Brexit lielākie izaicinājumi uzņēmējiem būs preču imports un eksports, PVN piemērošana, kvalifikāciju un standartu atzīšana, norāda EY partnere, nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne.

Nākamā gada 1. janvārī, beidzoties Brexit pārejas periodam, Latvijas uzņēmēji sastapsies ar jaunu realitāti attiecībās ar Apvienoto Karalisti. Lai arī izmaiņas nav vērtējamas kā izšķiroši nozīmīgas, tās radīs virkni sarežģījumi un nepieciešamību piemēroties jauniem nosacījumiem.

Viena no būtiskākajām atšķirībām būs preču importa un eksporta kārtība un ar to saistītā PVN piemērošana. Ja līdz šim preces starp Latviju un Apvienoto Karalisti varēja sūtīt vienkārši, uzņēmumiem savā starpā izrakstot rēķinu un transporta pavaddokumentus, un deklarējot savās PVN deklarācijās, tad pēc Brexit pārejas perioda beigām preces būs jāeksportē un jāimportē, norāda I.Butāne.

Ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Rezultātā gan ASV, gan Eiropas akciju vērtības strauji atveseļojušās. Ņemot vērā neseno cenu izaugsmi, daudz jautājumu gan saistīti ar to, kur turpinās virzīties finanšu tirgi.

Ne visiem ir pārliecība, ka nesenais cenu kāpums pareizi atainojis realitāti.

Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Ieteikumu ir visai daudz un arī – visai atšķirīgi.

Protams, šādas konkrētas rekomendācijas vienmēr var uztvert ar zināmu skepsi. Nākotni paredzēt ir gandrīz neiespējami. Arī finanšu pasaulē var novērot to, cik ļoti daudzi ir nepārliecināti par to, kas notiks nākotnē, bet šajā pašā laikā – cik ļoti tie ir pārliecināti savos skaidrojumos par to, kas nupat noticis. Ja jāizvēlas kādas konkrētas akcijas, kurām vajadzētu iet labāk, tad dažkārt populāri ironizēt, ka šo lomu var uzticēt mērkaķim ar šautriņām. Šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Proti, viņš klāstīja – ja mērkaķim tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (attiecīgi ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums patiesībā var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās kāds tirgus profesionālis, kurš, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru vajadzētu it kā aplaimot ar lielākiem guvumiem. Dažādi eksperimenti gaismā izcēluši, ka galu galā nebūt nevar pārliecinoši apgalvot, ka šādas izvirzītās hipotēzes būtu pilnīgi greizas.

Ja netiks panākta Brexit vienošanās, pircēji visdrīzāk savos maciņos šo ietekmi jutīs, brīdina Lielbritānijas mazumtirdzniecības konsorcijs.

BBC raksta, ka konsorcija eksperti aprēķinājuši, ka pārtikas un dzērienu imports piemēroto tarifu rezultātā izmaksās par 3,1 miljardu mārciņu vairāk, ja vien Lielbritānija un Eiropas Savienība tuvākajā laikā nepanāks tirdzniecības vienošanos.

"Ja vienošanās netiks panākta līdz Ziemassvētkiem, tarifu palielināšana liks mazumtirgotājiem celt pārtikas cenas," brīdinājuši konsorcija pārstāvji.

Valdība gan paziņojusi, ka smagi strādā, lai panāktu vienošanos.

Konsorcija Pārtikas daļas direktors Endrjū Opī uzsvēris, ka pandēmija jau tā padarījusi patērētājiem sarežģītāku dzīvi, īpaši tiem, kam ir zemi ienākumi, un bezvienošanās Brexit radīs ievērojamu spiedienu uz viņu spēju atļauties iegādāties ikdienai nepieciešamās pārtikas preces.

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Neraugoties uz aizejošā gada izaicinājumiem kravu pārvadājumu nozarē - Covid-19 krīzi un strauju Krievijas tranzītkravu kritumu, daudzas Rīgas ostas stividorkompānijas gadu noslēgs ar pozitīviem rādītājiem un kravu apgrozījuma pieaugumu, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Pēc Rīgas brīvostas pārvaldes operatīvajiem datiem pašreiz 19 no 33 ostas kravu termināļiem ir pārkrāvuši vairāk jūras kravu nekā pagājušajā gadā un 4 termināļos kravu apgrozījums ir saglabājies praktiski nemainīgs.

