Starptautiskās kriminālpoliciju organizācijas Interpola ģenerālsekretariāts izslēdzis bijušās AS Manas Bank amatpersonas Jevgēniju Verbicki, Juriju Kačnovu un Anitu Lasi no Interpola meklēšanā esošo personu saraksta, informēja kompānijā AS Belokon Holdings.

Minētās personas Interpola meklēšanas sistēmā ievietoja Kirgizstāna, izmantojot savas Interpola dalībvalsts tiesības.

Šā gada 3.jūlijā Interpola Ģenerālsekretariāts un iepriekš Interpola Failu kontroles komisija, izskatot bijušo Manas Bank amatpersonu sūdzību, ir atzinušas par nepamatotu Kirgizstānas rīcību, ievietojot meklējamo personu sarakstā Verbicki, Kačnovu un Lasi, informēja Belokon Holdings.

Telekompānijas TV3 raidījums Nekā personīga pērnvasar ziņoja, ka Interpola starptautiskajā meklēšanā izsludinātas trīs baņķierim Valērijam Belokoņam tuvu stāvošas personas, kuras par iespējamām finanšu mahinācijām vēlas atrast Kirgizstānā, kur tika izmeklēti iespējami noziegumi, kas saistīti ar bijušā Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva ģimenes cilvēkiem. Interpola ziņojumos Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas tiesa Lasi, Verbicki un Kačnovu vainoja nelikumīgi iegūtas naudas legalizācijā, starptautiskā un organizētā noziedzībā.

Interpol starptautiskajā meklēšanā izsludinātas trīs baņķierim Valerijam Belokoņam tuvu stāvošas personas. Viņus par iespējamām finanšu mahinācijām vēlas atrast Kirgizstānā, kur jau gadu tiek izmeklētas iespējami noziegumi, kas saistīti ar bijušā Kirgizstānas prezidenta ģimenes cilvēkiem, vēsta Nekā personīga.

Interpol datu bāzē atrodamas ziņas par astoņiem cilvēkiem no Latvijas, kas izsludināti starptautiskajā meklēšanā. Trīs no viņiem saistīti ar Valērija Belokoņa banku Kirgizstānā. Tie ir Anita Lase, Jevgeņijs Verbickis un Jurijs Kačnovs.

Kā teikts Interpol ziņojumos – Kirgizstānas galvaspilsētas Biškekas tiesa Lasi, Verbicki un Kačnovu vaino nelikumīgi iegūtas naudas legalizācijā, starptautiskā un organizētā noziedzībā. Ziņojumā lūgts - ja kādam ir informācija par šo cilvēku atrašanās vietu, ziņot vietējai policijai.

Prasība šos cilvēkus izdod ir mīklaina, jo Latvijā par to neviens plašāku skaidrojumu nesniedz. Tāpat arī vietējā Latvijas vēstniecība par sākto starptautisko meklēšanu nav lietas kursā.

Lielākais izaicinājums AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā būs gāzes tirgus liberalizācijas procesa īstenošana, šajā procesā sabalansējot akcionāru un iedzīvotāju intereses, atzina uzņēmuma jaunieceltais vadītājs Aigars Kalvītis.

«Šis būs lielākais izaicinājums ilgtermiņā - kā sabalansēt uzņēmuma akcionāru intereses ar to, lai brīvajā gāzes tirgū neciestu arī iedzīvotāji, jo skaidrs, ka gāzes cenas kāps. Tas būs smags darbs tehniski, juridiski, ekonomiski, un iznākumā nevajadzētu ciest nevienam,» sacīja Kalvītis.

«Pats esmu ekonomists, domāju, ka šajā darbā izdosies veiksmīgi sastrādāties ar pārējiem valdes locekļiem, kā arī akcionāriem,» piebilda Kalvītis, pagaidām atturoties komentēt izaicinājuma īstenošanas detaļas.

Savukārt jautāts par gaidāmajām sarunām brīvā tirgus sakarā ar Krievijas kompāniju Gazprom, kurai uzņēmumā pieder 34% akciju, Kalvītis sacīja, ka sarunām nevajadzētu tikt politizētām, jo «visa pamatā tomēr ir biznesa intereses».

"Stratēģija vērsta uz ieguldījumiem ārpus Latvijas. Tas ir priekšnosacījums, kas izriet no tagadējās ekonomiskās dzīves - nevar norobežoties vienā teritorijā," intervijā šodienas laikrakstam Dienas bizness saka Belokon Holding valdes priekšsēdētāja Anita Lase, aprakstot uzņēmuma izaugsmi un stratēģiju.

