Esošais administratīvi teritoriālais iedalījums nenodrošina vienādas iespējas visiem Latvijas pašvaldību iedzīvotājiem. Tāds ir viens no secinājumiem, kas iekļauts reformas izvērtējumā, atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Edmunds Sprūdžs.

Sarunā ar Latvijas Radio ministrs norādīja, ka pirms administratīvi teritoriālās reformas, kad Latvijā bija ap 500 pašvaldībām, tās bija līdzvērtīgas. Savukārt novadi ir krasi atšķirīgi un līdz ar to nespēj nodrošināt vienādas iespējas iedzīvotājiem. Ministrs norādīja, ka pašlaik ir novadi ar trīs tūkstošiem un 30 tūkstošiem iedzīvotājiem un nav nekādu izredžu, ka tik atšķirīgas pašvaldības spēj nodrošināt līdzvērtīgas iespējas iedzīvotājiem.

E. Sprūdžs arī norādīja, ka mazajos novados ievērojami lielāka ir iedzīvotāju samazināšanās, kas tādējādi kļūst aizvien vājāki. Ministrs arī uzsvēra, ka viņš neuzskatot, ka «mazs ir slikts», tomēr jautājums ir par to – kā tikt uz priekšu.

Zaļo publisko iepirkumu pērn pašvaldības caurmērā ir izmantojušas biežāk nekā valsts pārvalde, proti, 2023. gadā 12 % no pašvaldībās izsludinātajiem iepirkumiem bija ar vides aizsardzības prasībām, bet valsts pārvaldē – 7 %, liecina Aprites ekonomikas indeksa komandas apkopotie Iepirkumu uzraudzības biroja dati.

Zaļais publiskais iepirkums ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, kā pašvaldības var stimulēt apritīgumu, samazināt negatīvu ietekmi uz vidi un veicināt resursu efektīvu izmantošanu.

“Tie ir praktiski instrumenti, kas rada tiešu ietekmi un veicina ilgāku resursu apritīgumu un atbildīgu saimniekošanu. Piemēram, apgaismojuma un datortehnikas iepirkumos tiek ieteikts izmantot aprites cikla izmaksu izvērtēšanu un prasīt ilgāku garantijas periodu, kas nodrošina ilgstošāku preču lietošanu un mazina atkritumu daudzumu. Mēbeļu iepirkumos var iekļaut prasības par remontējamību un demontāžas instrukciju nodrošināšanu, savukārt drukas iekārtām – iespēju izmantot atkārtoti uzpildāmas tintes un tonera kasetnes. Arī būvniecības projektos paredzēta atkritumu šķirošanas infrastruktūras izveide un būvniecības atkritumu apjoma samazināšana,” norāda Latvijas Ilgtspējīgu iepirkumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Inese Pelša.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs, vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nav pārkāpis interešu konfliktu, piešķirot naudas balvu sava biroja vadītājai un savai draudzenei Kristīnai Pelšai.

KNAB preses pārstāve Inta Šaboha aģentūrai LETA apstiprināja, ka birojs savas kompetences ietvaros vērtēs, vai šajā gadījumā ministrs nav nonācis interešu konflikta situācijā un pārkāpis likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

Likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» teikts, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

Ņemot vērā to, ka ar dzērienu ražošanas un tirgošanas nozari ir panākta vienošanās par būtiskākajiem ar depozīta ieviešanu saistītajiem jautājumiem, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) ir uzdevis nekavējoties iesniegt valdībā koncepciju depozīta sistēmas ieviešanai dzēriena iepakojumam.

Ministrs šodien sarunā ar valsts sekretāra vietnieku vides jautājumos Juriju Spiridonovu apsprieda progresu diskusijās ar dzēriena ražotājiem un tirgotājiem par katras puses lomu depozīta sistēmas ieviešanā, informē ministra preses sekretāre Maija Pētermane.

