Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) rīkoja biedru sanāksmi, kurā AS “Sadales tīkls“ (Sadales tīkls) skaidroja jauno tarifu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.
LDDK biedru vidū ir lielākie Latvijas uzņēmumi, kuriem jaunie elektroapgādes tarifi varētu potenciāli palīdzēt veicināt konkurētspēju, un esošā reforma ir reāla iespēja panākt mūsu valsts ekonomikas uzrāvienu.
Uldis Biķis, AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs, LDDK Padomes loceklis: “Reālās situācijas apzināšanās un uzticības vairošana pašu veidotai energotīklu tarifu sistēmai ir nākotnes panākumu atslēga enerģētikas sektora līdzsvarotā attīstībā. 1. jūlijā spēkā stājusies reforma ir pareiza un īstajā laikā, jo palīdzēs atbrīvoties no ieilgušā Krievijas energocenu diktāta un palielinās mūsu reģiona drošību. Tagad politiķiem atliek atbildīgi paveikt savu darbu, skaidrojot sabiedrībai šīs reformas nepieciešamību un bez populisma atrodot līdzekļus mazāk aizsargāto sabiedrības grupu izmaksu pieauguma kompensēšanai.”
Līdz šim mazais un vidējais bizness Latvijā subsidēja elektroenerģijas sadales tīkla izmaksas mājsaimniecībām, un dažos elementos izmaksas mājsaimniecībai un biznesam atšķīrās pat četras reizes. Tas ir novērsts, un elektrības piegādes cena ir vienāda gan ražotnēm, gan privātpersonu mitekļiem.
Apstiprinātais tarifs ir radījis pieaugumu tām mājsaimniecībām, kam salīdzinājumā ar pieslēgto jaudu ir niecīgs patēriņš, bet arī šīm mājsaimniecībām tiek piedāvāti risinājumi - pārskatīt jaudu, izvēlēties atbilstošu tarifu, izmantot aizsargātā lietotāja sniegtos kompensējošos mehānismus.
AS “Sadales tīkls” izpilddirektors Sandis Jansons: “Vēsturiski tarifa izmaksu attiecināšanas struktūra uzliek nepamatoti lielu slogu uzņēmējiem, tāpēc jaunajā tarifā esam to mainījuši. No sadales operatora skatpunkta klienta juridiskais statuss nekādā veidā neietekmē pakalpojuma izmaksas, bet līdz šim mazs lauku veikals par identisku pieslēgumu maksāja četras reizes lielāku fiksēto maksu, nekā turpat blakus esoša privātmāja.”
“Sadales tīkls“ piebilst, ka, ja tiktu saglabāta līdzšinējā pieeja, visiem klientiem, tajā skaitā uzņēmējiem, tarifs pieaugtu aptuveni par trešdaļu, tā turpinot palielināt tautsaimniecības konkurētspējas plaisu ar kaimiņvalstīm. Līdz ar tarifu struktūras pilnveidošanu, visi sistēmas lietotāji maksā par sistēmas izmantošanu atbilstoši saviem pieslēguma tehniskajiem parametriem un ikmēneša elektrības patēriņam.
Šī brīža prognozes liecina, ka lielajiem rūpniecības uzņēmumiem, kas nodarbojas ar apģērbu šūšanu, farmaceitisko preparātu ražošanu, gaļas, maizes u.c. pārtikas produktu ražošanu un pārstrādi, metālapstrādi, ir gan elektroenerģijas rēķinu pieaugums par 20 -25%, gan samazinājumi 30 - 35% apmērā. To, kā un kāpēc rodas atšķirības un kā turpmāk izvēlēties savam uzņēmējdarbības veidam atbilstošu tarifa veidu, LDDK biedriem šodien skaidroja “Sadales tīkls“ pārstāvji.
Starp trim Baltijas valstīm Latvijā ir mazākais vidējais elektroapgādes pārtraukumu kopējais ilgums vienam klientam gadā – 240 minūtes, savukārt Igaunijā – 309 minūtes, bet Lietuvā – 336 minūtes. Pēc tādiem salīdzinošiem rādītājiem kā izmaksas par vienu tīkla kilometru, elektroenerģijas tehnoloģiskais patēriņš un elektroenerģijas zudumu proporcija, Latvijā pieejamais pakalpojums ir visaugstākajā kvalitātē Baltijas valstīs.
Attiecīgi energocenu aprēķins nodrošina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, un ir ar potenciālu piesaistīt Latvijai ārvalstu uzņēmumu investīcijas, izvēloties mūsu valsti savu ražotņu izvietošanai.
AS “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste: “Ar jauno sadales pakalpojuma tarifa struktūru šobrīd Latvijā ir panākti biznesam labvēlīgākie apstākļi Baltijā, un ir sagaidāms, ka ļoti daudzām nozarēm šis būs konkurētspējas stimuls, un dzirdēsim arvien vairāk veiksmes stāstu starptautiskos tirgos. Tagad ir jārisina tie uzdevumi, kas mājsaimniecībām nāk talkā un ļauj mazināt izmaksu kāpumu, taču tam vairs nebūtu jānoslogo mūsu valsts bizness, kas nodrošina darba vietas, maksā nodokļus un tādējādi ir iedzīvotāju labklājības pamats.”
LDDK uzskata par savu pienākumu veicināt savstarpējo dialogu un nepieļaut neprecīzas vai spekulatīvas informācijas izplatīšanos sabiedrībā. Līdzīgi būtu jārīkojas arī pārējam NVO sektoram, kam ir specifisks un plašs biedru loks un iespēja piedāvāt ekspertīzi valstiski pieņemtu lēmumu skaidrošanā.
Uzņēmējdarbības konkurētspēju veicinoši pasākumi, kā energoresursu cenas, līdzās ieguldījumiem izglītībā un cilvēkkapitāla attīstībā ir ar potenciālu radīt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kas savukārt atstās pozitīvu iespaidu uz visu sabiedrību. Darba devējus atbalstoša nodokļu sistēma reizē ar dinamisku darba vidi un darbaspēka produktivitātes rādītāju pieaugumu dotu iespēju vecināt valsts ekonomisko izaugsmi.
