Latvijas investīciju banka Signet Bank uzsāk sadarbību ar Latvijas lielāko licencēto kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju Capitalia, kļūstot par Capitalia kolektīvās finansēšanas platformas investoru.

Signet Bank finansēs aizdevumus, kas atbilst bankas vēlamajam riska profilam, līdzās pārējiem Capitalia platformas investoriem. Ir plānots, ka tuvāko divu gadu laikā ar Capitalia platformas starpniecību Signet Bank ieguldīs līdz pat 5 milj. eiro aizdevumos Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Signet Bank ir pirmais institucionālais investors, kas kļuvis par Capitalia kolektīvās finansēšanas platformas investoru.

“Signet Bank vienmēr ir bijusi svarīga finansējuma pieejamības nodrošināšana vietējiem uzņēmumiem, veicinot to izaugsmi un attīstību. Augsti vērtējam Capitalia ilggadējo pieredzi mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanā, tāpēc izvēlējāmies tieši Capitalia par savu sadarbības partneri. Pievienojoties Capitalia investoru lokam kā pirmais institucionālais investors, mēs paplašinām finansējuma pieejamību, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā. Mēs jau ilgstoši veicinām inovācijas Latvijas finanšu nozarē, un esmu pārliecināts, ka sadarbība ar Capitalia būs vērtīgs un jauns finansiāls atbalsts Latvijas uzņēmumiem, palīdzot tiem sasniegt jaunas virsotnes un palielināt konkurētspēju,” uzsver Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kanāda no otrdienas noteiks muitas tarifus importam no ASV, atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem tarifiem importam no Kanādas, pirmdien paziņoja Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.

Viņš piebilda, ka "nav nekāda attaisnojuma" Vašingtonas darbībām.

"Ja šonakt stāsies spēkā amerikāņu tarifi, Kanāda no plkst.0.01 atbildēs ar 25% tarifiem, nosakot tos amerikāņu precēm 155 miljardu ASV dolāru vērtībā," paziņoja Trudo.

"Kanāda neļaus šim nepamatotajam lēmumam palikt bez atbildes," sacīja Trudo.

"Mūsu tarifi paliks spēkā, līdz ASV tirdzniecības darbība tiks atcelta; ja ASV tarifi turpināsies, mēs ar provincēm un teritorijām apspriedīsim vairākus netarifu pasākumus," sacīja premjers.

Viņš aicināja ASV administrāciju pārdomāt savu lēmumu par tarifiem un sacīja, ka Kanāda "stingri" aizstāv savu ekonomiku, darbavietas un strādājošos.

"Tarifi pārtrauks neiedomājami veiksmīgas tirdzniecības attiecības. Tie pārkāps tieši to tirdzniecības līgumu, kuru sarunās apsprieda prezidents Tramps savas iepriekšējās prezidentūras laikā," sacīja Trudo.

Paredzēts, ka stratēģiskais investors Latvijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" ienāks pirms akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), taču nav izslēgta arī iespēja, ka tas var notikt pēc IPO, intervijā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas, ka sarunas ar stratēģisko investoru notiek pirms IPO, parāda, ka ir nodoms, lai šis investors uzņēmumā ienāktu pirms tam. Tāds ir nodoms, bet pat tad nevar apgalvot, ka tas notiks pirms IPO, iespējams, tas var notikt pēc tam," norādīja Gauss.

Viņš sacīja, ka patlaban kompānija var atklāt tikai to, ka notiek sarunas ar stratēģisko investoru, un tajās ir iesaistīti "airBaltic" konsultanti, uzņēmuma vadība un akcionārs, uzsverot, ka iznākums būs atkarīgs no šīm sarunām.

Gauss arī skaidroja, ka ziņa par sarunām ar stratēģisko investoru kļuva publiski zināma pēc valdības sēdes, kura notika šogad 27.jūlijā. Savukārt "airBaltic" kā uzņēmums to, ka notiek pārrunas ar stratēģisko investoru, minēja investoriem kompānijas pusgada pārskatā, nesniedzot nekādus citus paziņojumus.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien parakstīja plānus par muitas tarifu piemērošanu plašākam skaitam valstu.

Šis solis saskaņos ASV tarifu likmes preču importam ar tām tarifu likmēm, ko citas valstis piemēro ASV precēm.