Spiridonovs informēja, ka ir panākta pamatvienošanās par būtiskākajiem šī jautājuma aspektiem, bet diskusijas vēl turpinās par praktisko sistēmas ieviešanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzver, ka tehniskos aspektus vēl varēs apspriest un precizēt pēc Ministru kabineta konceptuāla atbalsta.

«Depozīta sistēmas ieviešanai ir absolūts Latvijas iedzīvotāju vairākuma atbalsts, un būtu nepiedodami turpināt mīņāties uz vietas birokrātisku iemeslu dēļ,» uzskata Sprūdžs, tādēļ VARAM virzīs koncepciju izskatīšanai 23.aprīļa Ministru kabineta sēdē.

Dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas operatoram visa iegūtā peļņa būs jāiegulda atpakaļ iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā – šāds regulējums paredzēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajos grozījumos Iepakojuma likumā, ko otrdien akceptēja Ministru kabinets.

Kā informē MK, sistēmai jāsāk darboties 2015. gada pirmajā pusē un lai tas būtu iespējams, ministrs Edmunds Sprūdžs par vienu no galvenajiem uzdevumiem vēl šogad izvirzījis tam nepieciešamo normatīvo aktu sagatavošanu.

VARAM sagatavotie grozījumi Iepakojuma likumā nosaka, ka depozīta sistēma ir vienota visā valstī un tās piemērošanu nodrošina operators, kuru kopīgi veidos dzērienu tirgotāji un ražotāji. Visu iegūto peļņu operatoram būs jāiegulda atpakaļ iepakojuma apsaimniekošanas sistēmā.

Ministrs uzsver, ka šādu risinājumu atbalsta nozares pārstāvji, kuri paši ir pauduši gatavību veidot atklāti un caurspīdīgi strādājošu depozīta sistēmu ar operatoru, kas visu iespējamo peļņu iegulda sistēmas attīstībā.

Ne izpratnes par uzņēmējdarbību un nodokļu politikas izmaiņas iespējamajām sekām, ne elementāras fantāzijas... Tā varētu raksturot Latvijas politiķu un amatpersonu centienus palielināt valsts budžeta ienākumus uz nodokļu sloga rēķina.

Jāpiekrīt, ka pēdējo nedēļu laikā dazādu nodokļu likmju palielināšanas ierosinājumu bijis tik daudz, ka varētu sākt rakstīt absurda izpausmju aprakstu vairākos turpinājumos. Šoreiz stāsts ir par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumu palielinār dabas resursu nodokli dažādiem reklāmmateriāliem, to nosakot 91 santīma apmērā par katru reklāmmateriālu kilogramu.

Pirmkārt, ir vairāk nekā skaidrs šāda ierosinājuma iemesls – dabūt budžetā vairāk naudas, tādējādi faktiski turpinot jau vairākus gadus ilgstošo budžeta konsolidāciju. Līdz ar to VARAM paziņojumi, ka minētā nodokļa likme esot jāpalielina, lai samazinātu dažādu bezmaksas reklāmmateriālu apjomu iedzīvotāju pastkastītēs, ir tikai pasaka, lai uzņēmējiem nebūtu skaidri jāpasaka – ziniet, mums vienkārši gribas iekasēt vairāk naudas! Turklāt tiek noklusēts, ka ar šāda dabas resursu nodokļa palielinājumu sāpīgi tiks sists tiem uzņēmumiem, kuriem ar pastkastīšu piedrazošanu nav vispār nekāda sakara. Proti, ir pietiekami daudz uzņēmumu, kuri izgatavo reklāmmateriālus, bukletus un tamlīdzīgas lietas oficiālām prezentācijām un citiem ar biznesa attīstību un arī elementāru iedzīvotāju informēšanu saistītiem pasākumiem.

Otrdien Administratīvā rajona tiesa atzinusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža lēmumu pārcelt bijušo Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektoru Jāni Strautnieku Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas (LVAFA) direktora amatā par pamatotu.