Viens no lielākajiem kravu apjoma pieaugumiem šogad ir bijis uzņēmumā "Extron Baltic".

11 mēnešu laikā terminālī tika pārkrautas 544,1 tūkstotis tonnu kravu, kas ir par 16,7% vairāk nekā pērngad un jau pārsniedz visa 2019.gada kopējo rādītāju. Līdz ar to var droši prognozēt, ka uzņēmums 2020.gadu noslēgs ar ievērojamu kravu apgrozījuma pieaugumu.

Uzņēmums "Extron Baltic" kravu apjomus ir audzējis pastāvīgi, jau sākot ar 2010.gadu. No pavisam mazas stividorkompānijas tas šobrīd ir izaudzis par ievērojamu ostas spēlētāju un pietuvojies pavisam tuvu ostas top 10 kravu termināļiem. Galvenie kravu veidi, ko pārkrauj uzņēmumā, ir metāli, graudaugu kravas un kokmateriāli.

Tikai, liekot cilvēka vajadzības priekšplānā, ir iespējams veidot sabalansētu veselības aprūpes sistēmu no drošības izaicinājumu viedokļa, uzskata Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, kura ir viena no Dienas Biznesa konferences Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde iniciatorēm.

Viņai arī jautājumi par iniciatīvas nepieciešamību un farmaceitiskās aprūpes lomu veselības aprūpes sistēmā. Konference notiks 10. aprīlī.

Farmaceitiskā aprūpe - ko tā ietver, nozīmē?

Tas nenozīmē tikai to, ka, ieejot aptiekā, kāds padod zāļu kastīti. Jēga ir krietni plašāka. Viss sākas jau ar zāļu iegādi, turpinās ar reģistrēšanu, verifikāciju risinājumiem, kompensējamo medikamentu izsniegšanai nepieciešamo identifikāciju, tad seko farmaceita saruna ar pircēju. Tā nav vienkārši pārdošana kā ar maizi vai pienu, ko paņem no plaukta un iekasē naudu. Tā ir konsultācija, ieteikums, ar ko kopā medikamentus var lietot un ar ko nedrīkst. Tā skan ideālais stāsts par farmaceitisko aprūpi. Piekrītu, ne vienmēr viss ir ideāli.

Gludināmo dēļu un ārtelpu veļas žāvētāju ražotājs SIA "Brabantia Latvia" Pastendē jaunās iekārtās šogad plāno investēt teju divus miljonus eiro un pieņemt 40 darbiniekus.

"Mūsu princips ir krīzes laikā domāt par izaugsmi, savukārt labajos gados domāt par to, ko darīsim krīzes laikā. Mums ir ļoti laba naudas plūsma un uzkrātās peļņas buferis, ko tagad varam veiksmīgi investēt un domāt, kādi produkti būs pieprasīti pēc krīzes un kā varam turpināt savu izaugsmi," biznesa portālam db.lv norāda Sandis Babris, SIA "Brabantia Latvia" vadītājs.

Saistībā ar nākotnes iecerēm uzņēmums šobrīd piesaista jaunus darbiniekus un plānots, ka līdz gada beigām kolektīvam pievienosies vēl 40 kolēģi. Vaicāts, vai šajā laikā vērojamas kādas izmaiņas cilvēku piesaistē, S. Babris teic, ka nevar teikt, ka tagad šis process būtu grūtāks vai vieglāks nekā pirms krīzes – darbaspēks pēdējos gados kopumā ir grūtāk pieejams un dārgāks nekā agrāk. "Vienlaikus mēs redzam, ka ir daudz darbinieku, kuri novērtē uzņēmuma izaugsmi, stabilitāti, sociālās garantijas, drošu un ergonomisku darba vidi un citus nemateriālos ieguvumus, ko uzņēmums var piedāvāt," viņš norāda.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Latvijā ir ļoti plašs un kvalitatīvs studiju programmu klāsts, taču kopējais studentu skaits ir salīdzinoši niecīgs, ņemot vērā universitāšu faktiskās uzņemšanas spējas, atzīmē Emmanuels Merčans, Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns.

Lai palielinātu aktīvo studentu skaitu, mums noteikti jāraugās tālāk par Eiropas robežām un jāpiesaista vairāk ārvalstu studentu - lai to izdarītu, svarīgi starptautiskā mērogā runāt ne tikai par izglītības iespējām, bet veidot arī pašas valsts mārketingu, spriež E.Merčans. Manuprāt, Latvija ir lieliska valsts - tā ir droša un moderna, bet augstākā izglītība - kvalitatīva, pieejama un salīdzinoši lēta, secina TSI dekāns. Šie noteikti būtu galvenie aspekti, kāpēc ārvalstu studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Nereti jauniešiem no trešajām valstīm ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, kopējais studentu skaits Latvijā noteikti būtu lielāks, spriež E.Merčans.

No nākamā gada 1. janvāra, pēc Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības, mainīsies līdzšinējā Latvijas un AK transportlīdzekļu vadītāju apliecību atzīšana un apmaiņa, informē Satiksmes ministrija.

Izmaiņas neattieksies uz tiem autovadītājiem, kas Latvijā vai AK uzturēsies īslaicīgi (nav pastāvīgie Latvijas vai AK iedzīvotāji vai rezidenti), piemēram, tūristiem vai personām, kas īslaicīgi ceļo darba vajadzībām. Īslaicīgi uzturoties Latvijā vai AK, autovadītāji varēs izmantot derīgas Latvijas vai AK transportlīdzekļu vadītāja apliecības.

Autovadītāji, kas plāno ilgstoši uzturēties Latvijā, AK izdotās un derīgās transportlīdzekļu vadītāja apliecības varēs apmainīt pret Latvijas transportlīdzekļu vadītāja apliecībām. Taču jāņem vērā, ka to varēs apmainīt tikai tad, ja persona pastāvīgi dzīvo Latvijā.

Latvijā spēkā esošais normatīvais regulējums nosaka, ka personām, kuras Latvijā ierodas no ārvalstīm un uzturas Latvijā ilgāk par vienu gadu, transportlīdzekļa vadītāja apliecība ir jāapmaina. Pēc Brexit tas attiecas arī uz AK. Pašreiz izņēmums ir noteikts attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs izsniegtām transportlīdzekļa vadītāja apliecībām.

Eiropas Savienības (ES) breksita sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē piektdien atzinis, ka ir satraukts par progresa trūkumu pēdējā Brexit tirdzniecības sarunu raundā, vienlaikus brīdinot, ka vienošanās panākšanas šajā stadijā šķiet mazticama.

Ar šo brīdinājumu Barnjē nāca klajā pēc septītā tirdzniecības sarunu raunda, kurā atkal neizdevās panākt nekādu progresu attiecībā uz galvenajiem jautājumiem, arī zvejas tiesību un konkurences noteikumu jomā.

"Tie, kas cerēja, ka sarunas šonedēļ virzīsies uz priekšu raiti, ir vīlušies," sarunu raunda noslēgumā Briselē sacīja Barnjē. "Un diemžēl arī es esmu atklāti vīlies un noraizējies, kā arī pārsteigts," viņš piebilda.

"Pārāk bieži šonedēļ bija sajūta, ka mēs virzāmies atpakaļ, nevis uz priekšu. Šajā stadijā vienošanās starp Apvienoto Karalisti un ES šķiet mazticama. Es vienkārši nesaprotu, kāpēc mēs izšķiežam savu dārgo laiku," norādīja ES sarunvedējs.

Apstrādes rūpniecības sniegums joprojām ir apbrīnojami veiksmīgs - novembrī ražošanas apjoms gada griezumā pieauga par 4,3%.

Tas būtu diezgan tīkams skaitlis pat pandēmijas neietekmētā gadā. Rūpniecības kopējais kāpums bija mazāks (+2,7%), bet laika apstākļu izraisītas siltuma ražošanas svārstības nevēsta par ekonomikas "dziļajām" patiesībām. Apstrādes rūpniecība auga arī salīdzinājumā ar oktobri (+1,4%).

