Ekspremjera Aigara Kalvīša plānoto ievēlēšanu alkoholisko dzērienu ražotāja a/s Latvijas balzams (LB) padomē uzņēmuma vadība skaidro ar akcionāru interesēm.

LB valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons Db skaidroja, ka šādu lēmumu ir pieņēmuši uzņēmuma akcionāri, ņemot vērā AS Latvijas balzams ilgtermiņa attīstības intereses.

«Visā pasaulē pieņemts, ka uzņēmumu padomēs ievēl atzītus biznesa un politikas pārstāvjus, kas ar savu pieredzi un plašo kontaktu loku var veicināt un stiprināt uzņēmuma izaugsmi. Gribētu uzsvērt, ka Kalvīša kungs ilgus gadus ir darbojies Latvijas Saeimā, atkārtoti bijis Ministru Prezidents. Šādu cilvēku Latvijā nav daudz, tāpēc mūsu uzņēmums no viņa darbības padomē būs tikai ieguvējs,» tā Andersons.

Šodien Latvijas balzama akcionāru sapulcē nolemts ievēlēt jaunu uzņēmuma padomi, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Izmaiņas padomē notikušas, ņemot vērā padomes locekļa Aleksandra Jerņeva iesniegumu par padomes locekļa amata atstāšanu.

Aigars Kalvītis. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Darbu padomē turpinās Aleksandrs Kovaļevs, Pjotrs Avens, Andrejs Skurihins, savukārt no jauna ievēlēts Aigars Kalvītis, Sebastiāns Būlens un Vals Mendeļejevs.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons Db iepriekš skaidroja, ka šādu lēmumu ir pieņēmuši uzņēmuma akcionāri, ņemot vērā AS Latvijas balzams ilgtermiņa attīstības intereses.

Par Latvijas balzama padomes priekšēdētēju ievēlēts Aigars Kalvītis, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Par padomes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts Vals Mendeļējevs, un padomē darbosies arī Aleksandrs Kovaļevs, Pjotrs Avens, Andrejs Skurihins un Sebastiāns Būlens.

Db.lv jau ziņoja, ka ekspremjera plānoto ievēlēšanu alkoholisko dzērienu ražotāja padomē uzņēmuma vadība skaidro ar akcionāru interesēm.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kārlis Andersons Db iepriekš skaidroja, ka šādu lēmumu ir pieņēmuši uzņēmuma akcionāri, ņemot vērā AS Latvijas balzams ilgtermiņa attīstības intereses.

Andersons nekomentēja izskanējušo informāciju, ka jauniegūtajam Kalvīša amatam būtu cieša saistība ar nesen notikušajām ekspremjera vakariņām ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu, jo «nevaru komentēt tēmas, par kurām neesmu informēts». Andersons iesaka griezties pie tiem, kas šo informāciju izplatījuši.

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins ir gatavs sarunām ar valsts protestu kustības pārstāvjiem, lai nodrošinātu to, ka prezidenta vēlēšanas norisinātos godīgi, pavēstījis bijušais finanšu ministrs Aleksejs Kudrins.

A. Kudrins sarunā ar laikrakstu Vedomosti norādīja, ka ticies ar V. Putinu pirms sestdien notikušā mītiņa Maskavā. «No sarunas ar V. Putinu es nopratu, ka viņš nebaidās no 4. maijā paredzētajām [prezidenta] vēlēšanām. Viņš ir gatavs pieņemt visus nepieciešamos mērus, lai nodrošinātu, ka šīs vēlēšanas ir godīgas,» sacīja A. Kudirns.

Db.lv jau vēstīja, ka sestdien Krievijas galvaspilsētā Maskavā pulcējās desmiti tūkstošu protestētāju. Demonstrāciju dalībniekus uzrunāja arī A. Kudrins.

Analītiķi uzskata, ka A. Kudrina piedalīšanās mītiņā varētu liecināt, ka viņš kļūs par starpnieku starp varas iestādēm un protesta akciju dalībniekiem, vēsta AFP.