"Taisnīguma labad esmu nolēmis, ka piemērošu savstarpējus tarifu. Tas ir godīgi pret visiem. Neviena valsts nevar sūdzēties," parakstot dokumentus, Baltā nama Ovālajā kabinetā paziņoja Tramps.

Prezidenta izziņotie savstarpējie tarifi skars kā ASV pretiniekus, tā sabiedrotos. Tramps žurnālistiem sacīja, ka ASV sabiedrotie tirdzniecības jautājumos bieži vien ir "sliktāki nekā mūsu ienaidnieki".

Vašingtona sāks ar to valstu izvērtēšanu, ar kurām Savienotajām Valstīm ir lielākais deficīts vai visnopietnākās problēmas, norādīja kāda Baltā nama amatpersona, piebilstot, ka izvērtēšana varētu ilgt pāris nedēļas vai mēnešus, bet ne ilgāk.

Šoruden uzmanības centrā vairāk ir bijusi politika un militārie konflikti, nekā ekonomikā notiekošais. Pasaule gatavojas “paredzami-neprognozējamā” Donalda Trampa prezidentūrai. ASV 47. prezidents pārstāv ekonomisku lielvaru, kontrolēs Kongresu, kā arī Augstāko tiesu un sliktākajā gadījumā ietekmēs arī ASV monetāro politiku. Ir grūti objektīvi novērtēt D. Trampa politikas potenciālās sekas, jo politikas nozīme ekonomikā nereti tiek pārvērtēta, atstājot ēnā cilvēku radošumu, kā arī spēju risināt problēmas un pielāgoties, liecina jaunākā SEB Nordic Outlook ekonomikas apskata prognozes.

Globālās izaugsmes sabremzēšanās

Globālā izaugsme 2024.–2026. gadā nedaudz pārsniegs 3% gadā, kas ir lēnāks temps nekā pirms COVID-19 pandēmijas. ASV ekonomiku gaida viegla piezemēšanās, taču vēlēšanu rezultāts rada jaunus riskus. Pēc spēcīgas izaugsmes pirmajos trīs ceturkšņos, mēs paaugstinām IKP pieauguma prognozi ASV 2024. un 2025. gadam attiecīgi līdz 2,7% un 2%, vienlaikus pazeminot 2026. gada prognozi līdz 1,7%. ASV ekonomiku joprojām virza spēcīgs mājsaimniecību patēriņš. Importa tarifi visdrīzāk būs sarunu ierocis, – ar tā pielietošanu ir jābūt uzmanīgiem, jo tas var iedragāt ASV izaugsmi. Tarifi uz ekonomikas attīstību var radīt lielāku netiešu efektu, radot nenoteiktību par tirdzniecības politiku un ietekmi uz finanšu nosacījumiem, tostarp paaugstinot procentu likmes. ASV izaugsmi var bremzēt arī samazināta imigrācija, kas līdz šim to balstīja un palielināja nodarbinātību.

Iespējamie ASV ievedmuitas tarifi Eiropas Savienības (ES) produktiem kūdras ieguvēju un pārstrādāju SIA "Laflora" varētu ietekmēt pastarpināti, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumus par potenciālu ievedmuitas tarifu noteikšanu no ES importētajiem produktiem.

Viņš minēja, ka tarifi uzņēmumu tieši neietekmēs, jo ASV nav "Laflora" tirdzniecības partneris, proti, uzņēmums galvenokārt eksportē uz Eiropas un Āzijas valstīm. Tomēr šāds lēmums un potenciālie tirdzniecības kari varētu ietekmēt uzņēmuma partnerus, kuri galvenokārt ir dārzkopji, ietekmējot "Laflora" un Latvijas kūdras nozari pastarpināti.

"Protams, ka mums tas raisa bažas, jo nekas nav sliktāks par neskaidrību. Patlaban varam vēl tikai modelēt - šajā brīdī ir vienkārši jāpagaida," pauda Ameriks, piebilstot, ka nedrīkst krist panikā un jāseko līdzi notikumu turpmākajai attīstībai.

Jau ziņots, ka Tramps iepriekš draudējis noteikt ievedmuitas tarifus produkcijai no ES, un apsūdzējis bloku par negodīgu tirdzniecības praksi. Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps minēja plānus ieviest jaunus 10-20% tarifus importam no ES, sakot, ka tie palielinātu vietējo rūpniecību un risinātu tirdzniecības deficīta problēmu.

