Failu dalīšanās vietne The Pirate Bay cietusi DDoS (Distributed Denial of Service) uzbrukumā, un tādējādi The Pirate Bay nebija pieejama vairāk nekā diennakti. Aizsardzības sistēmu pārstāvji izteikuši minējumus, ka uzbrukumu nelegālajai failu dalīšanās vietnei varētu būt veikušas arī ierakstu kompānijas, citi autortiesību īpašnieki vai no pirātisma apkarošanas centieniem nogurušās valdības, vēsta BBC.

The Pirate Bay apstiprināja, ka tā cietusi no hakeru uzbrukumiem arī savā Faceboook profilā. Failu dalīšanās vietnes pārstāvji norādījuši, ka viņiem nav zināms, kas veicis uzbrukumu, tomēr The Pirate Bay «ir aizdomas» par to, kas varētu būt ļaundari.

The Pirate Bay, kas ir nelegāla failu dalīšanās vietne, sniedz iespēju tā lietotājiem ielādēt dziesmas, filmas un citu saturu bez maksas, tādējādi kaitinot ienākumus zaudējušo autortiesību turētājus.

DDoS aizsardzības sistēmas nodrošinātāja Corero Network Security (CNS) pārstāvji pauda, ka ir maz ticams, ka uzbrukumu varētu būt organizējis hakeru grupējums Anonymous. Andrē Stevarts (Andre Stewart) no CNS norādīja, ka varētu būt gaidāmi arī turpmāki uzbrukumi. Viņš norādīja, ka nozīmīgi ir tas, ka cilvēki domā, ka uzbrukumus The Pirate Bay veica hakeru grupējums Anonymous, lai arī, kā norādīja A. Stevarts, The Pirate Bay ir tāda veida vietne, ko hakeru grupējums Anonymous parasti aizstāv.

Hakeru grupa, kas sevi dēvē par Indonēzijas hakeriem, uzlauzusi un izķēmojusi vairākus desmitus interneta mājaslapu Latvijā, liecina informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv informācija.

Cietušas gan pašvaldību mājaslapas, gan privātas un komercdarbībai paredzētas lapas. Kā norāda Cert.lv, kopš Ziemassvētkiem notiek masveida uzbrukumi mājaslapām, kas tiek uzturētas uz Joomla platformas.

Uzlauzēji izmanto Joomla ievainojamību, kas atklāta vecākām tās versijām. Lai nodrošinātos pret hakeru uzbrukumu, Cert.lv aicina Joomla lietotājus veikt platformas atjaunināšanu, nodrošinoties ar jaunāko 2.5.8. versiju, kā arī pārliecināties, ka visi papildu funkcionalitātes moduļi tiek atjaunināti. Joomla platforma pasaulē ir plaši pazīstama, to savās lapās izmanto dažādas kompānijas un daudzas valsts iestādes.

ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija «Uber» otrdien paziņoja, ka hakeri nozaguši 57 miljonu šīs kompānijas klientu un šoferu personīgos datus, bet šis hakeru uzbrukums vienu gadu ticis slēpts.

«Nekam no tā nevajadzēja notikt, un es tam nemeklēšu attaisnojumus,» paziņojumā sacīja «Uber» vadītājs Dara Hosrovšahi, kas augustā pārņēma šo kompāniju.

Divi no «Uber» informācijas drošības komandas locekļiem, kuru reakcija uz šo hakeru uzbrukumu ietvēra lietotāju neinformēšanu par hakeru ielaušanos viņu datos, kopš otrdienas ir atlaisti, pavēstīja Hosrovšahi.

«Uber» vadītājs sacīja, ka tikai nesen uzzinājis par to, ka nepiederošas personas ielauzušās mākonī bāzētā serverī, ko izmantoja šī kompānija, un lejuplādējušas «ievērojamu» informācijas apjomu.

Nozagtajās datnēs bija «Uber» lietotāju vārdi, e-pasta adreses un mobilo tālruņu numuri, kā arī apmēram 600 000 šoferu vārdi un autovadītāja tiesību informācija.