"Nav mērķis palielināt kompāniju skaitu, bet gribētos kļūt par pasaules līmeņa holdinga kompāniju, kur apjoms mērāms ne vien simtos miljonu, bet miljardos, ja runājam par kapitalizāciju," stāsta A.Lase, līdztekus tam par veiksmīgu uzslatot arī Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrības darbību un sadarbību ar Einaru Repši. "Pamata doma kompāniju izvēlē ir saistīta ar to, ka mēs meklējam brīvās tirgus nišas, kaut varbūt ārēji tā neliekas. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība tapa brīdī, kad ieguldījumu sabiedrībām bija ļoti labvēlīgs attīstības periods. Ideja bija nobriedusi jau sen, bet projektā, ko arī holdinga pašas amatpersonas vēlējās īstenot, E. Repše bija palīgs, kas atnāca ar ideju. Pirmais ieguldījumu fonds B&R Global One strādā kopš aprīļa un pirmie trīs mēneši ir noslēgti ar 4% peļņu, kas pašreizējā situācijā akciju tirgū ir ļoti labs rādītājs. Aktīvi klientus piesaistīt sāksim brīdī, kad būs izveidota ērta fonda apliecību iegādes sistēma. Pagaidām fonda aktīvi nav lieli, jo faktiski ir vairāki klienti, kuru vidū ir holdings un E. Repše."

Aigars Kalvītis ar Vladimiru Putinu privātās vakariņās pārsprieduši starpvalstu līgumu sagatavošanu un ekonomisko sadarbību, raksta Diena.

Par bijušā premjera Aigara Kalvīša (TP) nedēļas sākumā notikušo tikšanos ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājam, ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL) nekas nebija zināms. Tāpēc viņš vēlētos saņemt vismaz TP vadības skaidrojumu, kādā statusā A.Kalvītis Maskavā ir runājis par starpvalstu attiecībām, kas, viņaprāt, ir premjera un ārlietu ministra kompetencē. Ar V. Putinu bijušais premjers apspriedis arī starpvaldību komisijas jautājumus par starpvalstu līgumiem.

Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) savukārt bijis informēts par sava partijas biedra, bijušā premjera A.Kalvīša līdzdalību investīciju piesaistei veltītajā forumā Krievijā, kurā A.Kalvītis arī uzstājies. Ārlietu ministrs sacījis, ka A.Kalvītis pirms došanās uz Maskavu ir ieminējies, ka, «iespējams, varēšot pārrunāt kādu vārdu arī ar Krievijas premjeru». Laikraksts Čas trešdien ziņoja, ka A.Kalvītis ar V.Putinu ir ticies darba pusdienās, pats A.Kalvītis šo tikšanos gan raksturojis kā «privātas vakariņas». Sarunā esot apspriestas Latvijas un Krievijas attiecības un secināts, ka jāattīsta ekonomiskā sadarbība un starpvaldību komisijai jāturpina līgumu sagatavošana.

Ziņa presei

13.09.2007.

Uzsākot darba vizīti Kirgizstānas Republikā, Ministru prezidents Aigars Kalvītis šodien, 13.septembrī, Biškekā tikās ar Kirgizstānas premjerministru Almazbeku Atambajevu. Abu valstu valdību vadītāji parakstīja Latvijas un Kirgizstānas ekonomiskās, rūpnieciskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības līgumu.

Pārrunājot Latvijas un Kirgizstānas līdzšinējo sadarbību, A.Atambajevs atzinīgi novērtēja Latvijas atbalstu demokrātijas stiprināšanā un uzņēmējdarbības vides sakārtošanā.

Ministru prezidents A.Kalvītis apliecināja Latvijas gatavību dalīties pieredzē ar Kirgiztānu. A.Atambajevs izrādīja īpašu interesi par Latvijas pieredzi investīciju piesaistē, izsakot vēlmi konsultēties ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras speciālistiem.

Kirgizstāna noteiktajos termiņos nav izpildījusi Starptautiskās arbitrāžas spriedumu, kas uzliek par pienākumu samaksāt kompensāciju baņķierim Valērijam Belokoņam, tāpēc Belokoņs vērsīsies pret Kirgizstānas aktīviem ārvalstīs, informē AS Belokon Holdings.

