Anglijā no nākamās nedēļas tiks atcelta lielākā daļa ierobežojumu, kas noteikti cīņā ar Covid-19, trešdien paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Cilvēkiem vairs nebūs jāvalkā maskas iekštelpās, jāstrādā no mājām un jāuzrāda pierādījums par vakcinēšanos pret Covid-19, lai iekļūtu sabiedriskās vietās, piemēram, naktsklubos, parlamentā paziņoja Džonsons.

Premjers norādīja, ka, pateicoties balstvakcinācijas kampaņai, Anglijā iespējams atgriezties pie plāna A, pārtraucot ierobežojumus, ko paredz plāns B.

Pagājušajā mēnesī Anglija pārslēdzās uz plānu B, lai ierobežotu lipīgākā koronavīrusa omikrona paveida izplatīšanos.

Taču Džonsons sastapās ar lielu pretestību savā partijā, daudziem konservatīvo kolēģiem uzskatot plāna B ierobežojumus par pārmērīgiem.

Ierobežojumu atvieglošana tiek uzskatīta par piekāpšanos kritiķiem, ko sadusmojušas ziņas, ka pats Džonsons un viņa darbinieki pārkāpuši karantīnas noteikumus, rīkojot ballītes Dauningstrītā.

Anglijā, Skotijā un Velsā no pirmdienas ievērojami atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar Covid-19, un restorāni un krogi atkal drīkst uzņemt klientus iekštelpās.

Anglijā un Velsā pirmo reizi pēc vairāku mēnešu pārtraukuma bāri un restorāni drīkst uzņemt klientus iekštelpās, bet Skotijā, kur tas jau bija atļauts, bāri un restorāni atkal drīkst pārdot klientiem alkoholu iekštelpās.

Paplašinātas arī cilvēku socializēšanās iespējas. Anglijā iekštelpās atļauts pulcēties līdz sešiem cilvēkiem jeb divām mājsaimniecībām, bet ārpus telpām maksimālais atļautais cilvēku skaits ir 30.

Lielbritānijā cilvēkiem ilgu laiku tika rekomendēts netikties ar citiem cilvēkiem ārpus savas ģimenes vai tuvāko cilvēku loka. Tagad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ieteica tautiešiem pašiem pieņemt informētus lēmumus un būt piesardzīgiem, apskaujot tuviniekus.

Ceļotājiem, kas ierodas Anglijā no ārvalstīm, no decembra vidus būs jāpavada īsāks laiks karantīnā, ja piecas dienas pēc ierašanās viņu Covid-19 tests būs negatīvs, otrdien paziņoja Lielbritānijas valdība.

Valdība cer, ka jaunie noteikumi atdzīvinās ceļošanas industriju, sevišķi aviāciju, kas piedzīvojusi strauju ceļotāju skaita krišanos pandēmijas apkarošanai noteikto ierobežojumu dēļ.

Ceļotāji, kas ierodas Anglijā ar gaisa transportu, prāmi vai vilcienu, no 15.decembra varēs izbeigt karantīnu, ja vismaz piecas dienas pēc ierašanās veikts Covid-19 tests būs negatīvs.

Pašlaik tiem, kas ierodas Anglijā, ir jāpavada pašizolācijā 14 dienas.

Pasažieriem vajadzēs iepriekš rezervēt privātu pārbaudi un karantīnu. Tiem, kas izvēlēsies neiziet testu, būs jāievēro divu nedēļu karantīna.

"Mūsu jaunā testēšanas stratēģija ļaus mums ceļot brīvāk, tikties ar mīļajiem un sekmēt starptautisko biznesu," sacīja transporta ministrs Grānts Šapss.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons trešdien deputātiem pavēstījis, ka Anglijā noteiktā Covid-19 karantīna atsevišķās vietās var palikt spēkā līdz marta beigām.

Uzrunājot Pārstāvju palātas deputātus pirms balsojuma par karantīnas režīma apstiprināšanu Anglijā, premjers sacīja, ka likumprojekts pieļauj karantīnas režīma saglabāšanu līdz 31.martam, ja nepieciešams.