Latvijas lielākā alkoholisko dzērienu ražotāja Latvijas balzams padomē plānots ievēlēt bijušo premjeru Aigaru Kalvīti. Jāatgādina, ka Latvijas balzams pieder krievu investoriem.

Latvijas balzama padomē kompānijas akcionāri ārkārtas pilnsapulcē 16.oktobrī plāno ievēlēt vēl divus jaunus padomes locekļus Sebastiānu Būlenu un Valu Mendeļējevu. Amatus saglabās Aleksandrs Kovaļevs , Pjotrs Avens , Andrejs Skurihins.

Savukārt kompānijas padomē vairs nestrādās Aleksandrs Jerņevs, Vitolds Kokars un Valižans Abidovs.

Latvijas balzams lielākais akcionārs ir S.P.I. Distilleries. B., kam pieder 89,52% akciju.

Kalvītis ar Putinu apsprieduši nepieciešamību beidzot noslēgt uzņēmējiem svarīgos līgumus par investīciju aizsardzību un neaplikšanu ar dubultnodokļiem. Runāts par varbūtēju Krievijas tranzītkravu palielināšanu caur Latviju. Putins interesējies par Parex bankas likstām, un bijis ļoti detalizēti informēts par visu, kas saistīts ar Parex.

Kopš Latvija atguva neatkarību un starptautiskie aizdevēji valstij ir gatavi aizdot, esam aizņēmušies vairāk nekā 12 miljardus eiro.

Rēķinot procentos pret IKP, Latvijas parāds noteiktos periodos ir sarucis, tomēr faktiski valsts parāda samazinājums pēdējo 30 gadu laikā ir bijis tikai dažos gados.

Secinājums – premjeri, kuri prot aizņemties, ir ieredzētāki un ar labākām izredzēm turpināt politisko karjeru, daži pat sasniedz nebijušas virsotnes. Premjeri – parāda samazinātāji ir baudījuši vien sabiedriskās domas nežēlastību. Dienas Bizness pētīja statistikas datus tikai par centrālās valdības parādu, kas ir valsts parāda lielākā daļa, jo pašvaldību iespējas aizņemties ir ierobežotas.

Vēsturiski centrālās valdības parāds ir samazinājies 1998. gadā – teju par 80 miljoniem eiro, un tas notika Guntara Krasta valdības laikā, tomēr tolaik premjeri mainījās ik pēc gada, un abpus G. Krasta valdībai ir Andra Šķēles valdības. Jebkurā gadījumā trīs secīgi budžeti ir saistīti, un abi šie premjeri ir pelnījuši piezīmi par parāda samazināšanu deviņdesmitajos.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) izdevis rīkojumu par Nila Ušakova (S) atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Pūces rīkojumā uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarīti pārkāpumi. Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžeta izpildi, attiecībā uz «Rīgas satiksmes» finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi.

TIEŠRAIDE: Nila Ušakova preses brīfings

Saistībā ar šo gadījumu Ušakovs esot pārkāpis vairākas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, likuma «Par grāmatvedību», Likuma par budžetu un finanšu vadību, kā arī likuma «Par pašvaldību budžetiem» normas.

Aivars Lembergs nevar atbildēt par iepriekšējo sasaukumu pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem - tāda ir Ventspils pilsētas domes sagatavotā atbilde vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam uz viņa 12. oktobrī atsūtīto vēstuli Par paskaidrojumu sniegšanu.

Vēstulē, ko parakstījis Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele, norādīts, ka Aivars Lembergs par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts ar 2009. gada 1.jūlija Ventspils pilsētas domes lēmumu Nr. 103, atbilstoši A.Lemberga pilnvaru termiņš beidzas 2013. gada jūnijā. Līdz ar to ministrs E.Sprūdžs nav tiesīgs prasīt paskaidrojumus par laika periodu pirms 2009. gada 1. jūlija, kas nav šo pilnvaru termiņa ietvaros.