VAS "Latvijas pasts" pakalpojumu tarifi nākamajā gadā, visticamāk, atkal mainīsies, intervijā aģentūrai LETA sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis.

Viņš norādīja, ka neviens nevar paredzēt, kas notiks pasaulē, kādas būs izmaksas un inflācija, tomēr galvenais iemesls tarifu celšanai ir tradicionālo pasta pakalpojumu pieprasījuma kritums, kas veicina vienas vienības izmaksu kāpumu.

"Pēdējo trīs gadu laikā inflācija apsteidza produktivitāti, īpaši loģistikas nozarē, kur bija milzīgs sadārdzinājums visiem resursiem. To mums daļēji izdevās kompensēt, bet, protams, ne visu. Mūsu pienākums, nodrošinot universālo pasta pakalpojumu (UPP), ir piemērot izmaksas, kādas uzņēmumam ir, tāpēc arī pērn bija nepieciešama tarifu pārskatīšana, turklāt iepriekš tarifi netika mainīti divus gadus," skaidroja Rudzītis.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investora piesaistes procesā šobrīd tiek gaidīts gala lēmums no potenciālā investora par dalību aviokompānijā, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Viņš norādīja, ka Latvijas pusē visi darbi stratēģiskā investora piesaistes procesā ir izdarīti, tostarp ir saskaņots līgums, kā arī valdībā ir pieņemti nepieciešamie lēmumi. Attiecīgi šobrīd ir nepieciešams saņemt gala piekrišanu no stratēģiskā investora puses.

"Sporta terminoloģijā - šobrīd mēs esam izdarījuši piespēli un gaidām, kad mūsu partneris atbildēs," teica "airBaltic" padomes priekšsēdētājs.

Vasks arī atzīmēja, ka sākotnēji tika cerēts, ka investors lēmumu pieņems 2024.gada nogalē, taču lēmuma pieņemšana šobrīd ir pārcelta uz šā gada sākumu. "Ir cerība, ka tas notiks tuvākajās nedēļās," sacīja Vasks.

Savukārt jautāts, vai būtu nepieciešams no amata atlaist "airBaltic" valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu, Vasks atbildēja, ka, sekmīgai "airBaltic" akciju kotācijai biržā, process ir jāīsteno ar esošo vadības komandu. "Lai mēs veiksmīgi izietu biržā, mums tas ir jāizdara ar esošo menedžmentu, ar esošo vadības komandu," teica Vasks.

Latvijas politika ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) piesaistē ir vērsta uz pievilcīgas investīciju vides nostiprināšanu un mūsu valsts konkurētspējas veicināšanu.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, pēdējo trīs gadu laikā Baltijas valstīs kopumā tiešo investīciju plūsmas pāri robežām pieauga par 35% salīdzinājumā ar pirmspandēmijas periodu (2017.–2019. gadu). Īpaši ievērojami ārvalstu ieguldījumi ienākuši apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, finanšu pakalpojumos, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs. Ilgtermiņā ārvalstu investoru ienākumi Latvijā uzrāda pozitīvu tendenci, kas apliecina, ka ĀTI mūsu valstī ir ienesīgs ieguldījums.

Tomēr, neskatoties uz pozitīvo investīciju dinamiku, jāņem vērā, ka Latvija konkurē ar citām reģiona valstīm investoru piesaistes ziņā. Tāpēc, lai veicinātu ārvalstu ieguldītāju interesi ilgtermiņā, ir būtiski turpināt pilnveidot mūsu uzņēmējdarbības vides priekšrocības – ērtu loģistiku un piekļuvi ostām, kvalitatīvu aviosatiksmi, modernu telekomunikāciju un sakaru infrastruktūru, kā arī e-pārvaldes iespējas, kas ļauj saņemt gandrīz visus valsts pakalpojumus digitāli.

Janvāra vidū noslēgts līgums par SIA “Latvijas aptieka” kapitāla daļu pārdošanu uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Alvim Ērglim un viņa biznesa partnerim Uldim Arnicānam.