Nepilnas 24 stundas pirms tam Džonsons sacīja, ka karantīnas režīms tiks pārskatīts februāra vidū.

Premjers skaidroja, ka datumi mainīti, jo likumprojekts pieļauj ierobežojumu atvieglošanu reģionu līmenī.

Džonsons norādīja, ka ierobežojumi tiks pārvērtēti ik pēc divām nedēļām un atcelti, ja vairs netiks uzskatīti par vajadzīgiem.

Viņš arī solīja, ka pirmajām četrām grupām, kuras plānots vakcinēt pirmās, līdz 15.februārim būs nodrošināta iespēja vakcinēties.

Lai ieceļotu Anglijā, no nākamās nedēļas būs nepieciešams negatīvs Covid-19 testa rezultāts, piektdien paziņojusi Lielbritānijas Satiksmes ministrija.

Testam jābūt veiktam ne ilgāk kā 72 stundas pirms ieceļošanas Anglijā.

Apliecinājums par negatīvu testa rezultātu būs jāuzrāda pirms iekāpšanas lidmašīnā, kuģī vai vilcienā, ar kuru paredzēts doties uz Angliju, norādījusi ministrija.

No 15.janvāra Latvijā varēs ieceļot, tikai uzrādot negatīvu Covid-19 testu 

Valdība pieņēmusi stingrākus noteikumus visiem ieceļotājiem, lai veicinātu epidemioloģiski...

Tiem, kuri nevarēs uzrādīt apliecinājumu par negatīvu koronavīrusa testa rezultātu, ierodoties Anglijā, nekavējoties būs jāmaksā 500 sterliņu mārciņu (554 eiro) sods.

Negatīva testa rezultāta apliecinājums nebūs vajadzīgs bērniem līdz 11 gadu vecumam, kravas automobiļu vadītājiem un tiem, kuri ierodas no Īrijas.

Apliecinājums par negatīvu koronavīrusa testu neatbrīvos no prasības desmit dienas pēc ierašanās uzturēties pašizolācijā.

Šis Satiksmes ministrijas paziņojums attiecas tikai uz Angliju, taču gaidāms, ka tuvākajā laikā šādu prasību ieviesīs arī pārējās Apvienotās Karalistes daļas - Velsa, Skotija un Ziemeļīrija.

Lielbritānijas valdība pirmdienas vakarā nolēmusi atvieglot pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus Anglijā.

No 5.jūnija Anglijā darbu drīkstēs atsākt apģērbu veikali, elektronikas preču un mēbeļu veikali, kā arī grāmatnīcas. Darbu varēs atsākt arī izsoļu nami un šūšanas darbnīcas.

No 1.jūnija ļauts atsākt tirdzniecību brīvdabas tirdziņos.

Taču tirdzniecības vietām jābūt "Covid drošām", uzsvēra Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatību, 23.martā valdība slēdza visus "nesvarīgos" veikalus. Lielveikali un aptiekas turpināja darboties.

No jūnija Anglijā daļēji atsāksies arī mācības skolās.

Skotija, Velsa un Ziemeļīrija pieņem savus lēmumus attiecībā uz ierobežojumu atvieglošanu.

Lielbritānijā ir lielākais no jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 mirušo skaits Eiropā.

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Anglija ļaus ceļotājiem no ASV un Eiropas Savienības (ES), kas pilnībā vakcinēti pret Covid-19, ierasties bez karantīnas, trešdien paziņoja Lielbritānijas transporta ministrs Grānts Šepss.

Jaunie noteikumi būs spēkā no pirmdienas, 2.augusta plkst.4 (plkst.6 pēc Latvijas laika).

"Mēs palīdzam atkalapvienot cilvēkus, kas dzīvo ASV un Eiropas valstīs, ar viņu tuviniekiem un draugiem Lielbritānijā," sacīja ministrs.

Skotijas valdība paziņoja, ka šīs noteikumu izmaiņas no pirmdienas attieksies arī uz pilnībā vakcinētiem ES un ASV ceļotājiem Skotijā.

