2016. gada vasaras sezonas noslēgumā Saulkrastos, Baltās kāpas apkārtnē plānota neparasta dabas objekta – Dabas dizaina parka – izveide. Tas iecerēts kā sabiedrību piesaistošs objekts, kas izglītos par saudzīgu cilvēku rīcību pret vietējām dabas vērtībām, skaidros, kas ir ekosistēmu pakalpojumi un mazinās apmeklētāju radīto ietekmi uz apkārtnes ekosistēmu, teikts paziņojumā medijiem.

Dizaina dizaina parka koncepcijas izstrādei priekšlikumus sniedz arī Latvijas augstskolu studenti, kuri 14.janvārī prezentēja savas idejas Saulkrastu Baltās kāpas apkārtnes labiekārtošanai un Dabas dizaina parka objektu izveidei.

RTU studentu ieteikumu vidū bija Baltās kāpas apkārtnes celiņu izveide bez pakāpieniem, tiltu izveide, kas sastāvētu no dažāda augstuma gaismas kubiem-saules kolektoriem, kas atrastos virs vai zem ūdens līmeņa. Tāpat studenti ieteica risinājumus celiņu iezīmēšanai un apkārtnē esošo liepu izcelšanai, izmantojot dažādus oriģinālus gaismas efektus. Studenti arīdzan prezentēja idejas Baskāju takas izbūvei, aicināja Dabas dizaina parkā ieviest koka elementus, atdarinot dzīvās dabas formas, savukārt, no teritorijā esošās tualetes izveidot kafejnīcu ar jumta terasi un riteņu, slēpju nomu.

Ja rīt Rīgas domē gaidāmais balsojums atļaut SIA Trest Oil Co būvēt degvielas uzpildes staciju (DUS) iepriekš nelikumīgi daļēji noraktajā Baložu kāpā būs pozitīvs, tas radīs pamatotas aizdomas par biznesa un atsevišķu politiķu kopīgām biznesa interesēm, norāda partijas Vienotība Rīgas domes frakcijas vadītājs Olafs Pulks.

Tādā gadījumā Vienotības deputāti vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

2007. gadā augstākās tiesas Senāta spriedums SIA Trest Oil Co aizliedza DUS būvniecību Baložu kāpā, netālu no Berģiem, norādot, ka kāpa norakta nelikumīgi. Pirms lēmuma sabiedrībā ne bez pamata plašu rezonansi izraisīja apkārtējo iedzīvotāju un dažādu vides aktīvistu skaļie protesti ar mērķi glābt un aizsargāt unikālo dabas objektu. Uzņēmums samaksāja piemēroto sodu, apdraudējums kāpai tika novērsts un jauns DUS apkārtnē, kurā jau tā ir salīdzinoši liela DUS izvēle, netika uzbūvēts.

Tomēr tagad šis jautājums ir no jauna aktualizējies, uzsver O. Pulks, norādot, ka par spīti agrākajām tiesvedībām un iedzīvotāju neapmierinātībai ir, iespējams, atrasts veids, kā tomēr panākt SIA Trest Oil Co DUS būvniecību Baložu kāpā. Ir mainīts teritoriālais plānojums, kurā, turklāt, tiek pieļauta DUS celtniecība, un atkal šādu interesi izrāda tieši Trest. Tāpat kā pirms vairākiem gadiem arī šobrīd projekts saskaras ar asu iedzīvotāju pretestību, viņš norāda.

Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.

Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.

Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.

Pirms daudziem gadiem sacūkotās Baložu kāpas norakto daļu tagad sola apaudzēt ar vīteņaugiem, lai industriālo objektu iekļautu dabas ainavā, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Faktiski ir vienalga, vai atbalsta siena, kas stutē daļēji norakto kāpu, ir ar kaut ko apaudzēta vai atstāta plika. Tik un tā tai priekšā iecerēts uzsliet degvielas uzpildes staciju, norāda izdevums.

