Latvijas prokuratūra saņēmusi informāciju no Kipras, ka šajā valstī Jūrmalas pašvaldības 2005.gada vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā notiesātais uzņēmējs Germans Milušs uz tiesas sēdi nav ieradies un viņš izsludināts meklēšanā.

No Kipras galvaspilsētas Nikosijas starptautiskās kriminālpolicijas organizācijas Interpols saņemta informācija, ka Milušs 5.septembrī uz tiesas sēdi neieradās, līdz ar ko attiecībā uz viņu pieņemts nacionālais apcietinājuma lēmums un izsludināta viņa nacionālā meklēšana, aģentūrai LETA pastāstīja prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Tas nozīmē, ka Milušs tagad tiek meklēts gan Kipras līmenī, gan starptautiskā līmenī.

Iepriekš 7.septembrī un 8.septembrī nozīmētās tiesas sēdes ir atceltas.

Miluša advokāte Latvijā Jeļena Kvjatkovska aģentūrai LETA atbildēja, ka Miluša aizstāvību Kiprā īsteno šīs valsts advokāts un visi jautājumi par klienta situāciju Kiprā ir adresējami viņam.

#Norvik bankas lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

"Norvik bankas" lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.

Kā ziņots, "Norvik banka" iesniegusi Pasaules Bankas (PB) starptautiskajā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli.

"Norvik bankas" valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels AP apliecinājis, ka prasībā minētā amatpersona esot Rimšēvičs.

Arī "Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Guseļņikovs AP apstiprinājis, ka minētā amatpersona ir Rimšēvičs, kā arī apgalvojis, ka Latvijas Bankas prezidents un ar viņu saistītas personas esot prasījušas "Norvik bankai" atmazgāt no Krievijas nākušus līdzekļus.

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Speciālistiem, kam nav izšķiroši atrasties kādā konkrētā valstī, galvenais ir labi dzīves apstākļi

Tā uzskata IT kompānijas Visma Latvia pārdošanas un mārketinga vadītājs Andris Drebeiniks. Pirms vairākiem gadiem viņam bija piedāvājums kļūt par mobilo ierīču Prestigio mārketinga vadītāju Kiprā, tādējādi atbildot par 25 birojiem 47 valstīs – no tāda profesionālā izaicinājums nemēdz atteikties.

Ir bijis laiks, kad A. Drebeiniks ilgstoši dzīvoja lidmašīnā starp Rīgu un Helsinkiem, bet darbs Kiprā bija viņa pirmā pieredze ilgstoši strādāt ārpus Latvijas. Viņš šo darba piedāvājumu pieņēma, jo tas bija interesants un izaicinošs. «Nezinu nevienu kompāniju Latvijā, kas varētu piedāvāt šādu darbu. Galvenais iemesls piekrist šādam piedāvājumam bija vēlme pamēģināt ko tādu, kas Latvijā nebūs pieejams. Finansiālā pakete un viss pārējais īpaši neatšķīrās no piedāvājumiem Rīgā,» saka A. Drebeiniks. Viņš novērojis, ka Kiprā ir diezgan daudz latviešu. Daudzi no viņiem strādā IT jomā, tāpat saistībā ar šīs valsts nodokļu politiku tur ir daudz lielu Krievijas, Kazahstānas, Ukrainas un Baltkrievijas kompāniju mātesuzņēmumu. «Latviešu valodu tur var dzirdēt – arī ziemā, kad tūristi aizbraukuši. Piemēram, otra lielākā interneta nodrošināšanas kompānija Limasolā pieder latviešu un krievu puišiem no Bolderājas,» saka A. Drebeiniks.

Kipras Vērtspapīru un biržu komisija (CySEC) uzņēmumam Binance Cyprus Limited ir piešķīrusi 3. klases reģistrāciju kā kripto aktīvu pakalpojumu sniedzējam (CASP).

