Kā izskanējis iepriekš, uzņēmējam Valērijam Belokoņam ir doma Latvijā izveidot ekopilsētu. Latvijā pēc V. Belokoņa uzaicinājuma nesen viesojies bijušais britu politiķis Džefs Hūns, kurš iepazīstināts ar šo projektu un, iespējams, varētu konsultēt britu investorus par ieguldījumiem ekopilsētas tapšanā, informē Latvijas Avīze.

«Latvijā man šo pilsētas projektu prezentēja, un esmu to ar Belokoņa kungu apspriedis arī agrāk. Man tā šķiet ārkārtīgi pievilcīga ideja: izveidot kādu nelielu kopienu, kas ir ilgtspējīga, kur var piedāvāt arī darba iespējas. Kas attiecas uz Belokoņa kunga projektu, man šķiet aizraujoša ideja celt kaut ko pamatīgu, plašu, videi draudzīgu un ilgtspējīgu. Valērija iniciatīvā aizraujoši ir tas, ka viņš vēlas ieviest daudzas dažādas vides saudzēšanas iniciatīvas, veidojot vienu kopīgu sabiedrību. Cik zinu, līdz šim tas tā nekur nav bijis. Belokoņa kungs, kā man radies iespaids, vēl joprojām lūkojoties pēc idejām un ieteikumiem,» stāstījis Hūns.

Latvijā aizturēts viens no Ukrainas bankas «CityCommerce Bank» īpašniekiem Reinis Tumovs, kurš tiek turēts aizdomās par teju 300 miljonu grivnu (9,5 miljonu eiro) piesavināšanos, ceturtdien paziņoja Ukrainas Nacionālās policijas ekonomikas aizsardzības departamentā.

Policijā pavēstīja, ka «CityCommerce Bank» eksprezidents aizturēts oktobrī.

«Pēc Ukrainas puses lūguma Latvijas tiesībsargājošās iestādes aizturējušas vienu no »CityCommerce Bank« īpašniekiem, kurš atrodas starptautiskajā meklēšanā. Šīs finanšu iestādes prezidents un valdes priekšsēdētājs caur viņu kontrolētām komercstruktūrām izveda bankas aktīvus. Šobrīd tiek gatavoti materiāli par Latvijā aizturētā baņķiera izdošanu,» teikts policijas paziņojumā.

Izmeklēšanā savākti pierādījumi, ka bankas vadība saistīta ar bankas aktīvu piesavināšanos teju 300 miljonu grivnu apmērā.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka 2013.-2014.gadā bankas amatpersonas izdevušas kredītus fiktīvām firmām, bet līdzekļus legalizējušas caur viņu kontrolētām komercstruktūrām. Fiktīviem uzņēmumiem izsniegti kredīti ķīlā pret īpašumiem, kuru vērtība tikusi paaugstināta desmitiem reižu, norāda policijā.

Ģenerālprokuratūrai būs jālemj vai Ukrainai izdot Latvijā aizturēto Ukrainas bankas «CityCommerce Bank» īpašnieku Reini Tumovu, kurš tiek turēts aizdomās par teju 300 miljonu grivnu (9,5 miljonu eiro) piesavināšanos.

Latvijas prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA teica, ka persona apcietināja 11.novembrī un patlaban notiek pārbaude par izdošanas lūgumu, taču precīzs pārbaudes pabeigšanas laiks nav zināms.

Eiduka arī apliecināja, ka Tumovs nav Latvijas pilsonis.

Kriminālprocesa likums paredz, ka Latvija personas izdošanu var atteikt, ja noziedzīgs nodarījums pilnībā vai daļēji izdarīts Latvijas teritorijā. Tāpat izdošanu var atteikt, ja to lūdz sakarā ar politiskiem vai militāriem noziedzīgiem nodarījumiem. Izdošanu arī var atteikt, ja izdošanu lūdz ārvalsts, ar kuru Latvijai nav līguma par izdošanu.

Personas izdošana nav pieļaujama, ja persona ir Latvijas pilsonis un personas izdošanas lūgums ir saistīts ar mērķi sākt tās kriminālvajāšanu vai sodīt personu tās rases, reliģiskās piederības, tautības vai politisko uzskatu dēļ.

