Rakstā ir sniegti dati par lauksaimniecības nozares attīstību Uzbekistānas Republikā, kā arī izklāstīti valdības veiktie pasākumi nozares paplašināšanai un interešu aizstāvībai Covid-19 pandēmijas apstākļos.
Darja Iļjina, Prognozēšanas un makroekonomisko pētījumu institūts
Lauksaimniecība Uzbekistānā ir viena no vadošajām ekonomikas nozarēm, kas nodrošina vairāk nekā 28% valsts iekšējā kopprodukta, nodarbinātību un ražo sociāli nozīmīgas preces — pārtiku iedzīvotājiem un izejvielas rūpniecībai. Lauksaimniecības izaugsme vairāk nekā jebkurš cits ekonomikas sektors ļauj samazināt nabadzības līmeni, darbojoties kā multiplikators. Katrs ekonomiskās izaugsmes procents agrārajā jomā ir ekvivalents kopējā nabadzības līmeņa samazinājumam par 1,5%.
Jau no pirmajām Uzbekistānas Republikas neatkarības dienām pastāvīgi tiek īstenota pārdomāta lauksaimniecības attīstības stratēģija. Par galvenajiem svarīgajiem valsts politikas virzieniem lauksaimniecības jomā 1991.-2016. gadā kļuva:
- sējumu platību struktūras izmaiņas, gandrīz divas reizes samazināti kokvilnas sējumi par labu graudaugu kultūrām. Tā rezultātā Uzbekistāna, kas agrāk importēja vairāk nekā 80% graudu pieprasījuma, ieguva neatkarību graudaugu nodrošinājuma ziņā;
- valsts un kolektīvo lauksaimniecības uzņēmumu likvidācija, lauku saimniecību izveide;
- agrārā sektora nozaru diversifikācija, kartupeļu audzēšanas, vīnkopības, biškopības un zivsaimniecības attīstība;
- lauksaimniecības ražošanas atvieglotas kreditēšanas sistēmas paplašināšana;
- lauku saimniecību un zemnieku (dehkanu) saimniecību tehniskās apkalpošanas sistēmas izveide, kā arī to vajadzībām nepieciešamo materiāli tehnisko resursu piegādes;
- loģistikas sistēmas izveide lauksaimniecības produkcijas glabāšanai un pārvadāšanai, kā arī tās rūpnieciskai pārstrādei.
2016. gada beigās lauksaimniecības turpmākā attīstība bija apdraudēta, jo iepriekšējie izaugsmes avoti bija izsmelti, un tā saskārās ar virkni šķēršļu, piemēram, produkcijas eksporta monopols, eksporta cenu regulēšana un citi. Pēc ievēlēšanas Uzbekistānas Republikas prezidenta amatā Š. M. Mirzijojevs sāka īstenot reformas agrārā sektora liberalizācijai.
2017. gadā Uzbekistānas lauksaimniecībā radās jauns virziens — klasteru sistēma. Attīstās dažādu virzienu klasteri: kokvilnas un tekstila, augļu un dārzeņu, sēklaudzēšanas, gaļas un piena utt. Klasteru izveides galvenais mērķis ir izveidot vienotu ķēdi, kas apvieno visus gatavās produkcijas ražošanas procesus — no izejvielu audzēšanas līdz to pārstrādei un gatavā produkta izgatavošanai.
Tāpat 2017. gadā aktīvi tika uzsākts process lauku saimniecību pārveidošanai par daudzprofilu saimniecībām.
Daudzprofilu lauku saimniecību izveide ir galvenais faktors stabila sociālā un ekonomiskā stāvokļa nodrošināšanai lauku apvidos. Uz daudzprofilu lauku saimniecības plašas attīstības pamata ir iespējams daļēji atrisināt kritisku sociālo problēmu — iedzīvotāju pastāvīgas nodarbinātības nodrošināšanu. Līdz 2021. gada beigām visām lauku saimniecībām ir jāpāriet uz daudzprofilu sistēmu.2019. gadā ir jāapstiprina “Uzbekistānas Republikas lauksaimniecības attīstības stratēģija” 2020.-2030. gadam. Tās ietvaros paredzēts līdz 2030. gadam sasniegt šādus galvenos rādītājus:
- 1,1 milj. ha lauksaimniecības zemes apgūšana, 535,6 tūkstoši ha neapūdeņotās (bohārās) aramzemes, ganību un citas zemes efektivitātes palielināšana;
- vidējā darba ražīguma pieaugums lauksaimniecībā 1,7 reizes (līdz 6,5 tūkst. USD uz vienu nodarbināto gadā);
- pārstrādātās produkcijas rādītāja palielināšana līdz 30%;
- eksporta palielināšana līdz 20 mljrd. USD.
Pateicoties īstenotajām reformām, lauksaimniecības kopprodukts 2017.-2020. gadā ir pieaudzis par 6,8%. Produkcijas ražošanas vidējais pieaugums gadā analizējamajā periodā ir apmēram 1,7%. Lauksaimniecības pievienotā vērtība 2017.-2019. gadā, rēķinot uz 1 nodarbināto, ir pieaudzis par 7,0%, 2019. gadā pārsniedzot pasaules vidējo rādītāju par 60%.
No 2019. gada 15. oktobra Uzbekistānā ir izbeigts valsts regulējums miltiem, kas tika piemērots no 1994. gada.
Sākot ar 2020. gada ražu, valsts pasūtījums graudaugiem ir samazināts par 25%, bet sākot ar 2021. gada ražas ir pilnībā atcelta valsts iepirkuma cenu noteikšana graudiem.
