Būve

Ceļu būvnieks skaidro, kāpēc Strenču iedzīvotājiem jālauž savas automašīnas, braucot pa bedrēm

Dienas Bizness,07.03.2013

Jaunākais izdevums

Strenčos, Valkas ielas posmā, kur tikai pirms dažiem mēnešiem tika ieklāta asfaltbetona saistes jeb apakšējā kārta, šoziem parādījušās bedres, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Autovadītāji par to esot nepatīkami pārsteigti.

Darbu veicēja firma 8CBR salabošot asfaltu par saviem līdzekļiem un uzsvērusi, ka bedres konstruktīvajā saistes kārtā nav nekas ārkārtējs.

Uz problēmām pārbūvējamā Strenču tranzītielas posmā pirmais Ziemeļlatvijai norādījis lasītājs Vitālijs. «Pirms neilga laika pabeidza Valkas ielas posmu no SPS (Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca) līdz pilsētas beigām. No septembra līdz decembrim bija darbi. Ceļu sataisīja, bet trotuāru nē. Cilvēki iet pa ceļa malu blakus mašīnām. Viss būtu labi, bet janvārī ceļš jau bija sadauzīts, daudz bedru, asfalts jau sabrūk. Cik miljonu tur iegāza un kurš atmaksās to?» viņš rakstījis.

Izvairoties no pretī braucošās fūres, autovadītāja Inese minētajā ielas posmā ar savu automašīnu jau esot iebraukusi bedrē un esot šokēta, ka jauns asfalts var šādi izskatīties: «Latvietis ir pieradis pie bedrēm. Vienīgi šajā gadījumā ir ļoti žēl, jo jaunais asfalts vismaz kādu laiku bija vienīgais līdzenais ceļa posms.»

Aizvadītā gada augusta nogalē Smiltenes firma 8CBR sāka rekonstruēt Strenču tranzītielas (Valkas ielas) posmu pēc Strenču novada domes pasūtījuma, atgādina Ziemeļlatvija.

Ielu paredzēts pārbūvēt pavisam 1485 metru garā posmā. Aizvadītajā gadā būvdarbi tika uzsākti 770 metru garumā. Tur pašlaik ir ieklātas tikai divas no karstā asfalta kārtām - pamatkārta un saistes kārta.

Objektā darbus esot plānots atsākt aprīļa nogalē vai maijā, un tad arī tiks izbūvēta asfaltbetona virsējā jeb dilumkārta, skaidrojis firmas 8CBR darbu vadītājs Aivars Veinbergs.

«Asfaltbetona saistes kārtā bedres var būt, jo šī kārta nav domāta tādai slodzei un tādiem nevienmērīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kādi tie ir. Šoziem te salst, te kūst, kā rezultātā asfalts plaisā un tajā veidojas bedres,» stāstījis A. Veinbergs.

Kā vēstīts, ceļu kvalitātes ziņā Latvija 144 pasaules valstu konkurencē ierindota 99. vietā, liecina jaunākais Pasaules ekonomikas foruma (WEF) Globālās konkurētspējas ziņojums, kas ietver datus par 2011.-2012. gadu. Latvijas ceļu stāvoklis novērtēts ar 3,2 punktiem, Latvijai ierindojoties vienā līmenī ar Melnkalni, Tanzāniju, Zimbabvi, Zambiju, Senegālu un Tadžikistānu.

Latvijas Satiksmes ministrija par šādu novērtējumu jau paudusi izbrīnu, savukārt interneta vietnē Twitter šodien lasāmi ironiski komentāri, kā, piemēram: «Āfrika esot paudusi sašutumu par tās ceļu salīdzināšanu ar Latviju.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot kurināmās koksnes cenām, tirgū novērota negodīgas komercprakses izplatība, norādīja mežizstrādes un meža apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Pata Strenči" vadītājs Andris Krastiņš.

Viņš skaidroja, ka, pieaugot kokmateriālu un kurināmās koksnes cenām, meža nozarē ienāca liels skaits uzņēmumu, kas bez iepriekšējas pieredzes, zināšanām un profesionāliem darbiniekiem iegādājās lietotu tehniku no Skandināvijas, cerot, ka īsā laikā uzbūvēs pelnošu biznesu. Savukārt šobrīd, kad tirgus ir apstājies, šie uzņēmēji ar dažādām krāpnieciskām un negodīgām shēmām cenšas nodrošināt darbu "pīķa stundā" iegādātajai tehnikai.