Interesanti, ka apgrozījums novembrī gada griezumā auga vēl straujāk - par 7%, par spīti gandrīz nemainīgām (+0,4%) ražotāju cenām. Tātad uzņēmumi tukšo noliktavas, kas varētu būt pamudinājis tos decembrī ražot vēl vairāk. Lieliski audzis eksporta apgrozījums - par 9,6%. Kopējais apgrozījums ir jūtami audzis arī salīdzinājumā ar oktobri - par 2%.

Par to, ka ir cerības decembra datos redzēt līksmu gada noslēguma akordu, vēsta jaunākie rūpniecības noskaņojuma dati galvenajā eksporta tirgū. Eirozonas rūpniecības PMI indekss 2020.gada decembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2018.gada maija jeb 55,2 punktus, pakāpjoties no 53,8 punktiem novembrī. Tulkojumā no skaitļu valodas šo līmeni var raksturot kā pusceļu starp stagnāciju (50) un eiforiju (60). Vācijas rūpniecība ir diezgan tuvu pēdējai (58,3), bet Francija iznāca no lejupslīdes zonas, indeksam pakāpjoties no 49,6 līdz 51,1.

Šā gada augustā SIA "Karavela" noslēgusi Vācijas zivju konservu ražotāja "Larsen Danish Seafood" pirkšanas darījumu, informē uzņēmumā.

Saskaņā ar darījuma nosacījumiem augustā tika veikti pēdējie maksājumi, kā arī pilnībā ir pārvestas uz Latviju un palaistas visas ražošanas iekārtas, kā arī "Karavelas" īpašumā pāriet visas vācu ražotāja preču zīmes, no kurām "Larsen " zīmols ir pats vērtīgākais. Tieši "Larsen" pārdošanas apjomi Vācijā ir auguši ļoti strauji - "Larsen" konservu pārdošanas apjoms 2019. gadā bija 2,24 miljoni eiro, bet šā gada pirmo sešu mēnešu apgrozījums sasniedzis 2,08 miljonus eiro.

"Tas, kas mani dara īpaši priecīgu, ir fakts, ka šis darījums vēlreiz pierāda, ka Latvijas uzņēmumi var kā līdzīgs ar līdzīgu konkurēt ar Vācijas ražotājiem, kas ir vieni no spēcīgākajiem Eiropas tirgū. Šobrīd jau vairāk domājam par 2021. gadu, jo tas solās būt nezināmu notikumu pilns – Brexit, Covid turpinājums, dolārs…," tā saka kompānijas vadītājs Andris Bite.

Jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes globālās tirdzniecības izaugsme bijusi mazasinīga, jo daudzmaz veselīgs ekonomikas pieaugums daudzviet pēc pasaules finanšu kraha kļuva par kaut ko retu. Rezultātā valstīm un reģioniem nācies cīnīties par tautsaimniecības izaugsmes drupačām, kam sekojuši arī dažādi protekcionisma pasākumi.

Jau kādu laiku tiek runāts par tā saucamo deglobalizāciju, ko uz paplātes skaidrāk izcēla slavenā Brexit sāga un pēdējo gadu tirdzniecības kari. Turklāt pandēmija šo tendenci varētu būt pat pastiprinājusi. Globalizācijas procesi bieži tiek mērīti ar to, kā klājas tirdzniecībai. Jau 2019. gadā bez visa Covid-19 vīrusa – laikā, kad kopējā pasaules ekonomika pieauga, – globālā tirdzniecība pat nedaudz saruka (par 0,1%), liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas (WTO) dati. Savukārt 2020. gadā tā varētu būt samazinājusies par 9,2%, liecina WTO aplēses. Šogad pamatā tiek gaidīta visai strauja pasaules ekonomikas un tādējādi arī globālās tirdzniecības atgūšanās.

Šā gada sākumā beidzās Brexit pārejas periods, un Lielbritānija ir pilnībā izstājusies no Eiropas Savienības, kas nesis izmaiņas virknē jomu, tai skaitā arī apdrošināšanā.