Latvijas prokuratūra saņēmusi informāciju no Kipras, ka šajā valstī Jūrmalas pašvaldības 2005.gada vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā notiesātais uzņēmējs Germans Milušs uz tiesas sēdi nav ieradies un viņš izsludināts meklēšanā.

No Kipras galvaspilsētas Nikosijas starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpols saņemta informācija, ka Milušs 5.septembrī uz tiesas sēdi neieradās, līdz ar ko attiecībā uz viņu pieņemts nacionālais apcietinājuma lēmums un izsludināta viņa nacionālā meklēšana, aģentūrai LETA pastāstīja prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Tas nozīmē, ka Milušs tagad tiek meklēts gan Kipras līmenī, gan starptautiskā līmenī.

Iepriekš 7.septembrī un 8.septembrī nozīmētās tiesas sēdes ir atceltas.

Miluša advokāte Latvijā Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA atbildēja, ka Miluša aizstāvību Kiprā īsteno šīs valsts advokāts un visi jautājumi par klienta situāciju Kiprā ir adresējami viņam.

Finanšu grūtībās esošā Kirgizstāna gatavojas dārgam tiesas procesam, kas vērsts pret baņķieri un jaundibinātās Eināra Repšes biedrības locekli Valēriju Belokoņu, turklāt valsts nevar atļauties to zaudēt. Tajā pat laikā arī atkāpšanās no apsūdzībām nav pieļaujama, ņemot vērā politiskos riskus.

Briestošās tiesvedības centrā ir Latvijā zināmais baņķieris un uzņēmējs Valērijs Belokoņs, kurš Anglijā ir pazīstams kā jaunais filantrops un futbola kluba līdzīpašnieks. Savukārt Kirgizstānā Belokoņa publiskais tēls nav tik spožs – šajā valstī viņu gaida tiesas prāva par naudas atmazgāšanu, turklāt baņķiera vārds Kirgizstānā tiek saistīts ar vienu no valsts, iespējams, visnīstākajiem personāžiem – Maksimu Bakijevu, bijušā Kirgizstānas prezidenta dēlu, raksta Eurasianet.org.

Kirgizstānu baņķieris «iekaroja», 2008. gadā dibinot banku Manas Bank, taču pēc tam, kad tika gāzts Kirgizstānas prezidenta Kurmanbeka Bakijeva valdība 2010. gadā, Manas Bank ātri vien nonāca jaunās valdības redzeslokā. Jaunā valdība pārņēma banku un nomainīja tās vadību, vēlāk izvirzot apsūdzības pret Belokoņu un Bakijeviem par bankas izmantošanu naudas atmazgāšanai.

Šodien sākas zivju pārstrādes uzņēmuma AS Brīvais Vilnis obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Vienas uzrādītāja akcijas, kas atrodas publiskajā apgrozībā, atpirkšanas cena ir 0,73 lati. Piedāvājuma termiņš ir 30 kalendārās dienas. Obligāto atpirkšanas piedāvājumu izteikusi SIA A Corporation.

Db.lv jau rakstīja, ka baņķiera un uzņēmēja Valērija Belokoņa brālis Vilorijs Belokoņs ieguvis nozīmīgu līdzdalību Brīvais vilnis. Tā kā abi Belokoņi tagad kontrolē 90,85% uzņēmuma akciju, tie plāno arī pārējo akciju izpirkšanu.

Brīvā viļņa paziņojums biržā februāra sākumā liecināja, ka Vilorijs Belokoņs ir ieguvis nozīmīgu līdzdalību Brīvajā vilnī, no Ilonas Drikinas pilnībā atpērkot SIA A Corporation, kurai savukārt piederēja 1267020 jeb 40,88% Brīvā vilņa akciju. Tādejādi Vilorijs Belokoņs ir ieguvis kontroli pār A Corporation un netiešas balsstiesības Brīvajā vilnī.

Arī baņķiera un uzņēmēja Valērija Belokoņa brālis Vilorijs Belokoņs ieguvis nozīmīgu līdzdalību zivju pārstrādes uzņēmumā Brīvais vilnis. Tā kā abi Belokoņi tagad kontrolē 90,85% uzņēmuma akciju, tie plāno arī pārējo akciju izpirkšanu.