Kā informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji,19.jūnijā J. Strautnieks tiesā iesniedza pieteikumu ar lūgumu tiesai atzīt par prettiesisku ministra izdoto rīkojumu par viņa pārcelšanu. Vienlaikus ar šo J.Strautnieks iesniedza arī lūgumu par pagaidu noregulējumu – apturēt šī rīkojuma darbību un atjaunot viņu DAP ģenerāldirektora amatā.

Pieteikumā J. Strautnieks norādīja, ka nepiekrīt ministra rīkojumam par pārcelšanu LVAFA amatā, jo ar pārcelšanu aizskartas viņa cilvēktiesības.

Tiesa, izskatot lietas materiālus un iepazīstoties ar pieteikumā un paskaidrojumos izteiktajiem argumentiem, izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus, secinājusi, ka tiesvedība lietā ir izbeidzama. Lēmumā tiesa atzinusi, ka nav konstatējamas būtiska pieteicēja cilvēktiesību aizskāruma pazīmes, un līdz ar to rīkojums par pieteicēja pārcelšanu citā amatā nav administratīvais akts, bet ir valsts pārvaldes iekšējs lēmums.

Nav nekā nosodāma, ka pašvaldības konkurē savā starpā, ja vien tas nediskriminē citu pašvaldību iedzīvotājus, LNT raidījumā 900 sekundes pauda Vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Savukārt, komentējot galvaspilsētas vadības centienus ieviest biļešu diferencēšanu sabiedriskajā transportā, viņš norādīja, ka tas tomēr ir «juridisks brāķis».

Db.lv jau rakstīja, ka pašvaldības nevarēs noteikt lētākas sabiedriskā transporta biļetes, kā vienīgo kritēriju minot tikai iedzīvotāju dzīvesvietu. To paredz Saeimā ceturtdien, 7. novembrī, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā. Grozījumi vēl ir jāpieņem Saeimas trešajā lasījumā.

Tikmēr Rīgas mērs Nils Ušakovs īsi pēc Saeimas lēmuma pauda, ka tomēr atradīs citu veidu, kā ieviest biļešu cenu diferencēšanu.

Arī iepriekš galvaspilsētas vadītājs norādīja, ka Rīgas dome atradīšot juridiskus ceļus, kā ieviest dažādu maksu sabiedriskajā transportā. «Ņemot vērā esošo tiesisko rāmi, ministrija [Vides un reģionālās attīstības ministrija, VARAM – red.] nevar aizliegt Rīgas domei saviem pasažieriem sniegt atlaides sabiedriskajā transportā,» galvaspilsētas vadītājs pauda vēl oktobra beigās.

Valdība šodien sasauktajā slēgtajā ārkārtas sēdē nolēma neizsludināt ārkārtas situāciju vairākās plūdu skartajās pašvaldībās.

Izsludināt ārkārtas situāciju pavasara plūdu radīto draudu dēļ lūdza Daugavpils pilsētas un novada pašvaldības, Ogres novada pašvaldība, Pļaviņu novada pašvaldība un Ilūkstes pašvaldība.

Premjera amata pienākumu izpildītājs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) šovakar pēc gandrīz divu stundu ilgās sēdes žurnālistiem skaidroja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana ir ļoti nopietns lēmums, kas apdraud valsts drošību un ir valstiska mēroga. «Uzklausot Ogres novada pašvaldību un ministrus, nonācām pie secinājuma, ka līdz Krīzes vadības padomes sēdei pirmdien varam sniegt visu nepieciešamo palīdzību bez ārkārtas stāvokļa izsludināšanas,» teica Pabriks.

Atsevišķu shēmotāju dēļ vairums uzņēmēju zaudēs legālas iespējas izsniegt darbiniekiem aizdevumus dažādās dzīves situācijās. «Ieguvēji no tā nebūs nedz uzņēmumi, nedz to vadītāji vai darbinieki, bet gan bankas un jo īpaši - nebanku kreditētāji,» uzskata SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis.

Atsevišķu shēmotāju dēļ vairums uzņēmēju zaudēs legālas iespējas izsniegt darbiniekiem aizdevumus dažādās dzīves situācijās.