Daudzos apdrošināšanas veidos tiek norādīta polises darbības teritorija, standarta situācijā tā ir Latvija vai Eiropas Savienība. Tādēļ gadījumos, ja notiek ceļošana uz Lielbritāniju, sadarbība ar šo valsti, biznesa vai cita veida kontakti, kas var skart apdrošināšanas polisē iekļautos riska segumus, ir vērts pārliecināties, kāda ir polises darbības teritorija un vai tā attiecas arī uz Lielbritāniju - valsti ārpus ES, atgādina Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Primāri uzmanība jāpievērš KASKO, kravas, civiltiesiskās atbildības, nelaimes gadījumu, ceļojumu u.c. apdrošināšanas polisēm.

Arī pēc izstāšanās no ES Lielbritānija paliek Zaļās kartes sistēmas dalībvalsts, kurā iekļaujas arī Latvijas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēma jeb OCTA. Tādējādi Latvijas OCTA polišu īpašnieki, izraisot negadījumu Lielbritānijā, saņems OCTA polises aizsardzību, un Latvijas apdrošinātāji izmaksās atlīdzības cietušajiem Lielbritānijā. Tāpat Lielbritānijā ir derīgas arī Zaļās kartes, ja transportlīdzeklim nav OCTA standartlīguma.

Koronavīrusa krīze otrā ceturkšņa laikā visspēcīgāk iedragājusi privāto patēriņu. Pārsteigums nav upura izvēle, bet gan postījumu apjoms.

CSP dati rāda, ka krīze spējusi aizslaucīt piektdaļu no mājsaimniecību patēriņa. Nozaru pusē vīrusa krīze nav bijusi izvēlīga – 2. ceturksnī saudzēta nav teju neviena nozare. Labā ziņa ir tā, ka daudzās jomās sākotnējais atkopšanās straujums ir iespaidīgs. Līdz ar to 3. ceturkšņa rādītāji jau būs acij daudz tīkamāki. Tālāku atkopšanos gan Latvijā, gan pasaulē ietekmēs vīrusa vadības veiksmes un neveiksmes.

Galvenie iemesli patēriņa kritumam – būtiski sarukuši izdevumi transportam, atpūtas un kultūras pasākumiem, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Jautājums – cik strauji patēriņš no šī trieciena spēs atgūties? Swedbank karšu dati rāda, ka tēriņi ēdināšanas pakalpojumiem 3. ceturkšņa laikā jau sasnieguši pagājušā gada līmeni. Transportā, ja neskaitām aviobiļešu iegādi, kur joprojām aina ir ļoti bēdīga, tēriņi atguvušies lēnāk, bet jau augustā sasnieguši iepriekšējos līmeņus. Patēriņš izklaidei un mākslai kā arī izmitināšanas pakalpojumiem gan visdrīzāk vēl ilgstoši būs zem iepriekšējiem līmeņiem. Varam secināt, ka, pateicoties straujajiem atgūšanās tempiem daudzās jomās, lielu daļu no iepriekš zaudētā patēriņa atgūsim trešā ceturkšņa laikā, taču, lai pārvarētu visu kritumu, nāksies pacīnīties.

Pērnā gada nogalē Latvijas preču eksporta sniegums bija izcils.

Novembrī pieaugums gada griezumā bija 9,4%, vēl straujāks kāpums bija septembrī (13%), kad ir vislielākā lauksaimniecības produktu ietekme, vēl pirms tam iepriekšējo reizi vismaz tikpat straujš kāpums bija 2019.gada martā. 1,251 miljardi eiro ir līdz šim lielākais preču eksporta apjoms novembrī. Par pakalpojumu tirdzniecību novembrī datu vēl nav, bet oktobrī kopējā tirdzniecības bilance bija ar pārpalikumu un tāda tā varētu būt arī oktobrī.

