Latvijā nodokļu administrēšana jau tagad maksā ievērojami dārgāk nekā Igaunijā. Ja tiek ierobežota iespēja veidot mikrouzņēmumus, nodokļu administrēšana būs vēl sarežģītāka. No pārvaldes efektivitātes viedokļa tas ir nejēdzīgi. Turklāt vēl jo sliktāka ir nestabilitāte. Valdība iedomājas, ka vajag vairāk naudas valsts budžetam, un maina nodokļu sistēmu kā zeķes, intervijā laikrakstam Diena norāda ekonomikas ministre Dana Reizniece – Ozola.
Fragments no intervijas
Kā Latvijas ekonomiku ietekmējis periods, kurā pastāv Krievijas embargo daudziem Eiropas Savienības (ES) ražojumiem?
Kopumā Latvijas tautsaimniecība labi tikusi galā – kopējais eksporta apjoms pat audzis, bezdarba kāpums nav vērojams. Tomēr atsevišķiem uzņēmumiem, it īpaši pārtikas nozarē, gads kopš embargo ieviešanas bijis smags. Protams, var teikt, lai uzņēmēji meklē jaunus tirgus, bet Krievijas sankcijas attiecas ne tikai uz Latvijas ražojumiem, bet arī daudzu citu valstu ražojumiem, tāpēc spriedze Latvijai tuvajos tirgos ir liela un ar savu produkciju mūsu valsts uzņēmējiem tajos iekļauties ir grūti. Risinājums ir skatīties tālāk par Eiropas robežām. Patlaban notiek process, ka uzņēmumi pārorientē darbību uz citiem tirgiem. Daži uzņēmumi šajā aspektā bijuši ļoti veiksmīgi, piemēram, Food Union nesen Ķīnā nogādāja pirmo saldējuma klāstu. Redzam, ka arī kopumā eksports uz Ķīnu ir audzis, pat dubultojies. Palielinājies arī eksports uz ASV.
Domāju, mūsu valsts uzņēmējiem palīdz tas, ka viņi jau bija guvuši mācību 1998. gada krīzē un bija sapratuši, ka eksporta tirgu izvēle jādažādo, it īpaši, ja runa ir par Krievijas tirgu, kas ir nestabils un kur lēmumi bieži tiek pieņemti politisku, nevis ekonomisku iemeslu dēļ.
Nesen sabiedrības uzmanību piesaistīja jūsu izteikumi par mikrouzņēmumu nodokli (MUN), kad paudāt kritiku Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumam noteikt 41 nozari, kurā nevarēs piemērot MUN režīmu. Jūsuprāt, nevajag dalīt nozares, kurās var un kurās nevar strādāt MUN režīmā, vai jums ir iebildumi pret konkrētām nozarēm FM sarakstā?
Man ir iebildumi, ka vienkārši tiek iedots nozaru saraksts bez nopietna pamatojuma. Turklāt, nosakot nozares, kurās nevarēs piemērot MUN režīmu, mikrouzņēmumu ideja tiktu sabojāta. Latvijā nodokļu administrēšana jau tagad maksā ievērojami dārgāk nekā Igaunijā. Ja tiek ierobežota iespēja veidot mikrouzņēmumus, nodokļu administrēšana būs vēl sarežģītāka. No pārvaldes efektivitātes viedokļa tas ir nejēdzīgi. Turklāt vēl jo sliktāka ir nestabilitāte. Valdība iedomājas, ka vajag vairāk naudas valsts budžetam, un maina nodokļu sistēmu kā zeķes.
MUN vajadzīgs jauniem, tikko izveidotiem uzņēmumiem to darbības pirmo gadu laikā, lai palīdzētu nostāties uz kājām. Turklāt MUN režīms ir vienīgais atbalsta mehānisms mazajiem sīkuzņēmumiem. Tad, kad valdībā bija diskusija par MUN režīma ierobežošanu un nodokļa likmes palielināšanu, es asi cīnījos pret to, jo redzu, ka mikrouzņēmumos ir nodarbināti cilvēki, kuri ilgstoši bijuši bezdarbnieki. Zinu arī tādus gadījumus, kad cilvēkiem tieši iespēja veidot mikrouzņēmumu palīdzējusi pieņemt lēmumu sākt biznesu. Ja nebūtu MUN režīma, šie cilvēki neuzdrošinātos nodarboties ar uzņēmējdarbību. Ja mēs lūkojamies no uzņēmējdarbības vides attīstības viedokļa, Latvija ir valsts ar nelielu jauno uzņēmēju skaitu, salīdzinot ar jauno uzņēmēju skaitu citās valstīs.
Cēlonis tam, ka Latvijā proporcionāli pret iedzīvotāju skaitu ir maz uzņēmēju, meklējams izglītības sistēmā, mainīgajās prasībās, ko valsts izvirza uzņēmējiem, vai iedzīvotāju mentalitātē?
Mentalitātei noteikti ir nozīme. Jau par klasiku kļuvusi atziņa, ka lietuvieši ir tirgotāju nācija, igauņi – ekspertu nācija, savukārt latvieši – politiķu nācija. Latvietis ir tendēts uz strādāšanu pie kāda cita, nevis savas uzņēmējdarbības veidošanu. Latvijas iedzīvotājiem nepatīk risku uzņemšanās, patīk vienmēr būt pēc iespējas lielākā drošībā.
Tomēr tas, ka Latvija ierindojas 23. vietā pasaulē uzņēmējdarbības vides kvalitātes ziņā, pierāda, ka nosacījumi biznesa veidošanai un attīstīšanai nav sliktāki kā daudzās citās valstīs. Nevar gan noliegt problēmas, piemēram, to, ka trūkst stabilitātes nodokļu politikā, tāpēc, runājot par nākamā gada budžetu, viena no manām prioritātēm ir panākt, lai tiktu turēti solījumi par darbaspēka nodokļu mazināšanu.
Domājat iedzīvotāju ienākuma nodokļa mazināšanu?
Jā, darba devēji ir elastīgi un ir gatavi diskutēt, vai tā būtu nepaliekamā minimuma palielināšana, piemēram, arī saistot ar apgādībā esošajām personām, kas var būt labs risinājums nevienlīdzības mazināšanai.
Kas attiecas uz minimālās algas palielināšanu, ko piedāvā Vienotības kolēģi, uzskatu, ka minimālā alga ir jāpalielina. Mēs dzīvojam atvērtā tautsaimniecībā, mūsu valsts darba devēji konkurē ar tām algām, kādas tiek maksātas citās valstīs, tāpēc minimālajai algai jāaug. Tomēr minimālās algas kāpumam jābūt saistītam ar produktivitātes pieaugumu, citādi zūd konkurētspēja, ko redzam eksporta rādītāju kritumā.
Plašāk lasiet rakstā Solījumi par darbaspēka nodokļu mazināšanu noteikti jātur pirmdienas, 10.augusta laikrakstā Diena (4.,5.lpp)!