Darījums īstenots ar abiem piederošā uzņēmuma SIA “SRV-pharmacy” starpniecību. Līdz šim “Latvijas aptieka” ietilpa Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” grupā, bet, izpildot Konkurences padomes (KP) izvirzītos nosacījumus un termiņus, uzņēmuma daļu pārvaldību un to atsavināšanas procesu kopš 2023.gada beigām veica neatkarīgais pārvaldnieks Guntis Belēvičs.

“Mūsu mērķis “Latvijas aptiekas” daļu atsavināšanas procesā bija atrast uzņēmumam pircēju, kas novērtē “Latvijas aptieku” lomu un vietu tirgū, kas izprot Latvijas pacientu vajadzības, kā arī vietējo uzņēmumu nozīmi sabiedrībā un ekonomikā. Taču situācijā, kurā uzņēmēji skaidri redzēja bēdīgo investīciju vidi, haotiskās reformas nozarē un zināja KP noteiktos termiņus, līdz kuriem bija pienākums pārdot “Latvijas Aptieka” daļas, uzdevums nebija vienkāršs. Tāpēc esmu gandarīts, ka “Latvijas aptieka” vadītājs Alvis Ērglis, kurš vislabāk zina uzņēmumu un tā izaugsmes potenciālu, izrādīja interesi par “Latvijas aptieka” iegādi un šī interese ir rezultējusies arī sekmīgā uzņēmuma īpašnieku maiņā. Man ir prieks, ka “Latvijas aptieka” joprojām būs vietējā kapitāla uzņēmums, saglabājot savu zīmolu un vērtības, kas fokusējas uz farmaceitisko pakalpojumu reģionālo pieejamību un augstu kvalitāti. Mūsu sadarbības laikā A. Ērglis ir sevi pierādījis kā profesionālu uzņēmuma vadītāju un ticu, ka, kļūstot arī par uzņēmuma īpašnieku, viņš turpinās iesākto ar vēl lielāku enerģiju un atdevi,” norāda “Latvijas aptieka” neatkarīgais pārvaldnieks Guntis Belēvičs, kura uzdevums bija nodrošināt uzņēmuma daļu atsavināšanas procesu atbilstoši KP izvirzītajiem nosacījumiem. Līdz ar “Latvijas Aptieka” kapitāla daļu atsavināšanu Belēvičs beigs pildīt savus pienākumus kā uzņēmuma pārvaldnieks.

2025. gads Attīstības finanšu institūcijai ALTUM būs ne vien nozīmīgs izaugsmes posms un jaunu iniciatīvu īstenošanas laiks, bet arī desmitais darbības gads.

Šajā posmā ALTUM atbalsta instrumentu portfelis ir trīskāršots, tuvojoties jau 1,2 miljardiem eiro, ir iegūts un saglabāts nemainīgi augsts Moody's kredītreitings Baa1, nodrošināti labi darbības atdeves un peļņas rādītāji. ALTUM aktīvi īsteno vairāk nekā 40 atbalsta programmas, tai skaitā fokusējoties uz atbalstu reģioniem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību reģionos, ALTUM pērn sāka piešķirt aizdevumus līdz 100 tūkstošiem eiro ar būtiski samazinātām nodrošinājuma prasībām. Pieprasījums pēc tiem bijis stabili augošs, apliecinot uzņēmēju vajadzību pēc atbalsta. Savukārt paplašinot uzņēmumu energoefektivitātes programmu, arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem tika nodrošināta iespēja modernizēt un padarīt konkurētspējīgākus savus uzņēmumus. Pirmo reizi ar valsts atbalstu tiek īstenota zemas īres namu programma un pirmie pabeigtie projekti gaidāmi jau 2025.gadā.

Pavisam drīz varētu tikt noslēgts līgums ar Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" stratēģisko investoru, 28.janvārī pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka valdība otrdien slēgtajā daļā uzklausījusi aktuālo situāciju ar "airBaltic" stratēģiskā investora piesaisti. Valdībā bieži tiekot uzklausīti šādi progresa ziņojumi, lai šajā procesā būtu veiksme un lai pēc iespējas ātrāk varētu paziņot, kas ir šis stratēģiskais investors.

"Protams, mēs gribam sagaidīt viņu [investora] lēmumu pēc iespējas drīzāk, jo sabiedrība arī vēlas zināt, cik liela iesaiste būs no šī stratēģiskā investora puses, tāpēc arī valdībai ir svarīgi turēt pār šo "rūpi" un izdarīt visus mājasdarbus," sacīja Siliņa.