Tāpat vēstulē norādīts, ka, izvērtējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra E.Sprūdža pieprasījumu Par paskaidrojumu sniegšanu, secināms, ka tas ir pārrakstīts no Ģenerālprokuratūras apsūdzībā minētajiem apgalvojumiem. Dome informē Sprūdžu, ka jau četrus gadus notiek tiesvedība, un par apgalvojumiem, kuri minēti ministra E.Sprūdža vēstulē, nav notiesājoša sprieduma, ar kuru būtu nostiprināta apsūdzētā vaina. Pamatojoties uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Satversmē nostiprinātajiem principiem, attiecībā pret apsūdzēto darbojas nevainības prezumpcija. Dome norāda, ka 2009.gadā ievēlētajai domei atbildēt par 11 gadu veciem, citas domes pieņemtajiem lēmumiem ir nelikumīgi.

Krievijas Ministru prezidentam Vladimiram Putinam šodien svinot dzimšanas dienu, par galveno Twitter tendenci (Trending Topics) pasaulē kļuvuši ziņojumi, ar kuriem Krievijas lietotāji izsaka pateicību, vai arī ironizē par valsts premjera politiku.

Twitter ziņojumos iekļauti īsi, V. Putinu slavējoši vai kritizējoši dzejoļi, kas marķēti (hashtag) ar #спасибопутинузаэто (Paldies Putinam par to). Ziņojumu publicēšana ātri pārvērtusies par cīņu starp V. Putina pretiniekiem un atbalstītājiem. Krievijas premjera atbalstītāji slavē V. Putina panākumus, bet pretinieki par tiem ironizē.

Piemēram, lietotājs @bbsody pateicas V. Putinam par to, ka Hodorkovskis neredz dienas gaismu (Не видит Ходорковский света, #спасибопутинузаэто). Savukārt @cybervantuz slavē Putinu par to, ka Dmitrijs Medvedevs vairs nebūs Krievijas prezidents (Медведев грустно плачет где-то, #спасибопутинузаэто).

Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.

«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

Lielbritānijas mediji svētdien veltījuši izteikti skarbu kritiku Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, vainojot viņu Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanā Ukrainā.

Visu politisko nokrāsu laikraksti teju vienbalsīgi atzinuši, ka Putins ir atbildīgs par šo traģēdiju, norādot uz pierādījumiem, kas par to liecina.

Laikraksts The Times vēsta, ka raķeti, ar kuru lidmašīna tika notriekta, separātistiem piegādājusi Krievija.

The Daily Mirror vāku rotā attēls, kurā it kā redzams viens no separātistu kaujiniekiem ar notriektās lidmašīnas «melno kasti» rokās un liels uzraksts - «Kas jums ir slēpjams, Putina kungs?».

Jau vēstīts, ka Ukrainas Drošības dienesta (UDD) publiskotā informācija liecina, ka Maskava un Kremļa atbalstītie separātisti mēģina noslēpt pierādījumus par notikušo avāriju, tostarp iegūt lidmašīnas «melnās kastes».

ASV prezidents Baraks Obama telefonsarunā brīdinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka Krievijas spēku izvietošana Ukrainā ir pretrunā ar starptautiskajiem likumiem.

Obama 90 minūšu ilgā telefonsarunā ar Putinu paudis lielu satraukumu par Krievijas atklāto Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpšanu, teikts Baltā nama paziņojumā.

ASV prezidents Putinam norādījis, ka viņa rīcība pārkāpj starptautisko likumus, tostarp [Krievijas] 1997.gadā ar Ukrainu noslēgto līgumu par militārajām bāzēm.

Obama arī brīdinājis Putinu par cenu, ko viņam nāksies maksāt par Ukrainas suverenitātes apdraudēšanu.

Baltā nama paziņojums par Obamas un Putina telefona sarunu ir neparasti detalizēts un skarbs, norāda mediji.