Šo ieceri atkal bīdot SIA Trest Oil Co, tā pati kompānija, kura ar šo vēlmi pa dažādiem Rīgas domes un pašvaldības institūciju kabinetiem staigā kopš 2004. gada. Pirms vairākiem gadiem tika panākts, ka kāpas norakšanu apstādina un smiltis nostiprina ar koka sienu.

Tagad benzīntanka būvniecības ideja Berģu apkaimē, Brīvības gatvē 462, esot reanimēta un nodota publiskajai apspriešanai.

Hermanis Juzefovičs dzīvo kādā Vidzemes mazpilsētā, kur sēdot pie datora, tirgojas pat ASV fondu biržā.

Vēl pirms neilga laika H. Juzefovičs bija arī divu nelielu, ražojošu firmu īpašnieks, taču pašreizējā ekonomiskā situācijā Latvijā šo darbības veidu pārtraucis un iekārtas ieziemojis līdz labākiem laikiem. Taču tieši pateicoties uzņēmējdarbībai, H. Juzefovičam radušies arī brīvie līdzekļi un līdz ar tiem arī uzradušās rūpes – kur tos likt. «Nekustamā īpašuma tirgus bija brutāls, tur ieguldīt negribēju. Sāku interesēties par vērtspapīriem,» atzīstas investors.

Savu darbību vērtspapīru tirgū sācis ar 3000 latiem un vietējā – Rīgas Fondu biržā. Pēc divarpus gadiem darbošanās Latvijā sācis veikt ieguldījumus arī ASV fondu tirgū.

Dabas parks Ragakāpa ir viena no visplašāk apmeklētajām atpūtas vietām Jūrmalā netālu no Lielupes grīvas. Ik vasaru te atpūšas desmitiem tūkstošu cilvēku. Šī ir arī viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur sastopamas lielākās terciārās kāpas un priekškāpas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Pati Ragakāpa ir 12–17 metru augsta, 800 metru gara un 100 metru plata. Parkā redzamas arī zemākas, kā teiktu vides speciālisti – aprimušas, ar mežu klātas dažāda vecuma un formas jūrmalas kāpas. Dabā notikušie procesi liecina par te risinājušos cīniņu starp smiltājiem un mežu, tomēr nemitīgi mainīgā ekosistēma ir daudzu retu sugu patvērums.

Šādas teritorijas ideālais apsaimniekošanas mērķis ir saglabāt gan dabas, gan ainavas vērtības, sabalansējot vides aizsardzības un sabiedrības atpūtas nodrošināšanas funkcijas. Parks ir vairāk nekā 50 gadu vecs, un pēdējos gados tajā īstenots projekts, kas jau tagad vilina atpūtniekus pat drēgnās rudens dienās. Nenopēdojot un nenoplicinot unikālo dabas objektu, cilvēkam te ir fiziski un emocionāli veldzējoši, kā arī komfortabli.

Līdzekļus aviokompānijas airBaltic flotes nomaiņai valsts varētu piesaistīt no Valsts kases, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Ministrs informēja, ka valdība šodien skatīja jautājumu par kompānijas Pudentia atrastā airBaltic potenciālā investora akceptēšanu vai neakceptēšanu. «Lai lēmumu pieņemtu, ir nepieciešama papildu informācija, ko Satiksmes ministrija divu nedēļu laikā sagatavos un iesniegs valdībā,» atzina Matīss.

Valdība ir saņēmusi drošības iestāžu atzinumu par Prudentia atrasto investoru, taču tā saturu Matīss neatklāja.

Ministrs skaidroja, ka gadījumā, ja netiks akceptēts Prudentia atrastais investors, Satiksmes ministrijai ir citi rīcības plāni. «Šis nav vienīgais investors. Pagaidām valdība vērtē Prudentia atrasto investoru, bet airBaltic ir vairāki potenciālie investori. Ar Prudentia atrasto investoru sarunas aizvirzījušās vistālāk,» atzina Matīss.

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Stipro vēju un erozijas ietekmē Saulkrastos pirms dažām dienām daļēji nogruvusi Baltā kāpa, iznīcinot arī uz tās uzbūvēto gājēju laipu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma».

Saulkrastu novada pašvaldības īpašumu apsaimniekošanas speciālists Artis Blankenbergs raidījumam skaidroja, ka laipa bija celta 2013.gadā un katru gadu «drusciņ piestutēta», bet pēc šajā rudenī notikušā tā vairs nebūs atjaunojama.

Baltās kāpas eroziju pamatā veicinot jūra, un pavasaros to pastiprinot arī nelielā Inčupe, kas turpat blakus ietek jūrā. Jau pirms pieciem gadiem speciālisti novērojuši, ka Inčupe arvien redzamāk tuvojas Baltajai kāpai, un patlaban upi no kāpas šķir vien daži centimetri. Gadu gaitā Balto kāpu ietekmējusi arī pārmērīga antropogēnā slodze, jo šo dabas objektu ik gadu apmeklē vairāki tūkstoši cilvēku.

Saulkrastu novada pašvaldība risinājumus Baltās kāpas saglabāšanai mēģinājusi rast jau daudzus gadus, realizējot dažādus projektus, tomēr veiksmīgu un ilgtspējīgu risinājumu šai problēmai atrast neesot izdevies.

Astoņpadsmit metru augstā Baltā kāpa Saulkrastos, Inčupes labajā krastā pie upes ietekas jūrā, ir lieliska vieta, no kuras vērot Rīgas jūras līci. Te savulaik uzņemti vēsturiski skati Rīgas kinostudijas mākslas filmām Nauris un Kā gulbji balti padebeši iet. Diemžēl pēdējos gados virs Baltās kāpas savilkušies tumši padebeši, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Jau 2013. gadā Inčupe arvien redzamāk tuvojās kāpai. Laika gaitā to sāka ietekmēt ne tikai krasta erozija, bet arī pārmērīgā antropogēnā slodze, jo šis labiekārtotais dabas objekts arvien bijis kupli apmeklēts. 2014. gadā, aplocījusies ap izcilo smilšu veidojumu, Inčupe to nograuza tiktāl, ka cīņā ar šī gada janvāra vētru Baltā kāpa padevās. Līdz ar kokiem un labiekārtotiem pastaigu celiņiem daļa no tās nogruva, radot draudus arī apmeklētājiem.

Jau pērn Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar Saulkrastu novada domi sāka īstenot ES Life+ programmas projektu Life Ekosistēmu pakalpojumi. Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšana palīdz apzināt dabas ekonomisko vērtību un devumu sabiedrībai, rūpēties par saimnieciski izdevīgāko un ilgtspējīgāko teritorijas attīstības variantu, aprēķināt vides saglabāšanā ieguldīto līdzekļu atdevi. Latvijā tas ir jaunums, taču citur pasaulē ekosistēmu pakalpojumu novērtējums ir vispārpieņemta prakse. Uz tā pamatiem notiek lēmumu pieņemšana gan pašvaldību, gan valsts līmenī. Ekosistēmu pakalpojumu novērtēšanas metodika tiks aprobēta arī Saulkrastos – šai piejūras teritorijā ietilpst bioloģiski augstvērtīgas mežainās piejūras kāpas, plaša pludmale, arī Baltā kāpa.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis mutisku un pēc tam arī rakstisku palīdzības lūgumu saistībā ar Kuršu kāpās izcēlušos ugunsgrēku, informē VUGD sabiedrisko attiecību speciāliste Inga Vetere.

Dienests uz kaimiņvalstu kolēģu lūgumu reaģējis, un uz ugunsgrēka vietu nosūtīts Nacionālo bruņoto spēku (NBS) helikopters.