Kipras Vērtspapīru un biržu komisija ir atzinusi, ka Binance atbilst visām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CTF) noteikumu prasībām un turpmāk varēs piedāvāt kripto tirdzniecības, glabāšanas, kā arī karšu pakalpojumus.

Kipra ir jau ceturtā Eiropas valsts, kurā vietējie regulatori ir reģistrējuši Binance kā kripto pakalpojumu sniedzēju. Iepriekš regulatori jau ir atļāvuši Binance reģistrēt savu darbību Francijā, Itālijā un Spānijā.

Binance dibinātājs un izpilddirektors Čaņpeņs Žao (Changpeng Zhao): "Binance ir ieviesta viena no pārdomātākajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas atbilstības politikām nozarē. Reģistrāciju Kiprā ir pozitīvs novērtējums mūsu līdzšinējiem centieniem būt līderiem atbilstības prasību ieviešanā. Efektīvs regulējums, kas aizsargā lietotājus un stimulē inovācijas, ir būtisks mūsu nozares turpmākajai izaugsmei."

Vienā no tā sauktajām «Latvenergo» kukuļņemšanas lietām notiesātie Aigars Meļķo un Andrejs Livanovičs ir nogādāti ieslodzījuma vietā, savukārt trešais notiesātais - Gunārs Cvetkovs - ir aizturēts un drīzumā tiks nogādāts ieslodzījuma vietā, lai izciestu savu brīvības atņemšanas sodu, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru šajā lietā bijušajam uzņēmuma «Latvenergo» viceprezidentam Meļķo, bijušajam ražošanas direktoram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Livanovičam piespriesti reāli brīvības atņemšanas sodi. Meļko piespriests četrus gadus un sešus mēnešus ilgs ieslodzījums, bet Cvetkovam un Livanovičam - katram trīs gadus un sešu mēnešus ilgs brīvības atņemšanas sodi.

Prokurors Māris Leja teica, ka līdz ar Augstākās tiesas (AT) lēmumu «Latvenergo» lietas viens posms ir noslēdzies un apsūdzētie saņēmuši atbilstošu sodu. Meļko un Livanovičs ir apsūdzēti arī «Latvenergo» pamatlietā, kuru patlaban skata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Nākamā tiesas sēde šajā lietā paredzēta 4.novembrī. Ja Meļko un Livanovičs atradīsies apcietinājumā un sāks soda izciešanu, tad šim apstāklim nevajadzētu ietekmēt pamatlietas izskatīšanas gaitu, norādīja Leja. Saskaņā ar apsūdzību, kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam.

Kipras Republika trešdien paziņoja, ka ieviesīs nakts komandantstundu un citus pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas gadījumu skaita straujo palielināšanos.

Jaunu inficēšanās gadījumu skaits Kiprā vasaras laikā lielākoties bija mazs, bet tagad ir pieaudzis līdz trīsciparu skaitļiem dienā.

Komandantstunda būs spēkā no plkst.23 līdz plkst.5. Bārus, kafejnīcas un restorānus vajadzēs slēgt ne vēlāk par plkst.22.30.

Jaunie pasākumi, kas stāsies spēkā ceturtdien, ir noteikti līdz mēneša beigām, sacīja veselības ministrs Konstantins Joanu.

Kiprā kopš jaunā koronavīrusa pandēmijas sākuma ir oficiāli reģistrēti 5100 inficēšanās gadījumi un 26 nāves gadījumi. Trešdien tika reģistrēti 166 jauni inficēšanās gadījumi.

Divas trešdaļas no visiem Covid-19 infekcijas gadījumiem Kiprā ir reģistrētas kopš oktobra sākuma.

Francijas policija trešdien aizturēja un ievietoja apcietinājumā vienu no «dzelteno vestu» protestu kustības līderiem Ēriku Druē par to, ka viņš bija organizējis demonstrāciju Parīzes centrā, to nepiesakot, pavēstīja ziņu avots prokuratūrā.