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Aizejošajā gadā netrūka sensacionālu incidentu, turklāt aiz dažiem no tiem var saskatīt kibernoziedzības pasaules jaunās tendences. Izanalizējuši ļaundaru uzbrukumus 2014. gadā, Kaspersky Lab speciālisti sagatavoja prognozi nākamajam gadam, norādot galvenās hakeru grupu uzvedības un prioritāšu pārmaiņas.

Eksperti informē, ka pašlaik lielāko daļu kibernoziedznieku interesē nauda, un šī prioritāte nemainīsies. Saglabāsies uzbrukumi, lai iegūtu piekļuvi internetbanku kontiem un aizvietotu maksājumu rekvizītus, taču šis «tirgus» vairs nav tik ienesīgs kā agrāk - tajā ir novērojams uzbrucēju pārdaudzums, savukārt daudzi lietotāji un pakalpojumi ir iemācījušies nodrošināt darījumu aizsardzību. Tādējādi saskaņā ar Kaspersky Lab prognozēm vienkāršie kibernoziedznieki pārņems sarežģītus mērķuzbrukumus izpildošo hakeru grupējumu pieredzi. Turklāt galveno uzmanību viņi pievērsīs nevis lietotājiem, bet gan pašām finanšu organizācijām. Piemēram, ja izdodas sekmīgs uzbrukums bankai, viņi var iegūt daudz vairāk nekā saņem no parastiem lietotājiem: hakeri varēs attālināti vadīt naudas izsniegšanu no bankas automātiem, veikt naudas pārskaitījumus un nemanāmi manipulēt ar internetbankas sistēmu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Populāro mikroziņojumu vietni Twitter uzlauzušie hakeri izmantojuši sarežģītas metodes, lai piekļūtu informācijai, atzinusi vietnes administrācija.

Uzbrukumu kompānija atklājusi aizvadītajā nedēļā un kibernoziedzniekiem, iespējams, izdevies piekļūt informācijai par 250 Twitter lietotāju vārdiem, e-pastiem un parolēm, atsaucoties uz kompānijas paziņojumu, vēsta laikraksts Wall Street Journal. Drošības nolūkos Twitter nosūtījis uzbrukumos cietušajiem aicinājumu izveidot jaunas paroles.

«Tie nebija amatieri un mēs neticam, ka tas bija atsevišķs incidents. Uzbrukums veikts izmantojot sarežģītas metodes un mēs ticam, ka līdzīgi cietušas ir arī citas kompānijas un organizācijas,» norādīja kompānija. «Tāpēc mēs uzskatām, ka ir svarīgi runāt par šo uzbrukumu, kamēr iespējams iegūt papildus informāciju. Mēs arī palīdzam valdības un federālajām tiesībsargājošajām institūcijām to centienos atrast un sodīt uzbrucējus, lai tādējādi padarītu drošāku visu internetu,» skaidroja Twitter.

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Sodot Krieviju par kiberuzbrukumiem, iejaukšanos vēlēšanās un citām naidīgām darbībām, ASV ceturtdien paziņoja par jaunām sankcijām pret Maskavu un desmit krievu diplomātu izraidīšanu.

ASV prezidenta Džo Baidena rīkojums "raida signālu, ka Savienotās Valstis liks Krievijai maksāt stratēģiski un ekonomiski ietekmīgā veidā, ja tā turpinās vai eskalēs savu destabilizējošo darbību", paziņoja Baltais nams.

Sankcijas vērstas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām un no ASV izraidīti desmit Krievijas diplomāti, paziņoja Baltais nams.

Kā teikts Baltā nama paziņojumā, pieci no šiem diplomātiem ir Krievijas slepeno dienestu darbinieki.

"Finanšu ministrija noteikusi sankcijas pret 32 fiziskajām un juridiskajām personām, kas veikuši Krievijas valdības vadītus mēģinājumus ietekmēt ASV vēlēšanas 2020.gadā, kā arī citas dezinformācijas un iejaukšanās darbības," teikts Baltā nama paziņojumā.

