«Uzticību pašvaldību vadītājiem neveicina viņu nespēja norobežoties no tādiem piemēriem kā Aivars Lembergs,» uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (VARAM) Edmunds Sprūdžs, vienlaikus paužot viedokli, ka valsts un pašvaldības vadītāju attiecībās nepieciešams uzticību atgūt.

Šādas atziņas E. Sprūdžs pauda piektdien, uzrunājot pirmā Latvijas reģionālo pārstāvji foruma «Kā izdzīvot Latvijas reģionos?» dalībniekus.

«Pašvaldību pārstāvji bieži pārmet, ka valdībā viņiem it kā neuzticas. Taču jums, cienījamie pašvaldību vadītāji, ir jāsaprot, ka neuzticēšanos veicina arī nespēja paškritiski novērtēt savus kolēģus, tai skaitā, Aivaru Lembergu. Tas var mest ēnu uz pārējiem pašvaldību vadītājiem,» viņš norādīja.

E. Sprūdžs pauda neizpratni, kādēļ pašvaldību vadītāji pieļauj un atbalsta A. Lemberga «savtīgu un negodīgu rīcību». Proti, to, ka A. Lembergs «kā tribīni savām iniciatīvām bieži izmanto Latvijas Pašvaldību savienību».

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nolēmis izstāties no Reformu partijas.

Sprūdžs jau iesniedzis attiecīgu iesniegumu partijas valdei.

Pagaidām gan nav zināms, vai ministrs plāno pievienoties kādam citam politiskajam spēkam, aģentūrai LETA sacīja ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Iesniegumā Sprūdžs raksta, ka Latvija patlaban piedzīvo traģisku periodu un vēsturiski tādos brīžos latvieši ir parādījuši izlēmību un spēju nostāties taisnības pusē arī nozīmīga pārspēka priekšā. Tieši šo brīdi Sprūdžs uzskata par piemērotu, lai norobežotos no Reformu partijas vadības īstenotās politikas. «Uzskatu, ka tas neatbilst tām idejām, ar kurām 2011.gadā kopīgi izveidojām partiju un ieguvām labu rezultātu Saeimas vēlēšanās. Nenesot tieši toreiz pieteikto reformu karogu un salūstot zem nelabvēļu spiediena, partija nodod tai dāvāto vēlētāju uzticību,» pauž ministrs.

Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis nebūt nav vienīgā augstā valsts amatpersona, kura nodarbojas ar nodokļu «optimizāciju» un piekopj nodokļu «legālās apiešanas» shēmas.

Kāds cits «reformu un tiesiskuma» koalīcijas politiķis – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs – ir veicis krietni apjomīgāku nodokļu «optimizāciju» nekā tikko publiski nokauninātais Dz. Zaķis, liecina E. Sprūdža valsts amatpersonas deklarācija, vēsta Neatkarīgā.

Proti, E. Sprūdžam piederošās kapitālsabiedrības nav viņam maksājušas algu par darbu valdes locekļa vai valdes priekšsēdētāja amatos, tajā pat laikā viens no šiem uzņēmumiem ir izsniedzis viņam vērienīgu aizdevumu.

Darba algas aizstāšana ar aizdevumiem valdes locekļiem, kuri vienlaikus ir arī šo uzņēmumu īpašnieki, ļauj «optimizēt» uzņēmējiem tik netīkamās sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (35,09%) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (25%), raksta laikraksts.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir saņēmusi Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) vēstuli saistībā ar viņa «saimniekošanu» Ventspilī.

VARAM pārstāve Kristīne Barševska apstiprināja, ka Lemberga atbildes vēstule ir saņemta un ministrijas juristi to jau sākuši izvērtēt. Pagaidām gan ministrija nevēlas atklāt vēstules saturu, tomēr ministrija ar izvērtēšanu garumā nevilkšot.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) sacīja, ka pagaidām komentārus par vēstuli nesniegs, vien apstiprināja, ka tāda ministrijā ir saņemta.Tikmēr Lembergs sacīja, ka vēstulē ministram norādījis, ka «viņš esot ļoti mīļš, bet neskaidrs cilvēks», paužot cerību, ka ministrija publiskos gan viņa vēstules saturu, gan saraksti ar Ģenerālprokuratūru.

Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) saistībā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) izdoto rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.

Lembergs ar šo sūdzību neprasa piedzīt no valsts kompensāciju. Sūdzības mērķis, pēc Lemberga teiktā, ir panākt atzinumu un «pasvītrot, ka Latvija ministra Sprūdža personā pārkāpj Satversmi un klaji ignorē savas starptautiskās saistības».

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, izdodot rīkojumu par manis atstādināšanu no pašvaldības vadītāja amata pienākumu pildīšanas un publiski apgalvojot, ka es esmu pārkāpis likumu, ir uzņēmies tiesneša lomu, kā arī izdarījis spiedienu uz Rīgas apgabaltiesu un tādējādi pārkāpis Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,» paziņojumā masu medijiem savu lēmumu vērsties ar sūdzību ECT pamato Lembergs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nolēmis no amata atstādināt Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij).

Kā žurnālistiem paziņoja Sprūdžs, viņš par šādu rīcību izšķīries pēc Lemberga atbilžu saņemšanas uz pagājušajā nedēļā nosūtīto pieprasījumu.

Ministrs pavēstīja, ka ilgāk vērtēt Lemberga jautājumu vairs nav jēgas, jo ministrijai ir svarīgāki jautājumi, ar kuriem nodarboties. Turklāt no ministrijas puses ir apkopota pietiekami spēcīga un nozīmīga juridiska argumentācija, lai Lemberg varētu atstādināt no mēra amata.

«Mēs visi zinām, cik ilgi tas jautājums ir bijis valstī aktuāls, un tā liek rīkoties tā argumentācija, kas manā rīcībā ir, un pienākums pret likumu,» teica Sprūdžs.

Viņš gan uzsvēra, ka ministrija nav tiesa un ministrijā lēmumus pieņem politiķi. «Es esmu politiķis un mans uzdevums ir pieņemt politiskus lēmumus,» viņš teica, piebilstot, ka viņa mērķis ir panākt, lai pašvaldības visā Latvijā tiktu pārvaldītas godīgi un atbildīgi, tostarp arī Ventspilī. «Šim lēmumam ir ne tikai juridiska, bet arī simboliska nozīme,» ministrs turpināja.

Latvijā politiķiem trūkst mugurkaula un kompetences; energoneatkarības jomā būtu jāsāk kaut ko darīt, ne tikai tukši muldēt

Tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņš atgādina, ka Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā (ES) pirms desmit gadiem kā nabadzīgākā valsts, un šobrīd valstij tiek uzspiestas dažādas ES prasības, kuras izstrādā un faktiski pieņem bagātās valstis, kas pēc sava sociāli ekonomiskās attīstības līmeņa ir daudz reižu bagātākas nekā Latvija. Tāpēc tām realizēt prasības ir daudz vienkāršāk, savukārt mēs, akli sekojot šīm prasībām, pieturamies pie principa, ka precīzi tās pildīsim, un pēc tam brīnāmies, ka Latvijai ļoti grūti klājas.

Darbaspēka jautājums

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs kā pērn deklarētos ienākumus savā valsts amatpersonas deklarācijā norādījis 6,7 tūkst. Ls, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija, kas iesniegta šā gada 31.martā. Jāatzīmē, ka E. Sprūdžs amatā stājās pērnā gada 17. oktobrī, raksta Dienas bizness.

3,8 tūkst. Ls viņš saņēmis no Valsts kancelejas, bet 2,8 tūkst. Ls kā dividendes no SIA Burāšana.LV Grupa, 122 Ls bija alga no Saeimas. E. Sprūdžs deklarējis arī 0,29 Ls ieņēmums kā procentus no Swedbank un 8,35 Ls no AS Citadele banka. Ministrs norādījis arī 113,2 tūkst. eiro un 329,4 tūkst. Ls parādsaistības un 37,1 tūkst. Ls aizdevumus, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministra kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. Salīdzinājumam, E. Sprūdžs, stājoties ministra amatā, deklarēja aptuveni 307 tūkst. Ls parādus un 38,6 tūkst. Ls aizdevumus.

Atbilstoši, viņa deklarācijas datiem, ministram īpašumā kopumā ir daļas astoņos uzņēmumos: SIA Sensum Solutions; SIA Hansa Business Consulting; SIA Experience Cafe; SIA Experience Hospitality Management; SIA Burāšana.lv grupa; SIA Ideju cafe; SIA Lobyte un HansaWorld INC. Ltd. Ministram lietošanā ir arī 2008.gada Audi automašīna.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) savus paziņojumus, ka plāno vērtēt savu turpmāko darbošanos ministra amatā, neuzskata par mirkļa vājumu.

«Tas nav nekas nepārdomāts vai neplānots. Tā ir ļoti rūpīgi pārdomāta pozīcija,» sacīja ministrs. Viņš skaidroja, ka ar šādu rīcību vēlas parādīt, ka vakardienas noraidošais balsojums Saeimā par kriminālvajātu pašvaldības deputātu darbības ierobežošanu ir nopietns jautājums.

Tagad politiķis ir gandarīts, ka jautājums atkal ir nonācis dienaskārtībā. Šo jautājumu koalīcijas partijas skatīs gan savu valžu sēdēs, gan arī pirmdien, 13.maijā, koalīcijas padomes sēdē partneri lems, kā rīkoties tālāk. «Izskatījās, ka pēc balsojuma Saeimā šo jautājumu tūlīt paslaucīs zem paklāja un iebāzīs atvilktnē, kur tas tā arī paliks,» sacīja Sprūdžs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs nosūtījis vēstuli Aivaram Lembergam, kurā tiek prasīts trīs dienu laikā sniegt paskaidrojumu par konkrētu lēmumu pieņemšanas apstākļiem Ventspils pašvaldībā, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji. Izvērtējot skaidrojumus, E. Sprūdžs var atstādināt pašvaldības vadītāju no amata, savukārt A. Lembergs medijiem norāda – minēto vēstuli viņš nav saņēmis.

Papildināta ar 2. un 5. ridnkopu.

Ministrijas pārstāvji skaidro, ka A. Lembergs, esot Ventspils mēra un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā, balsojis «par» vismaz 350 lēmumu pieņemšanu savās mantiskās interesēs, un par šiem lēmumiem pieprasīts A. Lemberga skaidrojums, paziņojusi ministrija.

«Neviens no pazņojumā minētajiem apgalvojumiem neatbilst patiesībai, ko jau vairākkārt esmu uzsvēris, tai skaitā to, ka ar manā īpašumā esošajiem aktīviem iespējams iepazīties manā valsts amatpersonas deklarācijā,» tā, komentējot E. Sprūdža apgalvojumus, norāda A. Lembergs, piebilstot, ka viņš uzskata, ka tā ir ministra «speciāli rīkota akcija», izmantojot apsūdzībā ietvertu informāciju, kas ir publiski pieejama kopš 2008. gada augusta jeb jau vairāk nekā četrus gadus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs ir apturējis grozījumus Rīgas domes saistošajos noteikumos, kas paredzēja iespēju īpašu apstākļu gadījumā - stipras snigšanas vai masu pasākumu laikā, sabiedrisko transportu izmantot bez biļetes.

(Papildināts ar 3., 4. un 5. rindkopu.)

Šāds lēmums pieņemts, jo noteikumi ir pretrunā ar vairākām tiesību aktu normām un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) norāda, ka arī Rīgas domes skaidrojumi neliecina, ka noteikumu piemērošana ir tiesiska.