Brīvā viļņa paziņojums biržā NASDAQ OMX Riga liecina, ka Vilorijs Belokoņs ir ieguvis nozīmīgu līdzdalību Brīvajā vilnī, no Ilonas Drikinas pilnībā atpērkot SIA A Corporation, kurai savukārt piederēja 1267020 jeb 40,88% Brīvā vilņa akciju. Tādejādi Vilorijs Belokoņs ir ieguvis kontroli pār A Corporation un netiešas balsstiesības Brīvajā vilnī.

Līdz ar to Vilorijam Belokoņam un Valērijam Belokoņam kopā netieši pieder 90,85% no balsstiesībām Brīvajā vilnī. Valērijam Belokoņam pieder netiešas balsstiesības Brīvajā vilnī, kopš pērna gada decembra realizējot kontroli pār zivju pārstrādes uzņēmuma akcionāru SIA Brīvais Vilnis Company.

Sākts savulaik baņķiera Valērija Belokoņa un partijas Latvijas attīstībai dibinātāja Einara Repšes dibinātā Mākslīgā intelekta fonda likvidēšanas process, liecina Uzņēmumu reģistra informācija.

Fonds tika dibināts 2010.gada 22.novembrī ar mērķi veicināt Latvijas zinātnes, izglītības un ražošanas attīstību un paaugstināt Latvijas valsts konkurētspēju datorzinātņu, robotikas, mākslīgā intelekta un ar to saistīto inovāciju jomā.

2011.gadā Repše stāstīja, ka Mākslīgā intelekta fonds strādā pie mākslīgā intelekta radīšanas, kas spētu patstāvīgi mācīties un attīstīties.

Repše skaidroja, ka fonda mērķis ir izveidot inteliģentu aģentu, kas spēs mācīties pats no savas pieredzes un varētu arvien labāk un labāk veikt uzdevumu neatkarīgi no tā, kāds tas uzdevums būtu un kādi ir tās vides likumi, kurā aģents darbotos. «Tas būtu aģents, kas mācītos jebkuros apstākļos, tāpat kā cilvēks.»

Šodien pie laikraksta Telegraf redakcijas Rīgā, Smilšu ielā 7, protestu pret uzņēmuma vadības rīcību izteica viens pats piketa pieteicējs - laikraksta Telegraf Ziņu nodaļas korespondents Aleksandrs Dubkovs.

Kā stāstīja Dubkovs, viņš vēlas panākt to, lai tiktu atbrīvots no sava amata likumā noteiktajā kārtībā. Dubkovs uzskata, ka, tā kā viņam patlaban ir piešķirts bezalgas atvaļinājums, viņš nevar saņemt likumā noteiktos pabalstus par atbrīvošanu no amata pienākumiem un nevar sākt jauna darba meklējumus.

Dubkova protesta akciju nebija ieradies atbalstīt neviens no laikraksta Telegraf darbiniekiem, taču viņš norādīja, ka pēc protesta pieteikšanas saņēmis arī atzinīgus vārdus no citiem kolēģiem. «Varbūt viņi baidās. Ne visiem laikraksta Telegraf darbiniekiem situācija ir vienlīdzīga, un daļa no darbiniekiem ir vai nu atbrīvoti no saviem pienākumiem, vai piecieš šo situāciju,» sacīja Dubkovs.

Izbeidz "būvnieku lietas" kriminālprocesu daļā pret Māri Martinsonu, vēsta laikraksts Diena.

Ģenerālprokuratūra pirms divām nedēļām izlēmusi, ka dažādos kriminālprocesos ierautā, Ilmāra Rimšēviča korupcijas lietā jau notiesātā, bet vēl aizvien ietekmīgā Māra Martinsona vaina nodokļu shēmošanā, kas valstij nodarījusi liela apmēra zaudējumus vairāk nekā 600 000 eiro apmērā, tomēr nav līdz galam pierādīta, tādēļ šis no reiz skaļās "būvnieku lietas" izdalītais kriminālprocess daļā pret M. Martinsonu nevis sūtāms uz tiesu, bet klusi izbeidzams, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.

