Lai arī Latvijā starp visām Baltijas valstīm ir vismazākais tirdzniecības centru kvadrātmetru īpatsvars uz vienu iedzīvotāju, konkurence starp tirdzniecības centriem ir pietiekami intensīva, atzina tirdzniecības centra "Akropole" vadītāja Zane Kaktiņa.
Viņa norādīja, ka vidējais tirdzniecības centru kvadrātmetru īpatsvars uz vienu iedzīvotāju Lietuvā ir 1,15 kvadrātmetri, Igaunijā - 1,19, bet Latvijā - 1,07 kvadrātmetri.
"Tās, protams, nav grandiozas atšķirības, bet tā vai citādāk Latvijā kvadrātmetru skaits uz vienu iedzīvotāju ir zemākais starp kaimiņvalstīm. Taču tas nemaina faktu, ka konkurence Latvijā starp tirdzniecības centriem ir pietiekami intensīva," sacīja Kaktiņa.
Viņa uzsvēra - konkurence un konkurences attīstība ir vislabākais dzinējspēks, kas liek uzņēmumiem kļūt arvien labākiem un nodrošināt saviem pircējiem vislabāko iepirkšanās pieredzi. "Jo sīvāka ir konkurence, jo kopumā nozare attīstās arvien labāk un straujāk. Tādēļ savā nozarē man ir jānovēl godīga un laba konkurence, kas liek attīstīties," pauda Kaktiņa.
"Akropoles" vadītāja pauda, ka tirdzniecības centru reģionālā attīstība ir vistiešākajā mērā saistīta ar to, cik liels ir iedzīvotāju blīvums gan pašā pilsētā, gan reģionā ap to. "Viennozīmīgi vislielākie rādītāji gan blīvumā, gan apjomā ir Rīgā, līdz ar to ir iespējams attīstīt platības ziņā lielus tirdzniecības centrus," viņa teica.
Tai pat laikā uzsvēra, ka arī reģionos ir tirdzniecības centri, kas, lai arī ne tik lieli, bet iedzīvotāju blīvumam absolūti pietiekami. Kaktiņas ieskatā tie spēj nodrošināt visus pakalpojumus un preču pieejamību, kas reģionos nepieciešama.
Jautāta, vai Rīgā vēl ir vieta kādam jaunam tirdzniecības centram, Kaktiņa atzīmēja, ka jauni investīciju projekti tiek izvērtēti visos līmeņos, tostarp attīstības potenciāla izvērtēšana. "Jau minēju, ka pārējās Baltijas valstīs un arī citviet Eiropā piesātinājums ar tirdzniecības centriem ir vēl lielāks nekā Latvijā. Teorētiski vieta jauniem centriem ir, bet vai praktiski ekonomiskā situācija un iedzīvotāju pirktspēja Rīgā ir labvēlīga jauna centra attīstībai, es neņemos pašreiz spriest," atzina Kaktiņa.
Savukārt, komentējot to, kuri ir "Akropoles" lielākie konkurenti Rīgas tirdzniecības centru vidu, Kaktiņa pauda pārliecību, ka šajā jautājumā nav saistības ne ar tirdzniecības centru kvadrātmetru skaitu, ne tuvumu vai tālumu.
"Jebkurš aktīvs tirdzniecības centrs ar skaidru izpratni par savu mērķauditoriju un attīstības stratēģiju ir uztverams kā ļoti nopietns konkurents. Nav nozīmes, vai tas ir tūkstošu kvadrātmetru liels vai pāris desmitus un cik tuvu vai tālu tas atrodas," sacīja Kaktiņa.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, SIA "Akropole Rīga" reģistrēts 2005.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 2845 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Lietuvas ""Akropolis Group", bet patiesais labuma guvējs - Lietuvas pilsonis Nerijus Numa.
2019.gadā "Akropole Rīga" strādāja ar 995 284 eiro apgrozījumu un 25 772 eiro peļņu.