Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

2022.gadā Rīgas ostas infrastruktūras attīstībā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt 19,8 miljonus eiro, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

Investīciju apmērs plānots par 24% jeb 3,8 miljoniem eiro lielāks nekā 2021.gadā.

No kopējām investīcijām aptuveni 60% jeb 11,6 miljoni eiro būs Rīgas brīvostas pārvaldes budžeta finansējums, savukārt 40% jeb 7,8 miljoni eiro - Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

Rīgas brīvostas pārvaldes Investīciju plāns šim gadam paredz ieguldījumus ostas akvatorijas tīrīšanai un padziļināšanai, ostas hidrobūvju sakārtošanai, kā arī vairāku piestātņu modernizācijas darbiem.

Tāpat plānota auto pievedceļu un satiksmes pārvadu būvniecība un rekonstrukcija, dzelzceļa infrastruktūras attīstība, kā arī ieguldījumi informācijas tehnoloģijās, digitalizācijā un automatizācijas projektu īstenošanā.

Rīgas brīvostā šogad deviņos mēnešos pārkrauti 14,105 miljoni tonnu kravu, kas ir par 18,5% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2023.gada deviņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 7,701 miljons tonnu, kas ir par 26% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 5,699 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 1,1%, bet lejamkravas - 705 000 tonnu apmērā, kas ir kritums par 38,2%.

Konteinerizētās kravas šogad deviņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,637 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 25,8% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2022.gada deviņos mēnešos - 20,3%).

Labība un labības produkti šogad deviņos mēnešos Rīgas ostā pārkrauti 2,054 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, veidojot 14,6% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 10,6%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,844 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 12,5% mazāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, veidojot 13,1% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,2%).

Rīgas brīvostā pagājušajā gadā pārkrauti 18,794 miljoni tonnu kravu, kas ir par 20,1% mazāk nekā 2022.gadā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2023.gadā pārkrautas beramkravas - 10,22 miljoni tonnu, kas ir par 29,5% mazāk nekā 2022.gadā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 7,728 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 2,4%, bet lejamkravas - 846 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 42,4%.

Konteinerizētās kravas pērn Rīgas ostā pārkrautas 5,108 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,8% vairāk nekā 2022.gadā, veidojot 27,2% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2022.gadā - 19,8%).

Labība un labības produkti pērn Rīgas ostā pārkrauti 3,261 miljona tonnu apmērā, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2022.gadā, veidojot 17,3% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 11,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 2,337 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 12,4% mazāk nekā 2022.gadā, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 11,3%).

Šis gads ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā ir parādījis, ka, visticamāk, kravu plūsmas nekad, vai vismaz pārskatāmā nākotnē, vairs nebūs tādas, kādas tās bija pirms kara, norādīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Viņš pauda, ka 2022.gads vērtējams kā stabils, jo neskatoties uz visiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, ostā pārkrauto kravu apjoms salīdzinājumā ar 2021.gadu ir pieaudzis.

"Ostu darbība vienmēr ir bijusi ekonomikas spogulis, līdz ar to jebkuras izmaiņas tirdzniecībā un preču pārvadājumos ietekmē arī Rīgas ostu. Pēdējie trīs gadi ir bijuši izaicinājumu pilni visām nozarēm. Tomēr, ja pandēmijas kontekstā mēs runājām par nozares spēju atgriezties pie ierastās kārtības, tad 2022.gads ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā ir parādījis, ka visticamāk kravu plūsmas nekad, vai vismaz pārskatāmā nākotnē, vairs nebūs tādas pašas kā iepriekš," pauda Zeltiņš.

Rīgas brīvostā šogad pirmajos četros mēnešos pārkrauti 6,94 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,8% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2021.gada pirmajos četros mēnešos pārkrautas beramkravas - 3,77 miljoni tonnu, kas ir par 22,5% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 2,331 miljona tonnu apmērā, kas ir kritums par 3,7%, bet lejamkravas pārkrautas 838,3 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir kritums par 11,9%.

Ostu reforma ar pretēju efektu  

Klaipēdas ostas kravu apgrozījums pērn bijis 47,7 miljoni tonnu, bet Latvijas lielajās...

Konteinerizētās kravas šogad pirmajos četros mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 1,398 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2020.gada pirmajos četros mēnešos, veidojot 20,1% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 18,5%).

Labība un labības produkti šogad pirmajos četros mēnešos ostā pārkrauti 968,3 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 44,5%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, un veidoja 13,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Kokmateriāli šogad pirmajos četros mēnešos Rīgas ostā pārkrauti 826,5 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 23,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, bet naftas produkti pārkrauti 812 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 13,3% mazāk.

Vienlaikus ogles šogad pirmajos četros mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 173,9 tūkstošu tonnu apmērā, kamēr attiecīgajā periodā gadu iepriekš tās tika pārkrautas 1,273 miljonu tonnu apmērā.

2020.gadā Rīgas ostā pārkrāva kopumā 23,687 miljonus tonnu kravu, kas ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš, tostarp pirmajos četros mēnešos - 8,24 miljonus tonnu.

Rīgas osta pēc pārkrauto kravu apmēra un arī apkalpoto pasažieru skaita ir lielākā osta Latvijā.

Rīgas brīvostā šogad astoņos mēnešos pārkrauti 11,505 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2024.gada astoņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 5,537 miljoni tonnu, kas ir par 17,4% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Savukārt ģenerālkravas ostā pārkrautas 5,395 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 6,8%, bet lejamkravas - 573 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 8,2%.

Konteinerizētās kravas šogad astoņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,251 miljona tonnu apmērā, kas ir par 1,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 28,3% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2023.gada astoņos mēnešos - 25,9%).

Kokmateriāli šogad astoņos mēnešos Rīgas ostā pārkrauti 2,026 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 23% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 17,6% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 13,3%), savukārt lauksaimniecības beramkravas pārkrautas 2,016 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 16,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, veidojot 17,5% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 14%).

Kuģu remonta segmentā strādājošās Netaman grupas uzņēmumi ir atsākuši lielo transporta kuģu remonta pakalpojumu sniegšanu Rīgas ostā.

Uzņēmums SIA Netaman Ships Service divos dokos Vecmīlgrāvī šodien spēj sniegt remonta pakalpojumus līdz 140 metrus gariem un 20 metrus platiem vidēja izmēra kuģiem, savukārt vēsturiskajā Rīgas Kuģubūvētavas teritorijā darbu uzsākušais SIA Netaman Shipyard Riga divos dokos nodrošina remonta pakalpojumus līdz pat 200 metrus gariem un 30 metrus platiem lielajiem kuģiem. Tiek plānots, ka pēc pilnas darbības jaudas sasniegšanas, Netaman grupas uzņēmumi Rīgas ostā varēs pieņemt uz remontu līdz pat 80 kuģiem gadā.

Uzņēmuma SIA Netaman Ships Service attīstībā četru gadu laikā ir ieguldīts jau vairāk nekā 1 miljons eiro un apjomīgi ieguldījumi tiek plānoti arī SIA Netaman Shipyard Riga attīstībā.

Rīgas ostai 2022. gads noslēdzies ar stabilu pieaugumu kravu apjoma rādītājos - kopā pārkrauti 23,5 miljoni tonnu kravu, kas pārsniedz iepriekšējā gada rezultātu par 9,4%.

“Gads ostā vērtējams kā veiksmīgs, jo, neskatoties uz visiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, pārkrauto kravu apjoms ir audzis. Bet Rīgas ostas stāsts jau kādu brīdi vairs nav tikai par kravām un tonnām. Neskatoties uz izaicinājumiem bagāto 2022. gadu, ostā strādājošie uzņēmumi turpināja investēt savā un ostas attīstībā. Mēs kopā esam turpinājuši veidot ostas digitālās kvalitātes un likt spēcīgus pamatus mūsu nākotnes Rīgas ostas ilgtspējai, t.sk., piedaloties inovāciju aktivitātēs un atbalstot alternatīvu energoresursu izstrādes iniciatīvas. Gads ir rādījis, ka Rīgas osta ir gatava izaicinājumiem - veidojas alternatīvas kravu piegāžu un loģistikas ķēdes caur Rīga ostu, kas vēl nespēj kompensēt kādreizējo tranzīta plūsmu, tomēr ļauj stabili un ar pārliecību raudzīties nākotnē”, aizgājušo gadu vērtē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Rīgas ostā aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, par 10% pieaudzis pārkrauto konteinerkravu apjoms, turklāt ostas lielākā konteineru stividorkompānija Baltic Container Terminal (BCT) 2022. gadā ir sasniegusi rekordaugstu kravu apgrozījuma rādītāju, par 16% pārsniedzot 2021. gadā iespēto.