Premjera papildināja, ka stratēģiskā investora piesaiste arī varētu veicināt "airBaltic" atpazīstamību un zīmola pievienoto vērtību starptautiskajā tirgū.

Igaunijas nacionālā lidsabiedrībā "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un '" XFly", tiks slēgta un iesniegs bankrota pieteikumu pēc tam, kad potenciālais investors šonedēļ atteicies no darījuma, trešdien paziņoja valstij pilnībā piederošais uzņēmums.

Pēc tam, kad pirmdien neveiksmīgi beidzās sarunas ar potenciālo investoru - Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" mazākuma akcionāru, Dānijas uzņēmēju Larsu Tūsenu - "Nordic Aviation Group" nolēma izbeigt "Nordic Aviation Group", kas strādā ar "Nordica" zīmolu, un "Regional Jet" ("Xfly") darbību.

"Diemžēl potenciālais investors pirmdien paziņoja, ka negrasās turpināt privatizāciju pārmērīgo risku dēļ," skaidroja "Nordic Aviation Group" padomes priekšsēdētāja Kadri Landa.

"Tādēļ direktoru padome informēja uzraudzības padomi par lēmumu izbeigt "Nordic Aviation Group" un "Xfly" darbību un iesniegt bankrota pieteikumu," viņa paziņoja.

""Nordic Aviation Group" un "Xfly" pēdējo 15 mēnešu laikā, tas ir, kopš 2023.gada augustā to pārņēma jauna vadība, ir bijis grūts ceļš. Šis process prasīja milzīgas pūles no visas komandas, lai virzītu aviokompāniju uz jauna un ilgtspējīga ceļa," atzina "Nordic Aviation Group" valdes priekšsēdētājs Remko Altheiss.

Iespējamie ASV ievedmuitas tarifi Eiropas Savienības (ES) produkcijai var radīt nopietnus izaicinājumus starptautiskajai tirdzniecībai un globālajām piegādes ķēdēm farmācijas un citās nozarēs, sacīja Latvijas zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska, komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par potenciālu ievedmuitas tarifu noteikšanu ES eksporta produktiem.

Taču viņa atzīmēja, ka ir pāragri precīzi prognozēt, kā ASV tarifu politika ietekmēs Latvijas zāļu ražošanas nozari un ekonomiku kopumā.

Dūrēja-Dombrovska norādīja, ka Latvijā ražotās zāles tiek eksportētas uz vairāk nekā 100 valstīm visā pasaulē, tāpēc izmaiņas tirdzniecības nosacījumos ar ASV varētu negatīvi ietekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un iespējas paplašināt darbību šajā tirgū.

"Tas var ietekmēt arī globālos ekonomikas procesus un starptautisko sadarbību," viņa uzsvēra.

Dūrēja-Dombrovska atklāja, ka daži Latvijas ražotāji jau ir sākuši attīstīt produktus tieši ASV tirgum, ieguldot būtiskus resursus, un jaunie tarifi var apgrūtināt šo uzņēmumu izaugsmes plānus.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien solīja, ka ASV noteiktie muitas tarifi tērauda un alumīnija importam nepaliks bez atbildes, un Eiropas Savienība (ES) īstenos stingrus pretpasākumus.

"ES rīkosies, lai aizsargātu savas ekonomiskās intereses," norādīja Leiena, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa pirmdien parakstītītajiem izpildrīkojumiem, kas paredz no 12.marta noteikt 25% muitas tarifus tērauda un alumīnija importam.

Tramps nosaka 25% tarifus tērauda un alumīnija importam 

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis izpildrīkojumus, kas paredz no 12.marta noteikt 25%...

"Tarifi ir nodokļi - tas ir slikti uzņēmumiem, vēl sliktāk patērētājiem," sacīja Leiena. "Nepamatoti tarifi, kas vērsti pret ES, nepaliks bez atbildes - tie izraisīs stingrus un samērīgus pretpasākumus."

Tikmēr Vācijas kanclers Olafs Šolcs uzrunā valsts parlamentam teica: "Ja ASV mums neatstās citas iespējas, tad ES reaģēs vienoti. Viņš piebilda, ka "tirdzniecības kari galu galā vienmēr negatīvi ietekmē abu pušu labklājību."