Saskaņā ar ANO Ņujorkas konvenciju šādos gadījumos uzvarējusī puse var panākt sprieduma piespiedu izpildi, vēršoties pret valsts aktīviem jebkurā šīs konvencijas dalībvalstī. Ņujorkas konvencijai ir pievienojušās 149 valstis. Parasti šādās situācijās seko valstij piederošu aktīvu apķīlāšana.

Pagājušā gada 24.oktobrī saskaņā ar ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas noteikumiem izveidotā starptautiskā šķīrējtiesa Parīzē pasludināja spriedumu, nosakot, ka Kirgizstānas valdībai jāmaksā Belokoņam 16,5 miljoni ASV dolāru (13,04 miljoni eiro). Arbitrāžas tribunāla spriedums ir galīgs un saistošs izpildei Kirgizstānai.

Lai īstenotu jaunu, ilglaicīgu attīstības projektu Brīvā zeme, tā attīstītājs SIA Terra Libre aicina Latvijas pašvaldības sadarboties projekta vietas izvēlē.

Plānots, ka projekta ietvaros tiks uzbūvēti tūrisma, atpūtas, rehabilitācijas un sporta objekti, kuri apvienoti vienotā kompleksā. Galvenā SIA Terra Libre investore ir AS Belokon Holdings, kurai pieder 86% akciju, bet pārējās sabiedrības daļas – menedžmentam. Projekta sabiedrisko attiecību konsultants Raimonds Ločmelis pastāstīja, ka sadarbība varētu izpausties kā pašvaldību piedāvājums izvietot šo kompleksu to teritorijā, jo konkrēta vieta vēl nav izraudzīta.

«Mūsu piedāvājums neaprobežojas tikai ar atpūtas kompleksa pakalpojumiem Latvijas iedzīvotājiem. Pasaulē arvien plašāku popularitāti sāk gūt ar ekotūrismu saistītas aktivitātes. Latvijai šajā ziņā ir īpašas priekšrocības, jo mūsu valstī ir mērens klimats, tīra daba, svaigs gaiss un piemērotas zemes platības. Tomēr galvenais mūsu mērķis ir stimulēt uzņēmējdarbības un dzīves kvalitātes attīstību dabiskā vidē ar maksimālu vietējo un atjaunojamo resursu iesaisti,» uzsvēra AS Belokon Holdings valdes priekšsēdētāja Anita Lase.

Saistībā ar AS Latvijas Gāze (LG) sadalīšanu valsti sagaida daudz problēmu, intervijā aģentūrai LETA norāda LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

«No juridiskā viedokļa sadalīt LG var tikai akcionāri. Un tas varētu notikt pusotra vai divu gadu laikā, jo ir nepieciešami akcionāru lēmumi, pilnsapulces balsojumi par reorganizāciju utt. Patlaban LG akcionāru pozīcija ir tāda, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim nekāda sadalīšana nav iespējama. Uzņēmuma sadalīšana var sākties tikai pēc šī datuma saprotamā termiņā,» uzsvēra Kalvītis.

LG vadītājs atzina, ka patlaban Latvijas valstij un LG akcionāriem nav vienādas izpratnes par uzņemtajām saistībām pirms 20 gadiem, noslēdzot LG privatizācijas līgumu.

«Kad Latvijai bija milzīgas problēmas un LG bija maksātnespējīga, bija nepieciešamas simtiem miljonu lielas investīcijas, lai kompāniju varētu attīstīt, - tad valstij investori bija vajadzīgi. Bet tagad, kad uzņēmumam veicas labi, valdība paziņo, ka LG akcionāri vairs nav vajadzīgi, tāpēc valdība lems uzņēmuma vietā. Šāda situācija nav pieņemama un var novest līdz starptautiskai tiesvedībai, kas nebūs izdevīgi nevienai pusei. Es aicinu valsti iesaistīties saprātīgā dialogā ar LG akcionāriem, lai vienotos par abām pusēm pieņemamiem uzņēmuma sadalīšanas termiņiem,» sacīja LG valdes priekšsēdētājs.

Par jauno Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentu piektdien kongresā negaidīti kļuvis Aigars Kalvītis, šajā amatā nomainot Kirovu Lipmanu.