Jautāta par telefonsarunas toni, ASV augsta ranga amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, aģentūrai AFP apliecināja, ka tā bijusi nekomfortabla saruna - atklāta un tieša.

Pagājušā gada komentētākie raksti portālā db.lv bijuši par un ap politiku – politiķu izteicieni reti kuru atstāja vienaldzīgu.

Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, deputātu godprātība var būt dažāda

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Ēķis: Lembergs, Šķēle un Šlesers nav savtīgi

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi klāsta kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

Krievijas un Ukrainas specdienesti novērsuši atentātu pret Krievijas premjerministru un prezidenta amata kandidātu Vladimiru Putinu, vēsta Krievijas televīzijas Pirmais kanāls.

Šā gada sākumā Odesā specdienesti aizturējuši divus vīriešus, kas bijuši starptautiskajā meklēšanā un no kuru liecībām kļuvis zināms, ka tikusi plānota V. Putina nogalināšana pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām 4. martā.

Sarunā ar aģentūru Interfax V. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs telekanāla rīcībā esošo informāciju atturējās apstiprināt vai noliegt.

Aizturētie arī liecinājuši, ka darbojušies čečenu nemiernieka Doku Umarova uzdevumā. Viens no aizturētajiem izmeklētājiem stāstījis, ka kopā ar līdzzinātāju ieradies Ukrainā no Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Aizturētais apgalvojis, ka bijis paredzēts sarīkot vairākas diversijas dažādos ekonomiskos objektos Maskavā, bet pēc tam uzbrukumu V. Putinam.

Krievu miljardieris Genādijs Timčenko atteicies no nodoma tiesāties ar respektablo žurnālu The Economist, kurš bija pieļāvis, ka miljardiera biznesa uzplaukumu nodrošinājusi draudzība ar Krievijas premjerministru Vladimiru Putinu, vēsta Guardian.

Vienošanās starp krievu miljardieri un žurnālu šonedēļ iesniegta apstiprināšanai Londonas tiesā.

G. Timčenko savu pazīšanos ar V. Putinu raksturo kā gadījuma pazīšanos un apgalvo, ka viņam ar Krievijas premjeru nav draudzīgu attiecību.

The Economist pērnā gada novembrī publicēja rakstu ar nosaukumu «Ietauko manu plaukstu» (Grease my palm), kurā apgalvots, ka V. Putina vadītajā Krievijā plaukst korupcija. Rakstā arī minēts, ka Šveicē dzīvojošais krievu miljardieris G. Timčenko ir saistīts ar V. Putinu.

Pērn žurnāls Forbes G. Timčenko ierindojis miljardieru vidū, norādot, ka viņa īpašumu vērtība ir aptuveni 2.5 miljardi ASV dolāru.

Krievijas Garīgās vienotības un nāciju sadarbības starptautiskā akadēmija izvirzījusi prezidentu Vladimiru Putinu Nobela Miera prēmijai.

Akadēmijas prezidents Georgijs Trapezņikovs norādījis, ka V. Putinam bijusi miera nesēja loma tādos reģionos kā Beslanā un Dienvidosetijā, un viņš pielicis ievērojamas pūles Sīrijas konflikta atrisināšanā, vēsta Voice Of Russia.

«Vladimirs Putins izmantojis visus iespējamos līdzekļus, lai atrisinātu Sīrijas krīzi. Viņa darbības skaidri apliecina centienus nodrošināt mieru,» sacījis G. Trapezņikovs. Zem vēstules, kas nosūtīta Nobela Miera prēmijas komitejai ar aicinājumu Nobela Miera prēmijai nominēt arī V. Putinu, parakstījies arī padomju gados populārais dziedātājs Josifs Kobzons, kurš paudis uzskatu, ka V. Putins ir labāks Nobela Miera prēmijas kandidāts nekā Baraks Obama, kas to ir saņēmis.