Nav pareizi, ka sniegputeņa laikā bez maksas sabiedriskajā transportā var pārvietoties tikai autovadītāji, - šāda iespēja Rīgā jānodrošina visiem, kam šādā laikā ir nepieciešams kaut kur nokļūt, uzskata ministrs E. Sprūdžs (RP), ziņo LETA.

Skaidrojot, kāpēc viņš apturējis Rīgas domes saistošo noteikumu grozījumus, kas paredz šādas priekšrocības autovadītājiem, Sprūdžs šodien žurnālistiem skaidroja, ka daudzus rīdziniekus interesē, kāpēc autovadītājiem ir šādas priekšrocības, bet ģimenēm ar bērniem, skolēniem un studentiem, kam arī sniegputeņa laikā ir kaut kur jānokļūst, tādu nav.

Situācija ar apkures rēķiniem Rīgā ir ļoti bēdīga, pašvaldība ēku siltināšanas virzienā nav izdarījusi praktiski neko, norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, pašvaldības šajā jautājumā ir autonomas.

Atbildot uz jautājumu, ko ministrija var darīt, lai risinātu situāciju ar dārgajiem rēķiniem, Sprūdžs norādīja, ka tas novados šī lieta strādā, nozīmē, ka ministrija savu darbu dara. Tas, ka Rīgā tas nenotiek, ir tāpēc, ka Rīgā tiek prioritāras ir citas lietas.

LNT raidījumā 900 sekundes Sprūdžs piekrita iepriekš premjera Valda Dombrovska teiktajam, ka, samazinot pievienotās vērtības nodokli apkurei, efekts uz rēķiniem būtu neliels, tāpēc nepieciešams skatīties ēku siltināšanas un energoefektivitātes virzienā.

Sprūdžs uzsvēra, ka, siltinot ēku, tiek garantēts, ka apkures patēriņš samazinās no 30 līdz 50 procentiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs lemšot par palikšanu amatā. Tam par iemeslu esot Saeimas deputātu lemtais par kriminālvajātu pašvaldību deputāta pilnvaru ierobežošanu.

To ministrs pavēstījis telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes, vēsta raidījums savā Twitter kontā.

Ministrs tuvāko dienu laikā izlemšot, vai turpināt darbu, jo uzskata, ka ceturtdien Saeimā bija neuzticības balsojums viņam, ziņo raidījums.

Ceturtdien Saeimas vairākums noraidīja priekšlikumu ierobežot pašvaldību deputāta pilnvaras, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu. Par likuma grozījumiem balsoja 38 deputāti, pret bija 41 un pieci deputāti balsojumā atturējās.

Sākotnējie priekšlikumu iesniedzēji bija Sprūdžs (RP) un Lolita Čigāne (V). Pēc balsojuma E. Sprūdžs pauda, ka tas, ka vairākums Saeimas deputātu pauda atbalstu kriminālvajātiem deputātiem, ir nepatīkams un ļoti uztraucošs signāls.

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Aivars Lembergs nevar atbildēt par iepriekšējo sasaukumu pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem - tāda ir Ventspils pilsētas domes sagatavotā atbilde vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam uz viņa 12. oktobrī atsūtīto vēstuli Par paskaidrojumu sniegšanu.

Vēstulē, ko parakstījis Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele, norādīts, ka Aivars Lembergs par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts ar 2009. gada 1.jūlija Ventspils pilsētas domes lēmumu Nr. 103, atbilstoši A.Lemberga pilnvaru termiņš beidzas 2013. gada jūnijā. Līdz ar to ministrs E.Sprūdžs nav tiesīgs prasīt paskaidrojumus par laika periodu pirms 2009. gada 1. jūlija, kas nav šo pilnvaru termiņa ietvaros.