LHF biedri piektdien balsojumā ar 12 balsīm lēma par iepriekšējās valdes atsaukšanu. Lai atsauktu valdi, bija nepieciešamas vismaz 11 balsis, līdz ar to piektdien notiks jaunas valdes vēlēšanas, tostarp arī tās priekšsēdētāja. Neviens no biedriem LHF prezidenta amatam nelēma virzīt Lipmanu, bet tika izvirzīts Kalvītis, kurš pēcāk arī tika ievēlēts vadītāja amatā.

Kopumā kongresā balsstiesības bija 21 biedram, bet par Kalvīti kā jauno federācijas prezidentu nobalsoja 18, divi bija pret, kamēr viens atturējās.

«Paldies par iepriekšējās valdes darbu. Biju ilgās pārdomās, pirms piekritu kandidēt amatam. Kopā ar Kirovu esmu ilgstoši strādājis, arī kad biju valdības vadītājs,» uzreiz pēc ievēlēšanas teica Kalvītis. «Briesmīgākais, ka hokeja vadība ir saplēsusies. Jaunajai valdei jāpanāk, lai visi spētu kopā strādāt un visu savu ideju bagātību ieguldīt hokeja attīstībā. Cilvēkiem jāpieņem izaicinājumi. Man nebija daudz laika domāt, tās bija stundas. Esmu daudzus gadus bijis hokejā un arī atlikušo mūžu tur pavadīšu.»

AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā iecelts ekspremjers Aigars Kalvītis.

Par valdes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Mario Nulmeiers un Aleksandrs Frolovs, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Valdes locekles amatā iecelta arī Zane Kotāne, tāpat valdes locekļa amatā turpinās strādāt Gints Freibergs.

Valdes pārstāvji darbu uzsāks 16.augustā ar pilnvaru termiņu uz trim gadiem.

Kā ziņots, jau iepriekš Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis atzina, ka Kalvītis ir viens no pieciem līdz sešiem kandidātiem uz Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētāja amatu. Vaicāts, vai pretendenti uz Latvijas Gāzes vadītāja amatu lielākoties ir no Latvijas, Savickis toreiz atklāja - tā kā viena no prasībām pretendentiem bija labas latviešu valodas zināšanas, amata konkursa pirmajā kārtā tika atsijāti tie, kuri neatbilda šīm prasībām.

Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu piemērot naudas sodu SIA Broveks un SIA Abama Holding par aizliegtu vienošanos, piedaloties Ārlietu ministrija ĀM rīkotajā iepirkumā Remontdarbi Latvijas Republikas vēstniecībā Itālijas Republikā, liecina KP paziņojums.

KP konkstatējusi, ka Broveks un Abama Holding piedāvājumi tika iesniegti vienlaicīgi un tos iesniedza viena persona, tajos ir vienādas gramatiskās kļūdas, kā arī vienāds vizuāls noformējums.

Skaidrojot savu saistību ar SIA Abama Holding, SIA Broveks vadītājs KP norādījis, ka 2010. gadā vienu mēnesi strādājis šajā uzņēmumā, un, uzzinot par konkursu, piedāvājis startēt arī šim uzņēmumam, lai uzvaras gadījumā viņš varētu iesaistīties projektā kā darbinieks. Tāpat SIA Broveks vadītājs vienojies bez atlīdzības palīdzēt sagatavot dokumentus konkursam.

Savukārt SIA Abama Holding vadītāja norādījusi, ka lēmumu piedalīties konkursā pieņēmis pats. Tāpat viņa apgalvojusi, ka iepazinusies ar SIA Broveks vadītāju kvalifikācijas paaugstināšanas kursos un viņš nav strādājis Abama Holding. Viņa neatceras, ka SIA Broveks būtu zvanījis par konkursu vai devis zibatmiņu ar dokumentiem konkursam. Tāpat uzņēmuma vadītājai nav zināms, kas konkursam gatavojis tāmi un kāpēc Abama Holding tāmi parakstījis SIA Broveks vadītājs.

Finanšu grūtībās esošā Kirgizstāna gatavojas dārgam tiesas procesam, kas vērsts pret baņķieri un jaundibinātās Eināra Repšes biedrības locekli Valēriju Belokoņu, turklāt valsts nevar atļauties to zaudēt. Tajā pat laikā arī atkāpšanās no apsūdzībām nav pieļaujama, ņemot vērā politiskos riskus.