Velsas valdība paziņoja, ka izsaka "nožēlu" par lēmumu atcelt karantīnas prasības ES un ASV ceļotājiem Anglijā, bet piebilda, ka būtu "neefektīvi", ja Velsā būtu spēkā citi noteikumi.

Ir gaidāms, ka Ziemeļīrijas valdības ministri tuvākajās dienās izskatīs savu nostāju attiecībā uz šīm izmaiņām.

73 gadu vecumā mūžībā devies pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, vēsta Latvijas Radio, atsaucoties uz grāmatas "De Profundis. Mārtiņš Rītiņš" autori Lindu Apsi.

Kā norādīja Latvijas Radio, Rītiņš miris pēc vairāku nedēļu smagas cīņas ar slimību.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Rītiņš dzimis 1949.gada 19.oktobrī Anglijā. 1971.gadā viņš beidzis Vestminsteras tehnikumu. Daļu dzīves Rītiņš pavadīja Kanādā, bet kopš 1993.gada dzīvoja Latvijā.

No 1976. līdz 1992.gadam Rītiņš strādājis viesnīcu tīklā "Grand Metropolitan Hotels" Anglijā, savukārt no 1984. līdz 1992.gadam viņš bija uzņēmuma "Martins Catering Ltd" īpašnieks Toronto.

Savukārt no 1994.gada Rītiņš bija restorāna "Vincents" direktors un šefpavārs. Pēc 23 gadu darba restorānā "Vincents" šefpavārs darbu tajā pameta 2017.gadā.

Latvijas Radio atzīmēja, ka Rītiņa darbs novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Laužot stereotipu par to, ka plastmasas mēbeles ir vieglas un neizturīgas, un uzsēžoties uz "zaļā viļņa", zīmols "RePlastic" sācis tirgū piedāvāt mēbeles, kas izgatavotas no pudeļu korķiem.

Uzņēmuma "RePlastic" vadītājs Jānis Kravalis portālam db.lv atklāj, ka biznesa ideju smēlies, "sērfojot" internetā: "Uzgāju internetā, ka Anglijā un ASV ļoti labā līmenī ražo mēbeles no pārstrādātas plastmasas. Sāku pētīt Latvijas tirgu un šādas mēbeles neatradu nevienā veikalā. Atradu piemērotu izejmateriālu tepat Latvijā. Ar vectēva palīdzību uzbūvēju plastmasas pārkausēšanas iekārtu, atradu telpu un sāku ražot!"

"Daudziem plastmasas mēbeles asociējas ar vieglām un neizturīgām lietām. "RePlastic" mēbeļu svars ir līdzvērtīgs koka mēbelēm un pat smagākas. Tās ir krietni izturīgākas par visiem labi zināmajiem plastmasas galdiem, kuri vēja laikā ir jāpiestiprina pie zemes. Mēbelēm nodrošinu likumā noteikto divu gadu garantiju, bet novēroju, ka Anglijā šādām mēbelēm ir 25 gadu garantija, tāpēc esmu ceļā uz to, lai arī Latvijā varētu tādu piedāvāt. Pārstrādātas plastmasas potenciālais pielietojums ir diezgan plašs, to var izmantot sētas dēļu, smilšu kastu, komposta kastu, puķu podu un citu āra lietu ražošanai. Es primāri saskatu vislielāko potenciālu tieši dārza mēbeļu ražošanā, bet ziemas sezonai varētu izstrādāt arī ragavas bērniem," stāsta jaunais uzņēmējs.

Covid-19 pandēmijas un pieaugošo izmaksu rezultātā krogu skaits Anglijā un Velsā sarucis līdz vēl nepieredzēti zemam līmenim.

2022.gada pirmajā pusē krogu skaits nokrities zem 40 000, kas ir par 7000 mazāk nekā pirms desmit gadiem.

Aizvērtie krogi tiek vai nu nojaukti, vai pārbūvēti par dzīvojamajām mājām vai birojiem, teikts nekustamo īpašumu nozares konsultāciju uzņēmuma "Altus Group" pētījumā.

