Rīgas apgabaltiesa šodien, apelācijas kārtībā izskatot tā dēvēto «Latvenergo» krimināllietu, bijušajam uzņēmuma viceprezidentam Aigaram Meļķo, ražošanas direktoram Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Andrejam Livanovičam piemēroja reālus cietumsodus, aģentūru LETA informēja Rīgas apgabaltiesā.

Apgabaltiesa daļēji atcēla Rīgas rajona tiesas 2016.gada spriedumu un šajā daļā taisīja jaunu spriedumu. Cita starpā ar šodienas spriedumu Cvetkovs, kurš iepriekš tika attaisnots apsūdzībā par kukuļņemšanu, tagad atzīts par vainīgu.

Meļko apgabaltiesa piespriedusi pavadīt aiz restēm četrus gadus un sešus mēnešus, kā arī noteikusi viņam aizliegumu ieņemt valdes locekļa amatu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem. Cvetkovam, saskaņā ar šodienas spriedumu, cietumā būs jāpavada trīs gadi un seši mēneši, kā arī viņam būs aizliegts ieņemt valdes locekļa amatu valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās trīs gadus. Tāds pats sods kā Cvetkovam noteikts arī Livanovičam, kurš atzīts par vainīgu kukuļa došanā.

Tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2.decembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Saistībā ar to, ka prokurore iesniegusi apsūdzības grozījumus lietas izskatīšanā šodien lietā tika pasludināts pārtraukums, jo apsūdzētie un viņu aizstāvji lūdza dot laiku, lai iepazītos ar grozīto apsūdzību un sagatavotos turpmākajam tiesas procesam.

Augstākā tiesa (AT) atcēla 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti.

Apelācijas instances tiesa 2021.gada 12.jūlijā attaisnoja visus apsūdzētos krimināllietā par virszemes digitālāstelevīzijas ieviešanas projektu 2002.-2003.gadā un atbilstoši tam AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) noslēgto līgumu ar kompāniju "Kempmayer Media Limited".

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības "Nacionālā būvkompāniju apvienība" ir pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo spriedumu par prasību piedzīt no valsts 12,1 miljonu eiro, informē Rīgas apgabaltiesā.

Kasācijas sūdzību iesnieguši LNB pārstāvji - zvērinātie advokāti Viktors Tihonovs, Guntars Precinieks un Gatis Gailums.

Iepriekš vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa noraidīja LNB prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Šo lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā 2020.gada 18.jūnijā nodeva AT, atceļot Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2019.gada 4.oktobra spriedumu. Atkārtoti izskatot pilnsabiedrības prasību, Rīgas apgabaltiesa ņēma vērā AT sprieduma norādījumus par pušu noslēgtā līguma iztulkošanu un prasības summas pamatotības izvērtējumu.

Ločmelis sacīja, ka spriedumā norādīts, ka pilnsabiedrība sava pamatprasījuma summu 9 272 319 eiro apmērā bija sadalījusi divās grupās - nesamaksātā līguma cenas daļa, kas nav tikusi aprēķināta, jo starp līgumslēdzējiem pastāvējis strīds par līguma noteikumu tulkošanu saistībā ar būvniecības izmaksu izmaiņu koeficientu piemērošanu, un aprēķinātā, bet neizmaksātā līguma cenas daļa (ieturējuma nauda).

Lai gan lielāko sabiedrības uzmanību šoruden varētu saistīt tiesāšanās sabrukušā lielveikala Maxima lietā, tiesu darba kārtībā ir arī daudz citu nozīmīgu procesu