Domājot par to, kā uzņēmumi darbojas šobrīd, kļūst skaidrs, ka digitālā drošība ir izvirzījusies priekšplānā visās nozarēs, arī tajās, kuras līdz šim IT pakalpojumiem un risinājumiem ir pievērsušas mazāku uzmanību. Palielinātās datu plūsmas ir atklājušas dažādas nepilnības sistēmās, kas kibernoziedzniekiem paver iespējas ļaunprātīgi iegūt vērtīgus un sensitīvus datus. Kā pasargāt sevi, lai justos pārliecināti gan par datu drošību, gan par spēju reaģēt jebkurā ārkārtas situācijā?

Kiberapdraudējumi var skart jebkuru uzņēmumu

Covid-19 pandēmijas rezultātā kibernoziegumu skaits ir dramatiski audzis, spiežot organizācijas ievērojami palielināt kiberdrošībā ieguldītos līdzekļus. Tā kā jaunā koronavīrusa uzliesmojuma rezultātā pilnīgi visu nozaru pārstāvjiem nācās pāriet uz attālinātu darba režīmu, arī veidi, kādos uzņēmējdarbība tiek organizēta, neizbēgami piedzīvoja paliekošas pārmaiņas. Pirms pandēmijas daudzos uzņēmumos atsevišķs IT speciālista amats nebija nepieciešams, savukārt šodien to klātbūtne un uzraudzība ir kļuvusi par neatliekamu vajadzību visās nozarēs.

Diemžēl steiga, ar kādu uzņēmumi ir ieviesuši jaunas, ne vienmēr atbilstošas tehnoloģijas, ir radījusi vairākas būtiskas nepilnības, kuru rezultātā hakeri var gūt pieeju to iekšējām sistēmām un tādējādi apdraudēt uzņēmumu ikdienas darbību vai pat pastāvēšanu kopumā. Tieši šī iemesla dēļ šobrīd galvenās prioritātes ir kiberdrošības apmācību nodrošināšana darbiniekiem, dalītas atbildības ieviešana par drošības uzturēšanas pasākumiem un nulles uzticības politikas īstenošana.

Lai gan informācijas tehnoloģiju (IT) jomas profesionāļi neskaitāmās konferencēs, intervijās un daudzos rakstos kā apnicīgu mantru regulāri skandina atgādinājumu ikvienam uzņēmumam, iestādei vai organizācijai rūpēties par savu IT sistēmu drošību, joprojām ikdienas pieredze liek secināt – aizvien daudzu prātos valda uzskats, ka no zagļiem ar dzelzs durvīm un signalizāciju ir jānodrošina birojs un tajā esošie datori, bet šādu pašu drošības sistēmu aizmirstam uzstādīt birojā esošajos datoros, kuros jebkurā brīdī var ielauzties jebkurš blēdis, pat realitātē atrodoties tūkstošiem kilometru tālu no mūsu biroja.

“Savā ziņā līdzīgi sākās stāsts, ar kuru vēlos dalīties ar ikvienu, kurš joprojām turas pie pārliecības, ka nav nepieciešamības savas datorsistēmas un tajās esošos datus sargāt tikpat rūpīgi, kā savu maku, biroju vai mašīnu,” pauž IT uzņēmuma RIGA COMPUTER vadītājs Edgars Kārkliņš.

Minētais gadījums notika salīdzinoši nesenā pagātnē, un kā šādās situācijās mēdz būt – teju pašās darba dienas beigās, kad pēc padarītajiem ikdienas darbiem, E.Kārkliņš savā birojā plānoja nākamā mēneša laikā uzņēmuma darbinieku veicamās lietas.

“Tovakar dzīve šķita pat visai patīkama un mierīga. Uz jaunās tāfeles filozofiskā mierā ieskicēju darbus, kas nu kuram būtu mēneša laikā jāpaveic, kad pēkšņi iezvanījās telefons un kolēģis man diezgan tiešā tekstā paziņo: “Ir baigās ziepes!” Lai gan no šā kolēģa jau ierasts šādu frāzi ik pa laikam dzirdēt, sākotnēji pat īsti nesatraucos, atbildot viņam ar tautā ierasto frāzi: "Nu?",” atminas IT eksperts, piebilstot, ka nākamais kolēģa teikums bijis kā lādiņa eksplozija, proti, kolēģis paziņojis, ka klienta – kādas sabiedriskās organizācijas - datorsistēma ir KRIPTO, kas IT nozares speciālistu valodā ir sinonīms vārdam “nāve”.

#Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanā pret Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem, liecina TV3 raidījuma «Nekā Personīga» rīcībā esošā informācija, Tiesībsargi esot pārliecināti, ka Rimšēviča aizturēšanai bijis likumīgs pamats.

«Nekā Personīga» zināms, ka nacionālās bankas prezidenta lietā KNAB izmeklēšanas pēdas ved uz piecus gadus seniem notikumiem. Tobrīd birojs izmeklēja skandalozo tā dēvēto būvnieku lietu. Viena no centrālajām personām tajā bija būvfirmas «Moduls Rīga», vadītājs un īpašnieks Māris Martinsons. KNAB būvnieku lietā senie notikumi ieguva nozīmi pateicoties jaunām liecībām.

Koronavīruss kalpojis kā stimulators mājaslapu domēnu reģistrācijai, kas pieaugusi par vairāk nekā 400%, žurnālam Dienas Bizness atklāj SIA PricewaterhouseCoopers Information Technology Services vadītājs Artūrs Filatovs.

Pēc viņa aprēķiniem, vismaz trešdaļa bijuši kaitīgi, to mērķis bija ievilināt cilvēkus šajās mājaslapās un inficēt lietotāju viedierīces, izmantot kārtējiem uzbrukumiem, nozagt lietotāja finanšu datus vai vienkārši paralizēt ierīci. “2020. gadā šādu uzbrukumu apjoms, pēc Eiropas telekomunikāciju kompāniju datiem, ir pieaudzis apmēram piecas reizes,” atzīst A. Filatovs. Viņš norāda, ka Eiropas Tīkla informācijas drošības aģentūras pētījums rāda ļaunatūras uzbrukumu skaita palielinājumu apmēram par 35%, kā rezultātā tā ir nonākusi pirmajā vietā. “Pateicoties Interpola, kā arī ASV FIB sadarbībai, 2018. un 2019. gadā tika aizvērts ļoti daudz ļauno robotizēto uzbrucēju tīklu – izņemti serveri, aizturēti to vadītāji, tādējādi būtiski samazinot ļaunatūru uzbrukumu skaitu, bet 2020. gadā tās piedzīvoja renesansi,” skaidro A. Filatovs.

ASV raķešu triecienā Šairatas aviobāzē Sīrijas vidienē nogalināti vismaz seši cilvēki un faktiski iznīcināti teju visi objekti tajā, paziņoja Sīrijas armija un novērotāju organizācija.

«Aviobāze tika gandrīz pilnībā iznīcināta - skrejceļš, degvielas cisternas un pretgaisa aizsardzība - viss tika saspridzināts gabalos,» sacīja Londonā bāzētās nevalstiskās organizācijas Syrian Observatory for Human Rights (SOHR) direktors Rami Abderrahmans. «Tur uz vietas bija iznīcinātāji Su-22, Su-24 un MiG-23. Pēc viņa teiktā, triecienā arī sapostītas virsnieku kazarmas.

Sīrijas armija nosodīja ASV «agresiju» kā starptautisko tiesību pārkāpumu un paziņoja, ka triecienā nogalināti vismaz seši cilvēki un nodarīti smagi postījumi.

Valsts televīzijā nolasītajā armijas paziņojumā teikts, ka triecieni padara ASV par partneri teroristu grupējumiem, kas saistīti ar Al Qaeda un Islāma valsts. Triecieni arī vājinās cīņu pret terorismu, norādīja armija.

Interneta lietotāju skaits, kas pēdējo 12 mēnešu laikā ir saskārušies ar pikšķerēšanas uzbrukumiem, ir pieaudzis par 87% — no 19,9 līdz 37,3 miljoniem. Visbiežāk par šī kiberapdraudējuma upuriem kļūst ASV, Krievijas, Indijas, Vjetnamas un Apvienotās Karalistes iedzīvotāji, secināts Kaspersky Lab pētījumā «Pikšķerēšanas uzbrukumu evolūcija 2011.–2013. gadā».