Uzņēmums aizvadītajā gadā pārkrāvis 326 tūkstošus TEU (konteineru vienību), kas ir BCT vēsturiski augstākais apgrozījuma rādītājs gada ietvaros. Konteinerkravu apgrozījuma pieauguma pamatā ir ģeopolitiskās situācijas būtiskā ietekme uz globālajām loģistikas ķēdēm, kas ietekmē kravu apriti ne tikai Baltijas reģionā, bet arī faktiski visā pasaulē.

Arī Rīgas brīvostas pārvaldes tirgus analītiķi norāda, ka visu Baltijas reģiona ostu statistikas dati labi ataino kara radīto ietekmi uz konteinerkravu pārvadājumiem. Proti, Sanktpēterburgas osta, kas vienmēr ir bijusi pārliecinoši lielākā reģiona konteineru osta 2022. gadā, zaudēja 64% no konteinerkravu apjoma. Toties pieauga gan Rīgas, gan Klaipēdas, gan Tallinas ostu konteinerkravu apgrozījuma rādītāji.

Apkopojot stividorkompāniju prognozes un vērtējot globālās tendences un ekonomiskos procesus nozarē, Rīgas ostā šajā gadā tiek plānots kravu apgrozījuma pieaugums 5-6% apmērā, kopējam kravu apjomam šogad sasniedzot 22,8 milj. tonnu atzīmi.

2022. gadā tiek sagaidīts pieaugums labības produktu kravām, kas pamatojams ar pēdējo gadu laikā ostas uzņēmumu veiktajām vērienīgajām investīcijām šī segmenta kravu apkalpošanas infrastruktūrā un ostas uzņēmumu spēju veiksmīgi piesaistīt labības produktu tranzīta kravas gan no Lietuvas, gan Krievijas reģioniem.

Taču vienlaikus tiek ņemts vērā, ka šis segments ir tieši atkarīgs no laika apstākļiem, kas, kā to apliecināja arī 2021. gads, var būtiski ietekmēt gan graudu ražas apjomus, gan to kvalitāti.

“Šogad plānojam nelielu, bet stabilu kravu apgrozījuma pieaugumu, kas ir būtiski, lai Rīgas osta ilgtermiņā veiksmīgi spētu turpināt investēt infrastruktūrā, zaļajās tehnoloģijās un piesaistītu privātās investīcijas. Kā norāda arī Rīgas brīvostas analītiķi, šī prognoze būs ļoti atkarīga no dažādiem globālajiem procesiem – gan pasaules spējas kopumā atkopties no Covid-19 radītās krīzes, gan energoresursu cenu krīzes risinājumiem, gan politiskās stabilitātes mūsu kaimiņvalstīs un citiem apstākļiem,” atzīmē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Rīgas ostas termināļos aizvadītajā nedēļā pārkrauts ap 190 tūkstoši tonnu labības produktu. Lielākā daļa no šī apjoma ir kvieši, kas šobrīd ar Panamax tipa kuģiem jau devušies ceļā uz Dienvidāfriku, Nigēriju, Mozambiku un Alžīriju, tādējādi var uzskatīt, ka jaunā graudu sezona Rīgas ostā ir sākusies.

“Augustā esam uzkrāvuši pirmos 7 kuģus ar aptuveni 90 tūkstošiem tonnu jaunās ražas – vietējo zemnieku izaudzētajiem kviešiem, zirņiem un rapsi. Kopumā šo sezonu plānojam piesardzīgi – ilgstošais šīs vasaras karstums ir atstājis ietekmi gan uz ražas kvalitāti, gan apjomiem,” stāsta Edgars Ruža, LATRAPS valdes priekšsēdētājs, kura vadītā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība šopavasar iegādājās 50% + 1 daļu beramkravu terminālī “Alpha osta”, piebilstot, ka laikapstākļu dēļ šī gada graudu sezona sākusies agrāk nekā tika plānots.