Pēc būtības Rīgas apgabaltiesā sākta skatīt viena no Zolitūdes traģēdijas civillietām – prasība vērsta pret SIA Maxima Latvija, SIA Re&Re, Homburg Zolitude, SIA Tineo, Rīgas domi, SIA HND Grupa un arhitektu biroju Kubs. Tiesā vērsušies trīs cietušie – Edgars Čerņe- noks, Valērija Valentīna Mizula un Oksana Vilsone –, kuri vēlas panākt atbildētāju rīcības atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Iepriekš jau ziņots, ka cietušie kompensācijā vēlas piedzīt ap 140 milj. eiro. Cietušo pārstāvis, zvērināts advokāts Aldis Gobzems, kuram šī cīņa maksājusi biroju, masu medijiem jau paudis, ka mērķis ir atklāt nevis lielveikala sabrukšanas iemeslus, bet gan to, kā traģēdijas laikā tur varēja atrasties cilvēki. Prasības Maxima lietā iesniegtas arī citās tiesās un, piemēram, Talsu rajona tiesa 30. oktobrī plānojusi skatīt lietu, kurā pret jau minētajiem atbildētājiem vēršas Māris Apsītis. Arī viņš vēlas panākt atbildētāju prettiesiskas bezdarbības atzīšanu, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā, kas noveda pie smagām sekām un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu.

Rīgas apgabaltiesa šodien apmierināja AS Reverta prasību pret kādreizējiem Parex bankas īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, no abiem piedzenot vairākus miljonus eiro par bankai neatmaksātajiem kredītiem.

No Kargina tika piedzīta pamata parāda summa vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā, kā arī nokavējuma procenti vairāk nekā 300 000 eiro apmērā. Savukārt no Krasovicka par labu Reverta tika piedzīta pamata parāda summa teju 600 000 eiro apmērā.

Kā informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, kopējā piedzītā summa no Kargina ir 2 466 479 eiro, savukārt no Krasovicka - 709 447 eiro.

Kargina un Krasovicka pretprasība tika noraidīta. Atbildētāju pārstāvis Uģis Grūbe norādīja, ka ir jāiepazīstas ar motivētu spriedumu, un tad tiks lemts par pārsūdzību. Revertas pārstāvis uz sprieduma pasludināšanu nebija ieradies.

Rīgas apgabaltiesa šodien līdz 14.novembrim atlika lietas izskatīšanu AS Reverta prasībā pret kādreizējiem Parex bankas īpašniekiem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki saistībā ar aptuveni 3,7 miljonu latu parāda piedziņu par bankai neatmaksātajiem kredītiem, jo atbildētāji piedāvā vest mierizlīguma sarunas.

Tiesas sēdes sākumā Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns iesniedza prasības grozījumus, kas samazināja piedziņas summu. Tiesa prasības grozījumus pieņēma. Savukārt atbildētāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe tiesai lūdza apturēt tiesvedību šajā lietā, kamēr spēkā nebūs stājies spriedums Reverta pamatprasībā par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu.

Grūbe arī papildināja, ka atbildētajiem nav iespējams veikt maksājumus par kredītiem, jo abu baņķieru naudas līdzekļi un manta kopš 2010.gada esot apķīlāti. Nodrošinājums sniedzoties gandrīz līdz 40 miljoniem latu.

Bitāns izteicās, kā šāds lūgums ir nepamatots un ir noraidāms, ko ņēma vērā arī tiesa, lūgumu noraidot. Pēc tam atbildētāju pārstāvji lūdza dot iespēju veikt sarunas par mierizlīgumu šajā lietā, ar ko gan vēl nebija iepazinusies Reverta. Prasītājas pārstāvjiem sazinoties ar klientu, tiesai tika paskaidrots, ka Reverta vēlas zināt «konkrētu ciparu» mierizlīgumam.

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma paturēt apcietinājumā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iepirkumu lietā aizdomās turēto uzņēmuma «Škoda Transportation» amatpersonu Vladislavu Kozaku.

Advokāts Jānis Dzanuškāns pirms un pēc tiesas sēdes žurnālistiem komentārus nesniedza.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Saskaņā ar likumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pēc diviem mēnešiem būs jāizvērtē, vai aizdomās turētajam nepieciešams turpināt piemērot apcietinājumu. Vienlaikus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs var jebkurā laikā izlemt par šāda drošības līdzekļa grozīšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājumu Kozakam piemēroja 13.decembrī, taču viņš tiesas lēmumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā.