Pētījuma autori norāda, ka tos krogus, kas spējuši pārdzīvot pandēmiju, tagad apdraud augstā inflācija un strauji augušās energoresursu cenas.

"Lai gan krogi pandēmijas laikā demonstrēja vērā ņemamu dzīvotspēju, tagad tie pieredz jaunas problēmas, cīnoties ar uzņēmējdarbības izmaksu krīzi, ko rada pieaugušās enerģijas cenas, inflācijas spiediens un nodokļu celšana," uzsver "Altus Group" Lielbritānijas nodaļas vadītājs Roberts Heitons.

Anglijā un Velsā slēgto krogu skaits šī gada pirmajos mēnešos pieaudzis par trešdaļu, liecina Lielbritānijas valdības statistikas dati.

2024.gada pirmo trīs mēnešu laikā nojaukti vai pārveidoti citām vajadzībām 239 krogi.

Tas nozīmē, ka mēneša laikā tiek likvidēti aptuveni 80 krogi, kas ir par 56% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kad mēnesī slēdz 51 krogu.

Nozares vadība norāda, ka to izraisa augstās elektroenerģijas un pārtikas cenas, klientu maksātspējas mazināšanās un lielā nodokļu nasta, kas uzlikta viesmīlības uzņēmumiem.

Krogu skaits, kurā iekļauti arī šobrīd nestrādājošie krogi, kas piedāvāti nomai, pagājuša gada beigās bija 39 401, bet līdz marta beigām tas sarucis līdz 39 162.

Pagājušajā gadā Anglija un Velsa zaudēja 472 krogus.

Krogu un brūžu apvienības līderi piektdien aicinājuši politiskās partijas pirms 4.jūlijā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām nekavējoties atcelt alus nodokli un īstenot uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu.

Lielbritānijas lielākā auto ražotne līdz šim pārcietusi koronavīrusa pandēmiju un korporatīvo pārstrukturēšanu, bet tā var neizdzīvot Brexit, ziņo "CNN".

Autoražotājs "Nissan" brīdinājis, ka tā rūpnīca Sanderlendā nebūs "dzīvotspējīga", ja Apvienotā Karaliste nespēs noslēgt jaunu vienošanos ar Eiropas Savienību, kas uztur automašīnu beznodokļu tirdzniecību.

"Ja mēs nesaņemsim pašreizējos tarifus - tas nav mūsu nodoms, bet bizness nebūs ilgtspējīgs," "BBC" sacījis "Nissan" pārstāvis Ašvani Gupta. "Tas ir tas, kas visiem ir jāsaprot."

Rūpnīca Sanderlendā nodarbina apmēram 6000 cilvēku, un tās piegādes ķēde atbalsta vēl 27 000 darbavietu, norāda "Nissan". Rūpnīca 2018. gadā saražoja 442 000 automašīnu. Tomēr tās nākotne kopš Brexit balsojuma 2016. gadā tikusi intensīvi apspriesta.

Dalība ES ļāva Apvienotajā Karalistē ražotos transportlīdzekļus eksportēt visā blokā bez tarifiem - tas ir ieguvums, kuru Lielbritānija zaudēs, ja vien tā nespēs noslēgt jaunu tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību. Ja vienošanās netiks panākta, Sanderlendā ražotajiem transportlīdzekļiem tiks piemēroti tarifi 10% apmērā, tos pārdodot ES tirgū.

Brexit lielākie izaicinājumi uzņēmējiem būs preču imports un eksports, PVN piemērošana, kvalifikāciju un standartu atzīšana, norāda EY partnere, nodokļu prakses vadītāja Ilona Butāne.

Nākamā gada 1. janvārī, beidzoties Brexit pārejas periodam, Latvijas uzņēmēji sastapsies ar jaunu realitāti attiecībās ar Apvienoto Karalisti. Lai arī izmaiņas nav vērtējamas kā izšķiroši nozīmīgas, tās radīs virkni sarežģījumi un nepieciešamību piemēroties jauniem nosacījumiem.