Tāpat vēstulē norādīts, ka, izvērtējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra E.Sprūdža pieprasījumu Par paskaidrojumu sniegšanu, secināms, ka tas ir pārrakstīts no Ģenerālprokuratūras apsūdzībā minētajiem apgalvojumiem. Dome informē Sprūdžu, ka jau četrus gadus notiek tiesvedība, un par apgalvojumiem, kuri minēti ministra E.Sprūdža vēstulē, nav notiesājoša sprieduma, ar kuru būtu nostiprināta apsūdzētā vaina. Pamatojoties uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Satversmē nostiprinātajiem principiem, attiecībā pret apsūdzēto darbojas nevainības prezumpcija. Dome norāda, ka 2009.gadā ievēlētajai domei atbildēt par 11 gadu veciem, citas domes pieņemtajiem lēmumiem ir nelikumīgi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs nolēmis atstāt ministra amatu 2013. gada 1.decembrī.

Par to DB informēja ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

E. Sprūdžs paziņojumā skaidro, ka savu turpmāko profesionālo darbību nesaista ar politiku un, sākoties aktīvam 12. Saeimas priekšvēlēšanu ciklam, saprotis, ka viņa izpratne par mērķiem un paveicamajiem uzdevumiem ministra amatā aizvien vairāk atšķirsies no Reformu partijai nepieciešamā kursa. «Turpmākajos mēnešos reformas, kas joprojām veicamas nebūs nedz populāras, nedz iespējamas partneru atbalsta trūkuma dēļ,» savu lēmumu atstāt amatu pamato E. Sprūdžs.

«Turpmākajos mēnešos ministra amatā un arī pēc tam palikšu uzticīgs Reformu partijas ideāliem un pārliecībai par pārmaiņu nepieciešamību, kas bija mana motivācija tam, ka pirms diviem gadiem izlēmu ienākt politikā,» viņš piebilst.

Labs signāls pašvaldību deputātiem būt godīgiem ir likuma grozījumu gatavošana par noziegumos apsūdzēto pašvaldības deputātu pilnvaru ierobežošanu, sacīja vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Sarunā ar LNT raidījumu 900 sekundes viņš norādīja, ka tas esot labs signāls, lai deputāti, ja pret viņiem ir aizdomas, aizdomātos būt godīgiem un atteikties no deputātu mandāta.

E. Sprūdžs arī noliedza, ka šādi ietekmē politiskos spēkus priekšvēlēšanu laikā. Ministrs norādīja, ka vēloties tikai ietekmēt krimināli vajātus deputātus, kas kavē pašvaldību darbu.

Runājot par savu iespējamo demisiju, ministrs norādīja, ka patlaban notiek virzība uz priekšu un viņam nav tiesību «mest plinti krūmos». E. Sprūdžs atzina, ka viņam ir žēl, ka rezultātu izdevies panākt tikai, sperot radikālus soļus.

«Komunikācijas mērķis arī turpmāk būs skaidrot manis iecerēto reformu būtību, tai skaitā mērķus un līdzekļus, lai pašvaldību vadītājiem un citiem ieinteresētajiem ieplānotās iniciatīvas ir izprotamas. Taču jāņem vērā arī tas, ka, īstenojot reformas, nav iespējams saņemt viennozīmīgu atbalstu no visiem ieinteresētajiem.»

Tā, rezumējot tikšanos ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kas notika ceturtdien, 13.septembrī, kā arī tai pēcāk sekojošo tikšanos ar pašvaldību vadītājiem un deputātiem norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

«Ar pašvaldību vadītājiem cenšos tikties regulāri. Tiekos gan klātienē, gan arī bieži sazvanāmies. Bet, protams, komunikācijas nekad nevar būt par daudz, jo īpaši tad, ja esam ieplānojuši iniciatīvas, kas skar pašvaldību darbu. Tāpēc piekrītu Valsts prezidenta Andra Bērziņa viedoklim - vēl vairāk laika veltīt plānoto reformu skaidrojumam un diskusijām par to, kā šīs reformas īstenot,» precizē Edmunds Sprūdžs.