Kā informē VUGD, uguns liesmas Kuršu kāpās izplatās ļoti strauji un dzēšanā iesaistīts ievērojams skaits Lietuvas ugunsdzēsēju glābēju. Cīņā ar liesmām iesaistīti arī helikopteri no Lietuvas.

Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta priekšnieks Remigijs Baņulis vērsies ar lūgumu pie VUGD priekšnieka Oskara Āboliņa izskatīt iespēju degošās kāpas dzēšanas darbos iesaistīt arī helikopteru no Latvijas.

Tā kā VUGD rīcībā šādas tehnikas nav, nepieciešamības gadījumā palīdzību sniedz NBS. Tādējādi VUGD kaimiņu valsts ugunsdzēsēju lūgumu nodeva NBS komandierim Raimondam Graubem. Atsaucoties VUGD lūgumam, NBS ugunsnelaimes lokalizēšanai uz Lietuvu nosūtīja Gaisa spēku aviācijas bāzes helikopteru Mi-17. Tas aprīkots ar speciālu mežu un purvu ugunsgrēku dzēšanas aprīkojumu - mīkstu ūdens konteineru Bemby Bucket, ar kuru no ūdenstilpes var pacelt līdz pat 2,5 tonnām ūdens.

Nav šaubu, ka potenciālais a/s Liepājas Metalurgs investors ir nopietns, un viņš piekrīt noteikumiem, kas viņam ir izvirzīti. Jautājums ir – vai šis investors būs ar mieru šos noteikumus juridiski apstiprināt, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

«Katrā gadījumā investors ir ar pieredzi šajā nozarē un viennozīmīgi ar spēju darboties. Investora izvēle ir viņa paša rokās, bet par to, ka viņš ir nopietni vērtējams, man šaubu nav,» pauda prezidents, skaidrojot, ka investors atbilst visiem priekšnosacījumiem – viņam esot gan pieredze un profesionalitāte, gan līdzekļi, ko ieguldīt.

«Jautājums par investora atbilstību ir vēl tehniski jāizvērtē, bet es uzskatu, ka cilvēks, kas tika piedāvāts, ir ar pietiekamu potenciālu, lai varētu turpināt darbu,» pauda prezidents.

Valdības noteiktais investīciju apjoms, kas būtu jāiegulda a/s Liepājas Metalurgs investoram, ir 30 miljoni Ls, lai rūpnīca varētu atsākt darbu, atgādināja A. Bērziņš.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Ministru kabinets šodien pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt Prudentia atrasto nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Montāga-Girmesa piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro.

Par minētas valdības lēmums vēl būs jāskata Saeimā. Tomēr Montāgs-Girmess būs aviokompānijas finanšu investors, bet arvien tiek meklēts uzņēmuma stratēģiskais investors.

Matīss pēc valdības sēdes atzina, ka tas ir bijis labākais investors no sliktākajiem variantiem.

LETA jau ziņoja, valdība šā gada 20.oktobra sēdē vēl nelēma par airBaltic investora piesaistes procesu. Toreiz pēc valdības sēdes aviokompānijas vadītājs Martins Gauss žurnālistiem sacīja, ka viņš vēlējās no valdības saņemt lēmumu par airBaltic investoru.

Lielāku uzmanību vērts pievērst dividenžu maksātājiem

Brīdis, kad akciju tirgus sasniedz aizvien jaunus rekordus, taču ekonomiskie faktori kļūst nepārliecinošāki, ir ļoti nozīmīgs, lai aizvien lielāku uzmanību pievērstu investīciju stratēģiju izvēlei. Attiecībā uz investīciju stratēģijas veidošanu šis brīdis ir svarīgs arī tāpēc, ka vispārējā investīciju mikroklimata veidošanā aizvien lielāka nozīme ir centrālo banku īstenotajiem tautsaimniecības stimulēšanas kvantitatīvajiem pasākumiem.

Tie pamatā ir saistīti ar bāzes procentu likmju izmaiņām, kuras iepriekšējos gados tika samazinātas līdz minimumam un ekonomikas pieauguma stimulēšanai ASV un Japānā plaši sāka īstenot parāda vērtspapīru uzpirkšanas kampaņas, lai vēl vairāk stimulētu ilgtermiņa aizdevuma likmju samazināšanu.

Es sev uzticos un nesaskatu sevi kā apdraudējumu Latvijas drošībai, preses konferencē sacīja aviokompānijas AirBaltic investors Ralfs Dīters Montāgs-Girmess.

Ralfs Dīters Montāgs-Girmess uzsvēra, ka 100% no investētās naudas ir viņa, un viņam nav biznesa partneru. «Šī ir lielākā investīcija, ko esmu veicis vienā kompānijā, un līdzekļi nāk no maniem privātiem fondiem,» viņš piebilda.

Viņš uzsvēra, ka jaunais investors var palīdzēt AirBaltic sasniegt labākus finansiālos rādītājus nekā tagad.

«Ieguldot kādā kompānijā, vienmēr pastāv risks, taču uzskatu, ka spēju sniegt kompānijai labumu. Tuvākajā laikā ir plāns atgriezties pie pozitīva kapitāla, kas atslēdz tālākas iespējas. Tāpat investors varēs identificēt papildus biznesa iespējas, kas līdz šim nav atklātas. Neesam profesionāli aviacijas eksperti, bet mums ir zināšanas, un varam atrast ilgtermiņa stratēģisko partneri, kas kompānijai ir nepieciešams,» piebilda investors.

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Atkritumu apsaimniekošanas poligonā Ķīvītes, šķirojot atkritumus, atrasts vērtīgs mākslas darbs – glezna.

Glezna izrādījās lībiešu mākslinieka Jāņa Beltes naivisma stilā gleznots darbs, no mākslas zinātnes viedokļa ļoti vērtīgs, vēstī atkritumu poligona apsaimniekotājas SIA Liepājas RAS informācija.

Sākumā nav bijis īsti skaidrs, vai atrastais priekšmets ir vērtīgs, jo audekls bijis stipri apsūbējis, bet rāmis – salauzts. Mulsinājis tas, ka gleznojums ir uz audekla, nevis uz kartona, jo 20. – 30.gados pārsvarā tika strādāts uz kartona. Gleznojums uz audekla vedinājis domāt, ka atradumam varētu būt liela vērtība.

Līdz mūsdienām saglabājušies 18 J.Beltes darbi. Tikai daži no tiem atrodas Liepājas muzejā. Pārsvarā tie ir mākslinieka zīmējumi – viņš savulaik strādājis arheoloģiskās ekspedīcijās. Gleznu saglabājies maz. Dažas ir privātajās kolekcijās, vēl dažas Ventspils muzejā un Lībiešu tautas namā, vēsta Liepājas RAS.

Augusta sākumā Tukuma novada mežā atrastais vīrieša līķis, visticamāk, ir 2008.gada pavasarī bezvēsts pazudušā ASV pilsoņa, miljonāra Leonīda Rožeckina mirstīgās atliekas.

To apliecina nesen pabeigta ekspertīze, kurā salīdzināti mirušā DNS paraugi ar Rožeckina dzīvesvietā Jūrmalā atrastajām pēdām, un tie sakrīt. Taču, lai pārliecinātos, vai patiešām mirušais ir Rožeckins, viņa DNS profils vēl tiks salīdzināts ar kāda radinieka DNS profilu.

Šā gada 1.augustā Tukuma novada Ragaciemā meža masīvā tika atrasts vīrieša līķis sadalīšanās stadijā. Mirušā drēbju kabatā bijusi Rožeckina kredītkarte. Salīdzinot atrastā līķa DNS profilu ar profilu, kas tika iegūts no pēdām Rožeckina dzīvesvietā 2008.gada 16.martā Jūrmalā, Kāpu ielā, eksperti konstatējuši, ka tie sakrīt.