Viena no būtiskākajām atšķirībām būs preču importa un eksporta kārtība un ar to saistītā PVN piemērošana. Ja līdz šim preces starp Latviju un Apvienoto Karalisti varēja sūtīt vienkārši, uzņēmumiem savā starpā izrakstot rēķinu un transporta pavaddokumentus, un deklarējot savās PVN deklarācijās, tad pēc Brexit pārejas perioda beigām preces būs jāeksportē un jāimportē, norāda I.Butāne.

Pilna servisa noliktava SIA API Sūti.lv bāzēta Latvijā, bet strādā starptautiski – no Eiropas un Amerikai līdz pat Austrālijai. API Sūti.lv klienta vietā veic Fulfillment - nodrošina sūtījuma iepakošanu, uzglabāšanu un izsūtīšanu. Ja vēlies būt mūsu klients, tad vari atrasties jebkur pasaulē un mēs nodrošināsim sūtījumu iepakošanu un nosūtīšanu Jūsu vietā. Mums ir vairāku gadu pieredze strādājot ar klientiem ASV, Kanādā, Vācijā, Anglijā, Francijā, Zviedrijā, Austrālijā, Nīderlandē, Spānijā, Itālijā un, protams, mūsu mītnes zemē Latvijā.

Pick & Pack procesā izmantojam pašu radītu noliktavas sistēmu, kas ļauj mums fulfillments veikt ātri, precīzi un ar iespējami zemākām izmaksām. Tieši optimāla sūtījuma izmaksu piedāvāšana ir mūsu trumpis, kas loģistikā ir viens no galvenajiem veiksmīgas darbības stūrakmeņiem. Mūsu Know How ir Jūsu, mūsu klienta, ieguvums, jo varam nodrošināt, ka sūtījuma saņēmējs būs apmierināts. Ātrs sūtījuma veikšanas laiks, precizitāte un zemas izmaksas ir mūsu ikdiena un jūsu priekšrocība ceļā uz apmierināta klienta sirdi. Mēs šo formulu varam nodrošināt.

Lielbritānijas centrālā banka - Anglijas Banka - trešdien aicināja valstī strādājošās bankas gatavoties iespējami neveiksmīgām Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas sarunām par abu pušu attiecībām pēc Brexit.

"Iespējamība, ka sarunas starp Lielbritāniju un ES par turpmākām tirdzniecības attiecībām var noslēgties bez vienošanās, ir viens no vairākiem iznākumiem, kam Lielbritānijas bankām turpmākajos mēnešos nepieciešams sagatavoties," norāda centrālā banka.

Telekanāls "Sky News" iepriekš vēstīja, ka Anglijas Bankas vadītājs Endrū Beilijs vērsies pie vairāku banku vadītājiem ar lūgumu paātrināt gatavošanos iespējami neveiksmīgām pēcbreksita sarunām.

Otrdien tika sākta ES un Lielbritānijas sarunu ceturtā kārta par abu pušu attiecībām pēc Brexit, taču nedz Londona, nedz Brisele būtisku progresu šonedēļ neparedz.

Paredzēts, ka ceturtā sarunu kārta, kas arī šoreiz norit videokonferences formātā, ilgs līdz piektdienai, amatpersonām cenšoties panākt progresu, ko iepriekšējās trijās sarunu kārtās faktiski nav izdevies gūt.

Izejvielu tirgū notikumi attīstījušies gluži kā no kādas neiedomājamas fantastikas grāmatas vai kinofilmas, ieņemot svarīgāko notikumu pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

1. Nafta atzīmējas zem nulles

ASV aprīļa otrajā pusē fiksēta situācija, ka melnā zelta pārdevēji piemaksā pircējiem, lai tie tikai paņem pretī šo resursu. Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) rēķina, ka pandēmija no pasaules naftas pieprasījuma šomēnes, ja salīdzina ar pagājušā gada aprīli, varētu būt nocirpusi gandrīz 30 miljonus barelu dienā. Tādējādi pasaulē naftas pārprodukcija joprojām ir milzīga un ir pieņēmums, ka šo resursu ātri vien vienkārši trūks, kur uzglabāt.