Druē, kuram jau draud prāva par ieroča nēsāšanu, tika aizturēts, kad viņš devās uz Elizejas laukiem, informēja ziņu avots policijā.

Vairāki desmiti demonstrantu trešdienas vakarā bija sapulcējušies pie «McDonalds» restorāna Triumfa arkas tuvumā, gaidot Druē ierašanos.

«Dzelteno vestu» kustība radās novembra vidū kā reakcija uz plānotu degvielas nodokļa paaugstināšanu, bet ātri pārauga plašākā kustībā pret Francijas prezidenta Emanuela Makrona politiku. Protestētāji valkā atstarojošās dzeltenās vestes, no kā arī aizgūts šīs protestu kustības nosaukums.

Šo protestu dalībnieki ir vairākkārt iesaistījušies sadursmēs ar policiju Parīzē un citās Francijas lielpilsētās.

Par dalību savas sievas Ellas Ivanovas slepkavībā notiesātais uzņēmējs Igors Ivanovs Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) no Latvijas vēlas piedzīt 54 000 000 eiro, uzskatot, ka viņš ir notiesāts bez vainas, šodien notikušajā preses konferencē pastāstīja Ivanovs.

Viņš norādīja, ka minēto summu veido peļņa, ko viņš zaudēja, atrodoties ieslodzījumā. Ivanovs uzsvēra, ka lietā jau notikusi viena sēde, kuras laikā no Latvijas puses izprasīti operatīvie materiāli, kas noveda pie viņa notiesāšanas. Preses konferences laikā Ivanovs vairākkārtīgi atsaucās uz šiem materiāliem kā montētiem.

Tāpat Ivanovs uzsvēra, ka viņa sievas Ellas nāve esot bijusi saistīta ar uzņēmēju Genadiju Bondariku, kurš īsi pirms tam esot vēlējies iegādāties Ellai Ivanovai piederošos 15% «Arēnas Rīga» akciju, par tām piedāvājot piecus miljonus eiro.

Uzņēmējs arī norādīja, ka, atrodoties ieslodzījumā, pret viņu tika īstenoti pieci slepkavības mēģinājumi. Ivanovs uzsvēra, ka vienā no šīm lietām tika notiesāta Rīgas Centrālcietuma amatpersona Tatjana Smoļakova, un minēja, ka viņai par šo slepkavības mēģinājumu piedāvāti 200 000 eiro.

Kukuļņemšanā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atbrīvošanai paredzētās drošības naudas maksātājs uzņēmējs Andris Kreislers savulaik dāsni ziedojis partijām, liecina informācija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapā.

Kreislers laikā no 2004. līdz 2011.gadam septiņas reizes kopumā ziedojis 39 555 eiro. Četras reizes uzņēmējs atbalstījis patlaban likvidēto partiju «Jaunais laiks», kuru savulaik vadīja bijušais Latvijas bankas prezidents Einars Repše. Tāpat divas reizes nauda pārskaitīta patlaban likvidētajai partijai «Pilsoniskā savienība», kas savulaik kopā ar «Jauno laiku» un partiju «Sabiedrība citai politikai» apvienojoties izveidoja partiju «Vienotība».

Vienu reizi Kreislers ziedojumu atvēlējis arī Latvijas Zaļajai partijai.

Kā liecina SIA «Firmas.lv» informācija, 2011.gadā Rimšēviča draugam Kreisleram piederošās 12,51% kapitāldaļas būvniecības uzņēmumā SIA «Velve» nonāca uzņēmēja Māra Martinsona īpašumā, kura vārds figurē KNAB lietā pret Rimšēviču. KNAB aizturēja Martinsonu par iespējamu nozieguma atbalstīšanu, tomēr uzņēmējs vēlāk tika atbrīvots. Viņam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumiem Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) nolēmis atstādināt no amata RS vadītāju Leonu Bemhenu, trešdien žurnālistiem paziņoja Ušakovs.