Piektdien tiesa pārskatīja drošības līdzekli vēl divām šajā lietā aizdomās turētajām personām - «Rīgas satiksmes» infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoram Igoram Volkinšteinam un bijušajam «Rīgas satiksmes» valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam -, nolemjot viņus paturēt apcietinājumā.

Rīgas apgabaltiesa nolēmusi daļēji apmierināt prasītāju pieteikumu Zolitūdes traģēdijas civillietā, lemjot apķīlāt SIA Tineo un SIA Homburg Zolitude kustamo mantu.

Tiesa noteikusi, ka prasības nodrošinājums sniedzas līdz 85 372 eiro. Tāpat tiesa nolēmusi ierakstīt prasības nodrošināšanas atzīmi zemesgrāmatā domājamām daļām no nekustamā īpašuma Priedaines ielā 20, kas reģistrēta uz Homburg Zolitude vārda.

Lēmums par prasības nodrošināšanu ir izpildāms nekavējoties. Lēmums daļā par prasības nodrošināšanu nav pārsūdzams.

Savukārt lēmumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošināšanu, var pārsūdzēt desmit dienu laikā no piektdienas, 30.oktobra, kad tika pieņemts minētais tiesas lēmums.

Homburg Zolitude pārstāve Rūta Grikmane aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmums vispirms iepazīsies ar tiesas lēmumu un tikai pēc tam lems par tālāko rīcību, un sniegs plašāku komentāru.

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma paturēt apcietinājumā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iepirkumu lietā aizdomās turēto uzņēmuma infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu.

Viņa advokāts Ainārs Vīnkalns žurnālistiem teica, ka aizstāvamais vainu neatzīst un viņam nav saprotama Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izteikto aizdomu būtība. Citus komentārus advokāts nesniedza.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Saskaņā ar likumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pēc diviem mēnešiem būs jāizvērtē, vai aizdomās turētajam nepieciešams turpināt piemērot apcietinājumu. Vienlaikus KNAB izmeklētājs var jebkurā laikā izlemt par šāda drošības līdzekļa grozīšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Volkinšteinam apcietinājumu piemēroja 12.decembrī, taču viņš tiesas lēmumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā.

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma paturēt apcietinājumā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iepirkumu lietā aizdomās turēto bijušo uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu.

Lai arī pirms tiesas sēdes aizdomās turēto konvojs ieveda pa publiski pieejamo tiesas gaiteni, pēc tiesas sēdes izveda pa apmeklētājiem neparedzētu gaiteni. Bemhena advokāts žurnālistiem komentārus nesniedza.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Saskaņā ar likumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pēc diviem mēnešiem būs jāizvērtē, vai aizdomās turētajam nepieciešams turpināt piemērot apcietinājumu. Vienlaikus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs var jebkurā laikā izlemt par šāda drošības līdzekļa grozīšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Bemhenam apcietinājumu piemēroja 14.decembrī, taču viņš tiesas lēmumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā.

Rīgas apgabaltiesa šodien, apelācijas kārtībā no jauna pabeidzot skatīt tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu, lēma visas apsūdzētās personas attaisnot.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija - tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Aina Nicmane, tiesneses Iveta Brimerberga un Daiga Kalniņa norādīja, ka attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamats ir Kriminālprocesa likuma 519.panta 1.punkts, proti, tiesa nekonstatēja apsūdzēto izdarītajos nodarījumos noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Tiesa plašākus komentārus sniegs pēc pilna sprieduma sagatavošanas, kas sākotnēji paredzēta 26.jūlijā, bet lietas apjoma un juridiskās sarežģītības dēļ šis datums var mainīties. Šodienas spriedumu vēl varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Ar šodien pasludināto spriedumu par nevainīgiem atzīti Andrejs Ēķis, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Jānis Loze, Harijs Krongorns, Jānis Svārpstons, Jānis Zips, Uldis Kokins, bet kriminālprocesu daļā pret Māri Pauderu nolemts izbeigt.

Augstākā tiesa (AT) šodien atcēlusi 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

AT atzina par pamatotiem vairākus prokurora iesniegtajā kasācijas protestā norādītos argumentus, tajā skaitā to, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka mantkārīgs nolūks var izpausties arī citu personu materiālā stāvokļa uzlabošanā.

AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesas apgalvojums par pirmās instances tiesas veiktu no apsūdzības atšķirīgu noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu pierādīšanu nav pamatots un neatbilst Kriminālprocesa likuma 455. panta trešās daļas jēgai, kā arī nav pamatots atzinums, ka nozieguma aprakstā jābūt norādītam, ka izdarītāji krāpšanā iesaistījuši atbalstītājus.

Apelācijas instances tiesa nav pamatojusi atzinumu par Krimināllikuma 195.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma sastāva objektīvās puses neesību sakarā ar to, ka legalizēšanas darbības izdarītas pirms turpinātā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma pabeigšanas, un paudusi pretrunīgus atzinumus par finanšu līdzekļu izcelsmi.

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest" (BDI), ar kuru 27.aprīļa naktī nepilnu diennakti no amata atsauktā Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča steidza parakstīt Olainfarm akciju pārdošanas līgumu, jau cietis sakāvi sešos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, informē "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš norāda, ka BDI sūdzības par Valsts policijas darbu, izmeklējot šo iespējamo noziegumu, seko nu jau kārtējam BDI nelabvēlīgajam tiesas nolēmumam - 2021.gada 30.jūlijā Rīgas apgabaltiesa noraidīja BDI blakus sūdzību pret SIA Olmafarm, ar kuru BDI centās aizliegt izmaksāt dividendes no Olainfarm un nomainīt uzticību zaudējušo padomi. Šis tiesas lēmums nav pārsūdzams.

"BDI nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir BDI apgalvojumi par Olainfarm akciju iegādi. Milana Beleviča nekad nav saņēmusi mandātu īstenot akciju pārdošanu BDI, jo tas neatbilst līdzmantinieču gribai. Tieši acīmredzamie likuma pārkāpumi un ar akcionāru interesēm nesavienojami piedāvājumi bija par iemeslu, kādēļ līdzmantinieces vienbalsīgi vienojās par Milanas Belevičas atcelšanu, un 26.jūlijā par to tika informēta arī pati Beleviča, ko viņa cenšas slēpt," norāda P.Rubenis.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien pilnībā apmierināja bijušās AS Parex banka (tagad AS Reverta) prasību pret bijušo bankas akcionāru Viktoru Krasovicki un viņa dēlu Georgiju Krasovicki, atzīstot noslēgto dāvinājuma līgumu par spēkā neesošu.

Kā aģentūru informē AT preses sekretāre Baiba Kataja, tiesa atzina par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža 2011.gada 19.maijā starp V.Krasovicki kā dāvinātāju un G.Krasovicki kā apdāvināto slēgto dāvinājuma līgumu ar uzlikumu.

AT noteica no V.Krasovicka Reverta labā piedzīt tiesas izdevumus 4800,66 eiro apmērā. Tāda pati summa piedzenama no G.Krasovicka.

Pilns spriedums būs pieejams 8.aprīlī, un pēc motivēta nolēmuma sagatavošanas dienas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Civillietu departamentā.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pirmajā instancē 2012.gada aprīlī prasību apmierināja, tomēr šis spriedums tika pārsūdzēts, un lieta nonāca AT.

SIA Auto Īle un Herbst (AIH) noslēgusi administratīvo līgumu ar Konkurences padomi (KP) par tiesvedību saistībā ar tās pagājušā gada lēmumu noraidīt iesniegumu par konkurences likuma pārkāpumiem. Lietu bija paredzēts izskatīt 21.oktobrī administratīvajā apgabaltiesā.

«Ierosinājām KP vienoties par administratīvo līgumu tāpēc, ka ir panākts progress citā tiesvedībā. Rīgas apgabaltiesā tiks izskatīta AIH prasība pret Moller Baltic Import (MBI) par zaudējumiem saistībā ar Volkswagen automašīnu tirdzniecības līguma uzteikumu, kā arī dīlera līguma uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu» norāda advokātu biroja Spīgulis, Kukainis, Azanda partnere Ieva Azanda.