Pēc svētdien notikušas ilgas telefonsarunas ar Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš ar parlamenta atbalstu sācis izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā, Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka V. Putins ir zaudējis saikni ar realitāti, ziņo Korrespondent.

Tādu viedokli viņa pauda ASV prezidentam Barakam Obamam. Tāpat A. Merkelei, runājot ar V. Putinu, esot bijusi sajūta, ka Krievijas līderis atrodas «citā pasaulē».

Tikmēr Kremļa mājaslapā saistībā ar notikušo telefonsarunu pausts, ka tās laikā V. Putins pievērsis uzmanību bažām par «ultranacionālistu» spēku vardarbību, kas rada draudus Krievijas pilsoņu un visu krievvalodīgo dzīvībai un likumīgajām interesēm. Tāpat esot uzsvērts, ka Krievijas spertie soļi ir pilnībā adekvāti, ņemot vērtā neordināro situāciju. V. Putins un A. Merkele vienojušies turpināt kā divpusējas, tā daudzpusējas konsultācijas, lai normalizētu sabiedriski politisko situāciju Ukrainā, teikts Kremļa oficiālajā interneta vietnē.

ASV prezidentam Barakam Obamam un Krievijas Federācijas līderim Vladimiram Putinam bijusi ilga telefonsaruna, kuras laikā B. Obama aicinājis V. Putinu Ukrainas krīzes risināšanā meklēt diplomātiskus risinājumus.

Baltā nama paziņojumā pausts, ka stundu ilgajā sarunā B. Obama uzsvēris, ka Krievijas rīcība Krimas pussalā ir Ukrainas suverenitātes un teritoriālās vienotības pārkāpums, kas rezultējies vairākos soļos no ASV un Eiropas partneru puses. Tāpat B. Obama pauda, ka ASV valsts sekretārs Džons Kerijs turpinās diskusijas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, ukrainas valdību un citiem staptautiskajiem partneriem.

Krievijas prezidents B. Obamam sacījis, ka Maskava nevar ignorēt krievvalodīgo «saucienus pēc palīdzības», taču tam nevajadzētu ietekmēt Krievijas attiecības ar ASV.

Tikmēr Kremļa oficiālajā mājaslapā norādīts, ka saruna notikusi pēc ASV iniciatīvas. Tajā tika turpināts pārspriest saasināto situāciju, kas izveidojusies Ukrainā. Diskusijā atklājušās atšķirīgās pieejas un atšķirīgais pašreizējās situācijas Ukrainā rašanās cēloņu skatījums, raksta Kremlis. V. Putins sarunā esot uzsvēris, ka Ukrainā noticis pretkonstitucionāls apvērsums, un pašreizējā valsts vadība Ukrainas Austrumu un Dienvidaustrumu reģioniem uzspiež «absolūti neleģitīmus lēmumus».

Tūkstošiem Krievijas iedzīvotāju devušies Maskavas ielās ar saukļiem «Krievija būs brīva», lai kārtējo reizi protestētu pret prezidentu Vladimiru Putinu un viņa centieniem iznīcināt jebkuru pretestību viņa esībai pie varas grožiem, vēsta Financial Times.

Šis ir pirmais lielais protests pēc Putina atkārtotās ievēlēšanas šā gada 7. maijā, kad valstī notika apjomīgas protesta akcijas, kuru laikā tika arestēti arī vairāki opozīcijas pārstāvji. Pret Putinu noskaņotie norāda, ka viņus neatturēs ne policijas reidi opozīcijas līderu mājās, ne jauni normatīvie akti, kas paredz bargākus sodus par sabiedriskās kārtības pārkāpumiem.

Protesta gājienā nepiedalījās opozīcijas līderi, jo tie ir izsaukti pie izmeklētājiem uz iztaujāšanu saistībā ar vardarbīgajām protesta akcijām Putina inaugurācijas dienā. Kreiso politisko spēku pārstāvis Serhejs Udalcovs gan nebija ieradies uz nopratināšanu un piedalījās gājienā, kura dalībnieki nesa plakātus ar uzrakstiem «Putinu cietumā!» un «Visu varu tautai!».

