Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch varētu samazināt ASV piešķirto augsto AAA reitingu, kā iemeslu šādai rīcībai minot politisko saspīlējumu, kas izveidojies saistībā ar ASV parādu griestu palielināšanu.

«Lai gan Fitch turpina uzskatīt, ka parādu griesti tiks palielināti, politiskais saspīlējums un samazinājies finansiālais elastīgums var palielināt ASV maksātnespējas risku,» izplatītajā paziņojumā norāda kredītreitingu aģentūra. Fitch noteikusi ASV reitingam negatīvu perspektīvu un lēmumu par AAA kredītreitinga mainīšanu iecerējusi pieņemt līdz nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām.

Pirms diviem gadiem – 2011. gada augustā, ASV kredītreitingu līdz AA- samazināja aģentūra Standard & Poor’s (S&P), tādējādi valsts pirmo reizi zaudēja savu augsto reitingu. Par iemeslu šādai S&P rīcībai kalpoja neskaidrība, kas valdīja saistībā ar ASV parādu palielināšanu 2011. vadā. Vienošanos par ASV aizņemšanās limita palielināšanu izdevās panākt pēdējā brīdī. S&P veiktais reitinga samazinājums izraisīja vērienīgu viļņošanos pasaules vērtspapīru tirgos.

Pēdējos gados Latvija piedzīvojusi vairākus skaļus investīciju strīdu pretenziju skandālus. Zināmākie no tiem ir kādreizējā air Baltic vadītāja Bertolda Flika pretenzija par 62 miljoniem latu, Spāņu kompānijas CAF strīds par 403,9 miljonus eiro vērtā vilcienu piegādes līguma izbeigšanu, kā arī Igaunijas Wind One prasība 50 miljonu eiro apmērā saistībā ar SIA Winergy lietu, un Uzbekistānas uzņēmēju pretenzija par viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu. Nule šīm pretenzijām pievienojusies arī ASV ofšora Menard Port LLC pretenzija, kurš vēlas panākt tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzību vairāk kā 8 miljonu eiro apmērā.

Starptautisko investīciju šķīrējtiesu prakse rāda, ka iespējamā investora ieguldījumu atzīšanai par investīciju, jābūt izpildītiem attiecīgiem priekšnoteikumiem – noteiktam darbības ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus, kā arī pienesumam attiecīgās valsts ekonomikā. Eksperti norāda, ka šim ieguldījumam jābūt samērojamam ar attiecīgās valsts ekonomikas lielumu, un Latvijas gadījumā tam vajadzētu būt mērāmam vairākos simtos tūkstošos un pat miljonos eiro. Cik liels finansiāls ieguldījums vajadzīgs, lai prasītu astoņu miljonu eiro lielu kompensāciju?

Astoņi miljoni par 170 tūkstošu ieguldījumu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

ASV tuvāko mēnešu laikā kārtējo reizi būs jāizšķiras par parādu griestu palielināšanu; eksperti vērš uzmanību uz šīs valsts parāda stabilizēšanos.

Pēdējo dienu laikā aktualizējušās runas par to, ka ASV parāds kārtējo reizi tuvojas noteiktajiem griestiem. Uzreiz gan jāteic, ka šāds process finanšu tirgiem jaunums gluži nav – kopš 1940. gada ASV pieļaujamā parāda griesti mainīti jeb, precīzāk sakot, kļuvuši arvien augstāki – vairāk nekā 100 reizes.

Vēl šā gada sākumā ASV parāda griesti bija galvu reibinošu 16,4 triljonu ASV dolāru apmērā. Tas gan tika pārsniegts, tādēļ griestus šā gada pirmajā pusē nācās palielināt līdz 16,7 triljoniem ASV dolāru. Savukārt nu arī šis limits ticis izsmelts un ASV Kongresa noteiktos parāda griestus ir nepieciešams palielināt vēl vairāk.

ASV maksātnespēja varētu iegāzt pasauli vērienīgā recesijā, brīdinājusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde.

«Ja izveidojas zināmi traucējumi – pārliecības trūkums, ticības zaudēšana ASV parakstam – tas nozīmētu vērienīgas problēmas visā pasaulē un rastos jaunas recesijas sākšanās risks,» uzstājoties ASV televīzijā, sacīja SVF vadītāja.