Pēdējā laikā ļoti zems ir arī daudzu "uzticamāko" valdību obligāciju ienesīgums. Daļēji tas liecina par lielu finanšu tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošības. Šajā tirgū gan milzīgas intervences, uzpērkot parādus, veic centrālās bankas. Tāpat spīd drošais patvērums zelts, kura cena īstermiņā var tuvoties 1800 ASV dolāriem par Trojas unci. Piemēram, investīciju bankas "Bank of America" eksperti izteikušies, ka ASV Federālo rezervju sistēma "zeltu drukāt nevar" un paredz šī metāla vērtības pieaugumu līdz trīs tūkstošiem ASV dolāru par Trojas unci. Pagaidām pretējais vērojams lielākajos akciju tirgos. Kopš marta otrās puses cenas tajos pieaugušas par 25%. Akciju mijēji ignorē katastrofālos ekonomikas datus un acīmredzami cer uz to un gatavi riskēt, ka sliktākais ir aiz muguras un milzīgās centrālo banku un valdību ekonomikas stimulēšanas programmas pasargās no nelabvēlīgu scenāriju materializēšanās. Signāli tirgos ir pretrunīgi, un to, kam galu galā būs taisnība, rādīs vien laiks.

Apstrādes rūpniecībā aprīlis nebija saulains pavasara mēnesis – Covid-19 ēnā vairāki apstrādes rūpniecību raksturojošie noskaņojuma rādītāji piedzīvoja straujus kritumus. Tādēļ arī apstrādes rūpniecības izlaides samazinājums par 9% pret pagājušā gada aprīli nav pārsteigums.

Straujākais kritums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, ko visdrīzāk izraisīja ražotņu slēgšana Eiropā. Diemžēl arī nozares, kas varētu šķist mazāk koronavīrusa ietekmētas, aprīlī uzrādīja saražotās produkcijas apjomu samazinājumu. Iepriekš cerības raisošā pārtikas ražošana, kas pirmos trīs gada mēnešus uzrādīja pieaugumu, nu nonāca mīnusos. Pozitīvi, ka pieaugums manāms ķīmisko vielu un produktu ražošanā, kas lielā mērā vērojams pateicoties pieprasījuma kāpumam pēc dezinfekcijas līdzekļiem un uzņēmēju spējai pārorientēties.

Ne visiem mīnusiem pamatā ir COVID-19 vien. Kokapstrādes nozares uzņēmumiem pēc vairākiem trekniem gadiem jau 2019. gads bija sarežģīts. Pērnā gada mizgrauža un vētru stāsts joprojām atbalsojas lielākā produkcijas piedāvājumā tirgū un zemākās kokmateriālu cenās, kā rezultātā ražotājiem nākas cīnīties paaugstinātas konkurences apstākļos. Šī gada pavasarī kokapstrādes nozari ietekmēja arī DIY (angļu do-it-yourself) veikalu, kas tirgo mājas un dārza mēbeļu un aprīkojuma sagataves, būvmateriālus vai gatavo produkciju, slēgšana Eiropas valstīs koronavīrusa dēļ. Labā ziņa ir tā, ka ierobežojumiem tiekot atceltiem, pieprasījums strauji atjaunojas. Arī teju “hroniskā” Brexit problēma nav izgaisusi, un, lai gan kokmateriāli Lielbritānijai būs vajadzīgi arī turpmāk, sarežģītākas un dārgākas procedūras bezvienošanās Brexit gadījumā radīs galvassāpes uzņēmējiem. Pozitīvi, ka ir aktivizējies pieprasījums no Āzijas tirgus, bet pilnvērtīgu labuma gūšanu ierobežo pieaugušas transportēšanas cenas. Pat ja vīrusu noieta tirgos izdodas veiksmīgi kontrolēt, kokapstrādē cerēt uz drīzu un strauju atkopšanos nav liela pamata, jo pacienta kartiņā bez Covid-19 ir ierakstītas arī citas diagnozes.

Ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Rezultātā gan ASV, gan Eiropas akciju vērtības strauji atveseļojušās. Ņemot vērā neseno cenu izaugsmi, daudz jautājumu gan saistīti ar to, kur turpinās virzīties finanšu tirgi.

Ne visiem ir pārliecība, ka nesenais cenu kāpums pareizi atainojis realitāti.

Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Ieteikumu ir visai daudz un arī – visai atšķirīgi.

Protams, šādas konkrētas rekomendācijas vienmēr var uztvert ar zināmu skepsi. Nākotni paredzēt ir gandrīz neiespējami. Arī finanšu pasaulē var novērot to, cik ļoti daudzi ir nepārliecināti par to, kas notiks nākotnē, bet šajā pašā laikā – cik ļoti tie ir pārliecināti savos skaidrojumos par to, kas nupat noticis. Ja jāizvēlas kādas konkrētas akcijas, kurām vajadzētu iet labāk, tad dažkārt populāri ironizēt, ka šo lomu var uzticēt mērkaķim ar šautriņām. Šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Proti, viņš klāstīja – ja mērkaķim tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (attiecīgi ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums patiesībā var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās kāds tirgus profesionālis, kurš, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru vajadzētu it kā aplaimot ar lielākiem guvumiem. Dažādi eksperimenti gaismā izcēluši, ka galu galā nebūt nevar pārliecinoši apgalvot, ka šādas izvirzītās hipotēzes būtu pilnīgi greizas.

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Neraugoties uz aizejošā gada izaicinājumiem kravu pārvadājumu nozarē - Covid-19 krīzi un strauju Krievijas tranzītkravu kritumu, daudzas Rīgas ostas stividorkompānijas gadu noslēgs ar pozitīviem rādītājiem un kravu apgrozījuma pieaugumu, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Pēc Rīgas brīvostas pārvaldes operatīvajiem datiem pašreiz 19 no 33 ostas kravu termināļiem ir pārkrāvuši vairāk jūras kravu nekā pagājušajā gadā un 4 termināļos kravu apgrozījums ir saglabājies praktiski nemainīgs.

Viens no lielākajiem kravu apjoma pieaugumiem šogad ir bijis uzņēmumā "Extron Baltic".

11 mēnešu laikā terminālī tika pārkrautas 544,1 tūkstotis tonnu kravu, kas ir par 16,7% vairāk nekā pērngad un jau pārsniedz visa 2019.gada kopējo rādītāju. Līdz ar to var droši prognozēt, ka uzņēmums 2020.gadu noslēgs ar ievērojamu kravu apgrozījuma pieaugumu.

Uzņēmums "Extron Baltic" kravu apjomus ir audzējis pastāvīgi, jau sākot ar 2010.gadu. No pavisam mazas stividorkompānijas tas šobrīd ir izaudzis par ievērojamu ostas spēlētāju un pietuvojies pavisam tuvu ostas top 10 kravu termināļiem. Galvenie kravu veidi, ko pārkrauj uzņēmumā, ir metāli, graudaugu kravas un kokmateriāli.

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Pagājušās krīzes rezultātā no Latvijas emigrēja vairāk nekā 170 000 darbspējīgu Latvijas iedzīvotāju. Pagāja tikai pāris gadi un mēs bijām gatavi darīt jebko, lai mēģinātu šos cilvēkus atgriezt Latvijā.

Darba devējiem katastrofāli trūka darbinieku visos līmeņos, valstij - nodokļu maksātāji, jaunu uzņēmumu veidotāji un investīciju piesaistītāji. Izrādījās, ka nevis kapitāls piesaista talantu, bet talants kapitālu. Talantu trūkums tad atbilstoši kļuva par galveno šķērsli straujākai ekonomikas un sabiedrības labklājības izaugsmei. Mūsu izslavēti radikālajai taupības politikai cīnoties ar iepriekšējo finanšu krīzi bija ļoti augsta cilvēciska cena, bet jau 10 gadu kontekstā skatoties - tikpat liela ekonomiska cena.