Sestdien, 25.aprīlī, Lielās talkas ietvaros Jūrmalā veikti kāpu stiprināšanas darbi – iestādīti 2000 kārkli 350 metrus garā joslā.

Kārklu stādīšanu jūrmalnieki kopā ar pašvaldības darbiniekiem veica Kaugurciema jūras krasta zonā, kas visvairāk ir pakļauta krasta erozijai.

Kārklu stādīšana bija otrais Kaugurciema kāpu stiprināšanas pasākums šogad, ko veica Jūrmalas pašvaldība, lai saglabātu esošās krasta kāpas un veicinātu to attīstību. Gada sākumā Kaugurciemā stabilizētas krasta kāpas, pieberot un izvietojot kāpās ap 4000 kubikmetru smiltis.

#1/12

Foto: Publicitātes

#2/12

Foto: Publicitātes

#3/12

Foto: Publicitātes

#4/12

Foto: Publicitātes

#5/12

Foto: Publicitātes

#6/12

Foto: Publicitātes

#7/12

Foto: Publicitātes

#8/12

Foto: Publicitātes

#9/12

Foto: Publicitātes

#10/12

Foto: Publicitātes

#11/12

Foto: Publicitātes

#12/12

Foto: Publicitātes

Skatīties pārējos attēlus

Mucām līdzīgas koka mājiņas pašā jūras krastā – šāds skats paveras vairākās vietās Kurzemes piekrastē. Lai arī kempingu klienti slavē projekta autorus par oriģinālo ideju, un pievilcīgo izpildījumu, pastāv bažas vai nelielie namiņi kāpās izvietoti likumīgi.

Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālajā pārvaldē stāsta par trim vietām ar mucu mājiņām – Melnsilā, Kolkas ragā un Upesgrīvā, vēsta laikraksts Diena. Tā kā kāpas ir ļoti būtiska un sargājama jūras piekrastes daļa, aizsargjoslu likumā paredzēti ierobežojumi darbībai šādā zonā, kas saistīti gan ar būvniecību, gan pagaidu konstrukciju izvietošanu.

Aizsargjoslu likums liedz novietot kāpās dzīvojamās piekabes, pagaidu un saliekamās būves, izņemot gadījumus, kad šāds teritorijas izmantojums paredzēts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

Kā stāsta VVD reģionālajā pārvaldē, Melnsilā ar kempinga likumību problēmu neesot, savukārt Rojas un Mērsraga būvvalžu vadītājs Agris Jansons uz to raugās citādi.

Šobrīd aktuāla tēma ir «eiro sabrukšana». Pastāvot bažām par vienotās valūtas nākotni, pieaug investoru interese par iespējām sevi pasargāt no iespējamiem zaudējumiem nākotnē. Lai saprastu kādu investīciju stratēģiju izvēlēties, ir jātiek skaidrībā, par kādiem potenciālajiem «zaudējumiem» īsti iet runa un kas tiek saprasts ar frāzi «eiro sabrukšana».

Praksē tas varētu nozīmēt divas alternatīvas. Pirmajā gadījumā, tas nozīmētu, ka eiro zona pārstāj eksistēt un katra valsts atgriežas pie savas valūtas. Vairums finanšu analītiķu uzskata, ka šāds mazas varbūtības notikums nodarītu Eiropas valstu ekonomikā ārkārtīgi lielus zaudējumus un atstātu ievērojamu negatīvu ietekmi uz visas pasaules ekonomikas izaugsmi (īsu ieskicējumu var redzēt The Economist raksta «How it could happen; why it would be horrible», kuru var izlasīt, klikšķinot šeit. Sekojošā recesija radīs zaudējumus visiem investoriem, jo visticamāk zaudējumus cietīs pilnīgi visas aktīvu klases.