"Ar agresīvām metodēm tiek slēgti līgumi ar neizglītotiem mežu īpašniekiem par cirsmu iegādi, kur meža īpašnieka iegūta peļņa ir krietni mazāka par faktisko vērtību. Līgumos ļoti vispārīgi tiek definēti sadarbības nosacījumi gan par izstrādes apmēru, gan apmaksas kārtību. Mežā tiek veiktas nepamatotas darbības, piemēram, pārzīmētas cirsmu robežas, izstrādāts vairāk nekā sākotnēji plānots, izlases cirtēs izstrāde tiek veikta līdz likumā noteiktajām minimālajām prasībām, taču saimnieciski šādai mežaudzei vairs nav nākotnes," stāstīja Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iecelšanai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētaja amatā virza tiesnesi Vilsoni

LETA,06.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns iecelšanai Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja amatā virzīs pašreizējo apgabaltiesas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāju, tiesnesi Daigu Vilsoni, apstiprina bijusī tiesas priekšsēdētāja Sandra Strence.

Strence apgalvoja, ka kandidātu izvērtēšanas komisija esot ieteikusi šim amatam virzīt tieši Strenci, kuras kandidatūrai bijis lielākais komisijas locekļu atbalsts, bet vienlaikus pievēršot uzmanību Vilsones kandidatūrai, ņemot vērā gan līdzvērtīgo komisijas balsojumu, gan apstākli, ka komisija ir saņēmusi informāciju, kas ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīcībā un radot šaubas par Rīgas apgabaltiesas reputāciju.

Pats Bordāns ir atzīmējis, ka Strence un Vilsone bijušas līdzvērtīgas kandidātes un Strenci nevar uzskatīt par konkursa uzvarētāju. Ministrs jau iepriekš tika atzinis, ka no KNAB saņemtā informācija būtiski mazina Strences iespējas nokļūt tiesas vadītājas amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Šogad saremontētas satiksmei bīstamās bedres gandrīz 4000 m2 platībā

Žanete Hāka,19.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējos laika apstākļos, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs uz valsts autoceļiem ar melno segumu labo satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres.

Satiksmei bīstamās bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem, jo bedres remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt satiksmes drošību, informē uzņēmums.

Šogad satiksmei bīstamās bedres ir saremontētas gandrīz 4000 m2 platībā no tām 83% saremontētas februārī. Bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, jo uz tiem nav veikti regulāri virsmas atjaunošas darbi un ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, no 8901 km melnā seguma valsts autoceļiem tādi ir 48%. Līdz ar atkušņa iestāšos un gaisa temperatūras svārstībām ap nulli satiksmes intensitātes rezultātā veidojas neprognozējams bedru apjoms. Bedru remontu visā valsts teritorijā veic 60 ceļu uzturētāju remontbrigādes, skaidro LAU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Šogad saremontētas avārijas bedres gandrīz 6000 m2 platībā

Žanete Hāka,02.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad avārijas bedres saremontētas gandrīz 6000 m2 platībā, un no tām 89% saremontētas februārī, informē Latvijas autoceļu uzturētājs.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu saremontēto bedru apjoms ir nedaudz pieaudzis, pērn janvārī un februārī bedres saremontētas vairāk nekā 5000 m2 platībā.

Bedru veidošanās uz melnajām segām ir tieši saistīta ar ceļa seguma vecumu. Bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, jo uz tiem nav veikti regulāri virsmas atjaunošas darbi un ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Uz novecojuša autoceļa seguma ir mikroporas, mikroplaisas, pa kurām klātnē tiek ūdens un tas veicina ceļa sabrukšanu. Autoceļa seguma virskārta vai virsmas apstrāde ir kā jumtiņš, kas nodrošina, ka ceļa klātnē mitrums neiekļūst. Pretējā gadījumā veidojas bedres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Strenčiem uz tilta pār Gauju turpinās būvdarbi (reģionālais autoceļš Smiltene–Strenči (P25) (28,34. km). Darbus veic A.C.B. Grupas uzņēmums SIA “8 CBR”.

Būvdarbu laikā satiksme nodrošināta pa saliekamo metāla konstrukciju tiltu, kurš tika uzbūvēts septembrī.

1909. gadā uzbūvētais tilts ir no monolīta dzelzsbetona, bet divi tā laidumi, kas tika uzbūvēti 1919. gadā, – tērauda sijas un koka brauktuves konstrukcija. Pašlaik tērauda sijas un koka brauktuve ir pilnībā demontēta, bet Strenču pusē demontētā krasta balsta vietā jau daļēji ir izbūvēts monolīts dzelzsbetona balsts uz pāļiem, kura arhitektoniskais veidols ir atbilstošs vēsturiskajam tiltam. Tilta betona laidumiem ir demontēta segas konstrukcija un ietvju konsoles.