Līdzīgu uzskatu paudis arī Pasaules Bankas prezidents Džims Kims, kurš sestdien nāca klajā ar paziņojumu, ka ASV atrodas tikai dažu dienu attālumā no ļoti bīstama brīža. Viņš aicinājis ASV politiķus steidzīgi vienoties par parādu griestu palielināšanu. Dž. Kims uzsvēra, ka, jo tuvāk nāk 17. oktobris, kad ASV beidzas nauda, jo lielākas sekas esošā neskaidrība atstāj uz pasauli. «Bezdarbība var izraisīt procentu likmju kāpumus, pārliecības zudumu un izaugsmes mazināšanos,» Dž. Kima sacīto citē BBC.

Pasaules lielākajiem akciju tirgiem pēc septembra atnestā saguruma atkal izdevies demonstrēt cenu pieaugumu.

Pandēmijas slimnieku skaits pasaulē gan turpina augt, un rezultātā vairākās vietās atkārtoti tiek ieviesti arvien stingrāki pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi, kas smacē ekonomiku. No otras puses – šāda situācija liek spekulēt vēl par papildu ietekmīgāko pasaules valdību un centrālo banku ekonomikas stimuliem, kam īstermiņā cenas finanšu tirgū var izdoties noturēt virs ūdens.

“Ilgstošā augšupeja akciju tirgos septembrī beidzot pierima, un pirmajā rudens mēnesī vairums globālo akciju indeksu samazinājās. Dažu akciju nesamērīgi straujais kāpums augustā atgādināja spekulatīvai mānijai raksturīgu notikumu gaitu. Tāpēc atsevišķu akciju pēkšņais kritums, dažu dienu laikā zaudējot pat 20-35% no savas vērtības, patiesībā nebija nekāds pārsteigums. Iepriekš jau runājām, ka tik izteikts lielāko un respektablāko uzņēmumu akciju cenu pieaugums ir neloģisks un faktiski kalpo par atgādinājumu tam, ka, neskatoties uz izaugsmi pēdējos mēnešos, situācija finanšu tirgos joprojām ir trausla,” norāda Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

ASV Senāta republikāņu un demokrātu līderi panākuši vienošanos par valsts maksātnespējas novēršanu. Saskaņā ar panākto vienošanos, līdz 7. februārim tiks nodrošināta iespēja valstij aizņemties, bet valdības darbs atjaunots ar pagaidu budzētu līdz 15. janvārim. Senātā panākto vienošanos apstiprinājusi arī ASV Kongresa apakšpalāta.

Vienošanās panākta tikai dažas stundas pirms ASV būtu beigusies nauda, kas nepieciešama esošo saistību segšanai. Paredzēts, ka federālā līmeņa darbinieki savās darba vietās atgriezīsies jau ceturtdien. ASV valdības darbs bija paralizēts kopš oktobra sākuma, kad republikāņi un demokrāti nespēja vienoties par valsts budžetu. Panākto vienošanos Senāta demokrātu vairākuma līderis Harijs Rīds raksturojis kā tādu, kas nodrošinās ASV ekonomikai stabilitāti, kas tai ir ļoti nepieciešama. «Mūsu valsts nonāca pavisam tuvu katastrofai,» atzina H. Rīfds. Vienošanos parakstījis arī ASV prezidents Baraks Obama.

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits turpina samazināties uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, taču ekonomikas izaugsme Latvijā no maksātnespējas infekcijas nav pasargājusi arī daudzus uzņēmumus

To rāda SIA Lursoft pētījums. Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti kopumā 994 maksātnespējas, tiesiskās aizsardzības un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi, kas ir par 53 procesiem mazāk nekā 2018.gadā analogā laikā.

Lursoft pētnieki secinājuši, ka pēdējos divos gados atkal nedaudz pieaudzis juridiskām personām ierosināto procesu īpatsvars. Ja 2017.gadā no visām pirmajā pusgadā ierosinātajām lietām 27,5% bija juridisko personu procesi, tad 2018.gada attiecīgajā periodā tie bija jau 32,5%, bet šogad – 34,66%. Viens no uzņēmumiem, kuriem ierosināta maksātnespēja, ir 2001.gadā dibinātais SIA Super Bebris. Jau 2010.gadā uzņēmuma tā brīža vadība nāca klajā ar paziņojumu par plāniem ražošanu pārcelt uz ASV, ražotni Latvijā slēdzot. Pagājušajā gadā uzņēmumam tika ierosināts arī tiesiskās aizsardzības process, bet šā gada maijā pasludināta maksātnespēja. Pirms tam, martā, VID Nodokļu parādu piedziņas nodaļa uzņēmumam piemēroja nodrošinājumu, liedzot reģistrēt komercķīlas, tās pārreģistrēt, pārjaunot un grozīt. Šā gada jūlija sākumā uzņēmumam bija izveidojies jau 30 890 eiro liels nodokļu parāds, norādīts Lursoft informācijā.

