī.

Projekts ir ceļā uz BREEAM Outstanding novērtējuma saņemšanu, tādējādi kļūstot par pirmo ēku Latvijā ar augstāko iespējamo novērtējumu. Būvniecībā tiek izmantoti energopāļi, kas nodrošinās līdz pat 72% no ēkas nepieciešamajām apkures un dzesēšanas vajadzībām, būtiski samazinot nomnieku komunālo pakalpojumu izmaksas.