Briestošās tiesvedības centrā ir Latvijā zināmais baņķieris un uzņēmējs Valērijs Belokoņs, kurš Anglijā ir pazīstams kā jaunais filantrops un futbola kluba līdzīpašnieks. Savukārt Kirgizstānā Belokoņa publiskais tēls nav tik spožs – šajā valstī viņu gaida tiesas prāva par naudas atmazgāšanu, turklāt baņķiera vārds Kirgizstānā tiek saistīts ar vienu no valsts, iespējams, visnīstākajiem personāžiem – Maksimu Bakijevu, bijušā Kirgizstānas prezidenta dēlu, raksta Eurasianet.org.

Kirgizstānu baņķieris «iekaroja», 2008. gadā dibinot banku Manas Bank, taču pēc tam, kad tika gāzts Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva valdība 2010. gadā, Manas Bank ātri vien nonāca jaunās valdības redzeslokā. Jaunā valdība pārņēma banku un nomainīja tās vadību, vēlāk izvirzot apsūdzības pret Belokoņu un Bakijeviem par bankas izmantošanu naudas atmazgāšanai.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa līdz aprīļa sākumam pagarinājusi tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādāšanas termiņu Krievijas koncerna Uralvagonzavod (UVZ) meitasuzņēmumam AS Baltic Railway Holding (iepriekš UVZ Baltija).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, pamatojoties uz tiesā saņemto iesniegumu, 6.martā tiesa nolēma pagarināt TAP plāna saskaņošanas un izstrādāšanas termiņu. Tas ticis pagarināts līdz 8.aprīlim.

LETA jau ziņoja, ka Baltic Railway Holding, kam Jelgavā pagaidām apturēta topošās vagonu rūpnīcas būve, palicis parādā būvniekiem. Aģentūras LETA aptaujātie uzņēmumi atzina, ka vagonu rūpnīcas veidotājs viņiem palicis parādā un vairākus mēnešus nekādi maksājumi nav veikti, taču pagaidām uzņēmēji nezaudē cerības atgūt parādu. Neviens no uzņēmumiem nenosauca konkrētas summas, atsaucoties uz pasūtītāja līguma nosacījumiem un ētiku.

Kalvītis aizies no politikas "Šobrīd neesmu pieņēmis lēmumu, ko darīšu, taču domāju, ka attālināšos no politikas,” intervijā Latvijas Radio sacīja A. Kalvītis.

A. Kalvītis neesot izlēmis, ko darīs turpmāk, bet runas par uzņēmējdarbību ar Krieviju ir politisko oponentu esot muļķības. Kā norāda A. Kalvītis, viņš turpinās darbu Saeimā un piedalīsies TP sēdēs. „Ir noslēdzies noteikts posms manā un partijas dzīvē - ilgstoši bijām premjera partija, taču tagad ir nepieciešamas pārmaiņas. Acīm redzot, es vairs partijai nevaru dot to, kas tai vajadzīgs, tāpēc arī vairs nekandidēju partijas uz priekšsēdētāja amatu," savu lēmumu pamato A. Kalvītis.

Sestdien, 18. oktobrī Dailes teātrī notiks Tautas partijas 11. kongress, kurā plānots ievēlēt jaunu partijas priekšsēdētāju.

Lai gan publiski apgalvots, ka par SIA Daudznozaru kompānija Daugava puses kapitāldaļu īpašnieku te kļūstot, te atkal nekļūstot uzņēmums, kas tiek saukts par «Bislana Abdulmuslimova vadīto AB holdingu, kura lielākie uzņēmumi pašlaik nodarbojas galvenokārt ar gaļas un zivju pārstrādi», patiesība esot nedaudz cita – kā rāda portāla pietiek.com noskaidrotais, patiesībā SIA AB Holding ir tikai gandrīz tukša izkārtne ar mikroskopiskiem saimnieciskās darbības datiem.

Abdulmuslimova kā valdes locekļa vadītā SIA AB Holding, kurā padomes priekšsēdētāja posteni ieņem Jurģis Liepnieks (padomes locekļi ir arī bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons, uzņēmēji Guntis Piteronoks un Andris Bite), pagājušo gadu beigusi ar rezultātiem, kas uzņēmumam neļautu pat sapņot par tāda kaut smagā finansiālā stāvoklī esoša, bet ievērojama uzņēmuma kā DK Daugava iegādi, skaidro pietiek.com. Kā rādot Lursoft dati, AB Holding pagājušo gadu beidzis ar 28,5 tūkstošu latu apgrozījumu un 3563 latu peļņu, turklāt tam arī nav bijis nevienas meitas sabiedrības.