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Pirms diviem gadiem savā pēdējā sēdē Aigara Kalvīša valdība būvēt patruļkuģus Latvijas armijas vajadzībām bez konkursa uzticēja premjera padomnieka Vasilija Meļņika uzņēmumam. Pamatojums - aizsardzības nozare savus līdzekļus ieguldīs vietējā ražošanā, atbalstīs pašmāju kuģubūvi. Tagad atklājies, ka patruļkuģus Latvijā tomēr nebūvēs, informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

V. Meļņiks kļuvis par starpnieku - kuģus izgatavos kāda Vācijas kuģu būvētava.

Latvijas armijai jāsargā 500 kilometru garā krasta līnija. To prasa gan valsts drošība, gan NATO standarti. Līdz šim tas noticis ar Zviedrijas dāvinātajiem kuteriem. Šobrīd tie savu laiku nokalpojuši, lūzt un bieži jāremontē. Armija jau pirms pieciem gadiem sāka meklēt jaunu kuģu iegādes iespējas. Jūras spēku vadībā tolaik bija kapteinis Ilmārs Lešinskis.

Viņš Nekā personīga stāstīja, ka savulaik izlasījis V. Meļņika rakstu, kurā viņš apgalvojis, ka ir gatavs būvēt karakuģus Latvijai par pašizmaksu.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Administratīvā rajona tiesa ir atzinusi par spēkā neesošu bijušā premjera Aigara Kalvīša (TP) rīkojumu par disciplinārsoda - rājiena piemērošanu toreizējam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Aleksejam Loskutovam.

Pirms diviem gadiem septembrī ar rezolūciju Kalvītis ierosināja disciplinārlietu pret Loskutovu, jo viņš neesot nodrošinājis KNAB finanšu līdzekļu uzskaiti un lietošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Savukārt tā paša gada novembrī Ģenerālprokurors Jānis Maizītis vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu, kurā norādīja, ka Ministru prezidentam nav disciplinārvaras pār KNAB priekšnieku un līdz ar to Kalvīša rīkojums nav likumisks.

Gan Loskutovs, gan Maizītis lūdza atzīt par spēkā neesošu Kalvīša lēmumu.

Spriedumu var pārsūdzēt divdesmit dienu laikā no sprieduma izveidošanas dienas Administratīvajā apgabaltiesā.

«Jums ir jāsaņem taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā, šī ēra Latvijā ir beigusies,» norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas [VARAM] vadītājs Edmunds Sprūdžs, sakot, ka Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga «laiks ir beidzies».

Sarunā LNT raidījumā 900 sekundes piedalījās gan Aivars Lembergs, gan Valsts aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E. Sprūdžs. Starp abām amatpersonām vairākkārt izcēlās skaļāka vārdu apmaiņa.

Kā norādīja E. Sprūdžs, atsaucoties uz ģenerālprokuratūras informāciju, A. Lembergs saimniekojot pa Ventspils pašvaldību kā pa savu kabatu, kamēr Lembergs centās visus VARAM ministra apgalvojumus atspēkot, norādot, ka bez konkrētiem pierādījumiem šādi apgalvojumi ir tukšas runas. Tāpat Lembergs arī norādīja uz Sprūdža «50 nepadarītajiem darbiem».

Sprūdžs sarunā norādīja, ka patlaban notiekošais, vēršoties pret Lembergu, neesot saistīts ar gaidāmajām vēlēšanām, skaidrojot, ka šādā veidā viņš cenšas sakārtot pašvaldības Latvijā. «Es nevaru vienai pašvaldībai kaut ko aizrādīt, kamēr otrā galā Lembergs pa pašvaldību saimnieko kā pa savu kabatu,» sacīja VARAM ministrs.