Lai nodrošinātu nepārtrauktu universālā pasta pakalpojuma (UPP) pieejamību visā Latvijas teritorijā un efektīvu UPP sūtījumu apmaiņu ar ārvalstīm, no 2025.gada 1.janvāra mainās UPP tarifi, ko apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Vienlaikus, lai vienkāršotu nosūtīšanas procesu, vēstuļu korespondencei ar dokumentiem jeb vēstulēm tiek noteiktas tikai trīs tarifu grupas - Latvija, Eiropas Ekonomiskā zona (EEZ) un pārējā pasaule.

Tarifu izmaiņas ir saistītas ar klientu paradumu maiņu, tradicionālo pasta sūtījumu apjoma samazinājumu, transporta un loģistikas izmaksu kāpumu, energoresursu cenu palielināšanos un darbinieku atalgojuma pieaugumu. UPP tarifi ietver arī 155 pasta nodaļu tīkla uzturēšanas izmaksas. Tāpat mainījušās izmaksas un nosacījumi starptautisko pasta sūtījumu nodrošināšanai. Līdzšinējie tarifi bija spēkā kopš 2023.gada sākuma un netika mainīti divus gadus.

Lai gan kopš 2023.gada ir bijis vērojams būtisks resursu sadārdzinājums, Latvijas Pasts ir īstenojis virkni izmaksu optimizācijas pasākumu. Starp šiem pasākumiem ir automatizētu šķirošanas risinājumu ieviešana, pasta pakalpojumu pieprasījumu regulārs monitorings, piegādes maršrutu pārskatīšana, Latvijā lielākā pakomātu tīkla izveidošana un arvien lielāka pakalpojumu digitalizācija.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija otrdien paziņoja, ka tā ievieš atbildes tarifus vairākām ASV precēm, tostarp oglēm, sašķidrinātajai dabasgāzei un jēlnaftai.

Ķīnas valdība paziņoja, ka tā ieviesīs 15% tarifu akmeņoglēm un sašķidrinātās dabasgāzes produktiem, kā arī 10% tarifu jēlnaftai, lauksaimniecības tehnikai, pikapiem un sporta automobiļiem ar liela tilpuma dzinējiem.

Šie jaunie tarifi ir kā atbildes reakcija muitas tarifiem, ko nedēļas nogalē vienpusēji ieviesa ASV, norāda Ķīnas valdība.

Šie ASV ieviestie tarifi "nopietni pārkāpj Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumus, nekādi nerisina valsts problēmas un traucē normālai ekonomiskai un tirdzniecības sadarbībai starp Ķīnu un ASV," piebilst Pekina.

Ķīnas ieviestie muitas tarifi spēkā stāsies pirmdien.

Bija paredzēts, ka 10% tarifs, ko prezidents Donalds Tramps noteica Ķīnas precēm, stāsies spēkā otrdien, lai gan Tramps plāno tuvākajās dienās runāt ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.

Latvija uz ASV tiešā veidā eksportē ļoti maz tērauda un alumīnija preces, tāpēc ieviestie tarifi vairāk atstās ietekmi caur galvenajiem tirdzniecības partneriem, norādīja Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs, komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa plānu noteikt 25% muitas tarifus tērauda un alumīnija importam valstī.

Viņš norādīja, ka uz Latviju tas atstās ietekmi caur mūsu galvenajiem tirdzniecības partneriem, piemēram, Vāciju, kura no Eiropas Savienības (ES) valstīm eksportē visvairāk tērauda un alumīnija uz ASV. Vācijas kopējā preču eksportā dzelzs, tērauda, alumīnija un to izstrādājumu eksporta īpatsvars ir nepilni 3%, un tas noteikti nepalīdzēs jau tā stagnējošajai Vācijas tautsaimniecībai.

Jau ziņots, ka Tramps plāno noteikt 25% muitas tarifus tērauda un alumīnija importam valstī.

"Jebkuram tēraudam, kas nonāks ASV, tiks piemērots 25% tarifs," Tramps sacīja intervijā žurnālistam.

Atbildot uz žurnālista jautājumu par tarifiem alumīnija importam, Tramps norādīja: "25% abiem."

