Asfalta ražošanu var salīdzināt ar zupas vārīšanu vai rosola gatavošanu - gluži kā pavārmākslā arī asfalta ražotājiem jāzina pareizā recepte, ar piedevu un sastāvdaļu attiecību palīdzību iegūstot «asāku vai maigāku» - izturīgāku vai mazāk izturīgu - asfaltu. Turpinot aizsākto tradīciju ielūkoties Latvijā ražotu produktu virtuvē, Db.lv šonedēļ piedāvā aplūkot, kā top asfalts Binders ražotnē Vangažos.
Asfalta ražošanā un ceļu būvē visiem ir skaidri spēles noteikumi - ja neizturīgs asfalts uzklāts ceļam, uz kura ir liela braukšanas intensitāte, tad drīz vien ceļam radīsies visi iespējamie defekti un ceļš kalpos varbūt pat tikai gadu, norāda Binders sabiedrisko attiecību speciāliste Vita Noriņa, skaidrojot, ka asfalts nevar būt slikts vai labs - tas, gluži kā apģērbs piemērojams laikapstākļiem, ir jāpieskaņo ceļam un tā braukšanas intensitātei. «Ir gadījumi, kad pasūtītājs prasa desmit gadu garantiju ceļam, un tad mēs kā būvnieki esam ieinteresēti to izpildīt, jo jebkuru defektu šajā laikā novērsīsim par saviem līdzkeļiem un tas atsauksies uz mūsu ekonomisko situāciju,» stāsta V. Noriņa. Viņa norāda, ka ceļu būvē nozīmīgi ir arī tas, kā ceļš tiek kopts, piemēram, vai ir sakārtotas grāvmalas. «Tas ir kā ar jebkuru lietu - ja nopirksim jaunu skapi un ja to nepareizi ekspluatēsim, tad tas sabojāsies,» norāda uzņēmuma pārstāve.
Asfalts ar lielāku garantijas ilgumu, tātad - izturīgāks asfalts, ir arī dārgāks, jo tā ražošanā tiek izmantots no Skandināvijas ievestais grantīts. Granīta asfalti ir izturīgākie asfalti, un tos izmanto tur, kur nepieciešama lielāka ceļa izturība. Granītmateriāls nāk no Zviedrijas vai Norvēģijas. Dolomītmateriāls, savukārt, ir vietējās izcelsmes.
Kopumā jebkuram asfaltam ir trīs galvenās sastāvdaļas - bitumens, minerālmeteriāls un aizpildītājs, stāsta Edvards Pavlovskis, Binders ceļu būvmateriālu testēšanas laboratorijas vadītājs. Tāpat asfaltam var būt arī dažādas piedevas, kas maina asfalta īpašības.
Binders rūpnīcas Vangažos jauda ir 240 tūkstoši tonnu asfalta gadā, savukārt šogad ražotne sasniegusi vienas dienas ražošanas apjoma rekordu - 2224 tonnas dienā. Pērn tika saražoti 128 tūkst. tonnu asfalta, savukārt ražošanas rezultāts - 1500 tonnas dienā jau ir uzskatāms par labu, norāda Vermona Lāce, rūpnīcas vadītāja. Vidēji vienā stundā var saražot 200 tonnas asfalta. Saražotā asfalta apjomu mēra tonnās, un tā kā katram ceļam ir atšķirīgs asfalta biezums, kā arī dažādi ir ceļa platumi, ir grūti pateikt, cik kilometru asfalta var noklāt ar, piemēram, vienu tonnu asfalta, Db.lv uzsvēra Binders pārstāvji. «Arī viens centimetrs biezuma uz ceļa asfalta ražošanā var nozīmēt ievērojamas vajadzīgā asfalta apjoma izmaiņas,» stāsta asfaltbetona rūpnīcas vadītāja V. Lāce.
Vangažu rūpnīcā ražošanā strādā septiņi cilvēki - tostarp mehāniķi, iekrāvēji, palīgstrādnieki un operators, kas darbojas rūpnīcas sirdī.
