Jaunākais izdevums

Investējot vairāk nekā 500 000 eiro, lai izveidotu vienu no Latgales reģionā lielākajiem saules paneļu parkiem, maizes ražotājs Latvijā AS “Latvijas Maiznieks” uzsācis projektu videi neitrāla ražošanas cikla ieviešanai.

Sākotnēji šis risinājums tiks piemērots porcijmaizīšu produktu līnijai “Maiziņš”, ražošanas procesā izmantojot tikai zaļo elektroenerģiju.

Saules parka izbūvi veikusi energokompānija “Enefit”, uzņēmuma ražotnes teritorijā Daugavpilī uzstādot 1178 divpusējās darbības saules paneļus ar kopējo sistēmas jaudu 777 kWh. Zemes tipa saules sistēma ik gadu saražos ap 770 MWh zaļās elektroenerģijas. Gada griezumā tie būs ap 10–12% no ražotnes elektroenerģijas pašpatēriņa, bet vasaras mēnešu saulainākajās dienās saules enerģija nosegs līdz pat 25% no ražotnes dienas patēriņa. Zaļā elektroenerģija tiks izmantota porcijmaizīšu “Maiziņš” ražošanai. Tā rezultātā ik gadu atmosfērā nenonāks 84 tonnas CO2 izmešu, kas ir līdzvērtīgs apjoms deviņiem braucieniem apkārt zemeslodei ar vieglo automašīnu.

AS “Latvijas Maiznieks” valdes loceklis Māris Daude: ““Latvijas Maiznieks” ir zaļi domājošs uzņēmums. Ik gadu investējam, lai būtu pēc iespējas videi draudzīgāki. Jau šobrīd ražošanas procesā izmantojam ekonomaizeru, lai silto gaisu, kas rodas no maizes cepšanas, pārvērstu enerģijā, ko izmantojam ūdens un gaisa sildīšanai. Saules paneļi ir būtisks solis porcijmaizīšu “Maiziņš” zaļākā ražošanā, kā rezultātā esam kļuvuši par aptuveni 20% dabai draudzīgāki.”

Saules enerģijas parka izbūvē investēti 500 000 eiro, un projektu 30% apmērā līdzfinansē Attīstības un finanšu institūcija ALTUM. Plānotais atmaksāšanās laiks uzņēmuma investīcijām zaļās enerģijas ražošanā ir 7 gadi.

“Šis ir viens no lielākajiem pašpatēriņa saules enerģijas parkiem Latgales reģionā. Ar šo projektu AS “Latvijas Maiznieks” būtiski samazina energoresursu cenu svārstību ietekmi uz uzņēmuma darbību, ceļ savu konkurētspēju un atslogo kopējo energotīklu no jaudas, kas turpmāk tiks saražota un patērēta tepat uz vietas,” skaidro SIA “Enefit” valdes loceklis Rihards Kotlers.

AS “Latvijas Maiznieks” jau vairākus gadus īsteno dažādus videi draudzīgus projektus. Pērn tika atklāts pilotprojekts, vienā maršrutā produkcijas piegādi veicot ar elektroauto. Lai gan vēl joprojām tiek pētīti pilotprojekta rezultāti, tas tiek vērtēts pozitīvi kā iespēja produkciju veikaliem piegādāt zaļāk. Papildus ekonomaizera darbībai un saules paneļu parka atklāšanai AS “Latvijas Maiznieks” aktīvi strādā jau pie nākamajiem projektiem, lai kļūtu dabai pēc iespējas draudzīgāki.

"Latvijas maiznieks" 2022.gadā strādāja ar 53,622 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 31,7% vairāk nekā 2021.gadā, vienlaikus uzņēmuma peļņa palielinājās par 96,2% un bija 2,881 miljons eiro. Finanšu dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti.

Kompānija "Latvijas maiznieks" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 895 630 eiro. Uzņēmuma lielākais īpašnieks ir Igaunijas kompānija "Maral Invest" (93,86%), bet patiesais labuma guvējs ir Marguss Mehine.

Komentāri

Pievienot komentāru
Top 500

VIDEO: TOP500 Lielākais maiznieks - AS Latvijas maiznieks

Db.lv,11.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādi ir Latvijas simboli? Kas mūs izceļ starp citiem? Var minēt daudz ko, bet šogad mēs teiksim – maize. Vēlamies daudzināt mūsu maizniekus un tāda arī nominācija - Lielākais maiznieks. Un mūsu skatījumā tas ir AS Latvijas maiznieks.

AS Latvijas maiznieks pagājušajā gadā strādāja ar 67,676 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 26,2% vairāk nekā 2022.gadā, bet uzņēmuma peļņa palielinājās par 66,2% un bija 4,788 miljoni eiro.

Balvu saņēma AS Latvijas Maiznieks valdes loceklis Māris Daude.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

28.reizi klajā nācis Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un Latvijas zāļu ražotāju AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi un analizēta situācija teju 40 būtiskākajās uzņēmējdarbības nozarēs.

TOP500 svinīgā atklāšana norisināsies videoformātā – Dienas Biznesa portālā www.db.lv 11.decembrī būs vērojama īpašu TOP500 godalgu pasniegšana piecās nominācijās – veiksmīgākais ražotājs, nacionālā kapitāla gada uzņēmējs, nacionālā kapitāla uzņēmuma lielākais izrāviens krīzes laikā, nacionālā kapitāla izrāviens IT jomā un lielākais maiznieks.

Rezumējot TOP500 izdevumā apkopotos datus un biznesa rādītājus, Izdevniecības Dienas bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš secina - 2023. gads bijis labs pozitīvās domāšanas paraugs un arī paraugs tam, kā protam nereaģēt uz acīmredzamu recesijas brīdinājumu. Iekšzemes kopprodukta izaugsme 2023. gadā bija negatīva – kritums par nieka 0,3%. Krituma iemesli bija vispārēji, un tomēr 2024. gads iesākās ar optimistiskām prognozēm, ka viss jau varētu būt labi. Bet vienīgais, ko valsts saņēma 2024. gada nogalē, kad jau bija skaidrs, ka Latvija ir ieslīgusi ilgstošā recesijā, bija nodokļu celšana vai tādas to izmaiņas, kas neveicina attīstību. “2025. gads nebūs nekāds lielās atkopšanās gads, ja paši to par tādu nepadarīsim, izvēloties pareizo kustības virzienu. Kustas visi kopā, un viena piebilde noslēgumā par lēmumu pieņēmējiem ir tāda, ka vieglāk kustēties ir ar tukšām kabatām. Proti, kritiskos brīžos nepaēdis cilvēks ir motivētāks. Tieši motivācijas valsts pārvaldē šobrīd pietrūkst, un ir redzams, ka algu celšana to nekādi nevairo. Varbūt kabatas jāpadara vieglākas, lai skriet būtu vieglāk un domāt - raitāk?,” retoriski vaicā G.Madžiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru