Šobrīd, vērojot jaunu ražošanas jaudu pieprasījuma dinamiku, ir jādomā par elektrifikācijas veicināšanu nākotnē, jo ir skaidrs, ka saražotās elektroenerģijas daudzums no AER nākotnē būtiski pieaugs. Turklāt patēriņš, gluži tāpat kā ražošana, nevar būtiski palielināties dažu mēnešu vai pat gadu laikā, jo tas prasa ievērojamas investīcijas.
Tā intervijā Dienas Biznesam saka Gunta Jēkabsone, AST valdes priekšsēdētāja.
Fragments no intervijas
Ik gadu, izmantojot dabasgāzi, mēs saražojam aptuveni 2 TWh elektrības, šādu daudzumu enerģijas varētu saražot arī ar 600 MW uzstādītās vēja jaudas, un apmēram šādu līmeni jau ir sasnieguši kaimiņi lietuvieši. Kāpēc, jūsuprāt, Latvija līdz šim ir tik ļoti kavējusies atjaunojamo energoresursu (AER) attīstībā?
Jāņem vērā, ka kopš Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Lietuvā ir būtisks elektroenerģijas deficīts un faktiski mūsu kaimiņi visu laiku ļoti lielā mērā paļaujas uz elektroenerģijas importu. Straujāku vēja enerģijas attīstību Lietuvā stimulēja gan šis deficīts, gan arī valdības īstenotais atbalsts atjaunojamajai enerģijai. Šī gada laikā nozares sasparošanās ir vērojama arī Latvijā, un jaunu atjaunojamās enerģijas elektrostaciju pieslēgšanai rezervētā jauda pārvades tīklā pārsniedz 3500 megavatus (MW), savukārt sadales tīklā – 926 MW.
Tikmēr Latvijas maksimālā patēriņa slodze ziemā ir ap 1400 MW jeb vairāk nekā trīs reizes mazāka, nekā uzņēmēji plāno saražot. Tāpat jāatzīmē, ka Latvija iepriekšējos gados fokusēja valsts atbalstu uz elektroapgādes drošumu un bāzes jaudu pietiekamību, kas pamatā tika īstenots ar Rīgas TEC elektrostaciju būvniecības atbalstu. Šobrīd situācija ir mainījusies, un elektroenerģijas tirgus piedāvā pietiekamu motivāciju attīstīt AER arī bez valsts subsīdijām. Domāju, ka Latvijā AER ģenerācija tuvākajos gados būtiski palielināsies.
Pirms nepilna gada intervijā DB jūs minējāt, ka mūsu valstij būtu intensīvāk jādomā par elektrības patēriņa palielināšanu, jo siltumapgādes, transporta rūpniecības un citu nozaru elektrifikācijai būtu pozitīva ietekme gan uz elektroenerģijas sistēmas attīstību, veidojot lielāku pieprasījumu pēc AER, gan uz atjaunojamās enerģijas mērķu izpildi. Kāds ir jūsu viedoklis šobrīd – laikā, kad visi runā par maksimālu energoresursu taupīšanu?
Šis jautājums sasaucas ar manis jau iepriekš teikto par AER un to jaunu ražošanas jaudu pieteikumu pieaugumu, it sevišķi pēdējā pusgada laikā. Protams, par resursu taupīšanu ir jādomā ik dienas, kur uzsvars ir jāliek uz dažādu fosilo enerģijas veidu aizstāšanu ar elektroenerģiju. Šobrīd, vērojot jaunu ražošanas jaudu pieprasījuma dinamiku, ir jādomā par elektrifikācijas veicināšanu nākotnē, jo ir skaidrs, ka saražotās elektroenerģijas daudzums no AER nākotnē būtiski pieaugs. Turklāt patēriņš, gluži tāpat kā ražošana, nevar būtiski palielināties dažu mēnešu vai pat gadu laikā, jo tas prasa ievērojamas investīcijas. Tajā pašā laikā jāsaprot, ka ilgtermiņā tas ļaus mums atteikties no dažādu fosilo resursu importa, īstenot Latvijas un Eiropas Zaļās politikas mērķus un vienlaikus kļūt arī energoneatkarīgiem, kas faktiski sasaucas ar energoresursu taupīšanu. No elektrifikācijas ir trīs būtiski ieguvumi – tā veicinās elektroapgādes sistēmas īpatnējo izmaksu samazināšanos, palīdzēs klimata mērķu ātrākā sasniegšanā caur siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijas samazināšanu un paaugstinās Latvijas neatkarību no fosilās enerģijas importa.
Visu rakstu lasiet 16.augusta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!