Nolikto atslēgu princips mājokļa kreditēšanā pastāv atsevišķos ASV štatos, bet Eiropā Latvija var kļūt par izņēmumu

Par to liecina jurista Rolanda Neilanda pētījums. DB jau rakstījis, ka Saeimas atbildīgās komisijas deputāti ir sagatavojuši parlamentam izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz: pārdodot ķīlu – mājokli, parādnieks tiek atbrīvots no atlikušo saistību kārtošanas pret hipotekārā kredīta izsniedzēju. Diskutējot par fizisku personu maksātnespēju, bieži ticis minēts, ka Latvijā nolikto atslēgu princips tiek pārņemts no ASV. «Tas neatbilst patiesībai, jo tikai daļā no ASV štatiem pastāv šis princips – Aiovā, Aļaskā, Arizonā, Kalifornijā, Minesotā, Montānā, Oregonā, Vašingtonā, Viskonsinā, Ziemeļkarolīnā, Ziemeļdakotā,» pētījuma rezultātus skaidro jurists R. Neilands. Turklāt ASV štatos, kur šis princips pastāv, parādniekam nav jākļūst maksātnespējīgam, lai viņu atbrīvotu no saistībām. «Pietiek ar īpašuma piespiedu pārdošanu vai ar tā atdošanu kreditoram. Turklāt lielākajā daļā štatu (28) īpašuma pārdošana piedziņas ietvaros notiek bez tiesas starpniecības,» tā uz jautājumu, ar ko atšķiras Latvijas parlamentāriešu gatavotie grozījumi no ASV eksistējošās kārtības, atbild R. Neilands. «Parādniekiem, kas vēlēsies izmantot šo jaunievedumu Latvijā, būs jāpasludina maksātnespēja, un pēc mantas pārdošanas viņi tiks atbrīvoti no saistībām pret banku, taču ne pret citiem kreditoriem,» brīdina R. Neilands.

Pusi Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem satrauc iespējamā Amerikas Savienoto Valstu maksātnespēja,atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, oktobrī veiktais pētījums.

15% tā noteikti satrauc, bet 35% - drīzāk satrauc.

Savukārt 42% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nesatrauc iespējamā ASV maksātnespēja. 26% atbildējuši, ka drīzāk nesatrauc, bet 16% - noteikti nesatrauc. Salīdzinoši biežāk mierīgu nostāju šajā jautājumā pauž cittautieši un nepilsoņi.

8% aptaujāto nav konkrēta viedokļa par šo tēmu.

ASV kārtējo reizi parādu griestus sasniegs 17. oktobrī. Ja Kongresā netiks panākta vienošanās par parādu griestu pacelšanu, valdībai būs pieejama tikai puse no nepieciešamās naudas, ar kuru apmaksāt rēķinus, brīdinājis ASV Valsts kases sekretārs.

Savienoto valstu valdības neto izdevumi dažās dienās var sasniegt pat 60 miljardus ASV dolāru, norādījis Valsts kases sekretārs Džeks Levi. Tikmēr ASV Kongresā esošajiem republikāņiem un demokrātiem ir atšķirīgas domas par parādu griestu palielināšanu, un sekretārs norādījis, ka nespēja atrast vienošanos valsts ekonomikai būs katastrofāla.

«Valsts kase aplēsusi, ka visi ārkārtas pasākumi būs izsmelti līdz 17. oktobrim. Mēs uzskatām, ka Valsts kases rīcībā uz to brīdi būs tikai 30 miljardi ASV dolāru, lai segtu visas esošās saistības. Ja mums nebūs nepieciešamās naudas, pirmo reizi vēsturē ASV nespēs pildīt savus pienākumus,» Dž. Levi sacīto citē BBC.

Ķīna un Japāna aicinājušas ASV izvairīties no maksātnespējas iestāšanās, brīdinot, ka tā atstās sekas uz visas pasaules ekonomiku. Tikmēr republikāņi un demokrāti joprojām nav spējuši atrast vienošanos, kas atrisinātu saspīlēto situāciju.