Daudzi varētu teikt, ka šī krīze ir savādāka - tā skar visas valstis, visur būs bezdarbs, turklāt šobrīd jau fiziski nav iespēju nekur aizbraukt. Tiesa, bet ne uz ilgu laiku! Robežas pakāpeniski tiks atvērtas, lidojumi atjaunosies. Lielākās ES valstis jau šobrīd ziņo par akūtu darbaspēka trūkumu lauksaimniecībā un ražošanā, par risinājumu uzskatot darbinieku piesaisti no Austrumeiropas. Paies vēl mēnesis un visiem tiem, kam nebūs darba Latvijā, būs iespēja to meklēt Vācijā, Zviedrijā vai Anglijā. Mēs varam zaudēt vēl 170 tūkstošus cilvēku, un tad gan es nezinu, kas strādās un veidos Latvijas uzņēmumus, kas maksās nodokļus un vai te vispār kaut kas notiks.

Izaugsmes kapitāla uzņēmums “Auréa”, kuru līdzdibinājuši Mike Jatania un Paul Raphaël, paziņojis par uzņēmuma “The Body Shop” iegādes procesa pabeigšanu.

Tas ir līdz šim lielākais izaugsmes kapitāla uzņēmuma darījums. Uzņēmums “The Body Shop” ir dibināts 1976. gadā un piedāvā ādas kopšanas, ķermeņa kopšanas, matu kopšanas un dekoratīvās kosmētikas līdzekļus, kas izgatavoti no dabīgām godīgas tirdzniecības sastāvdaļām no visas pasaules.

Mike Jatania būs uzņēmuma rīkotājdirektors un Charles Denton būs galvenais izpilddirektors (CEO), un viņi kopīgi vadīs uzņēmumu “The Body Shop”. Abiem uzņēmuma vadītājiem ir pieredze tradicionālu zīmolu atveseļošanā un transformēšanā par ilgtspējīgi augošiem uzņēmumiem.

Mike Jatania, Auréa līdzdibinātājs, norāda: “Iegādājoties “The Body Shop”, mēs esam ieguvuši patiesi ikonisku zīmolu ar ļoti lojāliem klientiem vairāk nekā 70 valstīs visā pasaulē. Mūsu apņemšanās ir koncentrēties uz zīmola klientu vēlmēm, ieguldot inovatīvu produktu izstrādē un nodrošinot izcilu iepirkšanās pieredzi visos tirdzniecības kanālos, vienlaikus godinot zīmola ētisko un aktīvistu pozīciju.”

Kosmētikas zīmola "Livonijas dzintars" produktos izmanto Baltijas dzintaru.

"Dzintarskābe ir mūsu ķermenī esoša viela, kurai ir nozīmīga funkcija vielmaiņas procesos. Jau labu laiku Krievijā ir izpētīta dzintarskābes iedarbība, arī Rīgas Stradiņa universitātē notiek pētījumi par dzintarskābes pielietošanu. Pasaulē tieši Baltijas dzintars ir ļoti pieprasīts tajā esošās lielās dzintarskābes koncentrācijas dēļ. Visi citi pasaules dzintari šo vielu satur daudz mazāk. Baltijā dzintarā ir 3 līdz 5% dzintarskābes, bet baltajā dzintarā līdz pat 11%," saka Daiga Šķiņķe, SIA "Livonijas dzintars" īpašniece.

Ideja par kosmētiku ar dzintaru viņai radās pirms septiņiem gadiem, kad savām vajadzībām sāka nodarboties ar krēmu izgatavošanu. Viņai tuvs cilvēks nodarbojās ar masāžām, apguva dzintara terapiju un lūdza uztaisīt kādu produktu, ko izmantot viņa privātpraksē. "Es tolaik biju izmācījusies aromterapiju un savām vajadzībām sāku šo to gatavot un blakus esošie cilvēki to novērtēja. Viens Lietuvas uzņēmums padalījās pieredzē par to, cik daudz dzintarskābes jāpievieno. Tā eksperimentu ceļā tapa mani produkti, kādu Latvijā iepriekš nebija," stāsta D. Šķiņķe.