Turklāt, sākot ar 2020. gada ražu ir atcelta arī prakse noteikt iepirkuma cenas jēlkokvilnai un jēlkokvilnas ražotājiem (lauku saimniecībām, kokvilnas tekstila klasteriem, kooperatīviem) piešķirtas rajonēto kokvilnas šķirņu brīvas izvietošanas tiesības [7]. Kokvilnas audzēšanas nozarē aktīvi tiek veikta mehanizācija, kas aizstāj roku darbu.
2017. gada jūnijā pēc prezidenta Š. M. Mirzijojeva iniciatīvas AS “Uzagroeksport” zaudēja monopolstāvokli uz augļu un dārzeņu produkcijas piegādi ārpus valsts robežām.
Nākamais solis augļu un dārzeņu produkcijas virzīšanas ārējos tirgos efektivitātes palielināšanai bija eksportēšanas atļauja juridiskām personām bez priekšapmaksas, akreditīva atvēršanas, bankas garantijas noformēšanas un eksporta darījumu politisko un komerciālo risku apdrošināšanas polises saskaņā ar 2018. gada oktobrī noteikto kārtību [11].Valdība Uzbekistānas Republikas prezidenta Š. M. Mirzijojeva vadībā izveidoja bezprecedenta atbalsta sistēmu augļu un dārzeņu produkcijas eksportētāju atbalstam, kāda agrāk nav bijusi Uzbekistānā [12].
Pirmo reizi neatkarības gados augļu un dārzeņu eksportētājiem sāka piešķirt kompensāciju līdz 50% apmērā dzelzceļa pārvadājumu izmaksu segšanai, eksportējot augļu un dārzeņu produkciju uz tālo ārzemju valstīm. Tomēr tas nebija īpaši efektīvi, jo piegāde ar šo transporta veidu tik veikta reti un nelielos apjomos. Tādēļ eksporta pārvadāšanas izmaksu subsidēšanu paplašināja uz produkcijas piegādi ar autotransportu un aviotransportu [13].
Sāka piemērot eksporta darbības aizsardzību [14], kurai Uzņēmējdarbības attīstības valsts atbalsta fonds piešķīra līdz 50 miljardiem sumu. Fonds sedz pirmseksporta kredītu un komercbanku kredītu galvojumu procentu izdevumus.
Saskaņā ar Uzbekistānas Republikas Ministru kabineta 2020. gada 31. decembra lēmumu tika ieviesta eksportētāju izdevumu segšanas kārtība šādos apmēros:
- standartu ieviešanas un atbilstības sertifikātu saņemšanas jomā — 100%, bet ne vairāk kā 20 000 USD par viena starptautiskā standarta ieviešanu un viena sertifikāta saņemšanu;
- prezentāciju un reklāmas kampaņu veikšanas jomā vietējās produkcijas un zīmolu virzīšanai ārējos tirgos — 100%, bet ne vairāk kā 20 000 USD kalendārajā gadā vienam eksportētājam;
- piedalīšanās starptautiskos konkursos jomā — 100%
- vietējās produkcijas un preču zīmju reģistrācija ārzemju pilnvarotajās iestādēs — 100%, bet ne vairāk kā 10 000 USD uz vienu eksportētāju, un citus izdevumus.
Koronavīrusa pandēmijas un globālo krīžu negatīvās ietekmes uz ekonomikas sektoru mazināšanas pasākumu ietvaros bija sniegts nozīmīgs atbalsts. Tajā skaitā nodokļa likme par ūdens resursu lietošanu pēc apjomiem, kas izmantoti lauksaimniecības zemes apūdeņošanai, tika samazināta par 50%, un arī tika atlikts zemes nodokļa samaksas termiņš par lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
Lauksaimniecības produkcijas ražošanas pieaugums 2017.-2020. gadā
Uzbekistānas Republikas Valsts statistikas komitejas dati.
Lauksaimniecības pievienotās vērtības dinamika uz 1 nodarbināto nozarē 1991.-2019. Gadā, USD (2010. gada cenās)
Pasaules Bankas dati.
Tuvākajos gados gaidāmas arī nozīmīgas izmaiņas zemes attiecību jomā. Pirmais solis ceļā uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas tiesību reformēšanu tikai veikts jau 2020. gada septembrī, ieviešot apakšnomas mehānismu lauksaimniecības audzēšanas mērķiem, kas deva iespēju efektīvāk izmantot zemes resursus [19]. Apakšnomas termiņš ir līdz vienam gadam.
No Finanšu ministrijas Pretkrīzes fonda Valsts nodarbinātības veicināšanas fonam 2020. gadā tika piešķirti līdzekļi 50 mljrd. UZS apmērā piemājas zemes gabalu efektivitātes palielināšanai, kā arī piešķirtas subsīdijas bezdarbniekiem, maznodrošinātām un nabadzīgām ģimenēm lauksaimniecības kooperatīva dalībnieka maksu samaksai.
Tādā veidā 2017.-2020. gadā lauksaimniecībā Uzbekistānā tika īstenotas grandiozas reformas, kuru rezultāti jau ir devuši iespēju nodrošināt stabilu nozares izaugsmi un paaugstināt resursefektivitāti. Perspektīvā tās palīdzēs pilnīgāk izmantot republikas lauksaimniecības attīstības potenciālu un izvirzīt Uzbekistānu pasaulē vadošo agroproduktu ražošanas un eksporta valstu vidū.