A/s Liepājas metalurgs akcionāra Kirova Lipmana atrastais potenciālais investors ir saistīts ar augsta līmeņa banku, kuras finanšu spēju nav pamata apšaubīt.

Tā ir banka, kurai piešķirts Aaa reitings (tiek piešķirts bankām ar izcilu kredītspēju un zemāko riska pakāpi), DB apgalvoja pats Kirovs Lipmans, komentējot Prudentia Advisers un finanšu ministra paziņojumus par to, ka akcionāru piesaukto investoru nopietnība ir apšaubāma. Lai ātrāk risinātu situāciju, K.Lipmans plāno likumā noteiktā kārtībā panāk uzņēmuma valdes nomaiņu, kā arī iesaistījies sarunās ar kreditoriem. Tostarp valdība, draudot ar maksātnespēju, uzdevusi a/s Liepājas metalurgs valdei divu mēnešu laikā izveidot TAP plānu, kuram kreditori piekristu. Vēlamākais attīstības scenārijs ir tas, kurā akcionāri iegulda savu naudu vai pazūd. Ja nē – tad šo pašu scenāriju var īstenot caur maksātnespēju, uzskata Prudentia Advisers valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš. «Tad jau kreditoriem ar vai bez investora būs jāpieņem gala lēmums, vai viņi ir gatavi restrukturizēt vecās saistības, vai ir gatavi likt iekšā nepieciešamo jauno naudu,» norādīja K.Krastiņš. Savukārt Kirovs Lipmans DB apgalvoja, ka viņa piesaistītais investors sagatavojis rakstisku priekšlikumu Liepājas metalurga pārņemšanai. Pēc šā priekšlikuma iesniegšanas investora vārds vairs nebūšot noslēpums. Vienlaikus K.Lipmans turpina sarunas ar kreditoriem, 4.jūnijā sarunas bijušas ar Citadeli, bet tuvākajās dienās plānots tikties ar SEB bankas pārstāvjiem. «Ar Citadeli saruna bija konstruktīva, ar SEB būs grūti, jo tur lēmumus pieņem mātes uzņēmums,» DB atzina K.Lipmans.

«Vai tiešām jūs vēlaties, ka jūsu būvgruži un atkritumi nonāk mežā vai kāpās? Jo tieši tur tie nonāks, ja jūs izmantosiet nelegālā biznesa pakalpojumus,» teic SIA Clean R izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

Ja sabiedrība vienmēr būtu tik apzinīga kā talku un spodrības dienu laikā, jums laikam būtu mazāk darba?

Tīrs ir nevis tur, kur ik pa laikam sakopj, bet tur, kur nemēslo. Ja cilvēki ikdienā rūpējas par savu apkārtni, tad tur nav vajadzīga talka. Kā tautas saliedēšanas pasākums talka ir pozitīva lieta, diemžēl ir daļa cilvēku, kuri talkas izmanto, lai bez maksas atbrīvotos no saviem atkritumiem un gružiem uz citu rēķina. Mēs to ļoti labi redzam, apsekojot punktu pirms un pēc talkas. Piemēram, ja vieta atrodas tuvu garāžu kooperatīvam, tad mēs zinām, ka talkā vāksim riepas un vecu šīferi no tuvējām garāžām.

Jūs runājat par privātajiem, spontānajiem «cūkotājiem». Bet publiski pieejama tāda šokējoša informācija, ka Rīgā katru gadu atklāj 20 jaunas nelegālās izgāztuves. Tas nav brīnums, jo kādā visiem zināmā sludinājumu portālā intervijas dienā varēja aplūkot 449 sludinājumus par atkritumu izvešanu. Arī ar darba laiku 00 – 24, kas laikam ir būtiski, ja atkritumus tumsā pa taisno ved uz mežu. Te laikam ir runa par veselu nelegālu jeb ēnu rūpalu, jo oficiālu atkritumu izvešanas firmu Latvijā tik daudz vispār nav.