Paslēpies Lāčplēša ielas pagalmā, ražošanas uzņēmums Pingons ražo ievērojamus zeķu apjomus. Latvijā ražotās zeķes ar preču zīmi Pingons tiek tirgotas Krievijā, bet ar citiem zīmoliem nonāk ne vien Eiropas valstu, bet arī Peru tirgū.
Šonedēļ rādīsim Jums, kā top zeķes! Vairāk par to ražošanu uzziniet galerijā augstāk!
Pingons ir privātā marķējuma (privat label) zeķu ražotājs, un šeit tiek ražotas zeķes preču zīmei Pingons, kā arī zeķes citiem zīmoliem Latvijā un Eiropā, stāstīja uzņēmuma mārketinga direktore Sandra Beketova. Ar preču zīmi Pingons tiek pārdoti aptuveni 35% no kopējā ražotnē noadīto zeķu skaita. Savukārt pārējās zeķes tiek tirgotas klientiem dažādās Eiropas valstīs un citviet pasaulē. «Klienti ir dažendažādākie, un eksportēts tiek uz dažādām Eiropas valstīm, tāpat Pingons ražotnei ir savs sadarbības partneris Latvijā,» stāstīja S. Beketova. Viņa arī stāstīja, ka tālākā valsts, kur nonāk Pingons ražotās zeķes, ir Peru Dienvidamerikā. Pērn eksportēts tika arī uz Japānu. «Priecājamies, ka attīstamies ne tikai paši, bet arī redzam savu sadarbības partneru attīstību – arī viņi paplašina savus eksporta tirgus,» norādīja S. Beketova.
Uzņēmums tika dibināts 1995. gadā uz daudziem pazīstamās ražotnes Aurora bāzes, taču kopš 1998. gada iet uz priekšu pats saviem soļiem, neatkarīgi no citiem uzņēmumiem. Pirmajos gados kopš dibināšanas Pingons ražotnei piederēja pāris adīšanas iekārtas, uz kurām adīja to, pēc kā bija pieprasījums deviņdesmitajos gados, taču ar laiku panākta pašreizējā attīstības fāze – aptuveni 75 darbinieki, vairāk nekā divi simti adīšanas iekārtu, un vidēji 250 tūkstoši saražoto zeķu pāru mēnesī. Gadā Pingonā vidēji tiek saražoti trīs miljoni pāru zeķu, bet reālā ražotnes ražošanas jauda ir daudzas reizes lielāka, Db.lv stāstīja S. Beketova.
Jautāta par to, vai uzņēmums nevēlas attīstīt savu preču zīmi arī Latvijā, S. Beketova pauž, ka pašlaik tādu plānu uzņēmumam nav. «Latvijā ir ļoti mazs tirgus, un mēs pieņemam savu pozīciju šajā tirgū, un negribam mainīt nedz savu nedz citu Latvijā esošo spēlētāju pozīciju šajā tirgū. Viss ir atkarīgs no naudas līdzekļiem, kas jāiegulda mārketingā un tamlīdzīgas aktivitātēs, lai produkts kļūtu atpazīstams un pieprasīts. Mūs zina un respektē kā vienu no lielākajiem zeķu ražotājiem Baltijas valstīs. Mūs arī apmierina pašreizējā niša, līdz ar to vairāk pievēršamies savas ražotnes modernizēšanai un eksporta tirgiem. Eksporta prece ir daudz izdevīgāka un tās vērtība lielāka,» pauda uzņēmuma mārketinga vadītāja.
Galvenais uzņēmuma plāns pašlaik ir pakāpeniski palielināt ražošanas apjomus līdz pirmskrīzes līmenim; nodrošināt produkciju saviem pastāvīgajiem klientiem; un, nedaudz tālāk skatoties, – neapstāties pie iesāktā un turpināt ražošanas modernizēšanu.
SIA Pingons pamatkapitāls ir 254 tūkstoši latu. Uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Vladimirs Beketovs. 2012. gadā Pingons apgrozīja vairāk nekā vienu miljonu latu, bet peļņa veidoja 45,7 tūkstošus latu, liecina Lursoft dati.
#1/41
Šonedēļ Db.lv viesojās uzņēmumā Pingons, kurš «paslēpies» Lāčplēša ielas pagalmā un kurā tiek ražotas zeķes, kas nonāk ne vien tuvākos eksporta tirgos, bet arī tādā eksotiskā valstī kā Peru.
#2/41
Zeķu ražošanas process sākas ar izejvielu - dzijas - iepirkšanu no tādām valstīm kā Indija, Turcija, Vācija, Polija, Itālija. Kokvilna pārsvarā tiek iegādāta Indijā, savukārt smalkākā un dārgākā dzija nāk no Eiropas valstīm. Eiropā pirktās izejvielas veido aptuveni 45% no kopējā Pingons izmantotās dzijas daudzuma. Attēlā redzama izejvielu noliktava. Vidējais izejvielu krājums Pingons noliktavā ir aptuveni 100 tonnas.
#3/41
Noliktavā dzija tiek uzglabāta pēc iepirkšanas, un vēlāk tā tiek padota ražošanas iecirkņiem.
#4/41
Pingons veic pilnu ražošanas ciklu, proti, ražotnē veic adīšanu, šūšanu, formēšanu, kvalitātes kontroli, produkcijas marķēšanu, iepakošanu un piegādi klientam, Db.lv stāstīja uzņēmuma pārdošanas vadītāja Sandra Beketova.