Netipisks lēmums

Avots, kurš ir pazīstams ar lietas materiāliem un Ģenerālprokuratūras juridisko argumentāciju, sarunā Dienai dalījās ar iespaidu, ka tā esot netipiska un vairāk izklausoties pēc M. Martinsona juridisko aizstāvju, ne prokuratūras argumentācijas. Avots lietoja skarbāku formulējumu, paužot aizdomas, ka lēmuma juridiskais pamatojums varētu būt tapis ārpus prokuratūras sienām. Piemēram, prokuratūra, pieņemot lēmumu, balstījusies uz M. Martinsonam labvēlīgām liecībām, kuras snieguši viņa bijušie ilggadējie biznesa partneri un algotie padotie, tātad no viņa vismaz iepriekš atkarīgas personas, kā arī uz paša M. Martinsona liecībām. Tāpat prokuratūra izrādījusi satraukumu, ka kopš noziedzīgo darbību izdarīšanas apritējuši 10 gadi un aizdomās turamajam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.

Aizejošā gada laikā Db.lv lasītāji visvairāk interesējušies par Draugiem.lv un Skype birojiem, gada nozīmīgākajām būvēm, situāciju saistībā ar Swedbank, nepabeigtu un pamestu atrakciju parku Ķīnā, SPA kompleksa būvniecību Liepājā, autobūves kompānijas Honda Motor «noslīkušo» rūpnīcu un investīciju baņķiera Ģirta Rungaiņa piedāvājumu pārdot Latviju Krievijai.

Vislielāko lasītāju uzmanību izpelnījās ieskats Draugiem.lv jaunajā birojā, kuru sociālais portāls rudenī ierīkoja Mārupē. Draugiem.lv jaunais birojs izceļas ar neparastu iekārtojumu.

Lasītājus arī interesēja nozīmīgāko gada būvju apkopojums. Būvniecību joprojām stutē Eiropas Savienības (ES) finansēti projekti, bet privātu pasūtījumu ir maz, vēstīja DB. Pie naudīgākajiem Rīgā pabeigtajiem objektiem var nosaukt divus apjomīgus un nozīmīgus satiksmes infrastruktūras objektus - Dienvidu tilta otro kārtu un vienu no Austrumu maģistrāles posmiem.

Visas darbības un plāni attiecībā uz bijušā Parex bankas īpašnieka Valērija Kargina ģimenes nekustamajiem īpašumiem Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastos ir saskaņoti ar attiecīgajām iestādēm, uzsvēra viņa preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Viņš norādīja, ka bijušā baņķiera dēls Rems Kargins varētu ieguldīt īpašumos ārvalstīs, īpaši tāpēc, ka lielāko daļu laika viņš tur arī pavada, bet viņš izvēlējies ieguldīt ekonomiski atpalikušākajā Latvijas reģionā - Latgalē.

«Pateicoties saimnieciskajai darbībai, lauksaimniecības zeme tiek apstrādāta, zemes tiek uzturētas labā stāvoklī, budžetā nāk nodokļi un vietējiem iedzīvotājiem ir darbavietas. Saimniecība veic arī sponsorēšanas aktivitātes, lai palīdzētu cilvēkiem un organizācijām Latgalē,» apgalvoja Bardovskis.

«Visiem ir zināms, ka liela daļa zemju Latgalē ir pamestas un tas tiek gadiem ignorēts. Tāpēc rodas jautājums - vai tiešām tā ir patriotiska nostāja, kādam, kurš mēģina strādāt, nekavējoties traucēt, lai viss paliktu tā, kā ir?» retoriski vaicā Kargina ģimenes pārstāvis.

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Izsludināts Rail Baltica globālā projekta iepirkumu plāns 2022. gadam, sniedzot pārskatu par plānotajiem publiskajiem iepirkumiem un laika grafiku. Plānoto līgumu kopējā vērtība pārsniegs 2 miljardus eiro.

2022. gadā Rail Baltica projekta ieviesēji plāno turpināt ar nākamajām kārtām jau uzsāktajos būvniecības un konsolidētajos būvmateriālu iepirkumos, kā arī tiks izsludināti jauni būvniecības iepirkumi visās trijās Baltijas valstīs. Tāpat tiks izsludināti publiskie iepirkumi Rail Baltica apakšsistēmu - elektrifikācijas (ENE) un vilcienu vadības un signalizācijas (CCS) projektēšanai un izbūvei, kā arī projektēšanas darbiem atlikušajā un kopējam projektam īpaši stratēģiskajā Rail Baltica pamattrases posmā "Kauņa - Polijas robeža". Iepirkumu plānā iekļauti arī citi iepirkumi, kā piemēram, konsolidētais iepirkums par trokšņu barjeru un žogu piegādi projekta vajadzībām, IT arhitektūras stratēģijas izstrādes iepirkums un citi, kas tiks izsludināti 2022. gada laikā.