Cinamon Holding parakstījis līgumu par Liepājas kinoteātra Balle iegādi.

Darījums esot daļa no Cinamon Holding izaugsmes stratēģijas, kas paredz paplašināt kinoteātru tīklu Baltijas valstīs. Balle būs otrais Cinamon kinoteātris Latvijā un piektais kinoteātris Cinamon Holding grupā.

Kinoteātri Balle Cinamon Holding iegādājās no AS KB Investments.

Cinamon Holding plāno kinoteātri Balle attīstīt, to pilnībā iekļaujot Cinamon kinoteātru grupā. Tas nozīmē, ka liepājniekiem un pilsētas viesiem būs pieejams daudzpusīgāks saturs. Uzņēmums plāno arī atjaunot kinoteātra telpas un aprīkojumu, izveidot jaunu mājaslapu un pievienot kinoteātri kopējā Cinamon Holding kinoteātru vadības sistēmā.

Medikamentu ražotājas AS Olainfarm produktu realizācija aprīlī bija 9,15 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3% mazāk nekā pērn šajā mēnesī, liecina Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2015.gada aprīļa rezultāti.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Nīderlandē - par 800% un Kirgizstānā - par 129%. Šā gada aprīlī Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Vāciju, kā arī sāka uzņēmuma produkcijas eksportu uz Mongoliju.

Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija aprīlī veidoja 1,4 miljonus eiro, kas ir par 11% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 58 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums aprīlī bija 0,33 miljoni eiro, kas ir par 22% vairāk nekā šajā periodā pērn. Silvanols aprīlī sāka eksportu uz Austriju un kopumā produkciju realizēja sešās Eiropas valstīs.

2015.gada gada četros mēnešos provizoriskais konsolidētais Olainfarm realizācijas apjoms sasniedzis 36,76 miljonus eiro - tas ir pieaugums par 12%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2014.gadā. Visstraujākais realizācijas pieaugums šī gada četros mēnešos vērojams Nīderlandē, kur tās apjoms palielinājies par 203%, Kirgizstānā - par 129%, Tadžikistānā - par 88%, kā arī Kazahstānā, kur vērojams pieaugums par 58%. Olainfarm lielākie noieta tirgi 2015.gada četros mēnešos ir Krievija, Latvija, Ukraina, Nīderlande un Baltkrievija.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Kāda firma – Agro Food Holding Lily apbraukā Latvijas pašvaldības, solot, ka nezināmas izcelsmes ASV investīciju fonds viņiem piešķirs 4 miljardus ASV dolāru. Ar šo naudu firma Latvijas laukos radīs 9 000 darba vietas, uzcels 5000 siltumnīcas, fermas un zivju audzētavas, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Firmas Agro Food Holding Lily partneri esot kāds Amerikas Investīciju fonds, Iz¬raēlas Agrārais fonds, bankas Latvijā un noslēpumaini privātie investori.

Projekta apmēri un summas līdzinās naudas daudzumam, ko Latvijas glābšanai piešķīrusi Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds.

Biznesa ideja – Latviju nosēt ar siltumnīcām, ekoloģiski tīrām elektrostacijām, fermām un zivju audzētavām. Saražoto pārdot Sarkanajam Krustam, ANO palīdzības programmai un, protams, izkonkurēt spāņu tomātus un gurķus Latvijas lielveikalos.

Četru miljardu devēju Agro Food Holding Lily tur noslēpumā. Prezentācijā, kas atrodama firmas mājas lapā uzskaitīti vairāki atbalstītāji Latvijā. Starp tiem kāda firma, kas kopā ar amerikāņiem izstrādājusi programmu kā ātri un lēti audzēt ekoloģiskos dārzeņus. Lursoft dati gan liecina, ka tā ir Genādijam Smirnovam piederoša un ar mīnusiem strādājoša celtniecības firmiņa. Kāds cits atbalstītājs ir firma M-zelts. Tā atrodas garāžu kooperatīvā Lubāne. M-zelts bizness ir Latgales ezeros izraktās dūņas, kuras pārstrādā mēslojumā. Tā esot viņu zelta ādere, par ko interesējoties pat naftas šeihi.