Pēc Ušakova rīcībā esošajām ziņām, Bemhenam nekāds statuss sāktajā kriminālprocesā nav piemērots, tai skaitā viņam nav piemērots arī liecinieka statuss. To Rīgas mēram esot apliecinājis pats Bemhens.

Domes priekšsēdētājs skaidroja, ka, pieņemot lēmumu atstādināt Bemhenu no amata, viņš pamatā vadījies no ziņām, kas izskanējušas plašsaziņas līdzekļos. No KNAB Ušakovs nekādu informāciju par sākto kriminālprocesu pagaidām neesot saņēmis.

Rīgas mērs skaidroja, ka Bemhens paliek RS valdē, bet no uzņēmuma vadītāja amata ir «atcelts vismaz uz izmeklēšanas laiku». Tikmēr Bemhena pienākumus turpinās pildīt uzņēmuma valdes loceklis Andrejs Požarnovs, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Līdz šim nodokļu vispārējais regulējums balstījās uz principu, ka vismaz vienā no valstīm reāli jāveic nodokļa samaksa, lai varētu pretendēt uz atvieglojumu vai atbrīvojumu no nodokļu nomaksas Latvijā. Tomēr izrādījies, ka šis princips nav absolūts.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir publicējis uzziņu, kurā norāda, ka pat tad, ja uzņēmums Kiprā nav nomaksājis uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) no Kiprā strādājoša uzņēmuma un fiziskai personai kā Kipras nodokļu nerezidentam ir atbrīvojums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) Kiprā, arī Latvijā neviens no minētajiem nodokļiem nav jāmaksā, ja fiziska persona spēj pierādīt, ka Kipras uzņēmuma peļņa esot veidojusies no 2018. gada 1. janvāra (VID uzziņa: https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/vid_iin_dividendem.pdf).

Šāda VID nostāja ir negaidīta, jo līdz šim bija zināma nepārprotama Finanšu ministrijas nostāja, ka Latvijas nodokļu rezidentam kādā no valstīm faktiski jāveic nodokļa nomaksa, lai varētu baudīt nodokļu atvieglojumus Latvijā.

Kā liecina ANO un Pasaules Bankas apkopotā statistika, tad 2007. gadā Latvija patiešām bija Austrumeiropas Šveice.

2007. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (327,2 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, apsteidzot Vāciju un ASV. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Bermudu salas, Šveice, Īrija, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Seišelu salas, Kipra, Austrija, Norvēģija un Beļģija, bet zem mums bija visa pārējā pasaule.

2008. gada nogalē Parex izzuda no šīs pasaules, taču mēs, mūsu bērni un mazbērni turpināsim maksāt šīs bankas privāto īpašnieku parādus līdz mūža beigām (tāds bija tā laika valdības lēmums). Tikai arī bez Parex dīvainajiem (kamēr nav notiesājoša sprieduma, nelietošu viņiem atbilstošu korektāku terminu) investoriem. 2015. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (259,9 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 19. vietā pasaulē, jau atpaliekot gan no Vācijas, gan ASV, bet apsteidzot Lietuvu. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Singapūra, Īrija, Kipra, Bermudu salas, Šveice, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, Islande, Libāna, ASV, Panama, Austrija un Vācija.

Kipra ir gatava noslēgt ilgtermiņa kontraktus par dabasgāzes piegādēm kontinentālajai Eiropai, kura tiecas iespējami ātrāk izbeigt savu atkarību no Krievijas gāzes, intervijā aģentūrai "Bloomberg" paziņoja Kipras enerģētikas ministre Natasa Pilide.

"Eiropa ir labs potenciālais patērētājs Kipras gāzei, jo Eiropas Savienība (ES) ir apstiprinājusi, ka dabasgāze paliks starpposma degviela līdz 2049.gadam "zaļās" pārejas ietvaros, tātad kompānijas tagad var slēgt ilgtermiņa kontraktus," stāstīja ministre.