#Norvik bankas lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

"Norvik bankas" lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Kā ziņots, "Norvik banka" iesniegusi Pasaules Bankas (PB) starptautiskajā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli.

"Norvik bankas" valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels AP apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Arī "Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Guseļņikovs AP apstiprinājis, ka minētā amatpersona ir Rimšēvičs, kā arī apgalvojis, ka Latvijas Bankas prezidents un ar viņu saistītas personas esot prasījušas "Norvik bankai" atmazgāt no Krievijas nākušus līdzekļus.

Kiprā aizturēts Jūrmalas pašvaldības 2005.gada vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā notiesātais uzņēmējs Germans Milušs, secināms no Kipras ziņu aģentūras CNA vēstītā.

Latvijas Valsts policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica aģentūrai LETA apliecināja, ka no 2007.gada 23.aprīļa starptautiskajā meklēšanā izsludinātais Milušs aizturēts Larnakā un tagad Latvijas Ģenerālprokuratūra kārtos formalitātes, lai panāktu viņu izdošanu un nogādāšanu Latvijā. Šādos gadījumos fiziski ar personas nogādāšanu Latvijā nodarbojas Valsts policija.

Pievienota 3. rindkopa

Latvijas Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina aģentūrai LETA teica, ka Ģenerālprokuratūras Starptautiskā sadarbības nodaļa tuvākajā laikā iesniegs izdošanas lūgumu Kipras Tieslietu ministrijai attiecībā uz minētās personas izdošanu sprieduma izpildei.

Eksports kopā ar iespēju attīstīties un pelnīt vairāk nes līdzi arī risku – nesaņemt samaksu par preci, kas piegādāta ar pēcapmaksu. Šādi gadījumi nav ikdiena, tomēr stresu tas rada katram eksportējošam uzņēmējam

Uzņēmums “Regula Baltija”, kas jau vienpadsmit gadus ražo un pārsvarā eksportē salīdzinoši specifisku produkciju – iekārtas, ar kurām tiek pārbaudīts gan naudas, gan dokumentu autentiskums, savulaik ir saskāries ar darījumu partneru finanšu problēmām, kā dēļ tie nav spējuši izpildīt saistības.

Uzņēmuma ekonomiste Aļona Veličko norāda, ka, tieši uzņēmuma specifiskās produkcijas dēļ distribūcija ir globāla – pa visu pasauli. Attiecīgi darījumu norise ir riskantāka, nekā izplatot produkciju tepat Latvijā. Jo vairāk partneru un jo vairāk ģeogrāfiski tālu valstu, ar kurām sadarbojies, jo grūtāk ir vispusīgi izvērtēt sadarbības partneru maksātspēju. Tāpat daudzās valstīs iespējami ekonomiskās vides riski, kurus no attāluma ir daudz grūtāk vai pat neiespējami identificēt, un jo vairāk – kontrolēt. Tādēļ uzņēmums eksporta darījumus apdrošina, par pamatu izmantojot Latvijas valsts eksportspējas atbalsta instrumentus – attīstības finanšu institūcijas “Altum” sniegtās eksporta garantijas jeb eksporta darījumu apdrošināšanu.

Nesen kāds Latvijā strādājošs uzņēmums kibernoziedzniekiem pārskaitījis miljonu ASV dolāru, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā pastāstīja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 3.nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko.

Aktuāla krāpšana, kas atkal parādījusies gada sākumā ir kompromitētas biznesa epasta vēstules. Tā ir globāla problēma un pēc starptautiskās kriminālpoliciju organizācijas Interpol aprēķiniem kopējais zaudējums gada laikā ir aptuveni 3,5 miljardi ASV dolāri visā pasaulē, norādīja Homenko.

Krāpšanas shēma esot vienkārša, proti, sākotnēji noziedznieki uzņēmumam nosūta kompromitētu elektroniskā pasta vēstuli un tādā veidā inficē uzņēmuma datorsistēmu. Nākamajā posmā noziedznieki uzrauga uzņēmuma epasta vēstuļu saraksti līdz brīdim, kad saprot, ka uzņēmums savam sadarbības partnerim plāno pārskaitīt naudu. Tajā brīdī noziedznieki novilto epastu un uzņēmumam atsūta savu bankas kontu uz kuru uzņēmums pārskaita naudu.