No vienas puses, dzīvojam ļoti sarežģītā laikā. No otras - nav daudz risku preču eksportam, izņemot ar karantīnas pasākumiem saistītos sarežģījumus tuvāko mēnešu laikā, kuru ilgums būs atkarīgs no vakcinēšanas gaitas. Šie sarežģījumi var būt gan grūtības ražošanas procesā, gan negatīvā ietekme uz atsevišķu preču pieprasījumu, taču ir skaidri saskatāms šī neparasto likstu perioda gals. Ir vēl arī daži mazāk nozīmīgi jautājumi par 2021.gada sākumu. Kāda būs Brexit gaidās pārpildīto britu noliktavu ietekme? Krietni patukšoti jau ir pērnās graudu ražas piepildītie elevatori, taču tā ir normāla sezonāla parādība, kaut katru gadu atšķirīgi izpaužas dažādos mēnešos. 2021.gads ekonomikā būs iespēju gads - 1. ceturksnis būs grūts, savukārt 2. ceturksnis jau būs daudz labāks. Līdzās vakcinācijai šogad būs faktors, kura nebija pērn - diezgan liela "dabiski" iegūta imunitāte, tāpēc atkopšanās temps šī gada vidū būs spēcīgs gan Latvijā, gan eksporta tirgos. Tuvākie 2-3 mēneši gan var izrādīties ļoti sarežģīti no ražošanā nodarbināto cilvēku drošības viedokļa, ja Latvijā strauji izplatīsies īpaši lipīgie koronavīrusa varianti.

Eksportā jau teju sasniegti pagājušā gada līmeņi, taču atkopšanās temps pierimst. Centrālā Statistikas pārvalde ziņo, ka preču eksporta vērtība jūlijā samazinājās par 0,3% pret iepriekšējo gadu.

Rezultāts ir labs, ja ņemam vērā dziļo kritumu aprīlī un maijā un arī, ja salīdzinām ar Eiropas milžiem Franciju un Vāciju, kur eksporta vērtība joprojām ir krietni zem pagājušā gada līmeņiem. Strauju tālāku attīstību kavēs vīrusa klātbūtne un atkārtotie uzliesmojumi mūsu tirdzniecības partneros.

Risks ir arī iespējamā tirdzniecības sarunu starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību izjukšana. Analizējot preču grupas redzams, ka vairāk nekā uz pusi jūlijā sarucis elektroenerģijas eksports, ko noteica termoelektrostacijās saražotās enerģijas apjomu kā arī cenas kritums. Salīdzinot ar pagājušo gadu, slikti veicies dzērieniem, kur kritums par 27%.

Arī parasto metālu eksports ir sarucis līdzīgā apmērā. Visdrīzāk gan pēdējās divās preču grupās stāsts ir pārsvarā par reeksporta plūsmu sarukumu, nevis vietējo ražojumu eksportu. Graudu eksportā jūlijā vēl bija redzami mīnusi. 2019.gada ražas bija ļoti labas, tādēļ eksporta sasniegumu latiņa šajā jomā pacelta augstu.

Līdz ar Brexit patērētāju tiesības, iepērkoties Apvienotajā Karalistē, pārsvarā saglabāsies nemainīgas, bet tomēr būs vairāki aspekti, kas var ietekmēt iepirkšanās pieredzi un preču cenas, uzmanību vērš Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.

Neskatoties uz to, ka Apvienotā Karaliste vairs nebūs Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, gadījumā, ja tās jurisdikcijā esošs uzņēmums mērķēs savu mārketingu uz ES pilsoņiem, komersantam būs jāievēro visi ES patērētāju aizsardzības normatīvie akti. Tas pats attiecas arī uz gadījumiem, kad ES patērētāji iepērkas Apvienotās Karalistes interneta veikalos un slēdz distances līgumus. Patērētāji varēs sagaidīt, ka tiem būs pieejamas jau ierastās 14 dienu atteikuma tiesības un citas tiesības, ko garantē, piemēram, Eiropas Savienības Patērētāju tiesību direktīva.

Ja patērētājam radies strīds vai pretenzijas pret komersantu, kurš darbojas Apvienotajā Karalistē, par kādas preces vai pakalpojuma iegādi, tas jārisina līdzīgi kā iepriekš: sākotnēji jāvēršas rakstveidā pie komersanta ar pretenziju, ja neizdodas rast risinājumu, tad var vērsties Eiropas Patērētāju informēšanas centrā (ECC Latvia). Pašlaik ir zināms, ka līdzīgs centrs kā iepriekš turpinās darboties arī Apvienotajā Karalistē un palīdzēs atrisināt pārrobežu sūdzības.