“Graudus, kas Rīgas ostā nonāk gan ar autotransportu, gan pa dzelzceļu, šogad krauj 13 termināļos abos Daugavas krastos. Pateicoties šī gada pārvaldes veiktajām investīcijām ostas pieejas un kuģošanas kanāla padziļināšanā, šobrīd ostā var ienākt vēl lielāka izmēra kuģi kā līdz šim, kas uzņēmējiem dod iespēju ietaupīt uz pārvadājumu izmaksām,” uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Latvijas ostās šogad janvārī pārkrauti 4,132 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2022.gada janvārī, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 2,107 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 2,4%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo mēnesi.

Tostarp ogles pārkrautas 621 400 tonnu apmērā, kas ir par 12,4% mazāk nekā gadu iepriekš, labība un labības produkti pārkrauti 534 100 tonnu apmērā, kas ir par 21,7% vairāk, koksnes šķelda pārkrauta 195 200 tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 7,3%, bet ķīmiskās beramkravas - 26 500 tonnu apmērā, kas ir par 79,3% mazāk.

Ģenerālkravas Latvijas ostās 2023.gada janvārī pārkrautas 1,032 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 362 300 tonnu apmērā, kas ir par 5,8% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 355 400 tonnu apmērā, kas ir par 15,1% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 294 300 tonnu apmērā, kas ir par 13,1% vairāk.

No š.g.1. novembra visā Rīgas ostas teritorijā spēkā stājas jauna digitāla piekļuves un caurlaižu saņemšanas kārtība, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Turpmāk gan ostas apmeklētāju un kravas transporta iebraukšana Rīgas ostā notiks, piesakot apmeklējumu elektroniski, kā arī veicot dokumentu iesniegšanu un pārbaudes digitālā, nevis papīra formātā.

“Uzsākot darbu ostas pārvaldē, par vienu no būtiskiem uzdevumiem izvirzīju pāreju uz ostas procesu digitalizāciju. Strādājam kopā ar mūsu partneriem, ostas stividorkompānijām, veicam pilotprojektus, pētām citu valstu ostu pieredzi, kā procesus padarīt efektīvākus,” stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

“Elektroniskā ostas piekļuves sistēma ir tikai pirmais etaps ceļā uz Rīgas ostas kravu aprites visaptverošu digitalizēšanu. Ar laiku ostā un pilsētā būtu jāievieš arī plūsmas regulācijas risinājumi, lai izvairītos no sastrēgumiem, nodrošinātu vienmērīgas kravas transporta plūsmas, kā arī iedzīvinātu transporta kustības plānošanu pilsētvidē, kas mazinās kravas transporta negatīvo ietekmi uz pilsētvidi un apkārtējām apkaimēm,” nākotnes perspektīvu galvaspilsētas un ostas sadarbībai iezīmē A.Zeltiņš.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" strādā pie ostas termināļa SIA "Alpha osta", kurā kooperatīva meitasuzņēmums iegādājies 50% kapitāldaļu, investīciju un biznesa plāna, pauda kooperatīvā.

"Tagad, kad osta ir iegādāta, norit darbs gan pie ostas investīciju, gan biznesa attīstības plāna," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža, piebilstot, ka "Alpha ostas" darbība tiks pilnveidota graudu pārkraušanai.

Vaicāts par konkrētu plānoto investīciju apmēru, Ruža atbildēja, ka patlaban šādu informāciju nevar sniegt.

Ruža arī skaidroja, ka gandrīz visi "Latraps" attīstītie graudu pirmapstrādes punkti ir izbūvēti pie dzelzceļa pievedceļiem, līdz ar to graudkopības produkcija efektīvi var tikt nogādāta ostā un tālāk iekrauta kuģos.

"Uz vietas Latvijā nespējam patērēt tik daudz, cik spējam izaudzēt, tāpēc aptuveni 70% "Latraps" graudkopju izaudzētā produkcija tiek eksportēta," viņš sacīja, norādot, ka Latvijā ir iespējams izaudzēt kvalitatīvu un videi draudzīgu pārtiku, pēc kuras ir pieprasījums visā pasaulē.