Pikšķerēšana ir interneta krāpšanas shēma, kad noziedznieki izveido viltotu populāras tīmekļa vietnes kopiju (e-pasta pakalpojuma, internetbankas, sociālā tīkla u. c.) un ar dažādiem paņēmieniem cenšas tur ievilināt interneta lietotājus. Šādi uzbrukumi tiek veikti, lai iegūtu vērtīgus lietotāju datus: personīgo informāciju, ziņas, kas nepieciešamas piekļuvei bankas pakalpojumiem un sociālo tīklu kontiem. Pēc tam hakeri vai nu paši izmanto iegūtos datus, lai nozagtu upura naudu, kā arī izplatītu surogātpastu un kaitīgas programmas, izmantojot sabojātos e-pasta vai sociālo tīklu kontus, vai arī pārdod informāciju citiem noziedzniekiem.

ASV kredītvēsturu aģentūra «Equifax» ir vienojusies par izlīgumu, ka maksās līdz 700 miljonus dolāru (624 miljonu eiro) par datu noplūšanu, kas skāra nepilnus 150 miljonus klientu, pirmdien paziņoja regulatori.

ASV Federālā tirdzniecības komisija (FTC) un štata regulatori paziņoja par visu laiku lielāko sodu kādai kompānijai par datu noplūšanu, kad hakeru rokās nonākuši miljoniem cilvēku vārdi, dzimšanas dati un sociālās apdrošināšanas numuri.

«Kompānijas, kas gūst peļņu no personas datu informācijas, ir īpaši atbildīgas par šādu datu aizsardzību un drošību,» sacīja FTC priekšsēdētājs Džo Simonss.

««Equifax» neveica pamatpasākumus, kas būtu novērsuši datu noplūdi, kas skāra apmēram 147 miljonus klientu,» viņš atzina, paziņojot par vienošanos starp kompāniju un regulatoriem.

Vienošanās vēl jāapstiprina tiesā. Tā paredz, ka vismaz 300 miljoni dolāru no šīs summas tiks izmaksāti cietušajiem klientiem.

Vairākas Eiropas naftas loģistikas un uzglabāšanas kompānijas cietušas kiberuzbrukumos.

Ielaušanos savās informācijas tehnoloģiju sistēmās piedzīvojusi Vācijas kompānija "Oiltanking", Beļģijas "SEA-Invest" un "Evos" Nīderlandē.

Kopumā desmitiem naftas uzglabāšanas un transportēšanas termināļu visā pasaulē ziņojuši par nedēļas nogalē piedzīvotiem kiberuzbrukumiem.

Tomēr eksperti pieļauj, ka tas varētu arī nebūt koordinēts uzbrukums.

Britu raidsabiedrības BBC rīcībā esošā informācija liecina, ka visu trīs uzņēmumu informācijas tehnoloģiju sistēmas ir pārtraukušas darboties vai to darbība ir būtiski traucēta.

Beļģijas prokuratūra paziņojusi, ka sākta izmeklēšana par kiberuzbrukumu "SEA-Invet" termināļiem, tostarp kompānijas lielākajam terminālim Antverpenē "SEA-Tank".

Kad sāc strādāt ar jaunām kriptovalūtu platformām un jaunizveidotiem projektiem, nepaiet ilgs laiks, lai saprastu, ka šie darījumi var būt ļoti riskanti. Turklāt mēs nerunājam par tirgus nepastāvību. Internets ir pārpildīts ar krāpniecību, un kriptovalūtu darījumi nav izņēmums. Tāpēc, domājot par investīcijām dažādos jaunos uzņēmumos un aktīvu tirdzniecības platformās, paturi prātā, ka pilnīgi izslēgta nav iespēja zaudēt gandrīz visu savu ieguldījumu.

Pēc ekspertu domām, pētot kriptovalūtu uzņēmumus, pārliecinies, vai tie darbojas ar blokķēdi, kas nozīmē, ka tie seko līdzi notiekošajiem darījumiem. Pēc tam pārbaudi, vai tiem ir stabilas un pamatotas biznesa idejas, kas risina faktiskas problēmas un nākotnē tiem būs reāls pielietojums. Pēc tam šiem uzņēmumiem jāizpilda visas ICO vadlīnijas un digitālās valūtas likviditātes prasības. Visbeidzot, jaunā kripto projekta uzņēmuma vadītājiem būtu jāparāda sevi publiski, nevis jāslēpj sava identitāte aiz segvārda. Ja uzņēmums, kurā plāno investēt, neatbilst visām šīm prasībām, Tev vajadzētu vēlreiz padomāt vai šī ir īstā vieta, kur ieguldīt savu naudu.