Tāds ir vairāku aptaujāto uzņēmēju viedoklis. Savukārt LTRK viceprezidente Lienīte Caune vēlētos šī jautājuma kontekstā vērst uzmanību uz to, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļa likuma anotācija šiem grozījumiem paredzēja, ka tie stāsies spēkā vienlaikus ar Komerclikuma izmaiņām par iespēju izmaksāt starpposmu dividendes, tomēr 3.lasījums vēl pat neesot bijis.

Sprūdža efekts

Daži aptaujātie normatīvo aktu grozījumus, kas būtiski ierobežo uzņēmumu aizdevumu izsniegšanu īpašniekiem, valdes locekļiem un darbiniekiem, vērtē kā atvadu sveicienu demisionējušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam, kurš arī aizņēmies naudu no sev piederošās kompānijas Sensum Solutions. Gadījumus, kad uzņēmuma īpašnieks aizņemas līdzekļus no uzņēmuma, nevar dēvēt par nodokļu optimizāciju, vasarā aģentūrai Leta stāstījis pats E. Sprūdžs.

«Ikviens cilvēks, kas strādā Latvijas galvaspilsētā, dod pievienoto vērtību gan tiem Rīgas uzņēmumiem, kuros strādā, gan tiem, kuru preces un pakalpojumus iegādājas,» pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, norādot, ka ir «dīvaini, ka Rīgas domes vadība Rīgā strādājošos, bet citās pašvaldībās dzīvojošos uztver kā slogu pilsētai».

«Līdz ar jauno kārtību cilvēki, kuri brauc uz Rīgu strādāt, tiks nostādīti neapskaužamas izvēles priekšā - deklarēties Rīgā, jo pretējā gadījumā dubultosies sabiedriskā transporta izmaksas, vai palikt pierakstītiem savās mājvietās, kur skolās un dārziņos iet viņu bērni un tiek saņemta virkne citu pašvaldības pakalpojumu,» pauda E. Sprūdžs. «Ja šos noteikumus būsim spiesti atstāt spēkā - izvēle ir neapskaužama,» pauda ministrs.

9. oktobrī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) no Rīgas domes saņēma saistošos noteikumus par diferencētu maksu sabiedriskajā transportā un, ņemot vērā jautājuma nozīmi un lielo rezonansi sabiedrībā, noteikumus plāno izvērtēt pēc iespējas ātrāk, paziņojuši ministrijas pārstāvji.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra amatā plānots iecelt pašreizējo Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāru Gunti Puķīti.

Valdībai rīt būs jālemj par VARAM valsts sekretāra Aleksandra Antonova atbrīvošanu no amata un G. Puķīša iecelšanu šajā amatā.

Ministru kabineta rīkojuma projektā teikts, ka Antonovs no amata atbrīvojams, ņemot vērā pret viņu ierosinātās disciplinārlietas komisijas atzinumu.

Lai nodrošinātu labu pārvaldību valsts interesēs, Antonova vietā šajā amatā plānots apstiprināt KM līdzšinējo valsts sekretāru G. Puķīti. G. Puķītis šādai pārcelšanai ir piekritis, un, ja valdība lems par labu Puķīša pārcelšanai, viņš amata pienākumus pildīs no trešdienas, 12.marta.

VARAM skaidro, ka ir izvērtēta G. Puķīša ilgstošā darba pieredze valsts pārvaldē VARAM un LM valsts sekretāra amatos un zināšanas VARAM darbības jomās, kas ir nepieciešamas sekmīgas VARAM darbības nodrošināšanai.

Rīgas pašvaldība izmantos savas tiesības un pieņems saistošos noteikumus vēlreiz tādā pašā redakcijā, kādā tie ir tagad, norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, saņemot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) negatīvu atzinumu par biļešu reformu Rīgas sabiedriskajā transportā. VARAM pagaidām šos mēra izteikumus nekomentē.

«Varu nomierināt visus - rīdziniekiem solītās atlaides būs,» uzsvēra N. Ušakovs.