Rīgas ostā šogad plāno piestāt 66 kruīza kuģi, kas ir nedaudz vairāk kā pagājušajā gadā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Viņš norādīja, ka Rīgas ostā kruīza sezona atsāksies aprīļa beigās, kad ostā ienāks šogad pirmais kruīza kuģis, un kopumā šogad sezona gaidāma līdzīga kā pagājušajā gadā.

Zeltiņš minēja, ka šogad Rīgas ostā plāno piestāt 66 kruīza kuģi, tostarp 13 kuģi Rīgu apmeklēs pirmo reizi. Tāpat šogad vairāki kuģi ostā paliks pa nakti.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks arī atzīmēja, ka pagājušajā gadā ar kruīza kuģiem Rīgā ieradās apmēram 80 000 pasažieru un līdzīga situācija varētu būt arī šogad.

2023.gadā Rīgas ostu apmeklēja 62 kruīza kuģi, piebilda Zeltiņš.

Vienlaikus Rīgas ostas publiskotā informācija liecina, ka 2023.gadā ostā tika uzņemts kopumā 81 681 kruīza kuģu pasažieris, kas ir par 7,9% vairāk nekā iepriekšējā sezonā. Tostarp lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas.

Šonedēļ Rīgas ostā uzņēmumā “Rīgas Universālais Termināls” (RUT) saņemts un izkrauts pirmais testa vilciena sastāvs ar Ukrainas labības produktiem, ko līdz Rīgas brīvostai nogādāja VAS “Latvijas dzelzceļš” meitas uzņēmums SIA “LDZ CARGO”.

1423 tonnas rapša no Ukrainas tika atvesti 54 konteineros. Konteineri no Ukrainas Rīgas ostā ieradās caur Kauņas intermodālo dzelzceļa termināli, kur tie tika uzkrauti uz SIA “LDZ CARGO” platformām, lai turpinātu ceļu uz Rīgu. Pašreiz Ukrainas rapsis tiek izkrauts un uzglabāts RUT noliktavās.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens norāda: “Mums ir jādara viss iespējamais, lai veicinātu Ukrainas ātrāku uzvaru. Esmu ļoti gandarīts par Latvijas dzelzceļa, Rīgas ostas un Rīgas Universālā Termināļa veiksmīgo sadarbību, nodrošinot pirmo Ukrainas graudu kravu piegādi pa dzelzceļu un pārkraušanu ostā. Arī nākotnē Latvija būs kritisks Ukrainas sabiedrotais, tuvinot un integrējot Ukrainu Eiropas transporta tīklā.”

Pēc pusotra gada pārtraukuma Rīgas ostā atsākušies kruīza kuģu apmeklējumi, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

17. augustā Rīgas ostā ar 556 pasažieriem uz klāja piestāja Vācijas tūrisma aģentūras un kruīzu kuģu operatora Phoenix Reisen kuģis MS AMERA.

Sveicot kuģa apkalpi ar pirmo vizīti Rīgā, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps un Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš kuģa otrajam kapteinim Vitālijam Materinskim svinīgi pasniedza Rīgas ostas ģerboni.

MS AMERA Rīgā ieradās no Visbijas ostas un tālāk dosies uz Tallinu, tad uz Pēterburgu, Helsinkiem un vēl vairākām Baltijas jūras ostām. Šis jūras kruīzs iesākās 13. augustā Bremerhavenas ostā Vācijā un ilgs līdz 25. augustam.

Visi kuģa pasažieri ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19. Šajā jūras kruīzā visvairāk ceļo vācieši, bet ir arī Šveices, Austrijas, Nīderlandes, Horvātijas, Beļģijas, Itālijas un Luksemburgas valstspiederīgie.

Ar ASV kruīzu līnijas “Holland America Line” kuģa “Rotterdam” vizīti šonedēļ noslēgusies aktīvā kruīza sezona Rīgas ostā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, šogad, ceļojot ar kruīza kuģiem, Rīgu apmeklējuši 79 624 ārvalstu tūristu, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada sezonas laikā. Lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas, pavisam kopā no 126 pasaules valstīm.