Diviem laidumiem decembra vidū tika iebetonēta brauktuves daļa un jaunās ietvju konsoles, turpinās tilta balstu konstrukciju betonēšana. Līdz pavasarim pirmo divu tilta laidumu no Smiltenes puses atjaunošana būs pabeigta tiktāl, lai pa tiem ar būvniecības tehniku varētu piekļūt nākamajiem tilta laidumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ašeradens uzdod nekavējoties veikt pārbaudes koģenerācijas staciju darbībā

Rūta Lapiņa,16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens Ekonomikas ministrijas kontroles grupai, kopā ar kompetento iestāžu pieaicinātajiem ekspertiem, ir uzdevis nekavējoties veikt pārbaudes, izbraucot uz konkrētajām vietām, informē Ekonomikas ministrapadomniece komunikācijas jautājumos Agita Baltbārde.

Pārbaužu laikā paredzēts pārliecināties klātienē par koģenerācijas staciju darbību atbilstoši licencei.

Vienlaikus Ašeradens uzdevis AS «Sadales tīkls» uzsākt iekšējo pārbaudi saistībā ar izdoto pārbaudes aktu par SIA «Rīgas enerģija» koģenerācijas stacijas darbību.

A. Baltbārde arī atzīmē, ka ekonomikas ministrs plāno vērsties Valsts policijā par pārbaudes uzsākšanu saistībā ar iespējamu krāpniecību SIA «Rīgas enerģija» darbībā.

Koģenerācijas stacijas, kurās pārbaides uzdevis veikt ekonomikas ministrs:

- SIA «Briedis būve» «Kriozes», Saldus pagasts, Saldus novads

- SIA «Madonas Eko» Cesvaines iela 18B, Madona, Madonas novads

- SIA «Tektus» Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo: Atbalsta maksājumus iespējamā krāpšanā iesaistītās koģenerācijas stacijas nav saņēmušas

Rūta Lapiņa,17.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena no TV 3 raidījumā «Nekā personīga» pieminētajām elektroenerģijas ražotnēm nav saņēmušas atbalsta mehānisma maksājumus, jo tās neražo enerģiju, informē Latvijas energokompānijas Latvenergo Preses sekretāre Ivita Bidere.

Kompānijā skaidro, ka neatkarīgi no līguma noslēgšanas datuma obligātais iepirkums tiek īstenots no brīža, kad elektrostacija ir nodota ekspluatācijā saskaņā ar būvvaldes aktu, un ir izsniegts sistēmas operatora akts par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu. Lēmumu par līguma slēgšanu pēc nepieciešamo dokumentu saņemšanas pieņem AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» (EPT), kas enerģijas iepirkuma administrēšanu īsteno stingri reglamentētā kārtībā. Raidījumā minētie komersanti līdz šim nav vērsušies pie EPT ar iesniegumu obligātā elektroenerģijas iepirkuma līguma slēgšanai, apgalvo Latvenergo pārstāve.

«2016.gadā Latvijā darbojās 403 elektrostacijas, kas valstī noteiktā kārtībā saņem atbalsta maksājumus par saražoto un realizēto enerģiju, kuras ražošanā izmanto atjaunīgos energoresursus vai īsteno enerģijas ražošanu efektīvā koģenerācijas režīmā. Šajā spēkstacijās tiek saražots 1 503 GWh jeb 20.6% no Latvijā patērētās elektroenerģijas,» komentē AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» valdes priekšsēdētājs Andris Cakuls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskā transporta padome 6.augustā atbalstīja bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanu atsevišķos reģionālajos maršrutos vai tikai konkrētos reisos.

Plānots, ka tas tiks ieviests šā gada oktobrī. Bezmaksas sabiedriskais transports būs kopumā 15 maršrutos Mārkalnes, Līdumnieku, Šķaunes, Sunākstes, Nirzas, Istras, Rugāju, Ipiķu, Jaunauces, Plāņu, Jērcēnu, Vecumu, Sausnējas, Leimaņu un Valkas pagastā.

Kritēriji bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanai: apdzīvotība ir mazāka par četriem iedzīvotāji uz vienu kvadrātkilometru; valsts dotāciju īpatsvars maršruta / reisa uzturēšanai ir lielāks par 85%; reisu skaits maršrutā nepārsniedz sešus reisus dienā; ieņēmumi no pārdotajām biļetēm, ieskaitot pasažierus, kuru braucienus daļēji vai pilnībā apmaksā valsts, nepārsniedz 15%.