Zāļu ražotājas AS "Grindeks" akciju izslēgšana no regulētā tirgus veicinās uzņēmuma konkurētspēju un tālāko attīstību, teikts uzņēmuma valdes paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Uzņēmuma valde pozitīvi vērtē lielākā akcionāra SIA "Liplat Holding" izteikto piedāvājumu un norāda, ka "Liplat Holding" veiktā obligātā akciju atpirkšana un tai sekojošā akciju izslēgšana no regulētā tirgus ļaus "Grindeks" ietaupīt un pārstrukturēt administratīvos resursus un kapacitāti, efektīvāk koncentrēties uz pamatdarbības virzieniem, kā arī operatīvāk reaģēt uz tirgus izmaiņām, sekmējot uzņēmuma un "Grindeks" koncerna konkurētspēju un turpmāko attīstības procesu.

Valde paziņojumā biržai norāda, ka uzņēmums turpinās komercdarbību, pamatojoties uz valdes izstrādāto stratēģiju un statūtos noteiktajiem darbības veidiem.

Paziņojumā teikts, ka "Liplat Holding" piedāvājums tieši vai netieši neietekmēs "Grindeks" turpmāko darbību un to nodarbinātības politiku, stratēģiskos plānus, darba vietu skaitu, uzņēmuma komercdarbības atrašanās vietu, jo visi šie aspekti noris saskaņā ar uzņēmuma stratēģiju.

SEB banka ir piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 6,5 miljonu eiro apmērā Latvijas uzņēmumam SIA Baltic Coffee Holding, lai finansētu Lietuvas uzņēmuma UAB Pardavimo Automatai iegādes darījumu.

Šī darījuma mērķis ir nostiprināt SIA Baltic Coffee Holding un tai piederošo uzņēmumu līderpozīcijas Lietuvas un Baltijas tirgos. SIA Baltic Coffee Holding, kam pieder uzņēmumi SIA Coffee Address, UAB Coffee Address un OU Coffee Address, nodarbojas ar kafijas automātu un pašapkalpošanās tirdzniecības automātu nomu, tirdzniecību, remontu un apkalpošanu. Uzņēmumu grupai ir līderpozīcijas savā tirgus nišā Baltijas tirgū.

Lietuvas uzņēmums Pardavimo Automatai bizness ir saistīts ar pašapkalpošanās tirdzniecības automātu un kafijas automātu nomu un servisu. SIA Baltic Coffee Holding valdes priekšsēdētāja Viktorija Meikšāne: «Šis darījums ir vēl viens solis uz priekšu mūsu biznesa stratēģijas mērķu īstenošanā – būt neapšaubāmam Baltijas tirgus līderim kafijas automātu tirdzniecības un servisa jomā. Tas ir augošs tirgus, jo arī Baltijas reģionā aizvien vairāk cilvēku novērtē kvalitatīvu kafiju un tās patērēšana kļūst par ikdienas sastāvdaļu. Augstu novērtējam SEB bankas uzticību mūsu biznesa stratēģijai un profesionalitāti, par ko esam pārliecinājušies iepriekšējos kopīgi īstenotajos projektos.»

Katram tautsaimniekam skaidrs, ka krīzi izraisīja ārēji apstākļi. Nebūtu to, mēs turpinātu attīstīties, nekādas briesmas mums nedraudētu, intervijā žurnālam Klubs norāda ekspremjers Aigars Kalvītis.

«Latvija bija piegāzta pilna ar svešu naudu, visi te saskatīja nākotnes perspektīvas. Taču vienā brīdī burbulis plīsa un izrādījās, ka naudas vairs nav un vēl vairāk – tā jāatdod atpakaļ,» krīzes rašanās apstākļus skaidro A. Kalvītis, par piemēru minot Parex banku, kas iedomājās, «ka varēs aizņemties miljardu, uzspekulēt un nopelnīt otru miljardu, bet finanšu krīzes apstākļos naudu vienkārši paprasīja atpakaļ».

Ekspremjers uzsver, ka par šo situāciju galvenokārt «bija jādomā» Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komitejai (FKTK). A. Kalvītim liekas dīvaini, ka toreizējais FKTK vadītājs Uldis Cērps pēcāk ticis strādāt Zviedrijas finanšu tirgus uzraudzības sistēmā. «Tas ir vismaz dīvaini. Latvijā dominēja Zviedrijas bankas, un galvenais to uzraudzītājs kā prēmiju saņēmis darbu Zviedrijas finanšu tirgus uzraudzības sistēmā. Tās bija institūcijas, kurām bija jāredz, ka valstī ieplūst 12 miljardi latu īstermiņa naudas un visa šī summa vieglprātīgi tiek izdalīta kredītos,» tā viņš.