«Šis VARAM atzinums ir tīrā veidā politika,» teica N. Ušakovs. «Kārtējo atzinumu atkal sagatavoja bijusī Rīgas mēra amata kandidāte no Reformu partijas Inga Antāne, kura pirms vēlēšanām piedāvāja bezmaksas transportu kā Tallinā, kas pēc būtības bija diferencētās pieejas ieviešana,» uzsver mērs.

Mērs arī piebilda, ka vēlas sagaidīt VARAM atzinumu par Siguldas gadījumu, kur tikko atkal nobalsoja par bezmaksas pilsētas transportu Siguldas iedzīvotājiem. «Sagaidīsim atzinumu par Siguldu, sagaidīsim arī pilnvērtīgu ministru. Šis pienākumu izpildītājs, kas jaunajā valdībā noteikti nebūs ne VARAM vadītājs, ne ekonomikas ministrs, vienkārši nedrīkst pieņemt atbildīgus lēmumus. Mēs, protams, ja būs nepieciešams, atbilstoši procedūrai vērsīsimies Satversmes tiesā pret ministrijas rīcību, bet mēs tiesā sniegsim prasību arī pret Pavļutu. Viņš kā persona, kas ir parakstījusi šo papīru, personiski var radīt pašvaldībai zaudējumus, pieņemot šo politisko lēmumu. Un zaudējumus, ja tie būs, mēs no viņa piedzīsim. Man ir grūti saprast Pavļuta loģiku, kurš tik pat izmisīgi kā Sprūdžs cenšas piespiest rīdziniekus maksāt par braucienu 1,20 eiro, nevis 0,60 eiro,» saka N.Ušakovs.

Ministru kabinets otrdien, 20.augustā, atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu reklāmas izdevumiem piemērot dabas resursu nodokli (DNR), lai tādējādi palielinātu ražotāju atbildīgu rīcību pret vidi un cīnītos arī pret mēstulēm pastkastītēs, informēja ministrija.

Paplašināt DNR piemērošanu ir viena no VARAM jaunās politikas iniciatīvām, kas cieši saistīta ar mērķi ieviest principu piesārņotājs maksā un panākt, ka dabas resursu nodoklis atgriežas atpakaļ dabā dažādās vides sakārtošanas investīcijās.

Turpmāk par reklāmas izdevumiem to ražotājiem būs jāmaksā 91 santīms par kilogramu papīra materiāla.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs uzver, ka nodokļa piemērošana reklāmas materiāliem veicinās dabas resursu efektīvu izmantošanu un ražotāji, iespējams, divreiz padomās pirms drukās materiālus, kuri bieži vien krājas kaudzēs pie iedzīvotāju pastkastītēm.

IKT nozarei ierēdņi vēlas par 47 milj. eiro samazināt finansējumu, taču šīs jomas pārstāvji uzskata, ka tādējādi e-pārvaldes attīstībā iebrauksim grāvī un zaudēsim konkurētspēju ar igauņiem.

Finanšu ministrija (FM) piedāvā Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā par 43 milj. eiro samazināt finansējumu e-pakalpojumu attīstībai, bet IT sistēmu attīstībai novirzīt par 4,5 milj. eiro mazāk, nekā iepriekš plānots. Pret šādu ieceri iebilst IT nozares asociācijas – Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) un Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA), jo tas nesaskan ar valsts plāniem ceļā uz e-pārvaldes ieviešanu. LATA un LIKTA apvieno lielākos IT uzņēmumus Latvijā.

Mazāk nekā Igaunijā

Ņemot vērā to, kāda apjoma ieguldījumi IKT, tāpat pētniecībā un attīstībā tiek veikti citās Eiropas valstīs, nav saprotama Latvijas valdības vēlme būtiski samazināt ES fondu ieguldījumus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pieejamībā, e-pārvaldē un pakalpojumos, DB uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa. Igaunijas valdība, piemēram, IKT pavisam plāno ieguldīt ap 233 milj. eiro. Mūsu valstī sākotnēji bija paredzēti 216 milj., bet tagad tiek piedāvāts finansējumu samazināt, skaidroja S. Bāliņa. Pēc LIKTA rīcībā esošās informācijas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs samazinājumam 47 milj. eiro apmērā nav piekritis un piedāvājis 24 milj. eiro novirzīt e-pārvaldei no citiem mērķiem plānotiem fondiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), iespējams, kļūdījusies aprēķinos saistībā ar piedāvāto dabas resursu nodokli (DRN) reklāmas izdevumiem.