Viņa arī sacīja, ka ES ir nodomājusi ātrāk izbeigt sadarbību ar Krieviju neatkarīgi no tā, kad beigsies karš Ukrainā.

Šai sakarā Kipra plāno 2023.gada sākumā sākt urbšanu jūras atradnē "Afrodīte", kurā pēc provizoriskām aplēsēm ir 125 miljardi kubikmetru gāzes. Ir gaidāms, ka šie urbšanas darbi tiks pabeigti līdz 2027.gadam.

Kipra arī apsver iespēju būvēt apmēram 200 kilometru garu gāzesvadu, kas varētu nodrošināt sašķidrinātās gāzes transportēšanu apmēram 3,5 miljardu kubikmetru apjomā gadā.

Kipra paziņojusi, ka divus gadus pirms termiņa atmaksājusi 2,5 miljardu eiro aizdevumu, kuru tai 2011.gadā piešķīra Krievija.

«Pirms neilga laika sprīža Krievijas aizdevums tika pilnībā atmaksāts,» pirmdien tviterī ierakstīja Kipras finanšu ministrs Haris Georgiadis. "Kipra tagad var pietiekami finansēt savas vajadzības, izmantojot starptautiskos tirgus,» viņš piebilda. 2011.gadā, kad Kipru bija skārusi finanšu krīze, tā ar Maskavu vienojās par aizdevumu.

Divus gadus vēlāk, kad Eiropas Savienība piešķīra Kiprai 10 miljardu eiro aizdevumu, Nikosija ar Maskavu vienojās par Krievijas aizdevuma restrukturēšanu, samazinot procentu likmi un par diviem gadiem - līdz 2021.gadam - pagarinot aizdevuma atmaksas termiņu. Pēc veiksmīga obligāciju laidiena starptautiskajos tirgos šogad Kipra nolēma atmaksāt aizdevumu Krievijai pirms termiņa.

Turpmāk pašizolācija jāievēro arī pēc viesošanās Sanmarīno, Nīderlandē, Islandē, Polijā un Kiprā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie apkopotie dati.

Pieaugot Covid-19 saslimstībai Eiropā, turpmāk divu nedēļu pašizolācija būs jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur kopumā 17 Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kā arī caur Monako, Andoru, Sanmarīno.

Minēto 17 ES vai EEZ valstu vidū ir Luksemburga, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija, Kipra.

Kopš pagājušās nedēļas datu apkopojuma šim valstu sarakstam pievienojusies Nīderlande, Islande, Polija un Kipra, kā arī Sanmarīno, kas neietilpst nedz ES, nedz EEZ.

Tāpat pašizolācija jāievēro, atgriežoties vai ceļojot tranzītā caur Austrāliju, Maroku un Kanādu. Šīs valstis ir to "drošo valstu" vidū, kuru pilsoņiem Eiropas Savienība no 1.jūlija atvēra bloka ārējās robežas.

Viļņas apgabaltiesa pirmdien nolēmusi izdot Amerikas Savienotajām Valstīm Lietuvas pilsoni Ēvaldu Rimašausku, ko ASV tiesībsargājošās iestādes grib saukt pie atbildības par 100 miljonu ASV dolāru (aptuveni 90 miljonu eiro) izkrāpšanu no kompānijām Google un Facebook.

Maijā tiesa uzdeva Lietuvas Ģenerālprokuratūrai lūgt ASV papildu datus attiecībā uz Rimašausku, dodot divus mēnešus laika šīs papildu informācijas iesniegšanai.

Kā tagad pastāstījusi tiesnese Aiva Surviliene, ASV puses atsūtītajā informācijā «ir dati, kas ļauj domāt, ka ka Rimašausks varēja izdarīt viņam inkriminētās noziedzīgās darbības».