Nesagaidot Saeimas vēlēšanas, no politiskās skatuves turpina nokāpt cilvēki, kuri reiz uz tās uzkāpuši, lielā mērā pateicoties eksprezidenta Valda Zatlera izdotajam rīkojumam nr.2. Proti, par demisiju paziņojis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Nav pārsteidzoši, ka visai liela daļa pašvaldību līderu šo viņa soli uztver ar aplausiem. Nevar teikt, ka Sprūdžam nebija vēlmes vai ieceru, kā kaut ko manīt pašreizējā pašvaldību sistēmā, un nebūtu pareizi arī apgalvot, ka tur nekas nebūtu jāmaina. Problēma lielā mērā ir apstāklī, ka Sprūdžs politikā ir totāls iesācējs, bet ietekmīgāko pašvaldību līderi visu šo virtuvi pārzina jau desmit gadu un vairāk. Tādējādi spēku samēri ir bijuši nevienlīdzīgi. Vienkāršāk sakot, daļā pašvaldību būtu vajadzīgas ļoti būtiskas reformas, bet acīm redzami Sprūdžs nav tas cilvēks, kurš tās veiktu. Tomēr nespēja tikt galā ar nereti iesīkstējušajiem vietvalžiem nav vienīgais aspekts, par ko jārunā Sprūdža demisijas sakarā.

Esošais administratīvi teritoriālais iedalījums nenodrošina vienādas iespējas visiem Latvijas pašvaldību iedzīvotājiem. Tāds ir viens no secinājumiem, kas iekļauts reformas izvērtējumā, atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Edmunds Sprūdžs.

Sarunā ar Latvijas Radio ministrs norādīja, ka pirms administratīvi teritoriālās reformas, kad Latvijā bija ap 500 pašvaldībām, tās bija līdzvērtīgas. Savukārt novadi ir krasi atšķirīgi un līdz ar to nespēj nodrošināt vienādas iespējas iedzīvotājiem. Ministrs norādīja, ka pašlaik ir novadi ar trīs tūkstošiem un 30 tūkstošiem iedzīvotājiem un nav nekādu izredžu, ka tik atšķirīgas pašvaldības spēj nodrošināt līdzvērtīgas iespējas iedzīvotājiem.

E. Sprūdžs arī norādīja, ka mazajos novados ievērojami lielāka ir iedzīvotāju samazināšanās, kas tādējādi kļūst aizvien vājāki. Ministrs arī uzsvēra, ka viņš neuzskatot, ka «mazs ir slikts», tomēr jautājums ir par to – kā tikt uz priekšu.

Neesmu padotais nevienai asociācijai un pašvaldību vadītāji man nav jāapkalpo, saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), skaidrojot pēdējā laikā notikušās asās diskusijas ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju (LLPA).

Sprūdžs intervijā laikrakstam Telegraf nepiekrīt tam, ka viņam būtu problēmas dialogā ar pilsētu mēriem. «Manas attiecības ar pašvaldību vadītājiem ir profesionālas. Tas gan nenozīmē, ka mums visos jautājumos sakrīt viedokļi.»

Ministrs uzskata, ka mēriem pirms sarunas ar viņu bijis pavisam nepareizs uzstādījums - «mēs, pilsētu vadītāji, sanākam un runājam, ko vajag darīt ministram. Bet, ja viņš nepiekrīt, prasām viņa atstādināšanu».

Tāpēc ministrs domā, ka mēri neizprot attiecības starp pašvaldībām un ministriju. «Jā, pašvaldības ir mani lielākie partneri. Ne velti to vadītāju telefona numuri ir manā mobilajā tālrunī. Bet tas nenozīmē, ka man viņi ir jāapkalpo,» saka Sprūdžs.