Naftas cena vēja spārniem turpina kļūt arvien dārgāka, kur nupat šī tirgus etalona – Brent jēlnaftas – vērtība pieskārusies apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Naftas cenai augot, nevajadzētu gaidīt kādus brīnumus, piemēram, to, ka pretēju ainu rādīs degvielas uzpildes staciju cenrāži. Tas nozīmē, ka var turpināt sadārdzināties pārvietošanās un visa kā cita pārvietošanas izmaksas. Katrā ziņā naftu par lētu nebūt nosaukt nevar – kopš oktobra beigu daļas tās cena augusi par 86%, bet šogad vien – par 36%. Vērojamas arī spekulācijas, ka naftas cena pārskatāmā nākotnē var skart 100 ASV dolārus par barelu.

Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairākas valstis, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamatā Krievija) pagājušonedēļ savā sapulcē pārsteidza lielu daļu izejvielu tirgus dalībniekus, jo tomēr neizlēma par papildu barelu ieplūdināšanu tirgū (pirms tam tika gaidīts, ka naftas ieguve tiks palielināta par 1,5 miljoniem bareliem dienā). Tas īstermiņā liek domāt, ka šajā tirgū fundamentālā bilde – pieprasījums/piedāvājums – būs visai saspringta. Nedaudz ilgākā termiņā gan dārgai naftai vajadzētu nozīmēt, ka spējāk tās ieguvi atsāk ASV slānekļa šī resursa ražotāji. Tam savukārt vajadzētu audzēt naftas piedāvājumu un mazināt "OPEC+" radīto deficīta spriedzi.

Interneta lietotājiem Indijā atkaļ ļauta pieeja video un citu failu dalīšanās vietnei The Pirate Bay, valsts Augstākajai tiesai mainot iepriekš pieņemtos noteikumus par autortiesību aizsardzību internetā, vēsta BBC.

Iepriekšējie noteikumi paredzēja, ka Indijas interneta pakalpojumu sniedzējiem jābloķē pieeja visām tiešsaistes vietnēm, kurās iespējama failu dalīšanās, lai nelegāli nebūtu ieejama «neviena filma».

Jaunie noteikumi nosaka, ka bloķētām jābūt tikai tām interneta adresēm (URL), kurās atrodams pirātisks saturs, bet ne pilnīgi visai mājas lapai.

Šā gada marta beigās Indijas dienvidaustrumu pilsētā Čennai bāzētā pret pirātismu vērstā kompānija Copyrightlabs panāca tiesas rīkojumu, kurš noteica - Indijas interneta pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina, ka to klientiem liegta pieeja vietnēm, kurās nelegāli tiek izplatītas noteiktu Bolivudas filmu kopijas. Šis tiesas lēmums izraisīja hakeru grupējuma Anonymous uzbrukumu vilni daudzām Indijas interneta lapām, ieskaitot valdības departamentu un Indijas Augstākās tiesas tiešsaistes vietnes. Pēcāk interneta hakeru grupa organizēja virkni protestu pret «interneta cenzūru» Indijā.

Japānas kriptovalūtas birža paziņojusi par hakeru uzbrukumu, kura dēļ zaudēta virtuālā valūta 3,5 miljardu jenu (29 miljonu eiro) vērtībā.

Tokijā bāzētā kompānija «Remixpoint», kam pieder kriptovalūtas birža «BITPoint», kā arī ceļojumu, lietotu automašīnu un enerģētikas bizness, piektdien atvainojās un apliecināja, ka zaudējumu rašanās apstiprinājusies ceturtdien.

Sākta izmeklēšana, lai noskaidrotu «Bitcoin», «Ethereum», «Ripple» un citu kriptovalūtu zaudēšanas iemeslus.