Proti, VARAM aprēķini balstīti uz to, ka jaunais nodoklis tiks piemērots 2000 tonnām reklāmas izdevumu, savukārt Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija lēš, ka kopējais apjoms ir desmit reizes lielāks. Tādējādi arī plānotie nodokļa ieņēmumi būtu nevis aptuveni divi miljoni latu, kā prognozē VARAM, bet gan 18-20 miljoni latu, valdības sēdē skaidroja LPUA valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša.

DB jau rakstījis, ka ministrija papildu budžeta ieņēmumu gūšanai un pastkastīšu atbrīvošanai no mēstulēm rosina reklāmas izdevumiem un materiāliem piemērot DRN 0,91 lata apmērā par kilogramu. Nodoklis tiktu piemērots gan uzlīmēm (ja tās nav daļa no iepakojuma sastāvdaļas un nesatur derīguma termiņu), gan skrejlapām, bukletiem, brošūrām, kas satur jebkāda veida reklāmu, gan arī ielūgumu kartiņām un pasākumu reklāmas plakātiem. Nozarē jaunā nodokļa dēļ prognozē 30-70% cenu kāpumu.

Administratīvi teritoriālās reformas turpinājumā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvā diskutēt par 30 pašvaldību izveidi tagadējo 119 vietā.

Šādu piedāvājumu brīvprātīgai apvienošanai šodien pašvaldību vadītājiem prezentēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP). Ministrs gan uzsvēra, ka šis piedāvājums nav galīgais - tas ir tikai pamats diskusiju sākumam.

Ja apvienošanās notiktu pēc VARAM vīzijas, tad līdz 2020. gadam Latvijā izveidotu 30 pašvaldības, kurās apvienotos esošie novadi. Ministrijas piedāvājumā daudzi novadi veidotos kādreizējo rajonu robežās, taču tas nav stingri noteikts.

Piemēram, ja pašlaik Liepājas pusē ir astoņas pašvaldības un katrai ir sava vadība, jaunais modelis paredz, ka vienā pašvaldībā apvienosies Liepājas, Grobiņas, Nīcas, Rucavas, Priekules, Vaiņodes, Durbes, Aizputes un Pāvilostas novadi. Vienotā pašvaldībā, pēc VARAM domām, ir jāapvienojas Cēsu, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Līgatnes, Amatas un Jaunpiebalgas novadiem.

Priekšlikumos grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā tiek rosināts noteikt, ka pašvaldības deputāta pilnvaras tiek apturētas, ja pret viņu sākts kriminālprocess.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumi šim likumprojektam paredz paplašināt regulējumu, kas attiecas uz deputāta pilnvaru apturēšanu un deputāta aizvietošanu uz laiku. VARAM rosina noteikt, ka deputāta pilnvaras tiek apturētas, ja pret deputātu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā uzsākts kriminālprocess.

Tāpat viens no VARAM ierosinājumiem paredz, ka deputāts kā domes priekšsēdētājs ir atstādināms no amata likuma «Par pašvaldībām» noteiktajā kārtībā. Likums «Par pašvaldībām» nosaka: ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas.

Rīgas dome no nākamā gada jebkurā gadījumā atradīs tiesisku veidu, kā īstenot iecerēto biļešu reformu, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atzinuma par Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, kuros paredzēts piešķirt atlaides rīdziniekiem pilsētas sabiedriskajā transportā, šodien atkārtoti uzsvēra Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Jau ziņojām, ka VARAM galvaspilsētas pašvaldībai prasa atcelt normu par biļešu cenu diferencēšanu. «Nav valstiski pareizi vienas pašvaldības transporta uzņēmuma budžeta problēmas risināt uz citu pašvaldību un visas valsts iedzīvotāju rēķina,» norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūžds.

