Pieaugot kurināmās koksnes cenām, tirgū novērota negodīgas komercprakses izplatība, norādīja mežizstrādes un meža apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Pata Strenči" vadītājs Andris Krastiņš.
Viņš skaidroja, ka, pieaugot kokmateriālu un kurināmās koksnes cenām, meža nozarē ienāca liels skaits uzņēmumu, kas bez iepriekšējas pieredzes, zināšanām un profesionāliem darbiniekiem iegādājās lietotu tehniku no Skandināvijas, cerot, ka īsā laikā uzbūvēs pelnošu biznesu. Savukārt šobrīd, kad tirgus ir apstājies, šie uzņēmēji ar dažādām krāpnieciskām un negodīgām shēmām cenšas nodrošināt darbu "pīķa stundā" iegādātajai tehnikai.
"Ar agresīvām metodēm tiek slēgti līgumi ar neizglītotiem mežu īpašniekiem par cirsmu iegādi, kur meža īpašnieka iegūta peļņa ir krietni mazāka par faktisko vērtību. Līgumos ļoti vispārīgi tiek definēti sadarbības nosacījumi gan par izstrādes apmēru, gan apmaksas kārtību. Mežā tiek veiktas nepamatotas darbības, piemēram, pārzīmētas cirsmu robežas, izstrādāts vairāk nekā sākotnēji plānots, izlases cirtēs izstrāde tiek veikta līdz likumā noteiktajām minimālajām prasībām, taču saimnieciski šādai mežaudzei vairs nav nākotnes," stāstīja Krastiņš.
Viņš norādīja, ka šogad "Pata Strenči" ir strādājis ar meža īpašniekiem, skaidrojot meža apsaimniekošanas pamatus, kā arī izstrādājis portālu "mana.pata.lv", kurā meža īpašnieki var sekot līdzi tirgus situācijai - uzzināt gan indikatīvo cirsmas vērtību, gan arī cenas apaļkoku piegādēm un pārbaudīt, vai piedāvātā cena ir atbilstoša tirgus situācijai.
Vienlaikus Krastiņš minēja, ka 2022.gadu mežsaimniecības nozarē var raksturot kā diezgan netipisku un ģeopolitiskā situācija radīja tirgus anomālijas, kas iepriekš nebija piedzīvotas.
"No vienas puses, samazinoties būvniecības tempiem, redzējām diezgan strauju zāģmateriālu pieprasījuma kritumu, bet no otras puses, strauji auga kurināmās koksnes produktu un to izejmateriālu pieprasījums. Gan pašvaldības, gan mājsaimniecības meklēja alternatīvas iespējas gāzei un elektrībai kā resursam siltuma apgādei," stāstīja Krastiņš, norādot, ka tas radīja situāciju, kur malkas cena atsevišķas reizes bija augstāka nekā cena zāģbaļķiem, kas tiek izmantoti ražošanai.
Viņš gan norādīja, ka cenu pieaugumam bija arī pozitīvs efekts - aktivizējās privātais sektors, kas izstrādāja neproduktīvās un mazkvalitatīvās cirsmas, kas vēsturiski stāvēja neaiztiktas, jo īpašnieki iepriekš izstrādei neredzēja ekonomisku pamatojumu. Izstrādātajās cirsmās šobrīd ir iespēja iestādīt vērtīgas koku sugas, lai nākotnē augtu kvalitatīvs mežs, turklāt privāto mežu īpašniekiem par iegūtajiem ieņēmumiem ir līdzekļi, lai to izdarītu.
Vienlaikus vērtējot darba tirgu Krastiņš atzīmēja, ka gribētu, lai darba tirgū daudz straujāk ienāktu jaunā paaudze un tiktu uzlabots izglītības saturs.
Savukārt, atskatoties uz 2022.gada pēdējo ceturksni, viņš teica, ka tirgus pamazām stabilizējās un šobrīd ir "nogaidoša sajūta", vērtējot to, kā attīstīsies kopējā ekonomiskā situācija un līdz ar to arī meža nozare.
Jau ziņots, ka "Pata Strenči" apgrozījums 2021.gadā bija 19,961 miljons eiro, savukārt kopānijas peļņa bija 1,773 miljoni eiro. Uzņēmums reģistrēts 1991.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,399 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Uldis Mierkalns.