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja noteikt papildu tarifus lauksaimniecības produktu importam no Krievijas un tās sabiedrotās Baltkrievijas.

Jaunākie tarifi vēl vairāk ietekmēs "Krievijas spēju turpināt agresijas karu pret Ukrainu", teikts EK paziņojumā.

Pasākumi, kuriem nepieciešams Eiropadomes un Eiropas Parlamenta apstiprinājums, ir vērsti pret 15% Krievijas lauksaimniecības preču, kuras neskāra plašie tarifi, kas stājās spēkā pagājušā gada jūlijā.

Tie arī turpmāk nekaitēs Krievijas lauksaimniecības precēm un mēslošanas līdzekļiem, ko tranzītā ved caur ES uz valstīm ārpus bloka, lai nodrošinātu, ka netiek ietekmētas pārtikas piegādes citur, jo īpaši Āfrikā un Āzijā.

"Pēc tam, kad Padome būs pieņēmusi šos noteikumus, ES tarifi tiks piemēroti visam lauksaimniecības produktu importam no Krievijas," teikts paziņojumā.

Iespējamie ASV ievedmuitas tarifi Eiropas Savienības (ES) produkcijai var ietekmēt ES ražotāju konkurētspēju nākotnē, pauda būvniecības un ražošanas holdinga AS "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

"Ja šie tarifi tiks ieviesti, tie neizbēgami ietekmēs ES ražotāju konkurētspēju nākotnē, jo palielināsies pasūtītāju izmaksas. Tomēr pagaidām ir pāragri spriest par to ietekmes apmēru, jo nav skaidrs, vai jaunie noteikumi attieksies uz visām precēm, vai tikai uz daļu no tām," teica Bērziņš.

Viņš informēja, ka "UPB" uz ASV eksportē mašīnbūves izstrādājumus, kas veido salīdzinoši nelielu daļu no kopējā "UPB" eksporta apjoma. Arī pašlaik "UPB" īsteno projektu ASV tirgū, taču tā realizāciju iespējamie ievedmuitas tarifi neskars.

Jau ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps atkārtoti draudējis noteikt ievedmuitas tarifus produkcijai no ES, un apsūdzējis bloku par negodīgu tirdzniecības praksi. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Tramps minēja plānus ieviest 10-20% tarifus importam no ES, sakot, ka tie palielinātu vietējo rūpniecību un risinātu tirdzniecības deficīta problēmu.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien solīja noteikt muitas tarifus Eiropas Savienības (ES) precēm un piebilda, ka 10% muitas nodeva Ķīnas preču importam var tikt ieviesta jau no 1.februāra.

Tramps, runājot ar reportieriem Baltajā namā dienu pēc stāšanās amatā, atsaucās uz nepieciešamību labot ES tirdzniecības nelīdzsvarotību ar ASV, kā arī vēlreiz kritizēja Ķīnu par fentanila kontrabandu.

"Viņi izturas pret mums ļoti, ļoti slikti. Tāpēc viņiem tiks noteikti tarifi," sacīja Tramps, runājot par ES. "Jūs nevarat gaidīt taisnīgumu, ja paši tā nerīkojaties."

Dienu pirms tam Tramps apsūdzēja ES, ka tā neimportē pietiekami daudz ASV produkcijas, un solīja "to izlabot", nosakot muitas nodevas vai aicinot pirkt vairāk naftas un gāzes.

Runājot par Ķīnu, Tramps otrdien atkārtoja savus draudus noteikt 10% muitas tarifu, sakot, ka tie "pamatoti ar faktu, ka viņi sūta fentanilu uz Meksiku un Kanādu".

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien paziņoja, ka ir iecerējis noteikt iespaidīgus muitas tarifus precēm no Meksikas, Kanādas un Ķīnas, reaģējot uz nelegālo narkotiku tirdzniecību un imigrāciju.

Tramps vairākos ierakstos savā sociālo mediju platformā "Truth Social" solīja noteikt nodevas visām precēm, kas ASV tiek ievestas no šīm valstīm.

"20.janvārī vienā no maniem daudzajiem pirmajiem izpildrīkojumiem es parakstīšu visus nepieciešamos dokumentus, lai noteiktu 25% tarifu visai produkcijai, kas ienāk ASV no Meksikas un Kanādas, un to smieklīgajām atvērtajām robežām," rakstīja Tramps.