#5/41
Kopumā Pingons ir aptuvenii 220 adīšanas iekārtas, kas ir izkārtotas divos iecirkņos. Kopumā šo iekārtu maksimālā jauda ir 400 tūkstoši zeķu pāru mēnesī.
#6/41
Katra iekārta ražo sava veida zeķes. Zeķu pārus atšķir materiāls, krāsa un valkātājs (vīrietis, sieviete vai bērns), kam tās tiek ražotas.
#7/41
Diegi adīšanas iekārtai tiek padoti saskaņā ar ieprogrammēto apjomu.
#8/41
Adīšanas iekārtas sāk ražot zeķes no to augšas un pamazām, mainot ražošanas režīmus, sākot no valnīša uz leju noada pilnu zeķi, ieskaitot tās papēdi un purngalu.
#9/41
Kad zeķe ir gatava un noadīta, iekārta to izmet laukā. Zeķei nenošūts paliek vēl tās purngals
#10/41
Vienas stundas laikā šāda iekārta var noadīt apmēram astoņus zeķu pārus.
#11/41
Lielākā daļa zeķu produkcijas tiek saražotas pirmā stāva ražošanas iecirknī, kur atrodas aptuveni simts adīšanas iekārtu.
#12/41
Vidēji viena šāda iekārta maksā ap 30 tūkstošiem eiro.
#13/41
Pamatā Pingons zeķu ražošanā izmanto kokvilnu. Taču mazākos apjomos arī citu materiālu dzijas - Core-spun – dzijas maisījums, kur smalkais likras pavediens (2%) ir apvīts ar kokvilnu (98%), veidojot vienu diegu; bambusa dziju, no celulozes ražotu dziju, linus, kašmirvilnu, merīnvilnu, vilnas un zīda maisījumu, kā arī poliestera šķiedru dziju.
#14/41
«Cilvēki ir pieraduši, ka visas zeķes ir vienādas, taču zeķu klāsts ir ļoti dažāds. Tiek ražotas, piemēram, tādas zeķes, kurām nav gumijas, speciāli diabētiķiem piemērotas zeķes ar sudrabu u.c.,» skaidro S. Beketova. Jautāta par to, kādas zeķes labāk izvēlēties no plašā piedāvājuma, Pingons mārketina vadītāja skaidro, ka kokvilnas zeķes vienmēr būs laba izvēle, tālāk gaume un vēlmes mēdz variēt.
#15/41
Viss ražošanas iecirknis ir iedalīts zonās, kuras apkalpo adītājas un mehāniķi. Viena adītāja un mehāniķis apkalpo vidēji 10 - 15 adīšanas iekārtas. Adīšanas procesā piedalās arī tehnologi, kas veic dažādus mērījumus, uzrauga produkcijas kvalitāti.
#16/41
Zeķu dizainu izvēlas klients un vēlāk Pingons to pielāgo adīšanas iekārtu vajadzībām.
#17/41
Pēc tam, kad zeķes noadītas, tās uzglabā starpnoliktavā, no kuras tās novirza uz šūšanas iecirkni, kur zeķēm aizšuj purngalus.
#18/41
Purngalu noslēgšanā izmanto šim nolūkam paredzētos šūšanas automātus, kas auduma malas līdzeni apgriež, vienlaicīgi apmetinot tās.
#20/41
Pēc tam zeķes ir jāizvērš uz otru pusi. To dara vai nu ar rokām vai arī, izmantojot speciālu iekārtu, kāda redzama attēlā.
#23/41
Nākamais svarīgais poms ir zeķu formēšana jeb «gludināšana». Zeķes tiek uzliktas uz speciālām formām, lai tālāk tās apstrādātu ar karsto tvaiku. Tādā veidā zeķes iegūst vienādu formu un izmērus.
#24/41
Kad zeķes apstrādā ar karsto tvaiku, izejvielas, kas tiek izmantotas zeķu adīšanā (piemēram, kokvilna un elastāns), stabilizējas. Tāpat zeķes arī saraujas.
#25/41
Formas ir dažāda lieluma, lai gludināt varētu dažādu izmēru zeķes.
#27/41
Vēlāk zeķēm tiek veikta kvalitātes kontrole un šķirošana.
#29/41
Tiesa gan, pats sarežģītākais posms ražošanas procesā ir jauna produkta izstrāde. Vēl pirms ražošanas uzsākšanas, jaunu zeķu izstrādātājam ir jāņem vērā izejvielas, dizaina izstrāde – zīmējumi, lai tas būtu optimāls variants pašai ražošanai, stāstīja S. Beketova. Ražošanas procesam ir jābūt vieglam visos tās posmiem.
#34/41
Pēc tam notiek zeķu pakošana - uzlīmes līmēšana un etiķetes un āķa pielikšana. To nodrošina speciālas iekārtas.
#35/41
Zeķu pakošana notiek dažādos veidos, ņemot vērā zeķu materiālu un iepakojuma specifiku.
#38/41
Ar Pingons zīmolu tiek tirgoti vidēji 35% saražoto zeķu; pārējais tiek ražots private label.
#40/41
Zeķu ražošanu arvien Pingons pozicionē kā roku darbu. «Neņemot vērā, ka daudzi adīšanas procesi ir automatizēti un nepārtraukti domājam, lai automatizāciju attīstītu vēl vairāk, tiek izmantots arī cilvēku roku darbs – šūšanā, «gludināšanā» jeb formēšanā, kvalitātes kontrolē, šķirošanā un pakošanā,» stāsta S. Beketova.