Šīs kruīzu sezonas laikā sasniegts arī jauns rekords – reģistrēts lielākais līdz šim ar vienu kruīza kuģi atvesto pasažieru skaits, tie bija 3712 tūristi, kas Rīgā ieradās š.g. 15.augustā ar Itālijas kompānijas “Costa Cruises” kruīza laineri “Costa Fascinosa”.

Neraugoties uz to, ka šogad Rīgu apmeklēja mazāk kruīza kuģu nekā pērn, šosezon ievērojami audzis pasažieru skaits uz tiem – ja pērn kuģi devās ceļā daļēji piepildīti (53% no maksimālās pasažieru ietilpības), tad šogad tie jau ceļo ar vidēji 88% pasažieru piepildījumu no iespējamās maksimālās kapacitātes.

Rīgas ostā šogad plāno piestāt 102 kruīza kuģi, tādējādi, ņemot vērā pieteikto kuģu maksimālo kapacitāti, Rīgā varētu ierasties 109 000 kruīza tūristu, pastāstīja Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

Viņa arī atzīmēja, ka 2022.gada sezonā Rīgas ostā pieteikto kruīza kuģu vizīšu skaits - 102 - ir rekordliels.

Šogad 12 kuģi Rīgas ostā piestās pirmo reizi, tostarp arī lielākais no pieteiktajiem - kruīzu kompānijas "Royal Caribbean International" 15 klāju kuģis "Voyager of the Seas", kas uz klāja spēj pārvadāt līdz 3600 pasažieriem.

Pirmais kruīza kuģa ienāciens šajā sezonā Rīgas ostā ir paredzēts 13.aprīlī. Tas būs Vācijas kruīza kompānijas "Plantours Kreuzfahrten" kuģis "Hamburg".

Jau vēstīts, ka Rīgas ostā 2021.gadā apkalpoja kopumā 2005 kruīzu kuģu pasažierus, kamēr 2020.gadā ostā kruīzu kuģu pasažieri netika apkalpoti.

Savukārt pirms pandēmijas - 2019.gadā - Rīgas ostā tika apkalpoti 69 207 kruīza kuģu pasažieri, kas bija par 7,5% mazāk nekā gadu iepriekš.

Valdība ceturtdien lems mainīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārstāvi Rīgas brīvostas valdes locekļa amatā, aizstājot Viesturu Zepu (LA) ar Rīgas domes deputātu Edgaru Štelmaheru (NA/LRA).

Zepu šajā amatā iecēla 2019.gada 26.februārī kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra virzītu pārstāvi.

Rīkojuma projekts tiek virzīts vienlaicīgi ar projektu "Par atļauju Edgaram Štelmaheram savienot amatus", kurā paredzēts atļaut Štelmaheram savienot Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu ar Rīgas domes deputāta amatu, SIA "New Rosme" valdes locekļa amatu, SIA "Funky Fish" valdes locekļa amatu un Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas prezidenta amatu.

Kā norādīts rīkojuma projekta anotācijā, Štelmaheram ir bakalaura grāds biznesa administrācijā un vadībā, kā arī pieredze vairāku juridisko personu valdes locekļu amatos.

Štelmahers laika periodā no 2017.gada līdz 2022.gadam darbojies uzņēmuma SIA "Uprent" padomē. Uzņēmums nodarbojās ar gruntsūdeņu pazemināšanas projektiem, lielapjoma industriālu šķidrumu pārsūknēšanu, karjeru izstrādi, sūkņu tirdzniecību visās Baltijas valstīs un Polijā.

Tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās, informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

“Šis bijis grūts laiks Baltijas jūras reģionam, bet ir cerības, ka pakāpeniski atkal atgriezīsimies pie augšupejošas tendences, kā tas bija pirms pandēmijas un Krievijas sāktā kara sākuma Ukrainā”, situāciju nozarē komentē Jens Chr. Skrede, Cruise Europe izpilddirektors.

Šī gada aprīlī Rīgas brīvostas pārvalde kopā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Ro-Pax Terminal un Riga Cruiseship Agency piedalījās “Seatrade Global 2024”, kur pārstāvēja Rīgas ostu un pilsētu pasaules lielākajā kruīza tūrisma izstādē, tikās ar nozares partneriem un kruīza kompāniju pārstāvjiem, lai pārrunātu nākamo gadu kruīzu līniju plānus un aktuālās rezervācijas. Foruma laikā gūts apstiprinājums, ka tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās.

Vides pārvaldības uzņēmums Eko Osta piesaka jaunu attīstības stratēģiju Ekofit:2030. Tā kā Eiropā energoresursu cena palielinās, uzņēmums saredz izaugsmes un konkurences priekšrocības ogļūdeņražu izejvielu (eļļas, degvielas izejvielas) pārstrādes segmentā.

Jaunā stratēģija paredz divu pakāpju izaugsmi: pirmajā posmā tiks paplašināts darbības mērogs atbilstoši inovāciju tendencēm, savukārt otrajā notiks investoru kapitāla piesaiste, neizslēdzot iespēju nākotnē uzņēmumu kotēt biržā.

Komentējot jauno stratēģiju, SIA Eko Osta valdes priekšsēdētājs Andrejs Laškovs norāda, ka jau pašlaik Eko Osta ir pievilcīgs investīciju mērķis, tāpēc netiek izslēgta investīciju piesaistes iespēja.

"Esam spēcīgs un pievilcīgs uzņēmums savā nozarē, kas nodrošina vides pārvaldības pakalpojumus, kā arī Eiropas "zaļā pārkārtošanās" dod impulsu jaunai izaugsmes stratēģijai. Turklāt zaļo tehnoloģiju investīciju objekti kļūst arvien vilinošāki kā Eiropā, tā arī pasaulē, tomēr pieejamo aktīvu skaits pašlaik ir krietni zemāks par pieprasījumu," komentē A.Laškovs.

Sliedes Andrejsalā paralēli Eksporta ielai jau noārdītas, uzbērti celiņi, kas iezīmē nākotnes ielas, graudu elevators darbu pārtraucis, un gatavs ir salas apbūves plāns. Jau 2023. gada nogalē Pētersalas iela atdursies Daugavā un, iespējams, būs redzami pirmā īres nama pamati vai pat siluets.

Tādu ainu Dienas Biznesam intervijā ieskicē SIA RigaPortCity valdes priekšsēdētājs un attīstības direktors Juris Dreimanis.

Ar konkrēti kādas teritorijas attīstību nodarbojas jūsu uzņēmums, un ko tas pārstāv?

RigaPortCity attīstāmā teritorija sākas no Vanšu tilta, tai piekrīt pašreizējais Rīgas pasažieru terminālis, jahtu centrs Andrejosta, visa Andrejsala un Eksporta ostas dienvidu teritorija. Zemesgabaliem šajā teritorijā ir dažādi īpašnieki, tomēr viņi visi ir spējuši vienoties par vienota attīstības uzņēmuma izveidi, kas arī ir SIA RigaPortCity. Kopumā ir runa par 55 hektāriem zemes, kas uzskatāma par bijušo ostas teritoriju. Uzņēmuma uzdevums ir pārraudzīt un attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi, arī Rīgas pilsēta – iedzīvotāji, viesi un pašvaldība, kas iegūs jaunu, izcili sakoptu pilsētas daļu.

Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 38,655 miljonus tonnu kravu, kas ir par 19,6% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

Ministrijā skaidro, ka apgrozījuma kritums ir saistīts ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, galvenokārt saistībā ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju. Vienlaikus vairākos kravu segmentos ir vērojams apmēru pieaugums, tāpat ostas turpina meklēt un rod jaunus risinājumus biznesa attīstībai.

Visvairāk Latvijas ostās 2023.gadā pārkrautas beramkravas - 21,062 miljoni tonnu, kas ir par 17,7% mazāk nekā 2022.gadā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 7,125 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 14% vairāk nekā 2022.gadā, ogles pārkrautas 3,706 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 56%, koksnes šķelda pārkrauta 1,932 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 0,7% vairāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 623 700 tonnu, kas ir kritums par 20% salīdzinājumā ar 2022.gadu.