Janvāra beigās pasaules vadošie prognozētāji nāca klajā ar savām aplēsēm par sagaidāmo pasaules tautsaimniecību sniegumu. Šajās aplēsēs acīs dūrās tas, ka atkal atpalikšana ekonomikas izaugsmes ziņā tiek paredzēta Eiropai.

Jānorāda, ka faktiski visu periodu pēc iepriekšējās finanšu krīzes pamatā ieskicēja tas, ka Eiropas izaugsme, salīdzinot ar citu vadošo pasaules ekonomiku pieaugumu, bija visai nīkulīga un neizteiksmīga.

Līderi būs citi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nu paredz, ka eirozonas ekonomika šogad kopumā palielināsies par 4,2%, kas nebūtu slikti. Savukārt ASV ekonomikai un Ķīnai pieaugums tiek lēsts attiecīgi 5,1% un 8,1% apmērā. Tāpat SVF rēķina, ka tieši Eiropa pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja lielāko sitienu pa savu ekonomiku, kur tā saruka par 7,2%. ASV ekonomika savukārt 2020. gadā esot samazinājusies par 3,4%, bet Ķīnas IKP pat esot pieaudzis par 2,3%, kas uzskatāms par izcilu sniegumu uz apkārtējās datu mīnusu vērtas fona.

Eiropas fragmentāciju izgaismo ne tikai Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai skaļi runāts par plaisu, kas aug starp reģiona Ziemeļu un Dienvidu valstīm. Piesaukta gan Grieķijas izstāšanās no vienotās Eiropas projekta, gan spekulēts par to, ka šādam solim varētu nobriest pat Itālija. Jāteic, ka savas attiecības ar ES jau tuvākajā laikā visai pamatīgi var pārskatīt arī Šveice. Šī valsts nav ES sastāvā, lai gan tai ar šo reģionu ir brīvās pārvietošanās līgums un dažāda veida cita ļoti cieša sadarbība.

Jau šo svētdien šveicieši dosies uz referendumu, lai izlemtu par to, vai tiem šāds līgums par brīvo pārvietošanos, ņemot vērā augošo satraukumu par ne vienmēr vēlamo imigrāciju, vispār ir nepieciešams. Ja šveicieši nolems, ka tas tiem tomēr nav vajadzīgs, tad koriģēt var būt nepieciešams vēl lērumu citu šo abu varu savstarpējos līgumus. Pieejamie dati liecina, ka Šveice ir ceturtais lielākais ārējais ES tirdzniecības partneris aiz ASV, Ķīnas un Apvienotās Karalistes.

Šogad globālā pandēmija otrajā plānā aizbīdījusi lielvalstu tirdzniecības kariņus. Nupat gan Pasaules Tirdzniecības organizācija lēmusi, ka Eiropas Savienība (ES) ASV varēs noteikt papildu tarifus attiecībā uz tās eksportu četru miljardu ASV dolāru vērtībā, Reuters ziņojušas šim darījumam pietuvinātas personas.

Katrā ziņā, neskatoties uz milzīgajiem izaicinājumiem ekonomikai, izskatās, ka ASV un Eiropa tirdzniecības ziņā ir gatavas viena otrai likt papildu barjeras.

Dots pret dotu

Abu reģionu tirdzniecības strīds saasinājās pēc tam, kad 2018. gadā ASV lēma noteikt tarifus ES alumīnijam un tēraudam. Eiropa uz to savukārt atbildēja ar tarifiem vairākiem ASV ražojumiem, piemēram, skarti tika Harley-Davidson motocikli un Levi Strauss & Co džinsi.Tāpat pirms laika (2019. gada rudenī) ASV sankcijas skāra Eiropas preces 7,5 miljardu ASV dolāru apmērā (gadā). ES šāds “sods” tika noteikts kā adekvāts saistībā ar reģiona nelegālo finansiālo palīdzību Francijas lidaparātu ražotājam Airbus. Eiropa ASV atbildi parādā nepalika un norādīja, ka gluži “tīras” nav arī ASV nodokļu atvieglojumu iniciatīvas Boeing. Attiecīgi nu ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas svētību sperta minētā atbilde agrākajiem ASV tarifiem saistībā ar Airbus-Boeing “sāgu”.