Bezmaksas sabiedriskais transports visos vai tikai atsevišķos reisos tiks ieviests šādos maršrutos: Nr.6711 Alūksne-Dēliņkalns-Korneti-Alūksne, Nr.5265 Ludza-Cibla-Krivanda-Cibla-Ludza, Nr.5634 Ludza-Felicianova-Zilupe-Šķaune, Nr.5497 Jēkabpils-Sunākste, Nr.6579 Ludza-Seiļi-Rundēni-Lauderi-Ludza, Nr.6552 Ludza-Zilupe-Konecpole-Ludza, Nr.6454 Balvi-Upetnieki-Rugāji, Nr.6608 Rūjiena-Ipiķu skola-Rūjiena, Nr.6746 Saldus-Jaunauce, Nr.6686 Smiltene-Trikāta-Strenči-Smiltene, Nr.6597 Smiltene-Strenči-Smiltene, Nr.6444 Viļaka-Vecumi-Lavošnieki, Nr.6517 Ērgļi-Liepkalne-Sausnēja, Nr.6986 Jēkabpils-Mežgale un Nr.3034 Autoosta-Lugažu stacija-Autoosta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) izveidotās Kontroles grupas veiktajām pārbaudēm obligātā iepirkuma komponentes (OIK) saņēmējiem trijām atjaunojamo energoresursu (AER) koģenerācijas elektrostacijām anulētas atļaujas, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Atļaujas anulētas SIA E Strenči Strenčos, SIA Elektro Rīdzene Cēsu novadā un SIA Energo Fortis Līvānos.

Viņš stāstīja, ka kopumā no 400 Latvijā darbojošām stacijām, 40 stacijas identificētas kā problemātiskas, tostarp 20 gadījumos atklātas ļoti nopietnas problēmas. Ministrs stāstīja, ka šajos gadījumos uzņēmējiem ir uzdots sniegt paskaidrojumus. Pēc paskaidrojumu saņemšanas varēs lemt par tālakajiem soļiem.

Viņš arī atzina, izvērtējot sistēmu kopumā, secināts, ka uzraugošajām iestādēm trūkst instrumentu, lai kontrolētu un uzraudzītu sistēmu. Tādejādi EM virzīs grozījumus noteikumos, lai šo situāciju mainītu.

Jau vēstīts, ka šodien Ašeradens Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē informēs par īstenotajām pārbaudēm un to rezultātiem, izvērtējot AER koģenerācijas elektrostacijas, kas uzsākušas darbību ar pazeminātu jaudu, tajā skaitā arī tādas, kas nav noslēgušas līgumu par obligāto iepirkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošinātājs: bedru problēma aktuāla arī kaimiņvalstīs; «dārgākā» bedre Lietuvā - 3,5 tūkstoši latu

Jānis Rancāns,15.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bedres uz ceļiem iespaidīgus zaudējumus rada ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta māsas kompāniju dati kaimiņvalstīs. Lietuvā iebraukšana kādā bedrē izmaksājusi pat 3,5 tūkstošus latu.

Šā gada trijos mēnešos Igaunijā par iebraukšanu bedrēs Balta māsas kompānija klientiem atlīdzinājusi zaudējumus 36,3 tūkstošu latu apmērā, bet pieteikto gadījumu skaits bijis divas reizes lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt Lietuvā apdrošinātāja Lietuvos Draudimas dati liecina, ka pēc iebraukšanas bedrēs šogad līdz maijam cietušas 300 automašīnas, kas ir par 60% vairāk nekā tajā pašā laika posmā pērn. Balta māsas kompānija prognozē, ka šogad Lietuvā kopējais atlīdzību apmērs par zaudējumiem, kas radušies bedru uz ceļiem dēļ, sasniegs 81,6 tūkstošus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Februāra sākumā salabotas avārijas bedres par 65 tūkstošiem eiro

Žanete Hāka,10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī valdošais atkusnis veicina to, ka uz autoceļiem pastiprināti veidojas bedres, uzsver VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Periodā no 1. līdz 9. februārim VAS Latvijas autoceļu uzturētājs jau ir salabojis 1229 m² avārijas bedru par kopējo summu 65 250 eiro. Savukārt kopš gada sākuma kopumā jau ir salaboti vairāk kā 1800 m² avārijas bedru, no tiem 35 % jeb 650 m² janvārī, bet 65 % jeb 1229 m² – no februāra sākuma līdz 9. februārim.

Atkušņa ietekmi uz bedru veidošanos uzskatāmi uzrāda janvāra statistika – no 1. līdz 24. janvārim uz valsts ceļiem tika konstatēti tikai 49 m² avārijas bedru, savukārt janvāra pēdējā nedēļā, kad iestājās atkusnis, tika labots jau 601 m² bedru.

Ziemas atkušņa apstākļos uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Laikā, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī – zem, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas, neatkarīgi no laika apstākļiem, to aizpildīšana ar auksto asfaltu ir pieļaujama arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauju laika apstākļu izmaiņu dēļ Rīgā uz ielām un tiltiem pastiprināti veidojas bedres. Rīgas domes Satiksmes vadības centrā no 25.decembra līdz šim brīdim saņemtas 26 iedzīvotāju sūdzības par bedrēm un ceļu uzturētāji jau sākuši avārijas bedru remontu, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Departamenta speciālisti skaidro, ka pēc ziemas sezonas un laikā, kad strauji paaugstinās vai arī būtiski svārstās brauktuves temperatūra, bedres asfaltbetona segumā var veidoties ļoti strauji - pat dažu stundu laikā. Bīstamas bedres īpaši strauji veidojas uz nolietotām ielu un tiltu brauktuvēm, tostarp arī uz Salu tilta.