Pekina nākusi klajā ar paziņojumu, ka «pulkstenis neapturami tikšķ» un aicinājusi Vašingtonu gādāt par ķīniešu investīciju drošību. Ķīnas valdība pieprasījusi, lai ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija spertu konkrētus soļus, kas nodrošinātu, ka valsts izvairās no maksātnespējas. «Parāda garantēšana ir vitāli svarīga ASV un pasaules ekonomikai. Tā ir ASV atbildība,» sacījis Ķīnas finanšu ministra vietnieks Žu Guangjao (Zhu Guangyao).

Bažas par ASV parādu krīzes ietekmi uz valūtu tirgiem paudusi Japāna. ASV maksātnespējas iespējamības pieaugums varētu likt investoriem atteikties no dolāra, kas strauji celtu Japānas jenas cenu. Tokija aicinājusi ASV atrisināt savus parādu griestu jautājumus bez tālākas kavēšanās. Japānas valdībai piederošās ASV parādzīmes varētu strauji zaudēt savu vērtību, ja situācija netiks atrisināta, paudusi Tokija.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Pēc atlaišanas zviedru Swedbank prezidente Birgita Bonnesena saņems aptuveni divus miljonus eiro lielu prēmiju. Līdzīgi kā pagājušajā gadā ABLV Bank, tā šogad Swedbank skar ar aizdomām par naudas atmazgāšanu saistīti pārmetumi.

ABLV Bank īpašnieki skandāla rezultātā bija spiesti aizvērt savu banku un ar milzīgām pūlēm panāca tiesības vismaz pašlikvidēties, nevis tikt likvidētiem politiski ieceltu maksātnespējas administratoru vadībā. Swedbank gadījumā no darba tika atbrīvota bankas vadība, pirkstu pakratīja zviedru finanšu ministrs, bet beigās bankas vadītāja dabūja prēmiju. Latvija un Zviedrija – divas valstis, divas atšķirīgas pieejas valsts interesēm, biznesa interesēm un tiesiskumam.

Pagājušā gada 13. februārī izskanēja ASV FinCen paziņojums, par kuru Latvijas valdība tika informēta tikai stundu iepriekš. Šis paziņojums aizsāka procesu, kas beidzās ar ABLV Bank pašlikvidāciju. Šogad FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš ir paziņojis, ka viņa mērķis ir panākt, lai 13. februāra FinCen paziņojums tiktu atsaukts, un ka Latvijas finanšu regulators pie tā strādā. Latvijas valdībai Putniņa aktivitātes acīmredzami nepatīk. Steidzami tiek virzītas izmaiņas likumdošanā, lai Putniņu un FKTK padomi varētu atsaukt pirms termiņa. Nerunājot par to, ka valdībā būtu kaut mazākā mērā vērojamas rūpes par Latvijas ekonomiskajām interesēm. Praktiski uzreiz pēc FinCen paziņojuma Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sāka uzturēt viedokli, ka «tāda» banka mums vispār nav vajadzīga. Tika dots skaidrs politisks signāls citām bankām – likvidējiet nerezidentu noguldījumus savās bankās, ja nē, jūs sagaida tāds pats liktenis kā ABLV Bank. Kāpēc? Tāpēc, ka onkulis teica. Nekādu nacionālo interešu pelnīt mums nav, mums ir viena interese – ievērot ārvalstu rekomendācijas. Tādi ir signāli, ko dod Latvijas valdība.

Trešdien Eiropas akciju tirgi piedzīvoja kritumu, investoriem satraucoties par ASV parādu griestu sasniegšanas datuma strauju tuvošanos.

Stoxx Europe 600 indekss samazinājās par 0,41%, Lielbritānijas FTSE 100 – par 0,46%, Francijas CAC 40 – par 0,75%, bet Vācijas DAX 30 – par 0,13%.

Db.lv jau rakstīja, ka starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch varētu samazināt ASV piešķirto augsto AAA reitingu, kā iemeslu šādai rīcībai minot politisko saspīlējumu, kas izveidojies saistībā ar ASV parādu griestu palielināšanu.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde brīdinājusi, ka ASV maksātnespēja varētu iegāzt pasauli vērienīgā recesijā. «Ja izveidojas zināmi traucējumi – pārliecības trūkums, ticības zaudēšana ASV parakstam – tas nozīmētu vērienīgas problēmas visā pasaulē un rastos jaunas recesijas sākšanās risks,» uzstājoties ASV televīzijā, sacīja SVF vadītāja.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis nākamā gada pasaules ekonomikas prognozes, skaidrojot to ar lēnāku izaugsmi Ķīnā, Indijā, Brazīlijā un citās attīstības valstīs.

SVF uzskata, ka pasaules ekonomika šogad pieaugs par 2,9%, bet nākamajā gadā – par 3,6%. Iepriekš fonds prognozēja, ka šogad globālā ekonomika piedzīvos izaugsmi par 3,2%, bet nākamajā gadā – par 3,8%.

Fonds atzīst, ka ekonomiskā izaugsme daudzviet pasaulē ir palēninājusies. SVF galvenais ekonomists Olivers Blanšards arī brīdinājis, ka pasauli varētu piemeklēt ievērojami finanšu satricinājumi, ja ASV tuvākajās dienās nepalielinās aizņemšanās limitu – tā sauktos parādu griestus, lai izvairītos no maksātnespējas. Tāpat ASV jau astoto dienu turpinās daļēja valdības darba apturēšana.

Pagājušajā nedēļā ASV valdības darba pārtraukums uz zaudētā ekonomikas izlaides rēķina izmaksājis 1,6 miljardus ASV dolāru, liecina starptautiskās tirgus izpētes kompānijas IHS Inc. aprēķini.

Uzņēmums paredz, ka 9. oktobrī valdības darba pārtraukuma izmaksas jau pārsniegs 2 miljardus dolāru.

Pārtraukumam turpinoties jau astoto dienu, patlaban dienā ekonomika zaudē vidēji 160 miljonus dolāru, lēš kompānija.

Pagājušajā nedēļā, Kongresam nespējot vienoties par federālā budžeta pieņemšanu, uz laiku bez darba palika aptuveni 800 tūkstošu valsts sektora darbinieku. Otrdien darba atgriezušies aptuveni 350 tūkstoši darbinieku.

Db.lv jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā ASV iedzīvotāju noskaņojums piedzīvojis straujāko kritumu kopš 2008. gada septembra vidus, kad sabruka Lehman Brothers un sākās pasaules ekonomiskā krīze, liecina Gallup veidotais ekonomikas noskaņojuma indekss.

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien paziņoja, ka Savienoto Valstu banku sistēma ir drošībā pēc bankas "Silicon Valley Bank" (SVB) pēkšņās maksātnespējas.

"Amerikāņi var būt pārliecināti, ka banku sistēma ir drošībā. Jūsu noguldījumi jums būs pieejami, kad būs tāda vajadzība," Baltajā namā sacīja Baidens, komentējot pašreizējo situāciju ASV finanšu sektorā.

Vienlaikus Baidens norādīja, ka SVB glābšanas gadījumā nodokļu maksātāju nauda netiks izmantota.

Lai arī valdība nodrošina, ka SVB noguldītāji spēs atgūt savus līdzekļus, "nodokļu maksātājiem nebūs jāuzņemas nekādi zaudējumi. Nepieciešamā nauda tiks iegūta no nodevām, ko bankas iemaksā noguldījumu apdrošināšanas sistēmā," skaidroja Baidens.

Tāpat ASV prezidents pavēstīja, ka lūgs pieņemt stingrākus banku regulējošus noteikumus, bet SVB vadītāji tiks atlaisti.

Labrīt!

Latvija

Ar Eiro izstādes atklāšanu tiks sākta sabiedrības informēšanas kampaņa, kuras laikā Latvijas iedzīvotājus iepazīstinās ar jauno naudu - eiro. Informatīvajā kampaņā galvenā uzmanība tiks pievērsta naudaszīmju un monētu vizuālajam noformējumam, iestrādātajiem drošības elementiem un svarīgākajiem naudas maiņas posmiem un faktiem.

Rīgas apgabaltiesa šodien skatīs nacionālās lidsabiedrības airBaltic prasību pret maksātnespējīgo SIA AB Jet (iepriekš KD Jet), lai tiktu atzītas aviokompānijas kreditora prasījuma tiesības aptuveni divu miljonu latu apmērā, kas izriet no abu starpā noslēgtajiem rezervju daļu pirkšanas līgumiem.

ASV banka "First Citizens Bank" iegādāsies visus "Silicon Valley Bank" (SVB) noguldījumus un aizdevumus pēc bankas maksātnespējas marta sākumā, svētdien paziņoja ASV Federālā noguldījumu apdrošināšanas korporācija (FDIC).

Šis darījums aptver 119 miljardus dolāru noguldījumos un 72 miljardus dolāru aktīvos, un SVB 17 filiāles pirmdien darbu sāks kā "First Citizens Bank" filiāles, norāda FDIC.