N. Ušakovs šo atzinumu vērtē kā plotiska rakstura. «Šodien pēdējā brīdī no ministrijas saņemtais atzinums viennozīmīgi ir vērtējams kā politisks dokuments, ko pēc būtības ir parakstījis tikai pats Sprūdžs un gatavoja to tikai viņa padomniece Inga Antāne,» tā viņš.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu neadresētus drukātos reklāmas sūtījumus aplikt ar dabas resursu nodokli, lai tādējādi palīdzētu atbrīvot iedzīvotāju pastkastītes no šādām mēstulēm.

«Pastkastīšu piedrazošana ar šādiem materiāliem ir sasniegusi milzīgus apmērus, turklāt, atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, ir sagaidāms, ka problēma kļūs vēl aktuālāka. Nodokļu sistēma līdz šim šādu sūtījumu izplatīšanu veicināja un neatalgoja uzņēmumus, kas atbildīgi izturas pret dabas resursiem un neapgrūtina iedzīvotājus ar nevajadzīgu makulatūru,» saka ministrs Edmunds Sprūdžs.

VARAM piedāvātais risinājums šīs iniciatīvas ieviešanai paredz, ka, līdzīgi kā videi kaitīgo preču un iepakojuma gadījumā, ar dabas resursu nodokļa maksātājs būs persona, kura pirmā valsts teritorijā izplatīs reklāmas izdevumus un materiālus un nodokļa likme būs 91 santīmi par kilogramu papīra.

Pavasara plūdos cietušo privāto mājokļu zaudējumu kompensēšanai kopumā nepieciešams 99 831 lats, no tiem 49 916 latus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) lūgs piešķirt no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem».

VARAM lūgumus par zaudējumu kompensēšanu iedzīvotājiem kopumā saņēma no desmit pašvaldībām.

Vislielākā summa bija jāizmaksā Ogres novada pašvaldībai - tā no valdības saņems 22 751 latu. Taču kopumā pabalstos šajā pašvaldībā 20 cietušajiem iedzīvotājiem mājokļa daļējai atjaunošanai izmaksāti 39 252 lati, kā arī vēl Ogres novada pašvaldība 25 cietušajiem iedzīvotājiem izmaksājusi pabalstus kopumā 6250 latu apmērā.

Daugavpils pilsētas pašvaldībai paredzēts izmaksāt 10 172 latu lielu kompensāciju. Šī pašvaldība izmaksājusi pabalstus privātīpašniekiem 20 343 latu apmērā, un pabalsti tikuši 38 iedzīvotājiem. Bet Daugavpils novada pašvaldībai plānots piešķirt 4058 latus, kopumā šī pašvaldība ir tērējusi 8117 latus, lai kompensētu zaudējumus 18 cietušajiem privātīpašniekiem.

Izvērtējot ierēdņa vainu, ir secināms, ka pārkāpumu, izdodot rīkojumu par finansējuma piešķiršanu Karvas hidroelektrostacijas (HES) būvniecībai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs ir izdarījis apzināti.

Šādu secinājumu izdarījusi disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, izvērtējot Antonova atbildību par lēmuma pieņemšanu, piešķirot finansējumu Karvas HES būvniecības projektam, neskatoties uz to, ka projekts ir vidi degradējošs un neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, kam atbalsts ir jāpiešķir. Komisijas atzinumā apgalvots, ka ierēdnim šajā gadījumā ir bijis viegli apzināties savas rīcības prettiesisko saturu.