Līdz remontdarbu veikšanai un to laikā atsevišķos ielu posmos un uz satiksmes pārvadiem vai tiltiem vairākās vietās ierobežots maksimālais braukšanas ātrums.

Satiksmes departamentā aģentūru LETA informēja, ka ielu un tiltu bedru remonts tiek nodrošināts visu gadu, taču bedru likvidēšanai ielās nepieciešama gaisa temperatūra, kas nav zemāka par plus 5 grādiem, līdz ar to ziemas periodā nekavējoties tiek remontētas tās bedres, kas apdraud satiksmes drošību, prioritāri maģistrālajās ielās un uz tiltiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz asfaltētajiem valsts autoceļiem notiek bedru masveida remonts un izmantojamā tehnoloģija izvēlēta atbilstoši ceļu segumam, informē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Visplašāk izmantotā bedru remontu metode ir šķembas un bitumena emulsija. Metode ir piemērota sliktā tehniskā stāvoklī esošajiem autoceļiem un ir lētākā no visām tehnoloģijām. Šī ir ekonomiski pamatota darbu tehnoloģija uz avārijas stāvoklī esošiem autoceļiem, tā ir izstrādāta un tiek izmantota daudzviet Eiropā, piemēram, Francijā, Igaunijā, kā arī Skandināvijas valstīs.

Karstā asfaltbetona tehnoloģiju izmanto, lai remontētu atsevišķas bedres, kuras izveidojušās uz relatīvi jauniem asfalta segumiem. Metode ir 1,5 reizes dārgāka nekā šķembas un bitumena emulsija.

Savukārt satiksmei bīstamās bedres remontam (lielāka par A4 formāta lapu un dziļāka par pieciem centimetriem) izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju, kas ir 2-3 reizes dārgāka metode nekā šķembas un bitumena emulsija. Šādas bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem, jo bedres remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt satiksmes drošību. Ar šo metodi satiksmei bīstamās bedres tiek labotas visa gada garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Šogad salabotas satiksmei bīstamās bedres gandrīz 7150 kvadrātmetru platībā

Žanete Hāka,13.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd VAS Latvijas autoceļu uzturētājs uz valsts autoceļiem ar melno segumu labo tikai satiksmei bīstamās bedres, informē LAU.

Pie pašreizējiem laika apstākļiem, kad gaisa temperatūra dienas laikā ir virs 0ºC un naktī zem 0ºC, bedru aizpildīšanas metode ir aukstā asfalta tehnoloģija. Satiksmei bīstamās bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem.

Satiksmei bīstamās bedres remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt satiksmes drošību līdz brīdim, kad bedres iespējams salabot atbilstošos laika apstākļos un ar ierastajām tehnoloģijām.

Iestājoties tehnoloģijai atbilstošiem laika apstākļiem, proti, diennakts vidējā gaisa temperatūra ir virs +5ºC grādiem, LAU uzsāks masveida bedru remontu uz melnā seguma valsts autoceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta - Bedres uz Salu tilta labotas visu nakti; lāpīšana tuvojas beigām

Dienas Bizness,31.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bedres uz Salu tilta labotas visu nakti un patlaban tās ir aizlāpītas 90m2 platībā. Satiksme normālā ātrumā tikšot atjaunota tad, kad bedres būs aizlāpītas un šis process jau tuvojoties beigām, Db.lv uzzināja Rīgas Domes (RD) Satiksmes departamentā.

[Papildināts viss teksts]

Patlaban uz Salu tilta kompleksa estakādes pār Bieķeņgrāvi noteikts atļautā ātruma ierobežojums līdz 30 km/h, informē departaments. Braukšanas ātruma ierobežojums noteikts ar saistībā ar satiksmei bīstamām bedrēm, kas uz estakādes veidojušās straujas gaisa temperatūras maiņas ietekmē.

Lai veiktu avārijas bedru labošanu, uz Salu tilta kompleksa estakādes pār Bieķēngrāvi slēgta transportlīdzekļu kustība vidējā braukšanas joslā Jūrmalas virzienā un labajā malējā joslā pilsētas centra virzienā. Satiksmes ierobežojumi tiks atcelti pabeidzot avārijas bedru remontu.