No šā gada 1. janvāra Latvija pārņem prezidentūru Baltijas jūras valstu padomes Speciālajā grupā organizētās noziedzības apkarošanai. Iekšlietu ministrijai ir vadošā loma Latvijas prezidentūras norises pārraudzībā, bet prezidentūras sekretariāta darbību nodrošinās Valsts policija, informē Iekšlietu ministrija.

Drošs reģions ir viena no Baltijas jūras valstu padomes noteiktajām ilgtermiņa prioritātēm. Atbalstu prioritātes īstenošanā sniedz vairāki ar Baltijas jūras valstu padomi saistīti sadarbības tīkli un struktūras, kuru ietvaros pārrobežu noziedzības apkarošanā sadarbojas arī tiesību aizsardzības iestādes. Viena no šādām iniciatīvām ir Baltijas jūras valstu padomes Speciālā grupa organizētās noziedzības apkarošanai (BSTF). BSTF dalībvalstis ir Dānija, Igaunija, Islande, Krievijas Federācija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Somija, Vācija un Zviedrija.

BSTF stratēģiskā līmeņa lēmumus pieņem 11 dalībvalstu valdību vadītāju personiskie pārstāvji, savukārt to izpildi operatīvā līmenī nodrošina Operatīvās plānošanas un koordinācijas sanāksmju formāts, kurā piedalās policijas, muitas, robežsardzes, valstu iekšlietu ministriju un tieslietu ministriju augsta līmeņa pārstāvji, kā arī pastāvīgie novērotāji – Eiropas Komisijas, Interpol, Europol, Eurojust, Frontex pārstāvji.

Lietuvas prokuratūra nav saņēmusi nekāda veida atbildi no Panamas varasiestādēm uz pieprasījumu «iesaldēt» Vladimiram Antonovam piederošos īpašumus, vēsta Bloomberg.

Izmantojot Interpol starpniecību, Viļņa prasību pēc juridiskās palīdzības Panamai nosūtījusi jau 13. decembrī, norādīja Lietuvas Ģenerālprokuratūras pārstāve Rūta Dirsiene.

Jau vēstīts, ka Latvijā un Lietuvā krāpnieciskos banku darījumos aizdomās turētais Krievijas uzņēmējs Valdimirs Antonovs pārdevis savas daļas Panamas bankā Banco Transatlantico.

Panamas finanšu regulators Superintendencia de Bancos de Panama apstiprināja, ka Antonovs 19. novembrī parakstījis vienošanos par savu 85,16% Banco Transatlantico akciju pārdošanu bankas mazākuma akcionāriem, kas visi ir Panamas uzņēmēji.

Tāpat vēstīts - Panamas finanšu regulators apgalvoja, ka «Latvijas un Lietuvas varasiestādes ar mums nav kontaktējušās, nav notikusi arī nekāda informācijas apmaiņa».

Taivānas policija aizturējusi trīs ārvalstniekus, tostarp Latvijas pilsoni, aizdomās par 81 miljona Taivānas dolāru (2,3 miljonu eiro) izkrāpšanu, ar ļaunprogrammatūras palīdzību piekļūstot lielas vietējās bankas bankomātu tīklam un nozogot naudu, vēstīja Austrālijas sabiedriskā raidorganizācija ABC.

Nauda izņemta no 41 bankomāta Taivānā, un policija paziņojusi, ka puse no nozagtās naudas ir atgūta, lai gan drošības apsvērumu dēļ lielākās bankas ir iesaldējušas naudas izņemšanu no gandrīz tūkstoš bankomātiem, kas ir tāda paša veida, kādi ir aplaupītie.

Aizdomās par notikušo aizturēti trīs ārvalstnieki, bet policija ir pārliecināta, ka 13 ar noziegumu saistītas personas jau ir paspējušas aizbēgt no valsts.

Videonovērošanas kameru ieraksti liecina, ka laupītāji darbojās pa diviem vai pa trīs, Taivānas pilsētās apzogot 41 bankas First Commercial Bank bankomātu.