Viņa skaidro, ka Rīgas apgabaltiesa šobrīd gatavo lietu izskatīšanai, līdz ar to zudusi procesa aktualitāte pret KP, jo labākais, ko šajā procesā varētu panākt, ir pienākuma uzlikšana padomei izskatīt lietu, kas notiktu pēc vairākiem gadiem.Rīgas apgabaltiesa AIH sūdzību pret MBI par zaudējumiem un prasības nodrošinājumu turpinās izskatīt 3.decembrī.

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi bijušā AS «Grindeks» mazākuma akcionāra Leonīda Mohovikova prasību par 2120,40 eiro piedziņu no uzņēmuma līdzīpašnieka Kirova Lipmana saistībā ar akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma neizteikšanu, liecina publiski pieejama informācija portālā «manas.tiesas.lv».

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, apelācijas instances tiesa uzskatīja, ka Mohovikovs nav spējis pierādīt zaudējumus, kas viņam varētu būt radušies saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmuma nepildīšanu, ar kuru Lipmanam un viņa dēlam Filipam bijis pienākums izteikt mazākuma akcionāriem akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

Iesniegumā pirmās instances tiesai Mohovikovs norādīja, ka viņš esot cietis zaudējumus, jo akcijas pārdevis par zemāku cenu, nekā tā būtu, ja piedāvājums tiktu izteikts.

Lipmana aizstāvis Pāvels Rebenoks šogad martā sacīja, ka FKTK 2014.gada lēmums tika apstrīdēts tiesā, tādējādi uz laiku daļēji apturot tā darbību, proti, norādītais administratīvais akts tiesvedības laikā bija zaudējis spēku daļā par noteikto tiesisko pienākumu izteikt akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu. Savukārt tiesvedības laikā mainījās faktiskie apstākļi, proti Filipa Lipmana māte Anna Lipmane pārdeva 0,04% no piederošajām «Grindeks» akcijām, radot situāciju, kurā Kirova Lipmana netiešā kontrolē atradās mazāk nekā 50% no uzņēmuma akcijām. Tādējādi brīdī, kad FKTK lēmums stājās spēkā, tas vairs nebija izpildāms. Aizstāvja viedoklim spriedumā pievienojās arī Administratīvā apgabaltiesa, norādot, ka FKTK lēmums uzskatāms par spēku zaudējušu, jo to vairs nevar izpildīt.

Administratīvā apgabaltiesa 2017.gada 17.oktobrī ir atzinusi par prettiesisku Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu uzlikt pienākumu akciju sabiedrībai Latvijas Gāze (LG) nodrošināt piekļuvi gāzes infrastruktūrai pirms 2017.gada 3.aprīļa, informē uzņēmumā.

Pievienotas pēdējās četras rindkopas

«Tiesas spriedums ir svarīga tiesiskās paļāvības principa uzvara, aizsargājot uzņēmumu no administratīvās iestādes patvaļas, kas politisku vai citu iemeslu dēļ vēlējās piemērot likumu ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz valsts un Latvijas Gāzes akcionāru noslēgtajiem līgumiem», uzskata Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Lietas apstākļi ir saistīti ar 2016.gadā VAS Latvenergo iesniegto pieprasījumu Latvijas Gāzei dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas lietošanas pakalpojumu nodrošināšanai, lai izlietotu cita dabasgāzes tirgotāja iegādāto dabasgāzi savam galapatēriņam Latvijas teritorijā – Rīgas TEC-2, pirms 2017.gada 3.aprīļa. Aizsargājot savas normatīvajos aktos garantētās tiesības uz ekskluzīvu gāzes tirdzniecību Latvijas Republikā, Latvijas Gāze vērsās SPRK. Tomēr komisija uzstāja, ka Latvijas Gāzei esot pienākums izpildīt VAS Latvenergo pieprasījumu un strādāt atvērta tirgus apstākļos jau kopš 2014.gada 4.aprīļa.