Kopumā no Vangažu rūpnīcā saražotā vien aptuveni 0,5% tiek pārdots citiem uzņēmumiem, pārsvarā ceļu uzturētājiem, kuriem nav pašiem savas rūpnīcas, bet lielākā daļa Vangažos saražotā asfalta tiek izmantota Binders pašu vajadzībām, norāda V. Lāce. Tas, vai rūpnīcas ražotais asfaltbetons tiek pārdots citiem uzņēmumiem, ir arī atkarīgs no ražotnes atrašanās vietas. Arī Binders pērk asfaltu no citiem ražotājiem, ja rūpnīca atrodas tālu no objekta, jo asfaltu nevar pārvadāt ļoti tālu, jo tad tas zaudē savas īpašības. Uzklāšanas laikā, kas pēc V. Lāces domām, ir svarīgākais posms asfalta ražošanā, svarīga ir asfalta temperatūra un konsistence.
Asfaltbetona rūpnīca Vangažos ir atklāta 2007. gada augustā, un tā izveidota uz Latvijā vecākās ceļu būvmateriālu ražotnes bāzes. Laika gaitā ražotne piedzīvojusi vairākas tehnoloģiskās pārveides un rekonstrukcijas, savukārt 2006. gadā tika pieņemts lēmums ražotni demontēt un tās vietā uzcelt jaunu rūpnīcu - pēc uzņēmuma pasūtījuma to izgatavojusi Vācijas kompānija Ammann Asphalt GmbH.
Uzziniet vairāk, aplūkojot fotogaleriju augstāk!
#1/37
Iebraucot asfaltbetona rūpnīcas teritorijā, var nojaust, ka šobrīd notiek ražošana, jo rūpnīca klāta putekļu dūmakā.
#2/37
#3/37
Asfaltbetona ražošanā sākumposms ir pasūtītājs, kas nosaka, cik izturīgam un biezam jābūt asfaltam uz konkrētā ceļa. Lai projektētu atbilstošas klases asfaltu, ir jāizvērtē izejmateriālu prasības, tādēļ materiāli tiek testēti laboratorijā.
#4/37
Katram noteiktajam materiālam ir savs mitrums, bet laboratorijā ir jānosaka materiāla bāzes mitrums. Testēšanas laikā materiāli tiek mazgāti, žāvēti, lai dabūtu tīru materiālu bez piejaukumiem. Šī ir viena no krāsnīm, kurā tiek žāvēts materiāls, kas jau ir atmazgāts no putekļiem un piemaisījumiem.
#5/37
Ražotne Vangažos ir vien no divām Binders asfalta ražotnēm, otra atrodas Daugavpilī.
#6/37
Asfalta «rosola» sastāvdaļas - materiālu krautnes
#7/37
#8/37
#9/37
Iekrāvējs nepārtraukti uzpilda rūpnīcas dozatorus. Katrā no dozatoriem atrodas atšķirīgi materiāli
#10/37
#11/37
#12/37
#13/37
#14/37
Rūpnīcas operators, kas atrodas ražotnes «sirdī», ņemot vērā asfalta «recepti», norāda, cik procentu katras sastāvdaļas dozatoriem ir jāpievieno kopējai asfalta masai.
#15/37
Sastāvdaļu dozēšana atbilstoši noteiktajam katras sastāvdaļas procentu daudzumam.
#16/37
Atbilstoši dozētā masa «dodas» augšup uz bunkuru, kur tā tiks izkarsēta, izžāvēta, no tās tiks atsūkti putekļi un tā tiks sajaukta ar bitumenu.