RD norāda, ka Satiksmes departaments uzdevis SIA Rīgas tilti nodrošināt diennakts Salu tilta brauktuves kontroli, lai nekavējoties uzsāktu satiksmes drošībai bīstamo avārijas bedru remontu. Satiksmes departaments informēs par noteiktā braukšanas ātruma ierobežojuma atcelšanu. Tāpat pastiprināta novērošana uzsākta arī uz K. Ulmaņa gatves pārvada, Mūkusalas rotācijas apļa, Vanšu tilta nobrauktuvēm un citviet. Kopumā uz janvāri Rīgā bija aizlāpītas bedres 2351m2 platībā, lielākoties Latgales un Zemgales priekšpilsētās, informēja departaments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cauras riepas, gūtas traumas un neestētisks skats - tās esot bedraino ielu sekas arī Ķekavas novadā. Bedres liedz droši pārvietoties ne tikai gājējiem un autovadītājiem, bet arī jauniešiem ar velosipēdiem un skrituļslidām.

Tāpēc Ķekavas novada Jaunatnes iniciatīvu centrs un Ķekavas novada jauniešu padome vakar, 24.aprīlī, Ķekavā rīkoja bedru aizdarīšanas akciju.

Bedres tika lāpītas Ķekavā, Gaismas ielas 19 posmā - no korpusa nr.1 līdz nr.15.

Bedru lāpīšanas procedūra - bedrēs iebērtas baltās smiltis, lai nolīdzinātu bedres dziļumu. Pēc tam uzklāti krāsaini auduma ielāpi, kas nostiprintāti ar celtniecības līmlentu. Netālu no bedru lāpīšanas vietas izvietotas zīmes - «Uzmanību! Lāpītas bedres!».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas ielu un tiltu uzturēšanai šogad atvēlēti 15 miljoni eiro

Baiba Zālīte, speciāli db.lv,04.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī Rīgā salabotas avārijas bedres vairāk nekā 2740 kvadrātmetru platībā, ieguldot 56 tūkstošus eiro. Kopumā šogad ielu un tiltu uzturēšanai piešķirtais finansējums ir 15 miljoni eiro, kur lielākā daļa finansējuma paredzēti uzturēšanas darbiem ziemā, tai skaitā avārijas bedru labošanai, ziņo Rīgas domes Satiksmes departaments.

Visvairāk bedres labotas Zemgales un Vidzemes priekšpilsētās, tur remontdarbi veikti 1439 kvadrātmetru platībā. Vismazāk - uz tiltiem - 91 kvadrātmetrs.

Pašvaldība informē, ka ielu un tiltu bedru remonts tiek veikts visu gadu, taču ziemā labo tikai avārijas bedres. Ievērojama bedru veidošanās notiek tieši pie straujas gaisa temperatūras maiņas, kad strauji paaugstinās vai arī būtiski svārstās brauktuves temperatūra. Līdz ar to bedres asfaltbetona segumā veidojas ļoti strauji.

Lai veiktu kvalitatīvu bedru remontu, nepieciešama gaisa temperatūra, kas nav zemāka par + 5 grādiem, līdz ar to ziemas periodā nekavējoties tiek remontētas tās bedres, kas apdraud satiksmes drošību, prioritāri maģistrālajās ielās un uz tiltiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

BTA: Ceļu uzturētāju bezdarbības dēļ apdrošinātāji cieš lielus zaudējumus

Jānis Rancāns,07.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zaudējumiem, kas autovadītājiem radušies iebraucot bedrēs, apdrošinātājs BTA Insurance Company SE saviem KASKO apdrošināšanas klientiem pērn atlīdzībās izmaksājusi 75 tūkstošus latu.

No tiem 30 tūkstoši izmaksāti klientiem, kuri bija iegādājušies BTA produktu KASKO Bedres, kas sedz zaudējumus, ja auto ticis bojāts, iebraucot uz ceļa braucamās daļas esošā bedrē vai atvērtā kanalizācijas lūkā.

BTA norāda, ka gadījumos, kad automašīna tiek bojāta iebraucot bedrē, apdrošinātājam ir tiesības vērsties pret ceļu uzturētāju, lai regresa prasības veidā atgūtu līdzekļus, kas izmaksāti apdrošinātajai personai par bojājumiem. Taču kā rāda prakse šādu gadījumu ir ļoti maz. Apdrošinātāja atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece skaidro, ka tam ir zināmi iemesli.

«Jāņem vērā, ka par vienu gadījumu apdrošinātājs kā atlīdzību izmaksā vidēji ap 200 latiem. Taču, lai piedzītu šos līdzekļus no vainīgā ceļu uzturētāja regresa ceļā, apdrošinātājam jāinvestē milzīgi līdzekļi administratīvajos izdevumos. Otrkārt, tiesu procesi mūsu valstī velkas tik ilgi, ka apdrošinātājam atlīdzībā izmaksātās summas atgūšana var izmaksāt pat desmit reizes vairāk, nekā izmaksātās atlīdzības apjoms, turklāt patērētie resursi nav paredzami. Ja tās būtu desmit vai pat divdesmit lietas, tad mēs vērstos ar savām prasībām pret vainīgajiem, bet šādu lietu ir simtiem, un tiesvedība katrā no tām nav iespējama. Tāpēc, atsakoties no regresa prasībām šajā veidā, apdrošinātāji cieš ļoti lielus zaudējumus,» skaidro I. Rijniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien vairāk nekā 100 cilvēki uz Latvijas un Lietuvas robežas piedalījās akcijā, kas tika rīkota ar mērķi pievērt amatpersonu uzmanību Liepājas-Rucavas ceļa sliktajam stāvoklim. Akcija notika, neskatoties uz to, ka bedres uz ceļa pēdējo dienu laikā ir aizlāpītas, aģentūru LETA informēja Rucavas novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze (Novadnieki).

Protesta akcija bija iecerēta kā simboliska bedru aizlāpīšanas talka. «Sestdien un svētdien bija noticis brīnums, un visas bedres bija aizlāpītas. Ja salīdzina ar situāciju, kāda bija pirms trim nedēļām, jāsaka, ka tagad ceļa stāvoklis ir gandrīz ideāls,» atzina Stendze. Tomēr pašvaldības vadītāja prognozēja, ka, ņemot vērā zemo gaisa temperatūru bedru lāpīšanas laikā, rezultāts nebūs ilglaicīgs un bedres parādīsies atkal.

Neskatoties uz to, ka ceļa stāvoklis pašlaik ir uzlabojies, šodien rīkotā protesta akcija nebija zaudējusi savu jēgu, jo tās mērķis bija panākt ne tikai bedru aizlāpīšanu, bet gan ceļa rekonstrukciju, kā arī pievērst amatpersonu uzmanību tam, cik sliktā stāvoklī Latvijā ir ceļi kopumā, norādīja Stendze. «Ja Latvijā nebūs labu ceļu, tas kavēs uzņēmējdarbības attīstību, līdz ar to valstij nebūs nodokļu. Vai tiešām valdība to nesaprot? Valstij atrodas nauda komercbanku glābšanai un eiro ieviešanai, ir nauda fotoradaru iegādei, bet ceļu sakārtošanai naudas nez kāpēc nav.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ceļu uzturēšana janvārī izmaksājusi lētāk nekā pirms gada

Žanete Hāka,03.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī ziemas ceļu uzturēšanas darbiem saskaņā ar operatīvajiem datiem ir izlietoti 8,069 miljoni eiro, informē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU).

Pērn janvārī tika izlietoti 8,834 miljoni eiro.

2015. gada janvāri vairāk raksturoja ceļu apledojums, tāpēc slīdamības likvidēšanai, kaisot ceļus ar sāli vai smilti, iztērēja 5,008 miljonus eiro, bet ceļu attīrīšanai no sniega – 3,360 miljonus eiro. Savukārt šogad janvāris bija bagāts ar sniegu, tāpēc slīdamības likvidēšanai iztērēti 3,138 miljoni eiro, bet ceļu attīrīšanai no sniega – 4,773 miljoni eiro. Atšķirīgs finansējums janvārī iztērēts arī rievu izveidei uz apledojušiem autoceļiem. Pērn tie bija 465 127 eiro, šogad – 157 841 eiro.

Šobrīd, iestājoties atkusnim, uz valsts autoceļiem joprojām notiek ziemas uzturēšanas darbi, taču galvenokārt ceļu uzturētāji nodarbojas ar avārijas bedru lāpīšanu. Ziemas atkušņa apstākļos uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Pašreizējos laika apstākļos, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī – zem, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas, neatkarīgi no laika apstākļiem. Bedru aizpildīšana ar auksto asfaltu ir pieļaujama arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli, skaidro LAU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Mainīgu laika apstākļu dēļ uz ceļiem var pastiprināti veidoties bedres

Žanete Hāka,16.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainīgu laika apstākļu ietekmē uz ceļiem ar asfalta segumu var pastiprināti veidoties bedres. Īpaši tas attiecas uz ceļiem, kas ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Saskaņā ar meteorologu sniegto informāciju arī turpmākajās dienās gaidāmas gaisa temperatūras svārstības – naktī temperatūra nokritīsies zem nulles, savukārt dienā tā pakāpsies līdz pat +5 grādiem. Sākot ar piektdienu visā valstī gaidāmi nokrišņi. Šādi laika apstākļi autoceļu asfalta segumam ir īpaši nelabvēlīgi un veicina bedru veidošanos.

Kūstošais sniegs, ledus un lietus iekļūst asfalta mikroplaisās un caur tām nonāk ceļa segas konstrukcijā. Temperatūrai noslīdot zem nulles, šis ūdens sasalst un, tam izplešoties, plaisas asfaltā padara lielākas. Katrs nākamais šāds temperatūras svārstību cikls plaisas ik reizi palielina un tādējādi grauj autoceļu asfalta segumu. Plaisu dēļ segas konstrukcija kļūst neviendabīga, zūd seguma saiste un no tā ir viegli izraut sākumā sīkas, bet vēlāk jau arvien lielākas asfalta daļiņas. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc pavasarī īpaši veidojas bedres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliktā ceļa tehniskā stāvokļa dēļ uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Arodiem līdz Daugavpils apvedceļam (A14), ieviests ātruma ierobežojums 70 kilometri stundā, kas papildināts ar ceļazīmi "Nelīdzens ceļš", informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Daugavpils šosejas posms, kurā noteikts ātruma ierobežojums, ir pirms Daugavpils - no 212,52. līdz 224,86.kilometram.

Jau ziņots, februāra sākumā ātruma ierobežojums 70 kilometri stundā šāda paša iemesla dēļ tika noteikts arī uz Daugavpils apvedceļa - šosejas A6 posmā no 232,2. līdz 238,5.kilometram jeb no Križu dzelzceļa pārvada līdz pagriezienam uz Krāslavu un šosejas A14 posmā no 8,30. līdz 15,57.kilometram jeb no Sventes līdz Daugavpils šosejai.

Visi minētie posmi ir sliktā tehniskā stāvoklī, un mainīgu laikapstākļu un gaisa temperatūras svārstību ietekmē tajos pastiprināti veidojas bedres.

Šogad šiem posmiem tiks uzsākta projektēšana, paredzot pilnu segas pārbūvi. Būvdarbi tur varētu sākties 2024.-2025.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieteikto atlīdzību skaits par auto īpašnieku zaudējumiem, kas radušies bedru dēļ, strauji pieaudzis, novērojuši apdrošinātāji.

[Papildināts viss teksts]

Apdrošināšanas kompānija BTA Insurance Company (BTA) novērojusi, ka pēdējo divu nedēļu laikā pieteikto atlīdzību skaits ir divkāršojies, savukārt BALTA februārī saņēmusi jau 25 reizes vairāk pieteikumu.

Kopš februāra sākuma BTA jau saņēmusi trīsdesmit atlīdzību pieteikumus par transportlīdzekļu bojājumiem, kas radušies, iebraucot uz braucamās daļas esošās bedrēs. Kompānijas eksperti atzīst - parasti šādu pieteikumu daudzumu uzņēmums saņem aptuveni trīs mēnešu laikā. BTA norāda, ka saņemto pieteikumu skaits ir daudz lielāks, salīdzinot ar vidējiem ziemas rādītājiem iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brauktuvju remonti Rīgā notiek lēnāk, nekā veidojas bedres, atbildīgais departaments vienīgi iesaka uzmanīties, otrdien raksta laikraksts Diena.

«Ņemot vērā to, ka kopējā Rīgas pilsētas pašvaldības ielu tīkla platība ir 9,8 miljoni kvadrātmetru, bedru veidošanās norit straujāk, nekā iespējams nodrošināt ielu apsekošanu un bedru remontu. Tāpēc lūdzam autovadītājus šajā laikā ievērot drošu distanci un noteiktos atļautā braukšanas ātruma ierobežojumus, kā arī būt ļoti uzmanīgiem uz ceļa, lai vajadzības gadījumā spētu izvairīties vai nobremzēt pirms bedres,» klāsta Rīgas domes Satiksmes departamenta projektu vadītāja Ilze Dišlere. Cik daudz tad bedru Rīgā patlaban fiksēts un cik salabots, atbildīgā departamenta pārstāve Dienai nespēj atbildēt, jo šādas informācijas neesot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LVC: «Avārijas bedres» uz autoceļiem tiek remontētas tūlīt pēc to konstatācijas

Nozare.lv,28.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz autoceļiem pēc sniega nokušanas izveidojušās tā saucamās «avārijas bedres» tiek remontētas tūlīt pēc to konstatācijas, un uz galvenajiem A klases ceļiem šīs bedres tiek saremontētas diennakts laikā pēc to konstatācijas, norāda Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Uzņēmumā uzsver, ka nelabvēlīgos laika apstākļos bedres uz autoceļiem veidojas pastiprināti, īpaši posmos, kuros asfalta segums jau savu laiku nokalpojis. Šie posmi tiek aprīkoti ar brīdinājuma zīmēm par nelīdzenu segumu. LVC skaidro, ka informācija par saremontēto bedru apjomiem būšot pieejama janvāra sākumā un patlaban secināt, cik intensīvi notiek darbi, esot pāragri.

Par avārijas bedrēm tiek uzskatītas tādas bedres, kuru laukums ir lielāks par 0,1 kvadrātmetru un dziļums ir pieci centimetri vai vairāk. Ārpus Rīgas darbus veic AS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU).

LAU savukārt skaidro, ka bedres identificē ne tikai ceļu apsaimniekotāji, bet arī iedzīvotāji, kuri nereti zvanot un norādot konkrēto vietu, kur braukšana kļuvusi bīstama.

Komentāri

Pievienot komentāru