Tikmēr apsūdzētā advokāte paudusi viedokli, ka izmeklēšana būtu jāveic Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm, un solījusi nedēļas laikā lēmumu par izdošanu pārsūdzēt Lietuvas Apelācijas tiesai. Pēc viņas teiktā, ASV amatpersonas nodevušas tiesas rīcībā tikai sākotnējo datu kopsavilkumu.

Kā ziņots, martā ASV tiesībsargājošās iestādes izvirzīja 48 gadus vecajam Rimašauskam apsūdzības 100 miljonu dolāru izkrāpšanā no divām ASV augsto tehnoloģiju korporācijām, kas tobrīd netika sauktas vārdā, vien norādot, ka runa ir par «transnacionālu interneta pakalpojumu un produktu kompāniju un sociālo tīklu uzņēmumu», bet aprīļa nogalē žurnāls Fortune vēstīja, ka cietušās kompānijas ir Google un Facebook.

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir otri zemākie Eiropas Savienībā (ES), bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta «Eurostat» jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Saskaņā ar tiem Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai atbilst 14,9% no IKP. Zemāki kā mūsu valstī izdevumi sociālajai aizsardzībai ir vien Rumānijā, kur šis rādītājs veido 14,6% no IKP. Lietuvā tie ir 15,6% no IKP, bet Igaunijā tie ir 16,4% no IKP. Tālāk seko Īrija (16,7% no IKP), Malta (17,5%), Bulgārija (17,9%) un Slovākija (18,3%).

ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Francijā (33,9% no IKP), Dānijā (32,3%), Somijā (31,6%), Beļģijā (30,4%), Nīderlandē un Austrijā (abās valstīs 30,2%), kā arī Itālijā (30%).

ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2015.gadā bija 29% no IKP.

Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas un dažādās traģēdijās izdzīvojušo pabalsti. ES tie veido 45,2% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (65,4%), Itālijā un Portugālē (abās valstīs 58,3%), Rumānijā (55,2%) un Kiprā (54,9%). Latvijā tie veido 50,2% no kopējiem sociālo pabalstu izdevumiem, Lietuvā - 47,%, bet Igaunijā - 43,9%. Savukārt vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (32,9%), Luksemburgā (38,5%) un Vācijā (39,1%).

Vairākos kriminālprocesos figurējušais uzņēmējs Māris Martinsons vēl aizvien uzturas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kur tiek veiktas procesuālās darbības.

Patlaban nav zināms, vai KNAB lūgs piemērot Martinsonam jebkāda veida drošības līdzekli.

Jau vēstīts, ka KNAB aizturējis vairākos kriminālprocesos figurējušo uzņēmēju Martinsonu.

Martinsona advokāts Didzis Vilemsons pagaidām nekomentēja, vai viņa klients ir aizturēts.

KNAB apstiprināja, ka kādā krimināllietā birojs veic procesuālās darbības, taču nekomentēja, vai šajā kriminālprocesā aizturēts Martinsons.

Birojs saprot sabiedrības interesi, bet vienlaikus lūdz plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus un sabiedrību būt saprotošiem un ļaut birojam dažas dienas strādāt un veikt nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības. Tiklīdz tas būšot iespējams, neapdraudot izmeklēšanu, KNAB sola sniegt papildu informāciju.

«Norvik bankas» un tās akcionāru strīdā ar Latvijas valsti mainīts tiesas sastāvs, liecina Starptautiskā investīciju strīdu izskatīšanas centra (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) publiskotā informācija.

ICSID vēsta, ka atkāpies prasītāja ieceltais pārstāvis Stanimirs Aleksandrovs no Bulgārijas, tāpēc viņa vietā septembra beigās iecelts Džons Taunsends no ASV.

Jau ziņots, ka abi pārējie locekļi ir tiesas priekšsēdētājs ir Džeimss Spigelmans no Austrālijas, un par to vienojušies prasītājs un atbildētājs, kā arī Peters Tomka no Slovākijas, kuru iecēlis atbildētājs.