Pagaidām nav skaidrs, kā bankomātos nonāca ļaunprogrammatūra, bet piecu līdz desmit minūšu laikā zagļiem izdevās somās aiznest lielas naudas summas, informēja bankā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild virtuālās vides drošības risinājumu izstrādātāja Kaspersky Lab vadītājs Baltijas valstīs Andis Šteinmanis. Kaspersky Lab darbojas vairāk nekā 200 valstīs, tā aizsardzību izmanto 400 miljoni lietotāju visā pasaulē, 1/3 no uzņēmuma darbiniekiem ir nodarbināti izpētē un produktu izstrādē.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kaspersky Lab ir relatīvi jauns uzņēmums – šogad atzīmējām 18. dzimšanas dienu. Tieši tāda arī ir gaisotne uzņēmuma iekšienē – jauneklīga un enerģiska. Man patīk apzināties, ka esmu šādā komandā, protams kā papildu faktors ir tas, ka ik dienu ar mums ir uzņēmuma dibinātājs un zīmols – Jevgēņijs Kasperskis, kuru pazīstu personīgi.

Izmeklēšanā par februārī notikušo Latvijas – Bolīvijas pārbaudes spēli Starptautiskā futbola federācija (FIFA) ir iesaistījusi arī starptautisko policijas sadarbības organizāciju Interpol, ziņo Lielbritānijas laikraksts The Telegraph.

Turcijā, 9. martā notikušajās pārbaudes spēlēs, Latvijas futbola komanda uzvarēja Bolīviju ar rezultātu 2 – 1 un Igaunija nospēlēja neizšķirti (2 - 2) pret Bulgāriju, visi septiņi vārti tika gūti soda sitienu veidā, radot aizdomas, par spēles rezultātu iepriekšēju sarunāšanu. Aizvadītajā nedēļā FIFA uzsāka izmeklēšanu pret sešiem tiesnešiem un mača organizētājiem.

Turcijas pilsētā Antālijā aizvadītos mačus organizēja Singapūras uzņēmēja Antonija Radž-Santias (Anthony Raj Santia), aģentūra Footy Sport. Futbola spēļu organizēšana ir bijusi aizdomīga, jo A. Santias piedāvātās maču amatpersonas neesot bijušas FIFA oficiāli apstiprinātas, britu laikrakstam stāstīja Latvijas Futbola federācijas ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis.

Neseno Kaspersky programmatūras aizliegumu Lietuvas valdības iestādēs, kas notika līdztekus šādam aizliegumam ASV, kompānija skaidro ar politiķu apjukumu jaunajā kiberdraudu situācijā, kad neko nedarīt nevar, un vienkāršākais ir atrast grēkāzi.

Šī saruna ar Kaspersky Lab ģenerālmenedžeri Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifu Jensenu (Leif Jensen) notika kompānijas rīkotajā seminārā klientiem Rīgā.

Sāksim ar skandalozo. Kā jūs ir ietekmējis kompānijas produktu aizliegums ASV valdībā?

Tas mūs ietekmēja galvenokārt no PR un tēla puses. Amerika ir no Eiropas ļoti atšķirīga mentalitāte un politiskā sistēma. Piemēram, Teksasā ir likums, kas nosaka, kad lietum līt ir pretlikumīgi. Tas ir tik atšķirīgi no Eiropas, ka dažkārt mēs nemaz nevaram saprast, kas īsti tur notiek.

Tiešām?

Jā, varat pārbaudīt Google. Kalifornijā ir aizliegts no automašīnas medīt zivis, ja vien tas nav valis.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzdevusi izvērtēt par Latvijas paviljonu starptautiskajā izstādē World Expo atbildīgo personu nolaidību.

Ministre šodien medijiem stāstīja, ka Ekonomikas ministrijā ir ierosināta dienesta pārbaude, lai konstatētu, kuri cilvēki ir atbildīgi par to, ka Latvijas paviljona būvniecības iepirkums tika rīkots novēloti.

Vaicāta, vai tiek izvērtēta Expo Milano 2015 projekta vadītāja Roberta Stafecka atbildība, Reizniece-Ozola uzsvēra, ka dienesta pārbaudē tiks pārbaudīta visu iesaistīto cilvēku atbildība.

Tajā pašā laikā ministre atzina, ka Stafeckis tika pieņemts darbā par šī vērienīgā projekta vadītāju, tāpēc viņam bija jānodrošina pietiekami laba komunikācija ar producēšanas kompāniju - komandītsabiedrību Expo 2015. Šī sadarbība nebija veiksmīga, sacīja Reizniece-Ozola.