Pašvaldību interešu pārstāvēšanai valdībā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) nav jāuzņemas aktīvāka loma. Ministrija nav nozares ministrija pašvaldībām, bet gan ir pašvaldības pārraugoša ministrija, uzskata ministrs Edmunds Sprūdžs.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka, neskatoties uz to, ka pašvaldības ministram ir tuvākie sadarbības partneri, ministrijas uzdevums nav vienmēr būt par pašvaldības arodbiedrību. «Pašvaldībām ir Pašvaldību savienība (LPS), Lielo pilsētu asociācija – tās ir organizācijas, kas pārstāv pašvaldību intereses,» tā E. Sprūdžs.

Ministrs arī norādīja, ka regulāri tiekas ar pašvaldību vadītājiem un viņa telefonā ir visu pašvaldību vadītāju mobilo tālruņu numuri. «Konflikta epizode ar pašvaldībām ir beigusies. To izdevās noturēt saprātīgos rāmjos,» sacīja ministrs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministra Edmunda Sprūdža birojā pieņemts lēmums naudas līdzekļus, kas prēmijā izmaksāti biroja vadītājai Kristīnai Pelšai, ziedot Bērnu slimnīcas remontam.

Jau vēstīts, ka aprīlī K. Pelša saņēmusi 2942,98 latus lielu atalgojumu (pirms nodokļu nomaksas), ko veidoja darba alga 1266,67 lati, atvaļinājuma nauda 276,31 lats un naudas balva - 1400 latu. Ņemot vērā, ka K. Pelša ir arī E. Sprūdža draudzene, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs, vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nav pārkāpis interešu konfliktu.

«Brīdī, kad parakstīju rīkojumu par prēmiju piešķiršanu ministrijas darbiniekiem, vadījos tikai pēc pierādāmiem profesionāliem kritērijiem un labas pārvaldības principiem. Tobrīd nebūt neapzinājos, ka prēmijas piešķiršana ministra biroja vadītājai Kristīnai Pelšai, kas bija tikai viena no daudziem apbalvotajiem darbiniekiem, varētu tikt uzlūkota kā ētikas normu pārkāpums,» paziņojumā norādījis E. Sprūdžs.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard04(32).jpg

Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs savu Twitter kontu ir pārsaucis par Mazo brīnumzemi. Twitter kontam šobrīd ir vairāk nekā 5,3 tūkst. sekotāju.

Pavisam drīz durvis vērs vieta, kas ļaus ieskatīties un arī piedalīties modelisma brīnumainās un pacietīga darba radītās miniatūrās pasaules notikumos, tā norādīts Twitter konta aprakstā.

Jau ziņots, ka E. Sprūdžs Cēsu pusē attīsta izklaides un izziņas projektu. Bijušais politiķis intervijā aģentūrai LETA atklājis, ka Cēsīs tiks veidots izklaides un izziņas centrs, kurā tiks izveidots pasaules makets ar kustīgiem modelīšiem – gan cilvēkiem, gan tehniku un transportu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), uzstājoties UNESCO Pasaules informācijas sabiedrības samitā (World Summit on the Information Society, WSIS) Parīzē, atzinis, ka politikas veidotāji atpaliek no tehnoloģiju pārmaiņām pasaulē.

«Pasaulē ārkārtīgi strauji notiek pārmaiņas un mēs - politikas veidotāji - no tām atpaliekam. 2012. gadā internetu ikdienā lietoja 2,4 miljardi cilvēku. Lai kādas būtu prognozes 2013. gadam, tās nāksies pārskatīt,» sacīja ministrs.

«Planšetdatori maina interneta vidi, mūsu paradumus un prasības, ir muļķīgi ar to nerēķināties,» klāstīja Edmunds Sprūdžs, piebilstot, ka pašreizējās prognozes liecina, ka jau 2016. gadā planšetdatoru pārdošanas apjomi apsteigs klēpjdatoru pārdošanas apjomus.

Ministrs atzinis, ka patlaban mērķis ir identificēt aktuālās tendences un izaicinājumus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un arī zināšanu sabiedrības attīstībā, lai «kopīgi plānotu integrētu, papildinošu un visām iesaistītajām pusēm piemērotu informācijas sabiedrības rīcības plānu periodam pēc 2015. gada».