Tiesas sastāvs tika izveidots jūlijā.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka prasību iesniegusi «Norvik banka» un tās īpašnieki - Aglaja Guseļņikova, Aleksandrs Guseļņikovs, Grigorijs Guseļņikovs, Pjotrs Guseļņikovs un Jūlija Guseļņikova. Prasību par šķīrējtiesas procesa sākšanu ICSID reģistrēja 2017.gada 28.decembrī.

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

Likvidējamās «Trasta komercbankas» (TKB) maksātnespējas administratora Armanda Rasas pusgada darbs bankai izmaksājis 2,9 miljonus eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Raidījums skaidroja, ka tik dāsna atlīdzība bijusi iespējama, jo bankas kreditori, kuri faktiski zaudējuši iespējas no bankas savu naudu atgūt, paši piekrituši palielināt Rasas atlīdzību līdz 30% no atgūtās naudas. Ja šāds lēmums netiktu pieņemts, Rasa atlīdzībā saņemtu likumā paredzētos 2-5% no atgūtajiem līdzekļiem.

TKB kreditors Aleksandrs Gutorevs, kuram bankā palicis vairāk nekā miljons eiro, esot neizpratnē par tik lielu administratora atlīdzību. Lai gan formāli pagājušā gada novembrī notikušajā kreditoru sapulcē arī viņš it kā esot nobalsojis par Rasas atlīdzības celšanu, faktiski viņa vietā šo balsi atdevis pilnvarotais pārstāvis advokāts Aleksejs Ponomarjovs, kurš kā bijušais bankas jurists pārstāv arī citus lielos noguldītājus un akcionārus. Gutorevs tagad apgalvo, ka bijis pret šādu soli.

Franču Polinēzijā aizturēts pasaulslavenās cirka trupas «Cirque du Soleil» dibinātājs miljardieris Gijs Lalibertē, kurš apsūdzēts par marihuānas audzēšanu uz savas privātās salas Klusā okeāna dienvidos, paziņojušas varasiestādes.

Kanādiešu uzņēmējs tika aizturēts pēc izkāpšanas no savas lidmašīnas Franču Polinēzijā un vēlāk trešdien tiks nogādāts tiesā.

Viņa kompānija «Lune Rouge» paziņoja, ka Lalibertē izmanto marihuānu «medicīniskiem un strikti personīgiem» nolūkiem un noliedza, ka viņš audzē marihuānu uz savas privātās salas Nukutepipi komerciāliem nolūkiem.

«Gijs Lalibertē pilnībā norobežo sevi no baumām, kas viņu apsūdz narkotiku tirgošanā vai kontrabandā,» teikts kompānijas paziņojumā.

Kā vēsta vietējais telekanāls «Polynesie Premiere», policija pirms dažām nedēļām izvaicājusi Lalibertē līdzstrādniekus aizdomās par narkotiku glabāšanu un viņa mobilajā tālrunī atradusi attēlus ar marihuānas plantācijām.

#Ir nepieļaujami, ka personu var aizturēt, pat par daudzus gadus iepriekš it kā notikušiem notikumiem, uzskata advokāts.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu, taču aizdomās turēta statuss viņam nav šobrīd noteikts, aģentūrai LETA pastāstīja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Advokāts apstiprināja, ka vakar, pēc tam, kad Rimšēvics pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzaicinājuma ieradās minētajā iestādē, viņam, pat neuzdodot nekādus jautājumus par apstākļiem, kuru dēļ viņš uzaicināts, tika paziņots par viņa aizturēšanu. Aizturēšanas iemesls ir kāds notikums, kas it kā norisinājies pirms daudziem gadiem.

Rimšēvičš šobrīd atrodas Valsts policijas izolatorā, taču aizdomās turētā statuss viņam nav piemērots. Advokātam šobrīd nav zināms kā KNAB rīkosies tālāk attiecībā uz Rimšēviču.