Par spīti 2020. gada preču eksporta rekordiem, atbalsts eksportētājiem nedrīkst izsīkt, tas ir jākāpina, uzskata Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets".

2020. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 13,19 miljardus eiro, par 224 milj. eiro jeb 1,7% vairāk nekā 2019. gadā, un tā ir līdz šim augstākā eksporta vērtība, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Lai gan šīs neapšaubāmi ir labas ziņas, tomēr ir jāņem vērā apstākļi, kas to ir stimulējuši: izcilie rezultāti lauksaimniecībā un varenā raža (stabili mainīgs faktors gadu no gada), Brexit radītās sekas, kas lika britiem iepirkt preces pirms noteikumu maiņas, Covid-19 ierobežojumu ietekme uz elektronikas/elektrotehnikas preču pieprasījuma pieaugumu, kur liela daļa Latvijas eksporta ir reeksportētas citās valstīts ražotās preces, kā arī relatīvi labi pārdzīvotais pandēmijas sākuma posms pagājušā gada pavasarī, norāda Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets".

Pilna servisa noliktava SIA API Sūti.lv bāzēta Latvijā, bet strādā starptautiski – no Eiropas un Amerikai līdz pat Austrālijai. API Sūti.lv klienta vietā veic Fulfillment - nodrošina sūtījuma iepakošanu, uzglabāšanu un izsūtīšanu. Ja vēlies būt mūsu klients, tad vari atrasties jebkur pasaulē un mēs nodrošināsim sūtījumu iepakošanu un nosūtīšanu Jūsu vietā. Mums ir vairāku gadu pieredze strādājot ar klientiem ASV, Kanādā, Vācijā, Anglijā, Francijā, Zviedrijā, Austrālijā, Nīderlandē, Spānijā, Itālijā un, protams, mūsu mītnes zemē Latvijā.

Pick & Pack procesā izmantojam pašu radītu noliktavas sistēmu, kas ļauj mums fulfillments veikt ātri, precīzi un ar iespējami zemākām izmaksām. Tieši optimāla sūtījuma izmaksu piedāvāšana ir mūsu trumpis, kas loģistikā ir viens no galvenajiem veiksmīgas darbības stūrakmeņiem. Mūsu Know How ir Jūsu, mūsu klienta, ieguvums, jo varam nodrošināt, ka sūtījuma saņēmējs būs apmierināts. Ātrs sūtījuma veikšanas laiks, precizitāte un zemas izmaksas ir mūsu ikdiena un jūsu priekšrocība ceļā uz apmierināta klienta sirdi. Mēs šo formulu varam nodrošināt.

Gads kopā ar pandēmiju uzņēmējiem ir bijis kā brauciens amerikāņu kalniņos. Notikumi tautsaimniecībā cieši sekojoši vīrusa aktivitātes kāpumiem un kritumiem.

Viena no uzņēmumu grupām, kas demonstrējusi teju neticamu spēju pielāgoties, ir eksportējošie uzņēmumi. Pirms gada eksportētāji kā vieni no pirmajiem saņēma vīrusa ietekmes sitienu, vienlaikus gada nogalē Latvijas eksports galvenokārt uz preču vērtības pieauguma rēķina pat sasniedza nebijuši augstus līmeņus.

Kā mūsu eksportētāji izskatās no Altum skatu punkta? Kopš pērnā gada aprīļa Altum eksporta garantijas kļuva pieejamas daudz plašākam eksportētāju lokam. Piemēram, apdrošināt varēja arī darījumus uz Eiropas Savienības un atsevišķām OECD valstīm, kur pirms pandēmijas šo jomu labi nosedza privātie apdrošinātāji un valsts atbalsts tur nebija nepieciešams. Dati rāda, ka pieprasījums 2020. gadā pēc Altum eksporta garantijām ir pārliecinoši trīskāršojies, salīdzinājumā ar 2019. gadu.