Naftas cena vēja spārniem turpina kļūt arvien dārgāka, kur nupat šī tirgus etalona – Brent jēlnaftas – vērtība pieskārusies apaļajai 70 ASV dolāru par barelu atzīmei.
Naftas cenai augot, nevajadzētu gaidīt kādus brīnumus, piemēram, to, ka pretēju ainu rādīs degvielas uzpildes staciju cenrāži. Tas nozīmē, ka var turpināt sadārdzināties pārvietošanās un visa kā cita pārvietošanas izmaksas. Katrā ziņā naftu par lētu nebūt nosaukt nevar – kopš oktobra beigu daļas tās cena augusi par 86%, bet šogad vien – par 36%. Vērojamas arī spekulācijas, ka naftas cena pārskatāmā nākotnē var skart 100 ASV dolārus par barelu.
Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un vairākas valstis, kas oficiāli nav šī karteļa sastāvā (pamatā Krievija) pagājušonedēļ savā sapulcē pārsteidza lielu daļu izejvielu tirgus dalībniekus, jo tomēr neizlēma par papildu barelu ieplūdināšanu tirgū (pirms tam tika gaidīts, ka naftas ieguve tiks palielināta par 1,5 miljoniem bareliem dienā). Tas īstermiņā liek domāt, ka šajā tirgū fundamentālā bilde – pieprasījums/piedāvājums – būs visai saspringta. Nedaudz ilgākā termiņā gan dārgai naftai vajadzētu nozīmēt, ka spējāk tās ieguvi atsāk ASV slānekļa šī resursa ražotāji. Tam savukārt vajadzētu audzēt naftas piedāvājumu un mazināt "OPEC+" radīto deficīta spriedzi.
Papildu naftas cenas lēcienu šoreiz raisīja arī Saūda Arābijas ziņojums, ka tās naftas infrastruktūra atkal piedzīvojusi dronu uzbrukumu. Tas atsauca atmiņa notikumus 2019. gadā, kad naftas tirgus piedzīvoja vienu no lielākajiem tā šokiem vēsturē. Arī tad pēc ziņām par uzbrukumu Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai Ziemeļjūras naftas Brent cena paviesojās virs 70 ASV dolāriem par barelu jeb - vienā mirklī melnā zelta cena palēcās par piekto daļu, kas bija visvairāk gandrīz 30 gados. Tad dronu uzbrukumu rezultātā stopkrāns tika norauts vairāk nekā pusei no Saūda Arābijas naftas ieguves, kas gan, par laimi visiem, tika ļoti ātri atjaunota. Tas gan parādīja - cik liela ietekme uz šī pasaules ekonomikai izšķirīgās izejvielas tirgu var būt kādiem neparedzamiem melnā gulbja notikumiem un cik viegli no sliedēm var noslīdēt kādi investoru un ekonomistu bāzes scenāriji.
Šoreiz šis jaunais uzbrukums nerezultējās ar kādiem nozīmīgiem postījumiem. Tomēr nevar zināt, kā šajā ziņā būs nākamreiz. Tas ir atgādinājums, ka šajā tirgū viss var mainīties vienā mirklī, un situācija šajā melnā zelta ieguvei izšķirīgajā reģionā ir pietiekami volatīla. Par uzbrukumu atbildību uzņēmies "Houthi" militārais grupējums, kas norādīja, ka tajā izmantoti 14 droni-bumbvedēji un izšautas astoņas ballistiskās raķetes. Aktuāli pieņēmumi, ka minēto militāro grupējumu atbalsta Irāna. Šādi asumi var arī sarežģīt jau tā sarežģītās Rietumu attiecības ar šo valsti, kas savukārt var nozīmēt, ka tās nafta globālajā tirgū neatgriežas ilgāk.
Naftas cenai augot tik strauji, biežāk parādās brīdinājumi, ka tas būs pretvējš burās pasaules ekonomikas atveseļošanās procesam. Tāpat arvien biežāk pēdējās nedēļas ziņu telpu sāk aizpildīt jaunumi, kas liecina par zināmām bažām par inflācijas pieaugumu nākotnē. Tai kājas atraisīt var palīdzēt gan dārgas izejvielas, gan pandēmijā aizturētā pieprasījuma slūžu pavēršanās, gan ļoti dāsnie valdību stimuli, kas, iespējams, pat kādā brīdī var pārkarsēt dažas ekonomikas daļas.