#17/37
Maisīšanas bunkurs
#18/37
#19/37
#20/37
#21/37
#22/37
Gatavs asfalts tiek iepildīts kravas automašīnās
#23/37
#24/37
Vissarežģītākais posms asfalta ražošanā, pēc rūpnīcas vadītājas V. Lāces domām, ir tā piegādāšana objektā vajadzīgajā temperatūrā un konsistencē. Mainoties temperatūrai, mainās arī asfalta konsistence. Ražotāja uzdevums ir piegādāt šo produktu būvniekam atbilstošā temperatūrā, kā arī «saprotamu» būvniekiem - viņiem precīzi jāzina, kāds ir šī asfalta tips, pie kādas temperatūras to ir jāieklāj.
#25/37
Ja pasūtījums un tā sastāvdaļas jau ir zināmas un materiāli jau atrodas ražotnes noliktavā, tad asfaltu var saražot gana ātri - aptuveni desmit minūšu laikā tiek izveidota asfalta «recepte», tā tiek nodota rūpnīcai, operators tad ziņo, no kādām krautnēm asfalts tiks ražots, un sāk ražošanu. Šādā gadījumā gatavs asfalts ir gatavs jau 30 minūšu laikā - šis ir «visžiglākais variants», stāsta rūpnīcas vadītāja. «Tomēr, ja materiāli vēl neatrodas noliktavā, un tie ir jātestē, jāmeklē pasūtītājs un jāiegādājas, tad paiet vairākas dienas, līdz asfalts ir gatavs,» viņa stāsta.
#26/37
Asfalta īpašības daļēji zūd, pārvadājot saražoto asfalta masu no rūpnīcas līdz objektam. Ar attēlā redzamās antisegregācijas iekārtas palīdzību iespējams asfaltu nogādāt līdz attālākiem objektiem. «Galvenā problēma parasti ir tā, ka, tālāk braucot, gar kravas kastes malām asfalts dziest, savukārt šī iekārta ir liels mikseris, maisītājs, kas asfaltu samaisa un tad asfalts tiek nogādāts objektā vienmērīgs, kas arī ir galvenais pie ieklāšanas. Neder tāds variants, ka viena asfalta daļa ir atdzisusi kramā, bet cita - vēl karsta,» stāsta E. Pavlovskis. Tālākais objekts, ar kuru asfalts nogādāts ar antisegregācijas iekārtas palīdzību, ir Jēkabpils-Varakļānu autoceļš, kas atrodas apmēram 220 km attālumā no Vangažiem.
#27/37
Pēc tam, kad asfalts ir gatavs, tas tiek nodots laboratorijai testēšanai. Testēšana ilgst piecas stundas, un tās laikā notiek ražošanai pretējs process - asfalts atkal tiek sadalīts pa atsevišķām sastāvdaļām.
#28/37
#29/37
#30/37
#31/37
#32/37
Edvards Pavlovskis, ceļu būvmateriālu testēšanas laboratorijas vadītājs
#33/37
Tāpat laboratorijas vajadzībām asfalta paraugi tiek ņemti arī no jau gatava, ieklāta ceļa.
#34/37
Ideālā variantā paraugs nav porains un atsevišķās asfalta kārtas nav labi pamanāmas. Laboratorija testē asfaltu arī pēc citu uzņēmumu pasūtījuma
#35/37
#36/37
Kā atklāj rūpnīcas vadītāja Vermona Lāce, ražotnē ir vairāki specifiski «knifiņi». Viens no tiem ir «vīrišķīgā gaisotne ar sievišķīgas domāšanas devu» - rūpnīca Vangažos lauž sterotipus, ka asfaltbetona ražošana ir vīrišķīga nodarbe, uzskata V. Lāce. Pārējie ražotnes specifiskie «knifiņi» gan atklāti netiek.
#37/37
Vasara ir aktīva asfaltbetona ražošanas sezona - ziemā ražotne stāv klusa, tomēr aukstajā laikā notiek citi darbi - galvenokārt tā ir gatavošanās nākamajai sezonai, iepriekšējā gada darba izvērtēšana, kvalitātes jautājumu risināšana, ražošanas kontrole, audits. Šogad palicis aptuveni viens mēnesis laika, kad notiek aktīvā ražošana.