Komisija arī norāda, ka Antonovs lēmumu par finansējuma piešķiršanu bija pieņēmis vienpersoniski, nesaskaņojot to ar nevienu citu ministrijas atbildīgo amatpersonu. Viņš arī vienpersoniski ir pārvērtējis Vides investīciju fonda lēmumu finansējumu nepiešķirt, kas arī esot vērtējama kā apzināta rīcība. Turklāt līdz šim šāda satura vienpersoniska lēmuma sagatavošana un pieņemšana nav bijusi Antonova profesionālās darbības pieredzē, teikts atzinumā. Dokumentā arī apgalvots, ka Antonovs apzināti vēlējies panākt, lai viņa rezolūcija par finansējuma piešķiršanu tiktu izpildīta.

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Artis Pabriks izsludinājis Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdi saistībā ar plūdu radīto apdraudējumu. Sēde notiks piektdien plkst. 20.00.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs piektdien, apmeklējot pašvaldības Daugavas plūdu skartajās teritorijās, pārliecinājās, ka situācija ir dramatiska un lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu ir vajadzīgs nekavējoties, informēja ministra pārstāvji.

Lēmumu par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli savās domes sēdēs ir pieņēmušas Pļaviņu novadu dome un arī Daugavpils novada dome, situācija neapskaužama ir arī Ogrē, kuru plūdi skāra jau nedēļas sākumā. Lielas teritorijas applūdušas arī Zemgalē, plūdu draudi ir arī vēl virknē citu pašvaldību, norāda ministrs.

Pēc plūdu beigām VARAM izskatīs iespējas palīdzēt cietušajām pašvaldībām ūdeņu izpostītās infrastruktūras sakārtošanā, taču patlaban vissvarīgākie ir operatīvie glābšanas darbi un cilvēku drošība.

Ministriju pārstāvji tikai tēlo dialogu ar sociālajiem partneriem, jo, kad jāpieņem lēmumi, tad uzņēmēju paustie argumenti vairs nekrīt nekādā svarā

Neskatoties uz uzņēmēju protestiem, valdība ir atbalstījusi grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz uzņēmumu valdes locekļu personīgu materiālu atbildību par uzņēmuma nodokļu parādiem jau no nākamā gada. Par šo iniciatīvu vēl galavārds jāsaka Saeimai, tomēr jau pašlaik lielai daļai uzņēmumu vadītāju ir iemesls justies neomulīgi. Noteiktais nodokļu parādu sliek-snis – 18 tūkstoši eiro, kuru sasniedzot uzņēmumu valdes locekļiem var nākties atbildēt ar savu personīgo maku – varbūt ir liels mazajam vai mikro- uzņēmumam, bet kādam lielākam uzņēmumam, nemaz nerunājot par pavisam lielajiem, tas ir vien tāds sīkums, kas pat neietver visu to nodokļu apjomu, ko konkrētais uzņēmums viena mēneša laikā samaksā.

Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) pirmdien darbu uzsākusi ģenerāldirektore Sandra Bērziņa, kuras uzdevums būs aktivizēt DAP darbu sabiedrības izglītošanā un uzlabot sadarbību ar pašvaldībām un zemes īpašniekiem aizsargājamās dabas teritorijās, norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Līdz šim S. Bērziņa darbojās Latvijas vides aizsardzības fonda vadītājas amatā un uz DAP tika pārcelta rotācijas kārtībā, skaidro Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) pārstāvji. S. Bērziņa bijusi Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta direktore, ilgus gadus strādājusi vides aizsardzības sistēmā un Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) administrāciju vadīja kopš 2004. gada.

LVAF vadībā savukārt iecelts līdzšinējais DAP vadītājs Jānis Strautnieks, kurš pagaidām amata pienākumus nevar sākt pildīt pārejošas darba nespējas dēļ.

DAP izaicinājumi tuvākajā laikā būs Līgatnes dabas taku apsaimniekošanas jautājuma sakārtošana, kompensāciju izmaksa zemes īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī atteikšanās no komerciālās koku ciršanas aizsargājamās dabas teritorijās, norāda ministrijas pārstāvji, kas pauž, ka VARAM jau ir sagatavojusi dokumentus Ministru kabinetam, «lai atteiktos no gadiem ieilgušās sliktās prakses».