Apmēram divas trešdaļas zaudējumu skārušas klientus, bet atlikusī daļa trūkstošo aktīvu piederēja «Remixpoint», paziņoja kompānija, piebilstot, ka visi darījumi ir apturēti.

Neskatoties uz dažām plaša mēroga zādzībām, Japāna ir salīdzinoši atvērta kriptovalūtām, kas izmanto tā dēvēto blokķēdes tehnoloģiju.

Kriptovalūtu uzraudzībai Japānā ir izveidota licencēšanas sistēma. Kopš 2017.gada aprīļa «Bitcoin» Japānā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis.

Covid-19 vakcīnu ražotāji kļuvuši par hakeru uzbrukumu mērķi, kas cenšas nozagt viņu noslēpumus vai izjaukt piegāžu ķēdes, brīdina ASV tehnoloģiju gigants IBM.

Kompānija brīdināja, ka atklājusi virkni kiberuzbrukumu, kuri, iespējams, veikti ar valsts struktūru ziņu, pret kompānijām, kas iesaistītas centienos piegādāt vakcīnas, kuras ir jātur lielā aukstumā.

IBM pavēstīja, ka viens no uzbrukumu mērķiem ir Eiropas Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāts, kā arī piegāžu ķēdēs iesaistītās Eiropas un Āzijas kompānijas.

Kompāniju "Pfizer" un "BioNTech" vakcīna, kuru izdalīšanai trešdien zaļo gaismu deva Lielbritānija, ir jāglabā mīnus 70 grādos pēc Celsija, lai tā būtu efektīva.

Tas nozīmē, ka to piegādē iesaistītas specializētas loģistikas kompānijas, tādas Ķīnas kompānija "Haier Biomedical", kas bija viens no hakeru mērķiem.

Krievija piektdien paziņoja par 23 valstu diplomātu izraidīšanu, atbildot uz krievu diplomātu izraidīšanu saistībā ar Lielbritānijā notikušo uzbrukumu bijušajam dubultaģentam Sergejam Skripaļam.

Krievija izraidīs vienu Latvijas vēstniecības diplomātu, uzdodot viņam pamest valsti līdz 6.aprīlim.

«30.martā uz Krievijas Ārlietu ministriju tika izsaukti diplomātisko misiju vadītāji no Austrālijas, Albānijas, Vācijas, Dānijas, Īrijas, Spānijas, Itālijas, Kanādas, Latvijas, Lietuvas, Maķedonijas, Moldovas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas, Ukrainas, Somijas, Francijas, Horvātijas, Čehijas, Zviedrijas, Igaunijas,» teikts ministrijas paziņojumā.

«Viņiem tika iesniegtas protesta notas un paziņots, ka, atbildot uz minēto valstu nepamatotajām prasībām par Krievijas diplomātisko darbinieku izraidīšanu, balstoties uz nepierādītām Lielbritānijas apsūdzībām Krievijai »Skripaļa lietas« dēļ, Krievijas puse par nevēlamām personām pasludina atbilstošu šo valstu diplomātisko pārstāvniecību darbinieku skaitu,» norādīja ministrija.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Pagājušajā mēnesī Parīzē slaktiņu sarīkojušajiem teroristiem uzbrukumu īstenošana, domājams, izmaksājusi vien 30 000 eiro, ceturtdien atzina Francijas finanšu ministrs Mišels Sapēns.

Teroristi finansējuši uzbrukumu, uzkrājot vairākas «mazas summas», kuras ir grūti izsekot, it īpaši, ja tiek lietotas iepriekš apmaksātas norēķinu kartes, preses konferencē sacīja ministrs.

«Šo pēdējo uzbrukumu izmaksas, šo uzbrukumu finansēšana veido summu, kas nav lielāka par 30 000 eiro,» norādīja Sapēns.

Tas nozīmē, ka uzbrucējiem, gatavojot slaktiņu, lielas summas nebija vajadzīgas, atzina ministrs.

Lai samaksātu par automašīnām un dzīvokļiem, kurus islāma radikāļi izmantoja 48 stundas pirms uzbrukuma, teroristi lietojuši priekšapmaksas kartes, no kurām dažas iegādātas Beļģijā, apliecināja Francijas Finanšu ministrijas izlūkošanas nodaļa Tracfin.