Citā ierakstā Tramps paziņoja, ka noteiks 10% tarifu "virs jebkādiem papildu tarifiem" visai produkcijai, kas ienāk ASV no Ķīnas, lai to sodītu par nespēju novērst fentanila kontrabandu.

Tarifi ir svarīga Trampa ekonomiskās programmas daļa. Viņa pirmo prezidentūras termiņu raksturoja agresīva un protekcionistiska tirdzniecības politika, kas bija vērsta pret Ķīnu, Meksiku, Kanādu un Eiropu.

Lai gan priekšvēlēšanu kampaņas laikā Donalds Tramps solīja noteikt lielas ievedmuitas nodevas ASV lielākajai ekonomiskajai sāncensei Ķīnai, pēc stāšanās ASV prezidenta amatā viņš atzinis, ka labprātāk tādus tarifus nemaz neieviestu.

Uz televīzijas kanāla "Fox News" jautājumu, vai viņš vienotos ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu Taivānas un tirdzniecības jautājumā, Tramps atbildēja, ka "es to varu izdarīt, jo mums ir kaut kas, ko viņi vēlas, mums ir zelta pods".

"Mums ir viena ļoti liela vara pār Ķīnu, un tā ir tarifi, un viņi tos nevēlas, un es labprātāk to neizmantotu. Bet tā ir milzīga vara pār Ķīnu," ASV prezidents sacīja ceturtdien pārraidītā intervijā.

Pēc stāšanās amatā pirmdien Tramps paziņoja, ka 10% tarifi visam Ķīnas importam varētu stāties spēkā 1.februārī. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš pat bija draudējis ar pat 60% lielu nodevu.

Ķīna ir brīdinājusi, ka tirdzniecības karā "nav uzvarētāju", un solījusi aizstāvēt savas ekonomiskās intereses.

Pekina iesniegusi sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) par ASV noteiktajiem tarifiem Ķīnas precēm, teikts trešdien izplatītajā PTO paziņojumā.

"Ķīna ir pieprasījusi PTO strīdu izšķiršanas konsultācijas ar ASV saistībā ar jaunajiem muitas tarifiem, ko ASV piemēro Ķīnas izcelsmes precēm," norāda organizācija.

PTO skaidro, ka "šīs konsultācijas sniedz pusēm iespēju apspriest šo jautājumu un rast apmierinošu risinājumu, neturpinot tiesvedību."

"Ja strīds 60 dienu laikā netiek atrisināts, sūdzības iesniedzējs var pieprasīt, lai strīdu izskata komisija," piebilst organizācija. Pēc tam eksperti izvērtē, vai tarifi atbilst PTO noteikumiem, un šis process var ilgt vairākus mēnešus.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas noteiktie 10% tarifi Ķīnas preču importam spēkā stājās otrdien.

Savukārt Ķīnas Tirdzniecības ministrija otrdien paziņoja, ka tā ievieš atbildes tarifus vairākām ASV precēm, tostarp oglēm, sašķidrinātajai dabasgāzei un jēlnaftai.

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis izpildrīkojumus, kas paredz no 12.marta noteikt 25% muitas tarifus tērauda un alumīnija importam valstī.

"Šodien es vienkāršoju mūsu tarifus tēraudam un alumīnijam," Tramps pirmdien sacīja Ovālajā kabinetā. "Tie ir 25% bez izņēmumiem vai atbrīvojumiem."

Pēc tam Trampa izdotajā izpildrīkojumā teikts: "No 2025.gada 12.marta visam alumīnija izstrādājumu un alumīnija atvasināto izstrādājumu importam no Argentīnas, Austrālijas, Kanādas, Meksikas, ES valstīm un Apvienotās Karalistes tiks piemērots papildu vērtībai atbilstošs tarifs."

Tramps izdeva arī atsevišķu izpildrīkojumu par tēraudu, kurā teikts, ka muitas tarifs tiks piemērots tērauda importam no šīm pašām valstīm, kā arī no Brazīlijas, Japānas un Dienvidkorejas.

Tramps līdzīgus tarifus noteica arī savas iepriekšējās prezidentūras laikā, lai aizsargātu ASV rūpniecību, kas, viņaprāt, saskārās ar negodīgu Āzijas un Eiropas valstu konkurenci.