SVB noguldītāji automātiski kļūs par "First Citizens Bank" noguldītājiem.

Kā ziņots, ASV finanšu uzraudzības iestādes marta sākumā apturēja Savienoto Valstu 16.lielākās bankas SVB darbību, lai aizsargātu noguldītājus. Bankas nodaļas darbu atsākušas federālo iestāžu kontrolē.

Šis solis sperts, lai apturētu panikas izraisīto līdzekļu izņemšanu no SVB un aizsargātu noguldījumus, kas nepārsniedz 250 000 dolāru, un iegūtu laiku potenciālā bankas pircēja atrašanai.

SVB maksātnespēja ir vērienīgākais ASV bankas sabrukums kopš 2008.gada.

Oktobra vidū ASV sasniegs parāda griestus, un vairs nespēs aizņemties, ja vien Kongress nenobalsos par to paaugstināšanu, atsaucoties uz Valsts kases sekretāru Džeikobu Levu, raksta MarketWatch.

Viņš uzsver, ka Valsts kase tad varēs finansēt valdību vien ar to naudu, kas tai patlaban ir pieejama, un tie ir aptuveni 50 miljardu ASV dolāru apmērā.

Jāatzīmē, ka šī ir visprecizākā prognoze, ko Dž. Levs ir sniedzis un tā paredz ātrāku griestu sasniegšanu, nekā prognozē analītiķi. Daļa ekspertu ir izteikuši prognozes, ka parāda limitu valdība sasniegs ne ātrāk kā novembra vidū.

Valdības darbs bez aizņemšanās iespējām, un vienīgi ar šo pieejamo naudu nostāda ASV nepieņemamā stāvoklī, viņš uzsvēris. piebilstot, ka skaidras naudas bilance aptuveni 50 miljardu dolāru apmērā nespēj segt izdevumus ilgākā laika periodā, tomēr precīzi pateikt, kad šī bilance sasniegs nulli, nevar.

Labrīt!

Šorīt Rīgā vietām migla, gaisa temperatūra +1 grāds.

Latvijā

Laikraksts Dienas bizness raksta par elektrības ražošanas subsīdijām. Ekonomikas ministrijai (EM) ierosinot pasākumus elektroenerģijas ražotāju subsīdiju ierobežošanai, pasākumu rezultātā iespējamais 20 miljonu latu sloga samazinājums būs vērojams tikai «uz papīra».

Lūdzot rast risinājumu uzņēmumu dzīvotspējas apdraudējumam, par kādu ir uzskatāms uz 1. lasījumu Saeimā virzītais likumprojekts Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums (SEN), 28 koģenerācijas staciju vadītāji ar atklātu vēstuli vērsušies gan pie vietējās varas pārstāvjiem, gan Eiropas Savienības atbildīgajām institūcijām.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir novedusi valstis pie lielākā šā gadsimta eksperimenta – valdības aktīvi ievieš kara darbībai pielīdzināmus pasākumus un dažādus brīvību ierobežojumus, savukārt finanšu jomā faktiski ir noņemtas "bremzes" visiem iepriekšējiem Eiropas Savienības budžeta deficīta ierobežojumiem. Šāda situācija var radīt pamatotas bažas arī par to, kas notiks ar pasaules ekonomiku, valstu valūtām un tostarp arī eiro.

Jāsaprot, ka šāda jauna eksperimenta rezultāti būs zināmi tikai pēc ekonomikas izaugsmes atsākšanās, un tikai tad arī varēs salīdzinoši novērtēt šobrīd pieņemtos lēmumus un atšķirīgās valstu pieejas pandēmijas draudu mazināšanā. Bet ir arī fakti un vēsturiska pieredze, kas ļauj izteikt pamatotas prognozes.

Aplūkojot ekonomisko un finanšu situāciju pirms pandēmijas sākšanās, tā kopumā attīstījās veiksmīgi. Lielākos izaicinājumus un neskaidrību radīja ASV prezidenta Donalda Trampa mēģinājumi strauji izmainīt starptautiskās tirdzniecības noteikumus ar galvenajiem valsts tirdzniecības partneriem. Tendences finanšu sektorā liecināja, ka pasaules lielāko ekonomiku centrālās bankas (Eiropas Centrālā banka, ASV Federālā rezervju sistēma u. c.) varētu mazināt vai pat atcelt stimulējošo monetāro politiku un paaugstināt procentu likmes.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.