Gada sākums tradicionāli ir nozīmīgs atskaites punkts Latvijas likumdošanā – brīdis, kad spēkā stājas daudzi normatīvie akti, kas pērn pieņemti. Šķiet, ka Rūpnieciskā īpašuma izmantošanas un aizsardzības jomā izmaiņu vēriens šogad ir bijis plašāks nekā parasti – Latvijas uzņēmējiem ir jārēķinās ar atšķirīgu komercķīlu regulējumu un jāpierod pie attiecīgās kategorijas lietu izskatīšanas jaunas kārtības tiesās.

Pieaugošā tendence ieķīlāt rūpniecisko īpašumu lika Saeimas deputātiem izšķirties par virkni svarīgu grozījumu Komercķīlas likumā, kas stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī. Grozījumi paredz, ka Latvijas nacionālās preču zīmes, dizainparaugus, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas, Latvijas un Eiropas patentus turpmāk varēs ieķīlāt vienīgi kā komercķīlu.

Agrāk šos aktīvus bija iespējams ieķīlāt divu dažādu procedūru ietvaros:

1) fiziskās personas – uz iesnieguma pamata Patentu valdes vestajos reģistros;

2) komersanti – vēršoties ar pieteikumu Uzņēmumu reģistrā. Atbilstoši agrākajam regulējumam, reģistrējot komercķīlu,

Rīgas apgabaltiesa skatāmajā Zolitūdes traģēdijas civillietā prasītāju pārstāvis Aldis Gobzems lūdz apķīlāt SIA Homburg Zolitude un SIA Tineo mantu.

Prasītāji, iepazīstoties ar krimināllietas materiāliem, kā arī analizējot atbildētāju finansiālo stāvokli, uzskata, ka sprieduma izpilde šajā lietā varētu kļūt apgrūtināta vai pat neiespējama, tāpēc prasītāju tiesību aizsardzībai, pēc viņu domām, ir vajadzīgs nodrošināt prasību.

Prasītāji norāda, ka Tineo un Homburg ir principā pārtraukuši veikt saimniecisko darbību un abu uzņēmumu finanšu rādītāji jau kopš 2012.gada ir būtiski pasliktinājušies. Prasītāji skaidro, ka kriminālprocesā tika sākts process piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanai Maxima, uzliekot arestu Maxima nekustamajiem īpašumiem 44 011 767 eiro apmērā, bet attiecībā uz Tineo un Homburg kriminālprocesā nav nodrošināts mantisko jautājumu risinājums.

Rīgas apgabaltiesa šodien pilnībā noraidīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku - pilnsabiedrības «Nacionālo būvkompāniju apvienība» - prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts.

Pirmās instances tiesa bija apmierinājusi prasību daļā par parāda pamatsummas 9 272 319 eiro piedziņu un noraidījusi prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu 2 862 212 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa bija noraidījusi prasību par pamatsummu, apelācijas instances tiesai nebija pamata vērtēt prasību daļā par nokavējuma procentu un līgumsoda piedziņu, pieņemto nolēmumu skaidroja Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis Valdis Vazdiķis.

Lietas būtība ir par to, vai Latvijas valsts Kultūras ministrijas personā ir pilnībā norēķinājusies ar pilnsabiedrību «Nacionālā būvkompāniju apvienība» par LNB būvniecību atbilstoši līgumā par LNB būvniecību pielīgtajam.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa krimināllietā par piesavināšanos lielā apmērā atzinusi par vainīgiem bijušo AS "Latvijas Krājbankas" prezidentu Ivaru Priedīti un bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu, sodot viņus ar brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju, informēja Tiesu administrācijā.

Krievijas pilsonim Antonovam tika noteikta brīvības atņemšana uz sešiem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Antonovam piederošie ekskluzīvie transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un vairāku uzņēmumu kapitāldaļas.

Priedītim tika noteikta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Priedītim piederošie nekustamie īpašumi Latvijā un Spānijā, transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un uzņēmuma kapitāldaļas.

Tiesa arī nosprieda no Antonova un Priedīša piedzīt par labu cietušajai bankai pieteikto kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu vairāk nekā 27 miljonus eiro apmērā.

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien nolēma paturēt apcietinājumā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iepirkumu lietā aizdomās turēto uzņēmēju Māri Martinsonu.

Martinsona advokāts Didzis Vilemsons pēc tiesas sēdes atteicās sniegt komentārus. Savukārt viņa aizstāvis Aivars Purmalis norādīja, ka Martinsons savu vainu joprojām neatzīst, taču izmeklēšanas gaitā ir sniedzis liecības.

Purmalis arī žurnālistiem norādīja, ka lietā nav skaidrs, kura Rīgas domes amatpersona būtu saņēmusi kukuli.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Saskaņā ar likumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pēc diviem mēnešiem būs jāizvērtē, vai aizdomās turētajam nepieciešams turpināt piemērot apcietinājumu. Vienlaikus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs var jebkurā laikā izlemt par šāda drošības līdzekļa grozīšanu.

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien nolēma paturēt apcietinājumā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» iepirkumu lietā aizdomās turēto uzņēmēju Edgaru Teterovski.

Teterovska aizstāvji pēc tiesas sēdes atturējās no komentāriem.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Saskaņā ar likumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pēc diviem mēnešiem būs jāizvērtē, vai aizdomās turētajam nepieciešams turpināt piemērot apcietinājumu. Vienlaikus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs var jebkurā laikā izlemt par šāda drošības līdzekļa grozīšanu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apcietinājumu Teterovskim piemēroja 13.decembrī, taču viņš tiesas lēmumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā.

Tiesa šodien arī apcietinājumā paturēja arī lietā aizdomās turēto uzņēmēju Māri Martinsonu. Viņa advokāts Didzis Vilemsons pēc sēdes atteicās sniegt komentārus. Savukārt viņa aizstāvis Aivars Purmalis norādīja, ka Martinsons savu vainu joprojām neatzīst, taču izmeklēšanas gaitā ir sniedzis liecības. Purmalis arī žurnālistiem norādīja, ka lietā nav skaidrs, kura Rīgas domes amatpersona būtu saņēmusi kukuli.

Rīgas apgabaltiesa šodien atcēla lēmumu par kontu apķīlājumu 25 uzņēmumiem strīdā starp NP Business centre un koncernu Nordic Partners Limited, kurā iekļauti arī SIA NP Foods grupas uzņēmumi, tostarp AS Laima.

Apķīlājums ir saglabāts vēl trim atbildētājiem. Kā aģentūrai LETA paskaidroja Rīgas apgabaltiesas preses sekretāre Inta Šaboha, šajā daļā lēmums nav pārsūdzams.

Tie atbildētāji, kuru apķīlājums nav atcelts, var vēlreiz vērsties pirmās instances tiesā.

NP Foods atzinīgi vērtē Rīgas apgabaltiesas lēmumu par prasības nodrošinājuma - uzņēmumu kontu apķīlāšanas atcelšanu AS Laima un Staburadze, kā arī citiem SIA NP Foods grupas uzņēmumiem, pret kuriem nepamatoti tika vērstas mērķtiecīgi plānotas ļaunprātīgas darbības, kurās saskatāmas reiderisma pazīmes.

«Mēs esam gandarīti, ka taisnīgums šoreiz ir uzvarējis un netaisnība pret vadošajiem un tautā mīlētiem uzņēmumiem kā Laima un Staburadze ir novērsta. Tiesa ir pieņēmusi loģisku un pamatotu lēmumu, izbeidzot ļaunprātīgu mēģinājumu nelikumīgi pārņemt nacionāla mēroga uzņēmumus. Nav pieļaujama situācija, ka, īstenojot šādā veida agresīvas reiderisma metodes, tiek iznīcināti vietējie uzņēmumi, kas nule atguvušies no ekonomikas lejupslīdes un veicinājuši izaugsmi, pateicoties neatlaidīgam un mērķtiecīgam darbam. Tas nozīmē, ka arī turpmāk Latvijas un ārvalstu klienti varēs baudīt augstas kvalitātes mīlētus produktus,» uzsver NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Mihailam Uļmanam, līdz ar to šāds drošības līdzeklis šonedēļ piemērots kopumā trīs personām.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.Kriminālprocesa likuma 272.pants paredz, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa.